Tiem, kas nav redzējuši dabā lašveidīgo nārstu, interesanta var būt dāņu lapa, kurā ir saites ar labiem videoklipiem. Taimiņu nārsts tajos ir redzams dažādos griezumos un visā pilnībā.
Vēl dažas adreses par lašu un foreļu audzēšanas tēmu.
www.hvilested.dk-1
www.hvilested.dk-2 

jst - divi komentāri - § - ¶

Šodien iznāca pakavēties atmiņās par foreļu copi Lietuvā 80-jos gados. Mans pirmais gids pa Lietuvas upēm tajos gados bija pazīstamais lietuviešu mušiņmakšķernieks un kastinga lietpratējs Jonas Mikštas, kurš bija draugos arī ar ģitāru. Neatņemama mūsu saietu sastāvdaļa bija dziesmas, jo sevišķi man atmiņā palikusi Jonasa izpildījumā virsrakstā minētā Bulata Okudžavas dziesma. Nedaudz pameklēju un internetā atradu to autora un Žannas Bičevskajas izpildījumos.

Виноградную косточку в теплую землю зарою,
и лозу поцелую, и спелые гроздья сорву,
и друзей созову, на любовь свое сердце настрою.
А иначе зачем на земле этой вечной живу?

Собирайтесь-ка, гости мои, на мое угощенье,
говорите мне прямо в лицо, кем пред вами слыву.
Царь небесный пошлет мне прощение за прегрешенья.
А иначе зачем на земле этой вечной живу?

В темно-красном своем будет петь для меня моя Дали,
в черно-белом своем преклоню перед нею главу,
и заслушаюсь я, и умру от любви и печали.
А иначе зачем на земле этой вечной живу?

И когда заклубится закат, по углам залетая,
пусть опять и опять предо мной проплывут наяву
белый буйвол, и синий орел, и форель золотая.
А иначе зачем на земле этой вечной живу?

jst - viens komentārs - § - ¶

Šis ir mans personīgais viedoklis, kas skar www.zive lv notiekošo diskusiju par virsrakstā minēto tēmu. Tēmu izprovocēja J.B. (vanems), tajā dažubrīd arī es esmu iesaistīts. Lai gan vietām atkārtojos, tomēr šis kopsavilkums kādreiz var noderēt.

Šājās dienās paiet trīs gadi kopš strādāju valsts darbā LZRA. Vēl pirms trim gadiem mani uzskati par zivju resursu tēmu bija citādi kā šodien. Trīs gadu darbs profesionāļu vidē ļāva man gūt daudz jaunas informācijas un ir diezgan būtiski ietekmējis manu viedokli par zvejniecību. Protams, tam bija nepieciešams laiks. Varbūt pēc kāda laika arī šodienas strīdu dalībnieki savu viedokli pārvērtēs.

Tēmā, kura aizņem daudz vietas www.zivē.lv, daudz ir emociju, maz racionālā. Daži cer, ka vajag tik atrast vainīgos un stāvoklis uzlabosies. Cenšas uzvelt atbildību kādam, ja nezin kuram, tad pirmajam, kas pagadās viņu redzeslokā. Liela daļa rakstītāju joprojām domā, ka zivju stāvoklis tiešām ir traģisks un pie visa vainīga ir vājā kontrole, zinātnieku pasivitāte un, galu galā, nozares vadība. Nomainīsim vadību un mūs pārņems kaut kāda apskaidrība, stāvoklis uzlabosies....
Protams, visos šajos strīdos šur tur pavīd arī racionālas domas. Taču uzlabojumus katrs redz diezgan šauri, sev vai savai interešu grupiņai vēlamajā virzienā. Ja tos izliktu uz papīra, tas viss izskatītos pēc visai raibas makšķernieku partijas stratēģijas (jānomaina, jāuzlabo, jāizveido, jāpastiprina, utt), kurai nez vai izdotos pakārtot kādu konkrētu rīcības plānu. Dabīgi, katrs savu domu izsaka, izejot no tīri subjektīvas attieksmes, kur atskaites punkts ir katra personīgā pieredze. Gandrīz visi taču ir tikai amatieri. Tālāk darbs ir profesionāļiem, kam visas šīs sīkās intereses un viedokļi būtu jāsakārto nopietnā sistēmā. Nozare, valsts - tie ir sekojošie pakāpieni visā šīs tēmas hierarhijā. Taču pārsvarā visā diskusijā jaunu ideju vai faktu ir maz, tikai subjektīvi, fragmentāri viedokļi. Pie tam daudzi ne par būtību, bet par dalībniekiem. Katrā ziņā man simpātiskāki un ievērības cienīgi likas tie ieraksti, kuri atspoguļo kādus interesantus faktus no autoru personīgās pieredzes.

Gan makšķernieki, gan zvejnieki ir gandrīz vienīgais izziņas avots, kurš ļauj zivju resursu pārzinātājiem tikt pie kaut kādas, iespējams, ļoti nepilnīgas informācijas par zivju resursu stāvokli iekšējos ūdeņos, var dot un dod būtisku ieguldījumu zivju resursu pārvaldīšanā. Pie tam katrs savā veidā. Neauglīgi un aplami ir dažu makšķernieku aktīvistu centieni, visūr vainot zvejniekus vai inspektorus. Svarīga, manuprāt, ir iecietība pret visiem, kas profesionāli un godprātīgi dara savu darbu. Jo sevišķi tad, ja runa ir par sabiedrības kategorisku iejaukšanos jautājumos par likumpārkāpumiem un sodiem. Pašas sabiedrības novilktā robeža starp pārkāpumiem un normālu dzīvi bieži nav tik labi novilkta, lai katram būtu lemts to precīzi izvērtēt. Makšķernieku un zvejnieku pretstatīšana nevar nevienam dot labus rezultātus. Katra profesija, ja to pazaudēsim, būs zaudējums visiem.

Noteiktai daļai diskusijā iesaistīto aktīvistu "viss ir skaidrs". Līdz tam brīdim , kamēr pašiem jāsāk rīkoties, pie tam nevis savā privātajā dārziņā, bet ar valsts resursiem. Tad izrādās, ka gan rokas par īsu, gan smadzeņu par maz, gan slinkums, gan aizņemtība. Vārdu sakot, iemeslu, lai izvairītos un neuzņemtos atbildību, netrūkst. Cerībā, ka visas vainas varēs uzvelt kādam vaininiekam, varbūt pat pašizdomātam. Lai saprastu, cik reprezentatīvas ir šādas diskusijas, būtu jāsaskaita, cik dalībnieku tajā ir iesaistījušies.

jst - četri komentāri - § - ¶

Vakar atgriezos no Krievijas, kur biju piecu dienu ceļojumā pa maršrutu Rīga - Volgograda - bāze Uspeh pie Volgas -Rīga.
Brauciena mērķis - galvenā tiesneša lomā man bija jāpiedalās vienā no lielākajiem Krievijā organizētajiem komerciālajiem zandartu spiningošanas pasākumiem.
Kopā ar mani no Latvijas šajā braucienā bija arī J.L., kurš, cerams, atvieglos man dzīvi un sagatavos šī pasākuma sīkāku aprakstu.
Savukārt, es uzņēmos vieglāko lomu - atbildību par bildēm.

Šis ieraksts ir tikai, lai varētu saglabāt normālo lietu secību. Detaļas pacentīsimies izlikt tuvākās dienās.

jst - Komentāru nav - § - ¶

Master your Fly Casting! ...and have fun doing it
Tā saucas grāmata, kuru uzrakstījusi viena no amerikāņu kastinga slavenībām Jim C. Chapralis.

Divi citāti no autora interneta lapas http://www.anglingmatters.com, tai skaitā par viņu.
JIM C. CHAPRALIS was the pioneer in the international fishing travel business.
In 1961/62 he established the Fishing Division for Safari Outfitters, Inc. In 1975, he founded PanAngling Travel Service, which he sold in 1998.
Jim and his staff booked more than 40,000 international fishing trips for anglers and explored, developed and marketed numerous fishing areas around the globe.
He has fished in about 40 countries.
Citāts no grāmatas.
"Some of the world’s best casters started out casting poorly. But they stayed with it. Today they are world champs. Steve Rajeff is a good example. He started fly casting as a youngster and was having a terrible time with it.
But he practiced and practiced and very shortly became a champion caster. He won the National all-round title 31 times and the bi-annual World Casting Championship 13 times in 17 tournaments.
Besides being possibly the best caster of all time, he is among the very best all-round light tackle anglers today. Keep practicing. And remember Rajeff!"

Kādreiz jau redzēts, ne sevišķi jauns, bet labs Martin Joergensen raksts, kurā var atrast atbildi uz populāru jautājumu, cik tālu jāmet muša. The measure tape doesn't lie
10-20-30-40 meters? 30-60-90-120 feet? How long can you cast with a one hand rod? And how long does and average fly-angler actually cast?

Uz copi kaut kā neiznāk laika, atliek vien mēģināt atrast kaut ko fotografējamu tepat dārzā. Sanāca neliels slideshow Dārzs novembrī.

jst - Komentāru nav - § - ¶

Pirms dažām dienām no rīta Rīgā bija -3° C un dīķis manā dārzā šajā sezonā pirmo reizi bija pārvilkts ar plānu ledus kārtiņu, zāle jau bija paslēpta sniegā. Šodien temperatūra atkal plusos, dīķis vaļā un visūr spīd zaļa zāle. Cituviet Latvijā šodien tomēr esot sniegs, pie Alūksnes ap 10 cm, Madonas pusē arī 5-10 cm. Ivars P. kurš nupat ar auto atgriezās no Pēterburgas, stāstīja, ka pie Pleskavas bērni jau darbojas uz ledus.
Arī Tomē vienu dienu dīķis bija aizsalis, bet šodien vīri atkal mēģināja noķert foreles atklātā ūdenī. Nejauši biju liecinieks kārtējai dīķa papildināšanai ar forelēm.

jst - Komentāru nav - § - ¶

Autors ar niku JUURASKRABIS lapā www.zive.lv šodien bija ievietojis sekojošu ievērības cienīgu ziņu.

"Es jau kaut kur te teicu, ka - ja visi LR copisti maksā par kartēm, un + valsts saņem no Latvenergo piķi par sačakarētu Daugavu - te vienkārši nav godīgi, nav ētiski rīkot lašveidīgo LM Daugavā. Nu kakovo hrena ???. Mēs jau visu esam samaksājuši ! Un upē, saskaņā ar vanema atzinumu, ir simtprocentīgi audzētavu lasis - sadirsta, nenārstojoša un ģenētiski izkropļota /vēls nāciens, visi vienā laikā utt/ populācija. Ja makšķernieki, pat ar tik niknu un nesamierināmu lobiju, kā JST un AB spēkiem, nav spējīgi neko panākt, tad to upi vajag aizbetonēt un uztaisīt autostāvvietu ! Tas, ka joprojām makšķerēšanas noteikumos ir liegums par Daugavu, tas ir vai nu copeslietu guru nolaidība, vai apzināta tēmēšana uz LM Daugavā. Te takš lašu pilla pakaļa- audzētavas laiž, zveji smeļ vaislu, vanems skaita, ikri briest - viss notiek ! Un ik gadus visādas akcijas un vaktes notiek - a zive ta mētājās pa upi !
Tā Salmo kluba ideja par lašu ķeršanu jau nebija slikta, bet pilnīgi garām - nezinot upi. Tikpat labi varēja mušot lasi kanālā pie autoostas. Ir viņš arī tur. bet nedabūt. Nu, vismaz nelasot klasiķus, tipa Priedīti, nedomājot par zivju vietām...Pie Doles, ja paveicas, var noķert dažu, pat dažus, un ekstraklases lašus. Tos, kas tup pie turbīnām. Pasēžot Dole krogā, var redzēt kādu "rupjo" cilājoties...Bet...Ja tikai vietējie "zinātniskie zveji" neizsitīs, (a par tiem zvejiem neesmu pārliecināts, vai vanems pat zin, ja nu kads ko ir dzirdējis, tad jameklē Rūpniecības ielā... )Zem Hesa - tur ir daži pāri ar 20-50 kg ekstara izmēru īpatņiem. Bet tas ir viss. Masa Daugavas lašu - pamatsvarā no 6-10 kg, ar izņēmumiem līdz 20 kg, parasti mātes, pāri Doles krācēm neiet. Pamatā viņus izsit ar tīkliem jau pie Loču kanāla, Kurpnieku salas, Kundziņsalas, pretī inspekcijai Voleros, pie Kvadrāta, Dārziņiem, TV torņa, Zaķenes - tas ir - tos, kas tikuši garām Vecdaugavas murdu sistēmai no līča un uz augšu, pretēji visiem noteikumiem izvietotai Daugavas grīvā...
Izsišana sākas no līča, un sākas jau no vasaras beigām. Principā zivs izsišana Daugavā nebeidzas nevienu stundu. Pētnieciskie, vaislinieku zvejas rīki, oficiālie, kreisie - pats velns var kaklu nolauzt tajā zvejas rīku burzmā, kura sākas pie Rītabuļļiem un beidzas ap Kalngali, sākot ar 12-17 metru dziļumu jūrā un beidzot ar Centrāltirgus priekšu Daugavā...
Lai to likvidētu, nepieciešamas atļaut lašu makšķerēšanu no laivām. Gan līcī - Dugavas grīvā, gan upe - un, sākot no septenmbra, līdz decembrim, vienlaikus liedzot jebkādu rūpniecisko zveju /izņemot nēģus/ un rezervējot pāris murdus Daugavā - vaisliniekiem... un viss.
A copēt? Da pofig, kaut uz mušu, kaut ar vobleriem vai dropšotu, ar trubas mušām vai uz grunts velci /ja kāds atceras, bija tāda sistēma ar spogulīti, 20 naktstārpiem un beigtu reņģi... ja būs tauta uz ūdens, būs vismaz kārtības atrauga.. nevis bardaks, kā pēdējos gadus 20...
BET... par to visu MĒS esam maksājuši! Jau pērkot savu pirmo makšķernieka karti! (pirms gadiem 15...) Un lielākajai un apmakšķerējamākajai lašu populācijai nevajag ļaut palikt par LM objektu!
Te vanems var pateikt, cik smoltus iegāž Daugavā.. un nez, vai pateiks, nafig viņus tur ber, ja copmaņi nedrīkst ķert lasi..."

Mans komentārs, kuru ievietoju arī www.zive.lv

"Varu piekrist, ka lašu liegumam 01.10.- 15.11. Daugavā arī es neredzu īsta pamatojuma.
Nez kādēļ tu esi piemirsis, ka arī citas lašķērāju sociālās grupas ir kaut ko maksajušas. Saprotams, ka ne jau pērkot MK un, varbūt, maliķi vismazāk.
Attiecīgi, ja beidzot nevienam nav liegts (diemžēl, iznāk, ka arī maliķiem) Daugavā ķert lašus, tad pamēģināsim salīdzināt tos apjomus, ko izņem katra no grupām. Tieši salīdzinājums nenāks par labu copmaņiem.
Skaidrs, ka zvejnieki - profesionāļi, kuri izvietojušies upes lejtecē, kā vietu zinātāji māk izmantot savas ģeogrāfiskās priekšrocības. Taču, pēc manā rīcībā esošām oficiālām un neoficiālām ziņām, arī pirms paša Hesa laši ir tādā skaitā, ka arī maliķiem atmaksājas tos medīt. Nez kāpēc, šajā situācijā no makšķerniekiem, lai gan lašus makšķerēt ir atļauts, par lašu noķeršanu ne ziņas, ne baumas neienāk. Jau pirms daudziem gadiem man bija iespaids, ka makšķernieki nav gatavi no Daugavas izņemt kaut cik nopietnu daļu no ražas, kura tur katru rudeni atgriežas. To daļēji apstiprināja viens eksperimentālās copes gads. Arī šodienas situācija neko jaunu nerāda. Tu ceri, ka aizliedzot zveju, kaut kas būtiski mainīsies? Protams, samazināsies vai pazudīs no aprites tā daļa, ko izņem zvejnieki un maliķi, bet vai makšķernieki to spēs kompensēt? Kaut cik pārzinot lašu makšķerēšanas lauciņu, man šobrīd nav nedz ilūziju, nedz nopietnu argumentu, ka tas varētu notikt. Ja kāds grib pierādīt pretējo, lūdzu, diskusijai ceļš ir atvērts."

jst - pieci komentāri - § - ¶