Nav jābrīnās, ka arvien grūtāk ir atrast brīvprātīgus publisku pasākumu organizātorus. Jo valstī un pašvaldībās netrūkst gribētāju, kuriem, laikam, garlaicība vai pārspīlēta atbildības sajūta rosina nepārvaramu vēlmi kaut ko saskaņot, atļaut vai aizliegt. Pie tam savstarpējos personīgos kontaktos visi apgalvo, - es jau neko, bet tāds ir likums.
Līdz šim manī neizpratni raisīja makšķerēšanas noteikumos iestrādātā jokainā prasība saskaņot nolikumus ar VZP, kontrolējošām organizācijām un pašvaldībām. Nu jau daudzajos saskaņojumos, kas bijuši iepriekšējos gados, visi mēs esam tērējuši enerģiju, lai labākajā gadījumā saņemtu skolniecisku atbildi - nu, jūs tur... visu varat darīt, tikai, lai būtu ievēroti likumi un citas normas. It kā bez tāda "papīra" kādam būtu tiesības ignorēt likumus... Lasīt tālāk 

jst - divi komentāri - § - ¶

Darba grupa, kura izveidota ar zemkopības ministra svētību un jau gadu darbojas ap dažādiem dokumentiem zvejniecības jomā, ir ieplānojusi pēc divām nedēļām ķerties klāt pie izmaiņām Makšķerēšanas noteikumos LR ūdenstilpēs. Tā ir viena no reālām iespējām veikt izmaiņas daudz apspriestajos un kritizētajos noteikumos.
Tāpēc centīšos apkopot visus iesūtītos priekšlikumus un ceru, ka tie, kas jau bija izteikti šajā lapā, nav pēdējie. Ja kāds vēlas kaut ko ieteikt, vislabākais variants ir piedāvāt konkrēta panta redakciju.

No priekšlikumiem un pārdomām, kuras kādreiz jau bija sastopamas šajā resurspunktā, izriet sekojošas idejas (un jautājumi). Lasīt tālāk

jst - 51 komentāri - § - ¶

Šodien ļoti daudz makšķernieku un nemakšķernieku diskutē par zivju resursu samazināšanos mūsu ūdeņos. Tiek meklēti vainīgie. Starp tiem kas tikai nav bijuši . Lauksaimnieki, rūpnieki, zvejnieki, tagad hesisti.
Esmu pie Vaidavas upes nodzīvojis jau 58 gadus. Tādēļ es gribu pastāstīt tikai par šo upi. Domāju, ka to varētu attiecināt arī uz citām upēm.
Mans sievas tēvs Mihails Cvetkovs, lai viņam vieglas smiltis, visu mūžu tika nostrādājis par melderi. Pēdēja darba vieta bija Rumpānu dzirnavas uz Vaidavas upes, kuras darbojās līdz 70. gadu beigām. Tika arī man tas gods viņam palīdzēt šajā darbā. Mana tēva brālēnam Eduardam Ungru Igaunijas pierobežā piederēja divas dzirnavas, no kurām vienu bija paņēmis rentē. Sarunās ar šiem cienījamiem vīriem tiku daudz uzzinājis gan par zivju dzīvi un daudzumiem upē, gan par ūdens spēka nenovērtēšanu mūsdienās.
Pirms deviņiem gadiem tiku atjaunojis Grūbes HES, kur uzstādīta moderna austriešu caurplūdes turbīna ar dubulto regulēšanu, kas darbojās automātiskā režīmā un nodrošina konstantu līmeni upē. Ūdens līmeņa svārstības ir nulle. Tāpēc uzdrošinos apgalvot, ka man ir mazliet saprašanas par šīm lietām.

Tā sākas piezīmes par HESu tēmu, kuras man šodien atsūtīja Dzintars R.
Vēlāk pievienošu arī viņa atsūtītās bildes.

jst - vienpadsmit komentāri - § - ¶

No brīža, kad 2002.gadā publiskoju savu pēdējo apskatu par makšķerauklām, pagājuši seši gadi, tomēr joprojām centrālais un visbiežāk uzdotais jautājums ir par to, kāda aukla ir labāka - mono vai pītā. Protams, mūsdienu makšķerniekam nav grūti atrast atbildes - pietiek ieiet internetā, ierakstīt atbilstošos atslēgas vārdus mekētājā un visa informācija tiks nolikta priekšā, kā saka, uz paplātes. Neskatoties uz to, daudzi pienācīgā līmenī neizmanto šīs iespējas vai vienkārši ir slinki lasītāji. Protams, racionāla pieeja norāda vienkāršāku ceļu, - daudz neapgrūtināt sevi un iztikt tikai ar jaunākajām ziņām. Lasīt tālāk

jst - trīs komentāri - § - ¶