Sacensību noteikumi makšķerēšanā ar pludiņa
makšķeri
Starptautiskās makšķerēšanas sporta konfederācijas (CIPS) sacensību noteikumi makšķerēšanā ar pludiņmakšķeri, pieņemti 26. 11. 1996., Boloņā.
(saīsināts variants)
Sacensībās, kuras organizē CIPS vai valstis, kuras ir tās sastāvā, var piedalīties vienīgi makšķernieki, kuri ir to CIPS sastāvā esošo nacionālo federāciju
biedri, kuras ir nomaksājušas attiecīgās iemaksas, kā arī attiecīgie nacionālie makšķerēšanas sporta klubi, kuri ir šo nacionālo federāciju sastāvā. Starptautiskām sacensībām
komandas izvirza nacionālās federācijas. Makšķerniekiem, kuri piedalās klubu vai nacionālo federāciju komandās, ir jābūt attiecīgās valsts pavalstniekiem.
Sacensības var organizēt strautos, upēs, kanālos vai ierobežotos stāvošos ūdeņos
(ezeros). Makšķerniekam jābūt iespējai makšķerēt visā ūdenstilpes platumā; dziļumam, ja vien tas ir iespējams, jābūt vienādam visā sektorā ar minimālo dziļumu vismaz 1,50 m,
ūdenstilpes platumam jābūt vismaz 25 m.
Sacensību rajonā tiek iekārtoti sektori, bet sektoros tiek izveidotas dalības zonas. Zonu skaits sektorā atbilst komandu skaitam, sektoru skaits ir vienāds ar dalībnieku skaitu komandā. Zonas platums ir 10-20 m (to nosaka sacensību organizatori), starp tām ir 1 m plata neitrālā zona, vēlams ar 10 m attālu joslu no ūdens. Zona tiek izveidota, norobežojot to ar auklām vai lentēm.
Izvēlētajam sacensību rajonā visiem sektoriem jāatrodas taisnā līnijā (ja vien tas ir iespējams) un jābūt ar vienādiem makšķerēšanas apstākļiem visiem makšķerniekiem. Sektorā sacensību dalībniekiem jābūt iespējai novietoties nepārtrauktā līnijā tā, lai tos netraucētu pa starpai esošas elektropārvades līnijas, tilti (tiem jābūt ne mazāk kā 25 m attālumā no sportistiem) vai kas cits. Sacensību vietā nedrīkst būt apstākļi, kuri apdraud sportistu vai skatītāju dzīvību.
Vispārējie noteikumi
12. Lai sagatavotos startam, sacensību dalībniekiem pirms starta tiek dotas kopā 120 minūtes. Tūlīt pēc ierašanās sacensību vietā, dalībniekiem, kuriem ir dalībnieku numuri, ir atļauts nolikt savus materiālus (mietiņus, kārtis, barību utt.) blakus izlozētās makšķerēšanas zonai, ieiet zonā nav atļauts (šīs rekomendācijas jāievēro arī personām, kuras palīdz transportēt makšķerēšanas inventāru). Materiāli un rīki nedrīkst būt sagatavoti lietošanai, makšķernieki nedrīkst neko darīt pirms signāla "ieņemt savas vietas". Pēc šī signāla visā sagatavošanās laikā nav atļauts izmantot citu personu palīdzību nekādā veidā. Barību iebarošanai virsējos slāņos un uz grunts (dziļumbumbas) ir atļauts nodot makšķerniekiem līdz pirmajam iebarošanas signālam tikai ar zonas tiesneša starpniecību. Pēc pirmā iebarošanas signāla apgādāt makšķerniekus ar zivju barību aizliegts.
Sacensību dalībnieki sacensību vietā var izmantot savu personīgo transportpalīglīdzekli (kravas pārvadāšanai), taču tikai ar sacensību organizētāju atļauju.
13. Katram sacensību dalībniekam ir zonas tiesnesis, bez tam ir sektora tiesnesis. Zonas un sektora tiesnešiem perfekti jāzina sacensību noteikumi.
Zonas tiesnesis veic šādus pienākumus:
a)kontrolē zivju uzglabājamo tīkliņu un, ja nepieciešams, barības daudzumu;
b)kontrolē dalībnieka makšķerēšanas norisi;
c) atzīmē katru noķerto zivi;
d) pēc sacensību beigām viņš novēro makšķernieku un novērš nepiederošu personu iekļūšanu makšķerēšanas zonā, līdz loma nosvēršanas beigām.
e) kopā ar makšķernieku paraksta dokumentu, kurā fiksēts noķerto zivju svars.
14. Sacensību dalībniekam jāievēro katrās sacensībās noteiktie atļautie zivju izmēri. Šie izmēri tiek paziņoti komandas vadītāju sanāksmē (viņi ir atbildīgi par savu komandu makšķernieku informēšanu). Zivis jāsaglabā dzīvas sīku acu uzglabājamos tīkliņos. Zivju uzglabājamam tīkliņam jābūt vismaz 50 cm diametrā un 3 m garam; visā sacensību laikā tam jāatrodas ūdenī visā iespējamā garumā. Citu loma saglabāšanas inventāru izmantot nedrīkst. Sacensību dalībniekiem jābūt saviem zivju uztveršanas tīkliņiem, ja vien sacensību organizatori neapgādā ar tiem. Makšķernieks, kurš svēršanai uzrāda savainotas zivis, tiek sodīts.
15. Barības sastāvdaļām jābūt ar dabisku izcelsmi, netiek atļautas sintētiskas piedevas. Sacensību organizatori var noteikt atļauto barības daudzuma limitu saskaņā ar iepriekš dotu tehniskās komisijas rekomendāciju. Gadījumā, ja ir noteiktas normas gan virsmas, gan grunts barībai, tā ir jānosver ("dziļumbumbām" svēršanu veic mitrā veidā), un to kontrolē zonas tiesnesis. Treniņu un sacensību beigās pārpalikušo barību nedrīkst mest ūdenī!
16. Sacensības notiek sektoros, un proti, divos riņķos pa 3 stundām katrā. Piespiedu pārtraukuma gadījumā (piemēram, negaiss) riņķis var tikt atzīts par notikušu, ja tā ilgums ir bijis vismaz viena stunda.
17. Katra sacensību dalībnieka pienākums ir ievērot sacensību noteikumus.
18. Atļauts makšķerēt ar makšķeri, kurai ir pludiņš, svariņš un viens vienžubura āķis. Pārlieku liela svariņa lietošana ir aizliegta (tā svars nedrīkst pārsniegt pludiņa celtspēju).
Zivs skaitās noķerta arī tad, ja āķis nav ieķēries mutē.
Ir aizliegts makšķerēt ar makšķeri, kura, ar pludiņu vai bez tā ar smagiem svariņiem ir nogremdēta uz grunts, ar mormišku, ar vizuli, ar mākslīgajām mušiņām, ar sāniski piesietām pavadiņām, izmantojot beigtas vai dzīvas zivtiņas, kā arī uz zivju ikriem.
19. Sacensību dalībnieki var samontēt neierobežotu skaitu makšķerkātus, tač20. u makšķerēt vienlaikus atļauts tikai ar vienu.
21. Vienīgi sacensību dalībniekiem atļauts pielietot zivju uztveramos tīkliņus.
22. Sacensību dalībnieki visā sacensību laikā nedrīkst izmantot kāda palīdzību; vienīgi komandas kapteinim (pārstāvim) atļauts ieiet savas komandas makšķernieka zonā, pie tam viņš drīkst dot tikai mutiskus padomus; tāpat viņam aizliegts ieiet tāda makšķernieka makšķerēšanas zonā, kurš nav viņa komandā.
23. Ja nepieciešams (ar sacensību organizatoru lēmumu un tehniskās komisijas atļauju), ir atļautas platformas ar izmēru ne lielāku kā 1 X 1 m, kur izvietoties makšķerniekam; tām jābūt izvietotām taisnā līnijā ārpus ūdens vai daļēji ūdenī,. Papildus platformu var izvietot vienā līnijā ar galveno platformu, vienīgi, lai uz tās izvietotu makšķerrīkus un materiālus.
24. Sacensību dalībnieki var izmantot sev izlozēto zonu, pēc sava ieskata. Nav atļauts ieiet neitrālā zonā. Makšķerniekam savā zonā jāpārvietojas uzmanīgi, mierīgi un neuzbāzīgā, klusā veidā.
Makšķerēšana un zivju iebarošana neitrālā zonā ir aizliegta gan augšup, gan lejup pa straumi. Neitrālo zonu var izmantot fotogrāfi un filmētāji ar blakus esošo sacensību dalībnieku un zonas tiesnešu atļauju.
25. Lai ieietu savā dalības zonā, makšķerniekam jāgaida tiesnešu signāls.
- Pēc pirmā signāla viņi var sākt montēt savas makšķeres, mērīt ūdenstilpes dziļumu, pārbaudīt auklas un pludiņus, sagatavot zivju barību (ievērojot 15. punktā norādīto); ievietot ūdenī zivju uzglabājamo tīkliņu. Viņam tiek dotas 120 minūtes, lai vienatnē sagatavotos.
- Pēc otrā signāla (tas ir pirmais signāls iebarošanai, 5 minūtes pirms starta) dalībnieki var sākt brīvu iebarošanu, tai skaitā uz grunti (šai iebarošanai paredzētas 5 minūtes). Bumbas, kuras paredzētas iebarošanai uz grunti, atļauts izveidot vienīgi pēc ieiešanas sacensību zonā.
- Trešais signāls (5 minūtes vēlāk) nozīmē startu un sacensības sākumu, kuras laikā makšķernieki var izmantot tikai vieglo iebarošanu ("vieglā iebarošana" nozīmē ūdenī iemetamā barības porcija tiek veidota tikai ar vienu roku, plaukstā, bez jebkādas citas atbalsta palīdzības.). Šīs iebarošanas porcijas drīkst gatavot tikai pēc sacensību starta (pēc trešā signāla).
- Ir atļauti divi vieglas iebarošanas veidi: iebarošana, iemetot ar vienu roku, vai arī ar katapultas palīdzību (šai gadījumā izmantojot divas rokas). Barību nedrīkst sviest ūdenī dažāda veida iesaiņojumos vai kapsulās.
- Ceturtais signāls tiek dots, lai sacensību dalībnieki ievērotu, ka atlikušas 5 minūtes līdz sacensību beigām.
- Piektais signāls nozīmē sacensību beigas. Pēc šī signāla izvadītā zivs netiek ieskaitīta (ja vienlaikus ar beigu signālu zivs ir pilnīgi ārā no ūdens, tad to ieskaita).
26. Sacensību laikā zonas tiesneši novietojas makšķernieka aizmugurē vai nu pa labi, vai pa kreisi tā, lai to netraucētu, taču, lai varētu kontrolēt makšķernieka zivju ķeršanu. Zivju uzglabājamas tīkliņam ūdenī jāatrodas tā, lai tienesis to varētu redzēt. Zivis ir jāuzglabā dzīvas svēršanai.
27. Līdz svēršanai zivju uzglabājamajiem tīkliņiem jāatrodas ūdenī. Zivis paņem svēršanas tiesnesis. Tās tiek nosvērtas, taču netiek skaitītas. Pēc nosvēršanas zivis uzmanīgi tiek palaistas atpakaļ ūdenī (izņemot gadījumus, ja ir citādi vietējie likumi).
28. Makšķerniekam jābūt klāt pie zivju svēršanas un svara reģistrēšanas. Viņam jāparaksta uzrādītais protokols, kurā reģistrēts viņa noķerto zivju svars. Pēc dokumenta parakstīšanas sūdzības, kas attiecas uz svaru, netiek pieņemtas.
34. Komandu klasifikācija.
A. Pirmais riņķis
a)nosakot komandas iegūto vietu, tiek summētas vienas komandas sportistu iegūtās vietas katrā sektorā.
Vienāda svara gadījumā vienā sektorā attiecīgie sportisti saņem punktu skaitu, kas atbilst vidējai no vietām, kuras tie ir dalījuši. (1.piemērs. Divi makšķernieki vienādi ieguvuši 5.- 6. vietu, un viņi saņems 5,5 punktus. 2. piemērs. Trīs makšķernieki vienādi ieguvuši 8.- 10. vietu, un viņi saņems (8 + 9 + 10)3 = 9 punktus. Starptautiskās sacensībās vietas netiek dalītas, bet tiek fiksēta augstākā vieta, proti, 5. vieta 1. piemērā, 8. vieta 2. piemērā.)
b) komanda, kas kopsummā ieguvusi vismazāk punktu, tiek klasificēta kā pirmā utt.
c) makšķernieki, kas nav noķēruši nevienu zivi, saņem punktu skaitu, kas atbilst bez loma palikušo dalībnieku vidējai vietai šajā sektorā. Ja sektorā ir tikai viens makšķernieks, kurš palicis bez loma, vai citu iemeslu dēļ klāt neesošs makšķernieks, viņš saņem punktus atbilstoši pēdējai vietai sektorā.
B. Otrais riņķis.
Klasifikācija ir tāda pati kā pirmajā riņķi.
C. Vispārējā klasifikācija
Tiek vērtēta divos sacensību riņķos iegūtā kopēja vietu summa. Komanda ar iegūto mazāko vietu summu tiek klasificēta kā pirmā utt.
Ja divas vai vairākas komandas ieguvušas vienādu punktu summu, tad augstāka vieta tai komandai, kuras makšķernieki divos riņķos ir izvilkuši lielāko zivju kopējo svaru.
Vienāda noķerto zivju svara gadījumā pēc diviem riņķim augstāka vieta tiek piešķirta tai komandai, kuras makšķerniekam ir augstākais individuālais loms.
Individuālā klasifikācija
Tiek vērtēta divos sacensību riņķos iegūtā kopējā vietu summa. Makšķernieks ar mazāko kopējo vietu summu tiek pasludināts par sacensību uzvarētāju, attiecīgi, par čempionu.
Ja pēc diviem riņķiem diviem vai vairākiem makšķerniekiem ir vienāda iegūto punktu summa, tad tiek saskaitīti viņu abos riņķos iegūtā loma kopējais svars, un lielākā kopējā svara īpašnieks tiek pasludināts par uzvarētāju.
Vienāda loma kopējā svara gadījumā par uzvarētāju tiek pasludināts makšķernieks, kurš ir izvilcis lielāko svaru vienā no riņķiem.
Makšķernieki, kuri piedalījušies tikai vienā sacensību riņķī, kopvērtējumā individuālā vērtējumā tiek klasificēti vietās, kuras atrodas aiz tiem, kuri piedalījušies abos riņķos, un tālāk tādā kārtībā, kādu vietu tie attiecīgi ir ieņēmuši.
Makšķerkātu garums.
Sacensībās ir noteikts maksimālais pieļaujamais makšķerkāta garums:
- 8,50 metri jauniešiem (jaunākiem par 14 gadiem uz tekošā gada 1. janvāri);
- 10 metri jauniešiem (jaunākiem par 16 gadiem uz tekošā gada 1. janvāri);
- 13 metri junioriem (jaunākiem par 18 gadu uz tekošā gada 1. janvāri);
- 13 metri sievietēm;
- 13.00 metri vīriešiem (spēkā no 2004.gada)
- makšķerēšana, lietojot spoli, ir atļauta.
Rekomendācijas pērkona negaisa laikā.
40. 1 Par pārtraukumu negaisa dēļ pirms vai sagatavošanās laikā.
Katram makšķerniekam ir atļauts apmesties savā zonā un montēt un kārtot savus materiālus. Negaisa laikā ar signālu tiek paziņots par sagatavošanās sākuma pārcelšanu uz vēlāku laiku vai arī pilnīgu gatavošanās apturēšanu. Ja laika apstākļi pēc tam atļauj turpināt sacensības un iekļauties grafikā , sacensību laiks var tikt samazināts (lai sacensības varētu uzskatīt par notikušām, nepieciešama vismaz viena stunda).
Ja laika apstākļi neuzlabojas un nav iespējams iekļauties sacensības grafikā noteiktajā laikā, sacensību riņķis tiek atcelts.
2 Par pārtraukumu negaisa dēļ sacensību riņķa laikā.
Sacensības tiek nekavējoties pārtrauktas (pēc organizatoru signāla) un makšķerniekiem obligāti ir jāpaslēpjas no negaisa. Ja laika apstākļi uzlabojas, pirmais signāls atļauj makšķerniekiem atgriezties savā zonā un otrais signāls pēc 5 minūtēm atļauj atkal turpināt makšķerēšanu.
Riņķa garums var tikt samazināts, ja nav iespējams iekļauties 3 stundu makšķerēšanas grafikā. Riņķis skaitās noticis, ja tā ilgums ir vismaz viena stunda (noteikumu 16. punkts).
Treniņi.
Rīkojot sacensības, oficiālajam makšķerēšanas rajonam ir jāpiemēro sekojoši noteikumi 15 dienas pilnīgs liegums, pēc tam 15 dienas treniņiem un liegums 1 dienu pirms 2 sacensību dienām.
Visām komandām tiek dota vienāda iespēja 5 dienas pirms starptautiskām sacensībām trenēties oficiālajā sacensību rajonā, treniņu zonas tiek izlozētas, lai kopumā komandas varētu pārbaudīt visu sacensību rajonu. Treniņu laiks tiek reglamentēts, organizatoriem ar labi dzirdamu signālu ir jādod speciāls signāls vienlaicīgai iebarošanai. Visām komandām šie laiki un signāli ir jāievēro. Ārpus oficiālā sacensību rajona treniņi nav atļauti.
Izloze.
Izlozei tiek piešķirta svarīga loma. Tā tiek organizēta atšķirīgi pirmajam riņķim un otrajam riņķim. Otrajā riņķī tiek izslēgta iespēja komandām, kuras dalībnieki atradās malējās zonās, izlozēt kādu no šīm zonām atkārtoti.
Tekošos ūdeņos 1. zona vienmēr ir lejpusē pa straumi, stāvošos ūdeņos pa kreisi, skatoties uz ūdens pusi.
Back
Copyright: Jānis Stikuts. Email: jst@fishing.lv
