Sestdien biju nelielā ekskursijā uz Babītes ezeru un Baltezeru. RMMB Babītes laivu novietnē uzzināju, ka ezerā nupat sākusies nopietnāka cope. Visi zinātāji nākot ārā no ezera vismaz ar pāris 2-kilogramīgām līdakām. Iesācējiem iet grūtāk, jo daudz laika jāpatērē, lai atrastu īstās vietas.
Pēcpusdienā biju Baltezerā, lai tiktos ar Krievijas spiningotājiem, kuri testē Ķīšezeru un vienlaicīgi veic izlases atlasi pasaules čempionātam. Visi izskatījās apmierināti ar čempionāta vietas izvēli, - katram lomā bija 4 - 5 kg zivju, galvenokārt asari.
Turpat satiku arī Aināru Eglīti, kurš varēja palielīties, - izrādās, 24. augustā Ķīšezerā viņš bija izvilcis savu rekordlīdaku. Ar galīgi neievērojamu mānekli - 10cm gumijas zivtiņu aprīkotu ar 10g svina galviņu. Līdaka svērusi virs 13 kg, precīzi ar saviem svariem neesot varējis nosvērt. Zemāk to var apskatīt tuvplānā.

jst - trīs komentāri - § - ¶

Pirms dažām dienām Normunds Grabovskis, sekojot TV raidījuma "Makšķerēšanas noslēpumi" skatītāju interesei par mušiņmakšķerēšanu, bija atbraucis ciemos, lai uzņemtu materiālus raidījumam par mušiņošanas pamatiem. Diena bija skaista, taču zivīgas ainas izpalika - lielās karūsas manā dīķī kārtējo reizi nārstoja un nepadevās manas mušas vilinājumam. Vakar šo materiālu varēja redzēt LTV 7. kanālā, šodien videofilma ar nosaukumu "Jānis Stikuts par "mušiņošanu" (25.08.2010.)" ir atrodama arī uz Vimeo servera. Interesenti var apskatīt arī M.Oltes raidījumu ar manu līdzdalību.

jst - trīs komentāri - § - ¶

Piektdienas vakarā pabiju Cēsu pusē pasākumā ar nosacītu nosaukumu Vidzemes praids. Tas bija kā turpinājums tiem saietiem, kuri iepriekšējo gadu augusta mēnešos bija notikuši pie Ventas. Šoreiz iniciātori bija Vidzemes puses forelisti, saimnieka lomu bija uzņēmies Armīns Sproģis savā dārzniecībā Jaunraunas "Lāčplēšos". Lai gan pasākumā, kuru organizētāji bija iecerējuši divu dienu garumā, varēju aizkavēties tikai neilgu brīdi, tomēr bija patīkami satikt vecus draugus un jaunus paziņas - foreļu makšķerēšanas fanus un apmainīties domām jautājumos, kas skar foreles šī reģiona upēs. Kā parasti, šādos pasākumos salasās domubiedri, uz laiku tiek atcelti forelistu brālīgas klusēšanas zvēresti un var uzzināt daudz faktu, kuri ikdienā tiek turēti noslēpumā un tiek publiskoti ar maksimālu piesardzību. Virkni jaunu faktu par lašu copi Daugavā un foreļu copi Igaunijā uzzināju no šo saietu veterāna valmierieša Bruno, par man tikai teorētiski zināmām vietām lašu nārsta vietām Cēsu rajonā (protams, arī par savu dārzniecību) pastāstīja mājas saimnieks Armīns, ar savu viedokli par Alūksnes un Gulbenes puse ūdeņiem dalījās Igors un Sergejs. Kādā brīvākā brīdī pacentīšos izveidot nelielu albūmiņu ar šī īsā ceļojuma bildēm.

jst - trīs komentāri - § - ¶

Ziedonis Ziediņš man atsūtīja nelielu apcerējumu, varētu to saukt, kā viņš raksta, par provokatīvām pārdomām.

Ķer un palaid, vai nodur ar žebērkli un apēd! Tāds ir jautājums!
Izsens katra īstena veča pienākums ir atnest mājās medījumu. Uz viena pleca kaimiņu apmetnes garmatīte, uz otra- stirna, zoss vai tāāāda zivs, ka aste velkas pa zemi. Un kad nu garmatīte savās savāktajās saknītēs uz uguns šmorē zosi vai zivi, tu vari izstiept kājas un prātot, kāda būs šī pasaule pēc gadiem desmit tūkstošiem.
Un būs (vai ir) tā pavisam citāda.
Medījumu var nošaut pa pus kilometru (kritušu buku āboliņā i’ neatrast), zivtiņas noķeršanai trīsdimensiju eholotes ņemas palīga, lai trakā dziļumā šūpojoši, grabošu, luminiscējošu, aromatizētu džerku pie deguna nolaistu mata tievā auklā (ar kur mašīnu pavilksi). Vecim atliek vien palielīties,- kas es par riktīgu ģimenes apgādnieku, un aicināt savu garmatīti uz krogu, kur zivs atdota pavāriem vakariņu gatavošanai.

Lasīt tālāk

jst - trīs komentāri - § - ¶

Open publication - Free publishing - More flyfishing

Līdzīgā veidā var lasīt arī Angling Times, Angling Trade, Shooting and Fishing business, Match Fishing-Scene un citu žurnālu un katalogu elektroniskās versijas, kuras izvietotas uz issuu.com servera. Uz šī servera var atrast daudz interesantu lietu visdažādākajās valodās. Piemēram, var apskatīt visdažādāko zivju attēlus.

Pie reizes ievietoju saiti ar lapu, kura pretendē uz to, ka noderīgu informāciju tajā varētu atrast gan zvejnieki, gan zivju audzētāji. Diemžēl, tuvāka izpēte liecināja, ka ziņas tajā ir visai nepilnīgas.

jst - viens komentārs - § - ¶

Valdis Holbergs atkal slavē Liepājas ezeru. Nupat viņš atsūtīja sekojošu ziņu.
"Pagājušajā sestdienā 4 no rīta biju jau Liepājas ezerā. Bija pilnīgs bezvējš un ūdens virsma kā spogulis. Mētāju spiningu, bet nebija ne vienas copes. Tikai tad, kad ap 6 no rīta parādījās saule un sāka pūst viegls vējiņš, zivis kļuva aktīvas. Sākumā noķēru divnieci, vēlāk, astoņos no rīta astotnieci. Brangs loms - divas zivis kopā 10 kg.
Copēju ar vieglo kātu, kura tests ir 15 gr, 0,2 mm parasto auklu un mazu baltu rotiņu, jo gribēju moķert asarus, bet neviens asaris netrāpījās."

jst - Komentāru nav - § - ¶

Nupat nejauši noskatījos LNT pirmdienas vakara diskusiju par zvejniecības tēmu. Dalībnieki bija izvēlēti savdabīgi, izskatījās, ka salasīti potenciālie TP atbalstītāji. Nebija ne zivsaimniecības zinātnes, ne birokrātijas pārstāvju. Sarunas līmenis arī bija attiecīgs. Pat zvejnieku pārstāvis I. Voits dažubrīd izvairījās pasniegt visu, ko viņam būtu bijis jāzin. Kaut vai patiesību, kāpēc Latvijas kvota ir tāda, kāda tā ir. Vai arī to, ka Eiropa nevis stimulē kuģu sagriešanu, bet gan atbalsta tos zvejniekus, kuriem viņu kuģi ir tiktāl novecojuši, ka tie nav konkurentspējīgi jebkurā gadījumā, bet kuģu sagriešana kopā ar darbību ierobežojošiem noteikumiem ir paņēmiens, kurš samazina krāpšanas iespējas. I. Voits informēja klātesošos, ka norvēģi mums sūtot iekrāsotus lašus, franči prasot gaišos un mūsējie būtu īstie.
Par mūsu zvejoto lašu pašizmaksu un roņu iespaidu uz to viņš "aizmirsa" pieminēt. G. Ķirsons - valsts varētu palīdzēt (proti, dotēt) nopirkt kuģi.... Laikam, nav dzirdējis par likumiem, kuri regulē valsts atbalstu uzņēmējdarbībai. LNT īpašnieks A. Ēķis, bruņojies ar dalībnieku emocionālo atbalstu, paziņoja, ka jāiet uzbrukumā, kā sapratu, Eiropai un jācīnās par mūsu tiesībām. Īsi sakot, kopīgais noskaņojums bija - vajag nomainīt birokrātus, niknāk cīnīties pret Eiropas noteikumiem un viss būs OK. Visam, kā saka, kronis bija saruna par kaviāru, kurā firmu "Motra" tika nodēvēta par Latvijas Nokia.

Laikam, tikai Borovkovs saprata, lai gan atzina, ka maz ko saprot no zivīm, te ir kā mītiņā, - zvejniecības panīkumā vainīgi ir birokrāti, vainīga ir ES, Latvija ir jūrniecības lielvalsts, palielināsim kvotas utt. Gandrīz visi runātāji lietoja pieeju, - kādreiz bija..., es nezinu, bet domāju...
Moderātors Haralds Burkovskis tēloja, ka visu saprot, bet pēc būtības vāji pārzināja tēmu. Nopietnākā viņa tēze, - ..." manā skatījumā (viss, par ko dalībnieki sūkstījās) tas neatbilst Latvijas interesēm..." Nu ļoti dziļa doma. Beigās secināja, ka kuģi jāmodernizē, jācinās par kvotu palielināšanu. H. Burkovska nobeiguma tēzei, - mēs (diskusijas dalībnieki J.S.) esam apjautuši spēles laukumu, atļaujos nepiekrist. Spēle joprojām daudziem paliek nepazīstama. Neapskaužu birokrātus, kuriem būs jāseko šīs diskusijas raisītiem padomiem.

Ilgstošo augsto diennakts temperatūru rezultātā ūdens temperatūra Latvijas upēs ir saniegusi +28°C līmeni. Tāda situācija var izrādīties graujoša lašveidīgo zivju audzētājiem, kuri ūdensapgādei izmanto vaļējās ūdenstilpes, pirmkārt, valsts zivju audzētavām. Vēlreiz aktualizējas jautājums par audzētavu modernizāciju.

jst - piecpadsmit komentāri - § - ¶

Jau deviņas dienas Latvijā valda neredzēts karstums ar temperatūru virs +30°C. Attiecīgi, no copes frontes ziņas ir visai neizteiksmīgas. Vienīgie, kas šajās dienās ir lielījušies ar superlomiem, ir karpu speciālisti, kuri tos guvuši tikai šauram lokam zināmos ezeros. Gatavojoties Latvijas spiningošanas čempionāta 3. kārtai, tā dalībnieki pēdējās nedēļās regulāri apmeklē Ķīšezeru. Rezultāti dažādi - daži saka, ka nekas sevišķs, daži stāsta par skaistiem asaru lomiem ar kilogramīgiem eksemplāriem. Pēc tam, kad sezona tika atklāta Babītes ezerā, arī no turienes ienāk raibas ziņas - ezerā ūdens zied, tāpēc zivis atrast nav viegli. Lielākā man zināmā līdaka, kura līdz šim parādīta un nosvērta Spuņņupes bāzē, bija 6,1 kg smaga.
Manā lomā tikai dažas bildītes no mana dārza.

jst - Komentāru nav - § - ¶