Šo informāciju rakstu sev un tikai viena iemesla dēļ, - internets ļauj viegli saglabāt un restaurēt visus viedokļus un notikumus. Ja pēc gada būšu līdzīgā situācijā, vieglāk būs saprast visas cēloņsakarības, ar kurām jāsastopas šajā jautājumā. Tajā skaitā arī manus, iespējams, subjektīvus un nepareizus vērtējumus. Runa ir par vaislinieku zveju, kura figurē nevis kā rūpnieciskā zveja, bet kā viens no specializētās zvejas veidiem. Vaislinieku sagāde ir vitāli nepieciešama manā pārraudzībā esošo zivju audzētavu darbībā.

Organizējot valsts zivju audzētavu apgādi ar vaisliniekiem (pavasarī - vimbas, līdakas, zandarti, brekši), pēdējā laikā saskaros ar "modernu" Vides ministrijas ierēdņu attieksmi. Cēlonis, iespējams, meklējams aktivitātēs, kuras mēdijos, lai uzsvērtu savu ieguldījumu zivju resursu aizsardzībā, demonstrē atsevišķas VM ierēdņiem tuvu stāvošas ar makšķerēšanu it kā saistītas personas. Kā jau tas pierasts, izrādās, ka ne tikai ārstniecībā un izglītībā, bet arī zvejniecības lietās "kompetents" padomdevējs var būt jebkurš, kurš varbūt tikai nupat kā nopircis makšķernieka karti. Kā arguments kalpo populistiskas frāzes - vienreiz jāpārtrauc zivju krājumu oficiāla izzagšana, jo nārsta laikā tirgus esot pilns ar pavasarī nārstojošām zivīm. Pie tam tiek prezumēts, ka tieši piezveja, kas iegūta vaislinieku zvejas laikā, ir tā, kas nonāk tirgū. LZRA speciālistu viedoklis, ka vaislinieku zvejā resursiem ar piezveju nodarītais kaitējums ir daudzkārt niecīgāks par pozitīvo atdevi, netiek uzklausīts principā. Nedrīkst un viss!
Tā rezultātā šogad pirmo gadu zvejniekiem, kuri iesaistās vaislinieku zvejā, tika aizliegts paturēt piezveju. Līdz šim piezveja kalpoja kā ekonomisks stimuls un zvejnieki bija gatavi piegādāt valsts audzētavām vaisliniekus bez maksas. Tā nav ideāla shēma, taču, ievērojot valsts niecīgo zivju resursu pārraudzības un finansiālo resursu kapacitāti, tā bija reāla un pietiekoši efektīva shēma. Tā kā VM pārstāvji kategoriski iestājās pret piezveju, lai ieinteresētu zvejniekus, bija jāizveido cits saimnieciskais mehānisms, tāpēc šogad pirmo reizi tika noteikta maksa par nodotajiem vaisliniekiem. Tā rezultātā valstij, konkrētāk, Zivju Fondam tas izmaksā papildus vismaz dažus desmitus tūkstošus latus.

Pirmie rezultāti.
Lai gan vaislinieku zveja tikai necik sen sākusies, varu konstatēt, ka vaislinieku zvejas licenču saņemšana VM "rūpju" rezultātā ir nonākusi līdz absurdam. VM, izmantojot tikai dažiem ierēdņiem vien saprotamus argumentus, regulāri nesaskaņo aģntūras prasītos zvejas termiņus un rīkus, bet liek tos mainīt pēc sava subjektīvā viedokļa. Ja aģentūra lūdz atļauju uz 10 dienām, saskaņotas tiek 5 dienas, ja prasa 5 zvejas rīkus, saskaņoti tiek 4 rīki, ja prasa atļaut vimbu zveju ar tīkliem, tiek saskaņota to zveja tikai ar murdiem. Ja zvejniekiem vaisliniekus neizdodas noķert, aģentūrai jālūdz izdot jaunu rīkojumu par termiņu pagarinājumu un spēlīte sākas no gala. Utt. Lai veiktu elementāras izmaiņas programmā, nākas veikt apbrīnojamu " likumiski noregulētu" procedūru. Zivju aizsardzībā uzsvars tiek likts nevis uz īpašumattiecību un kontroles sakārtošanu, bet uz formālu legālās zvejniecības apgrūtināšanu. Nerēķinoties, cik tas valstij izmaksā, bet ar "cēlu" mērķi - nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Un regulāri kā par zināmu faktu tiek klāstīts par zvejnieku nodarīto kaitējumu zivju resursiem, cerībā, ka lielā makšķernieku armija vienmēr atdos savas balsis par šādu politiku.

Papildus, no VM puses, lai uzmanītu "sliktos" legālos zvejniekus, kuri piedalās vaislinieku zvejā, izskatās, ir mobilizēti nopietni inspektoru resursi. Tātad ir it kā iedibināta stingra kārtība.
Taču, ievērojot, ka inspektoru resursi ir ierobežoti, visticamāk ka otrā plānā paliek cīņa ar patiesi nelegālajiem tīkliem. Redzēsim, kādas būs atskaites par nārsta periodā noķertajiem likumpārkāpējiem, taču jau šodien ir skaidrs, ka laikā, kad rūpnieciskā zveja ir ierobežota, tirgū zivju mazāk nav kļuvis. Par to mani informēja mūsu audzētavu darbinieki, arī Egons S. vakar zvanīja un šausminājās par ikru pilnām zivīm un zemmēra vimbiņām, kuras tiek tirgotas Rīgas zivju tirgū. Izskatās, ka zivju tirdzniecības leģitimitātei zivju tirgū, ja kāds vispār seko, tad dara to tikai formāli.
Tātad viens no "sakārtošanas" galvenajiem mērķiem nav sasniegts. Skaidrs ir arī tas, ka LZRA speciālistu prognozes un apgalvojumi ir patiesībai tuvāki - vaislinieku zveja nav nedz īstais piesegs, nedz arī avots, no kura nelegālas izcelsmes lomi zivis nonāk tirgū.

Bet varbūt jādomā par mākslīgās zivju atražošanas samazināšanu, par ko iestājas vides sargi? Nebūs vajadzīgi vaislinieki, nebūs vaislinieku zvejas, valstij samazināsies izdevumi un problēmas, bet zivju audzētavas varēs nodot privātajās rokās. Vai tas ir valstiski pareizākais risinājums?

Te ir tikai pirmie iespaidi, pilnīgāku vaislinieku zvejas vērtējumu varēšu dot jūnija sākumā. Varbūt tad radīsies arī kādas jaunas domas par iespējamajiem risinājumiem. 

jst - trīs komentāri - § - ¶

Joprojām parādās apmeklētāji, kuriem ir grūtības ar informācijas meklējumiem. Iespējams, tādēļ joprojām saņemu arī e-pasta vēstules ar visdažādākajiem jautājumiem. Atbildot uz vienu šādu jautājumu par to, kā apstrādāt lasi, ievietoju saiti ar interesantu rakstu angļu valodā "How to turn a whole salmon into fillets", kuru savā veblogā ir ielicis Bill Bumgarner. Rakstā var atrast arī saites ar lapām, kurās aprakstītas dažādas laša gatavošanas receptes. Tiem, kas nav draugos ar svešvalodām, papildus izveidoju nelielu slaidšovu, kurā, izmantojot www.flicr.com publicētās šī paša autora bildes, ir redzams, kā filetēt lasi. Albūmā bilžu rādīšanas laiku var regulēt.

Taču visvairāk informācijas par šo tēmu var atrast http://www.kasilofseafoods.com/FAQ.htm

jst - astoņi komentāri - § - ¶

Vispārzināms, ka Dānijas akvakultūra ir viena no modernākajām pasaulē. Lai gan Dānijā iedzīvotāju skaits ir tikai 2x lielāks kā Latvijā, taču tās akvakultūra 2006. gadā deva 55 tūkstošus tonnu produkcijas, kas bija kādas 50 reizes vairāk kā Latvijas akvakultūras devums. Pie tam Dānijas plāni ir ļoti ambiciozi un tā cer tuvākajos pāris gados šo apjomu palielināt līdz 155 tūkstošiem tonnu. Tāpēc izmantoju manu senu paziņu divu Dānijas vadošo zivkopības speciālistu laipnu ielūgumu un pāris dienas pavadīju Dānijā. Šajās divās dienās kopā ar saviem pavadoņiem nobraucām krustām šķērsām pa visu Dāniju kādu tūkstoti km un pabijām piecās augstas klases zivju audzētavās. Katra no redzētajām audzētavām bija savdabīga un sniedza plašu priekšstatu par dažādām aktuālām un noderīgām lietām. Piemēram, - kā audzēt tādas netradicionālu sugu zivis kā pālijas un zušus, kā sekmīgi risināt ūdens patēriņa minimizācijas un piesārņojuma problēmas, kā izmantot datorizāciju visu procesu optimizācijā un sasniegt augstus ekonomiskos rādītājus ierobežotu resursu apstākļos.
Pielikumā dažas tipiskas bildītes.

jst - Komentāru nav - § - ¶