Rīgas makšķernieka statistiskais portrets

Andis Mitāns, Dr.biol.

Amatieru un sporta makšķerēšana iekšējos ūdeņos jeb zivju resursu izmantošana rekreācijai visās attīstītās valstīs Eiropā un daudzviet citur pasaulē pārspēj rūpniecisko zveju visos galvenajos sociāekonomiskajos rādītājos: pēc iegūto zivju kopapjoma, iesaistīto cilvēku skaita un tautsaimnieciskajiem rezultātiem. Makšķerēšana ir tieši saistīta ar daudzām citām nozarēm, kas ražo makšķerēšanas rīkus, piederumus, speciālo ekipējumu, laivas un pārējo inventāru, bet netieši – ar infrastruktūras tīklu – transportu, apmetnēm un visdažādāko servisu. Rezultātā makšķerēšana veido jūtamu nacionālā kopprodukta daļu.

Lai pētītu makšķerēšanas faktisko stāvokli Latvijā 2000.-2001.g. tika veikta makšķernieku aptauja, izmantojot speciālas anketas.  Anketēšana tika veikta pēc Latvijas forelistu organizācijas “Pacere” iniciatīvas un ar Zivju fonda un Valsts zivsaimniecības pārvaldes atbalstu. Anketas tika izplatītas visā Latvijā kopā ar makšķerēšanas kartēm, kā arī publicētas presē. Anketu datu apstrādi veica Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts un attiecīgie vispārīgie rezultāti ir publicēti “Latvijas Zivsaimniecības gadagrāmatā-2001” (Biota, Rīga, 2001.).
Makšķernieku aptaujas anketu datu bāzi var izmantot arī speciāliem nolūkiem – šajā gadījumā mēs nolēmām analizēt Rīgā dzīvojošos makšķerniekus, viņu aktivitātes un lomus. No visas Latvijas tika savāktas pavisam 435 anketas, tai skaitā no respondentiem ar dzīves vietu Rīga – 81 gab. vai 18.6%. 

Makšķernieki – rīdzinieki ir galvenokārt vīrieši (90%), kas nesastāv nevienā makšķernieku klubā vai citā sabiedriskā organizācijā (73%), parasti vecumā no 20 līdz 40 gadiem (56%). aptaujā samērā maz parādās bērni līdz 16 gadiem (tikai 3%). Iespējams, ka bērnu-makšķernieku  skaits faktiski ir lielāks, jo viņiem makšķerēšanas karte nav jāpērk, tāpēc bija mazākas iespējas saņemt un aizpildīt aptaujas anketas. Rīdzinieki galvenokārt makšķerē tuvākajos rajonos –ap Rīgu un Vidzemes novadā (pavisam 50%), samērā daudzi izbrauc arī uz Kurzemi, bet tikai katrs desmitais dodas uz Latgali. Galvenā makšķerēšanas sezona ir bezledus periods – no agra pavasara līdz vēlam rudenim, bet ziemā, uz ledus makšķerē mazāk, taču tomēr ievērojams skaits rīdzinieku-makšķernieku – 38%.
Zīmīgi, ka, neskatoties uz bagātīgo ezeru fondu Rīgas tuvākajā un tālākajā apkārtnē, rīdzinieki lomus meklē pārsvarā dažādās upēs – 41%. Samērā daudzi (9%) makšķerē mākslīgos zivju dīķos, bet tikai nedaudzi (4%) – jūras piekrastes ūdeņos. Puse makšķernieku ( 50%.) savam vaļaspriekam un rekreācijai pie ūdeņiem velta no 30 līdz 60 dienām gadā. Tie rīdzinieki, kas makšķerējot pavada 120 un vairāk dienu gadā (pavisam 12%), domājams, ir bērni, nestrādājoši pensionāri, bezdarbnieki vai arī – profesionāla līmeņa sportisti.
Vairums makšķernieku – 58% pērk gada makšķerēšanas karti, bet 11% atzīst, ka nepērk ne gada, ne 3-mēnešu karti, tādējādi pārkāpjot noteikumus.

Atbildot anketās uz jautājumu par piekoptajiem makšķerēšanas veidiem, atklājas, ka vienlīdz bieži tiek izmantots spinings (spiningošanai) (27%) un pludiņmakšķere (26%), retāk- mormiškas grunts-makšķeres un žibuļi (žibulēšanai), (attiecīgi 18-10%), bet pavisam reti – mušiņmakšķere (2%) un ūdu likšana (1%).
Galvenās zivis rīdzinieku lomos ir plēsīgās sugas – asaris (26%) un līdaka (20%), seko rauda, vimba, plaudis, forele un zandarts.
Gada lomi ir ļoti atšķirīgi. No vienas puses, ievērojams skaits makšķernieku atzīst, ka gadā noķer pavisam tikai līdz 10 kg zivju (21%), daudzi gūst no 20 līdz 50 kg lielus lomus (pavisam tādu ir 38%), taču 35% deklarē lomus 100-200 kg apjomā (daži – vēl vairāk), kas vairumā gadījumos ir patiesi, taču, iespējams, te ir arī kāda daļa no “makšķernieku stāstiem”.
Novērtējot makšķernieku kopējos izdevumus, kas attiecināti uz šo atpūtas un sporta veidu, var secināt, ka lielākā daļa (67%) šai nodarbei tērējusi samērā daudz – līdz 100 Ls gadā, bet atsevišķi cilvēki pat vairāk par 200 Ls.
Daļu noķerto zivju (29%) makšķernieki atlaiž atpakaļ ūdenstilpē, galvenokārt, domājams, mazizmēra eksemplārus, bet citi - labas gribas un sporta pēc. Lomā paturētās zivis gandrīz visi (95%) izmanto pašpatēriņam un tikai nedaudzi (5%) tās pārdod . Aptaujas anketas saturēja arī vairākus jautājumus, lai noskaidrotu makšķernieku viedokli makšķerēšanas organizēšanas jautājumos.
Daudzi uzskata, ka labprāt, ja būtu iespējas, pamēģinātu arī zivju zemūdens medības vai vēžošanu. Vairums makšķernieku - rīdzinieku uzskata, ka makšķerēšanas gada kartes cenu varētu palielināt līdz 5 Ls un vairāk (56%). Var atgādināt, ka gada kartes pašreizējā cena ir 3 Ls. Vairums (76%) atbalsta licencētās (maksas) makšķerēšanas ieviešanu, taču par laša, taimiņa, strauta foreles vai alatas licenci vairums gatavi maksāt samērā maz – līdz 5 Ls/dienā.

Atsevišķā lapā minētos rezultātus var aplūkot arī  diagrammu veidā. 

Makšķernieki uzskata, ka par makšķerēšanas kartēm iegūtie līdzekļi, pirmkārt, ir izmantojami zivju mazuļu ielaišanai, tad – zivju aizsardzībai (inspekcijai), kā arī resursu izpētes darbu finansēšanai. Uz jautājumu, kas visvairāk negatīvi iespaido zivju resursus, respondenti pirmajā vietā liek malu zvejniecību (40%), tad piesārņojumu (30%) un tikai trešajā vietā – rūpniecisko zveju (24%). Interesanti, ka 62% aptaujāto makšķernieku atzīst, ka gada laikā ne reizi nav sastapuši zivju aizsardzības inspektoru.
Savukārt gandrīz visiem makšķerniekiem pašiem ir nācies novērot makšķerēšanas noteikumu pārkāpumus no savu kolēģu puses, parasti – makšķerēšanu ar aizliegtiem paņēmieniem.
Kopumā var secināt, ka makšķernieku anketēšana ir devusi vispārēju priekšstatu par Rīgas makšķernieku sastāvu, aktivitātēm un iegūtajiem lomiem. Rezultātā sastādīts sekojošs rīdzinieka-makšķernieka vidējais statistiskais portrets. Tas ir ap 30 gadu vecs vīrietis, kas nesastāv nevienā makšķernieku klubā, makšķerē galvenokārt Rīgas apkārtnes u. c. Vidzemes novada ūdenstilpēs ap 45 dienas gadā, galvenokārt bezledus sezonā un, izmantojot vienlīdz bieži gan pludiņmakšķeri, gan spiningu, gūst 20-50 kg zivju: asarus, līdakas, raudas, vimbas, plaužus, retāk- foreles un zandartus. Šis vaļasprieks rīdziniekam izmaksā ap 100 Ls gadā, ieskaitot inventāru, ekipējumu un transporta izdevumus.

Turpmāk būtu lietderīgi sīkāk pētīt Rīgas makšķerniekus, veicot to aptauju – anketēšanu tieši makšķerēšanas vietās Rīgas apkārtnes upēs un ezeros. Aptaujā obligāti jāiekļauj arī krievvalodīgie iedzīvotāji, kas augstāk analizētā anketēšanā netika ņemts vērā. Ievērojot sabiedrības attīstību un ārvalstu pieredzi, var prognozēt, ka Rīgas pilsētas apkārtnes ūdeņus turpmāk arvien plašāk izmantos makšķernieki.
Ilgtspējīgas makšķerēšanas attīstītai Rīgas pilsētas ūdenstilpēs nepieciešams pilnveidot pašvaldības lomu ūdenstilpju pārvaldīšanā un resursu pārzināšanā, piemēram, slēdzot attiecīgus nomas līgumus ar makšķernieku organizācijām., lai tiesiski nostiprinātu to statusu kā resursu izmantotāju un apsaimniekotāju. Izstrādājot Rīgas pilsētas ūdenstilpju kompleksos izmantošanas plānus, tie būtu jāapspriež kopā ar makšķernieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem.

Raksta daļēja vai pilnīga pārpublicēšana vai pavairošana atļauta tikai saskaņojot ar autoru, bet citēšanas gadījumā nepieciešama atsauce uz autoru un šo mājas lapu.

.