RR un EGI par mušiņmakšķerēšanu 2004.gadā.

Arhīvs 2004-5

::  Priecīgus svētkus!

Priecīgus Ziemassvētkus visiem mūsu draugiem, domu biedriem, atbalstītājiem un potenciālajiem jaunajiem mušotājiem!!!Ķeriet, fotografējiet un laidiet vaļā daudz skaistas zivis!

Egils & Reinis

::  Foto

Lasot laika prognozes un jūsu atsauksmes izskatās, ka diezgan droši šo nedēļu varēsim darboties pa atklātiem ūdeņiem. Jāizmanto tas ir noteikti vismaz tiem , kam ir iespējas. Ir atnākušas arī dažas klusas ziņas par sekmīgu lašveidīgo copi! Tas tā īpaši to neakcentējot, bet dodot mājienu.
Tuvojas ziemassvētki un briesmīgais dāvīnāšanas laiks. Šajā sakarā es tā nedaudz filozofēju par to ko man gribētos uzdāvināt sev pašam ( ja, protams, būtu tāda iespēja). Tāpēc gribētos dzirdēt mūsu foruma dalībnieku domas par tādu nu jau reālu lietu kā ciparu foto kamera. Reālu tāpēc, ka cenu līmenis daudzmaz normālai 4Mp kamerai jau grozās ap 200,-Ls, kas jau izskatās paceļams. Kamera, kas būtu domāta copes piedzīvojumu iemūžināšanai un iespējams arī ar to varētu uzņemt kādu sevis sieto mušu. Tas nozīmē, ka tai vajadzētu būt:
1.Elementārai mitruma aizsardzībai, vai pastiprinātam korpusam
2. Ar kaut ko līdzīgu makro režīmam
3. Pietiekoši mazai, lai to tomēr varētu nēsāt sev līdzi.
Manā uztverē apmēram tādām prasībām atbilst Konica Minolta Dimage G400/G500/G600, Sony DSC V-1, Olimpus mju-mini( izskatās ļoti stilīgs).
Doma tāda, ka laimīgie īpašnieki varētu padalīties ar savu lietotāja personīgo pieredzi ( pozitīvu un negatīvu) un varbūt pat atsūtīt kādu savu bildi paraugam.
Egi

::  Par šaujošajām galvām

Tikko lapojot internetu uzdūros interesatai informācijai, kas sasaucas ar mūsu diskusiju lapā apspriežamo tēmu. Tikai tāda nianse, bet tomēr būtiski to zināt, īpaši ja taisāties iegādāties jauno Rio produkciju. Simon Gawesworth Sexyloop diskusiju lapā raksta:
"As some of you may have heard we have just released a new type of shooting head that we call RIOMax and would like to get some feedback on these heads.

The heads are available in #6 to #12, but they are already uplined by two sizes. In other words, the #6 is actually 200 grains (an #8 weight) and the #8 is 300 grains (#10 weight) and so on. Please take that into account if anyone wants to take up this offer.

The heads are available in Floating, Intermediate, Type 3, Type 6 and Type 8 densitites."

Mēs savukārt turpinam nodarbības kā viemēr, tai pašā laikā un vietā. Atgādināšu, ka varat jau veikt pieteikšanos uz nākamo etapu Janvārī,- nemaz tik daudz laika vairāk nav palicis.
Egi

::  Par nodarbībām

Par cik operatīva informācija par mešanas nodarbībām vēl nav sagatavota,- īss info: Uz pirmajām nodarbībām dalībnieki ir pieteikušies pilnā sastāvā un tas nozīmē, ka teorētiski nākamā iespēja pieteikties būs uz 9. janvāri (domāts, ka 24 un 31. decembris visticamāk mūsu nodarbību kalendārā izpaliks visiem zināmo mājas svētku dēļ).
Tāpēc vēl ir laiks padomāt, bet iesaku to neatstāt uz pēdējo brīdi.
Apsveicam tātad ar jaunās ledus sezonas atklāšanu-garlaicīgi domāju mums nebūs, kā jau īstiem copmaņiem. Ceru būs vairāk laika padomāt un apspriest inventāru un copi uz ziemas mušām.

Egi

::  Noslēgums

Nu jau laikam gan jāsaka ardievas sezonai un šis laikam bija mūsu pēdējais izbrauciens. No rīta viss apkārt tik balts....
Putenis un vējš visiem pārējiem ekspedīcijas dalībniekiem lika justies tā nedaudz savādi. Reiņa neizmērojamais optimisms laikam bija vienīgais konsolidējošais elements šajā pasākumā. Mani mierināja doma, ka ja neko citu, tad vismaz uz ūdeni paskatīties varēsim. Laivu bāzes ļaudis gan tā jocīgi uz mums paskatījās, - laikam ne pārāk bieži tādus jokainus cilvēkus nākas sastapt, bet beigās pēc solījumiem izvilkt laivas ziemošanai, piekrita mūsu vājprātīgajai idejai doties ezerā.
Jāsaka uzreiz, ka pēc pusstundas laivas tīrīšanas no sniega un ledus, pēc pirmajiem īrieniem ezerā sajūta manāmi uzlabojās un noskatījuši pirmo radziņu aiz kura bija neliels aizvējš droši laidāmies piedzīvojumos. Lai cik nereāli tas liktos ezerā uz ūdens viss bija pilnīgi pieņemami copei. Ne aukla sala ciet, ne vējš pārāk traucēja. Tomēr līdakas bija nedaudz citās domās un nācās krietni pairties, lai noteiktu kur tās aizganījušās. Faktiski bez copes abi iztaustījām visas zināmās perspektīvās vietas un tikai pašā vakarā aizbraucām uz dziļumu pretī bāzei. Tur pāreja uz dziļumu bija arī robežā ar duļķainu ūdeni no iepriekšējās nakts pūtiena. Tā teikt pēdējā cerīgā vieta. Cerības arī piepildījās, gan ne visas. No sākuma katram pa vienai copei, jeb kā man patīk teikt: līdaka iekoda mušai. Par cik tās pa visu īso dienu bija vienīgās copes, sapratām, ka vēl ir izredzes, kaut arī nelielas. Un tad man iekoda viena līdaka jau tā pa nopietnam. Kāts ripulī, bremzi stiepj – pat nācās pieregulēt, viss kārtībā. Tomēr pēc otrā skrējiena, vis ko mēs no viņas ieraudzījām bija paliels mutulis un muša laukā. Nu neiznāca pat ieskatīties šajās jaukajās acīs, vienīgā nožēla, bet kukainis bija labs- tāds bija Reiņa komentārs. Tā, lūk, mums izgāja. Vispār neskatoties uz nulles rezultātu, diena uzskatu bija vienkārši fantastiska un tas viss pateicoties Reiņa fatālajam optimismam. Labi taču, ka kādam vēl tāds ir.

Nu ko gaidīsim ledu, vai kā? Varbūt vienreiz savukārt man izdosies aizvilkt Reini uz veiksmīgu zemledus copi? Citādi viņš pamanījies līdz šim izvairīties no šis atkarības.
Egi

::  Metienu tehnika, sāksim?

Lai nu cik lieli optimisti mēs nebūtu, tomēr ar nožēlu jāsecina, ka laikam nākošas brīvdienas diez vai varēs izmantot copei ar mušu. Taču mēs esam optimisti no vienas puses un tomēr plānojam vēl kādu izbraucienu un arī pragmatiķi, jo lai nu kā negribētos, bet ziema tomēr būs. Tātad ir atkal pienācis laiks, kad būsim jūsu rīcībā, lai siltos, komfortablos apstākļos, domubiedru vidū sekmīgi papildinātu vai sāktu spert pirmos soļus mušiņmakšķerēšanas metienu tehnikā.

Tātad,- doma tieši tāda pati kā iepriekšējos gadus, vieta arī tā pati. Ja kāds nezina, tad stāstu: Ādažu sporta komplekss, piektdienas vakari, laiks 20.00-22.00. Sākam no 26. novemra. Patlaban uz pirmo sesiju ( vidēji te domāts 5nodarbības, bet var apmeklēt pēc saviem ieskatiem) pieteikušies 4- dalībnieki un tas nozīmē, ka tīri teorētiski vēl viena vieta uz zirga vēl ir brīva. Turpmāk mēs izveidosim mazu tabuliņu, kur jūs jebkurā laikā varēsiet novērtēt pašreizējo situāciju, cik vietas uz konkrēto nodarbību ir palikušas.
Veiksmīgas visiem nākošās brīvdienas un ne asakas, ja nu tomēr izdodas kautkur iemest mušu!
Egi

::  Lielās, lielās...

Mazliet atskatoties uz šo sezonu mēs ar savu kolēģi Reini pagājušo nedēļu nofiksējām faktu, ka pa visu laiku neesam bijuši kopā uz copi, lai cik tas dīvaini arī neizliktos. Tāpēc no viņa puses šajā nedēļas nogalē izskanēja aicinājums labam sezonas noslēgumam uz Engures ezera. Lai arī no sākuma biju visai skeptiski noskaņots par šo pasākumu, jo Winguru prognozes šai dienai galīgi nebija nekādas spožās ( paldies dievam, viņi tomēr arī kļūdās), tomēr padevos. Izrādījās, Reinim oža-njuhs bija pareizajā vietā un laikā.

Lai gan vietējie speci vēstīja, ka lielās zivis jau dzīvojas kādus piecdesmit metrus prom no zālēm, devāmies vispirms pārbaudīt tieši zāļu joslu, kur iepriekšējā copē Reinim bija tā sakot sanākušas asas situācijas, gan bez veiksmīga iznākuma. Jau pirmajos desmit metienos viena zobainā centās iekost mušai, tā sakot, ka gluži mūsu vietas izvēle nepareiza nav. Jau nākošajā zāļu klajumā Reinis norādīja uz precīzu vietu, kur iepriekšējo reizi bijis labs grābiens. Tomēr šajā reizē tajā nekas nenotikās. Toties metrus piecus tālāk bija vēl viens interesants zāļu ielociņš. Metiens, divi metri spēles, mutulis un cīņas jampadracis iet vaļā. Beidzās tas ar iepinušos zivi meldru murskulī. Par laimi līdakai cīņas spars bija jau noplacis un tā pacietīgi sagaidīja, kamēr mēs piebraucām un iecēlām to laivā. Skaista zivs, - Reinis gan priecājās gan skuma, jo vajag tiešām labi paveikties, lai vienā copē izvilktu vēl vienu tādu pašu godīgu zivi. Pa vidam Reinis pamanījās uzkabināt vēl kādu pārīti līdaku no kurām lielākā 1,7kg svarā, citā reizē būtu pilnīgi par labu uzskatāma zive. Man tai pat laikā vairākas līdakas tikai iekoda, bet nepiekodās. Tomēr komandora sejas bargais vaigs visu laiku sacīja, ka tas nav tas ko vajag un aicināja doties tālākos veiksmes meklējumos.
Un mums paveicās. Cik nu paveicās, vairāk tā tomēr bija mērķtiecīga došanās uz vēl citām līdzīgām vietām, kur visas pazīmes ļāva domāt, ka tās ir labas vietas tieši lielajām zivīm. Reinis iepriekšējā reizē bija noskatījis pāris aicinošas meldru kantītes un lai dzīve neliktos kā medus pods, pats arī uzņēmās noirties kādus divus km līdz šīm vietām. Pirmais līcis, pāris mazo copes un viena krimināla personība atlaista, jau viesa šaubas. Pa to laiku vējš bija izdzenājis mākoņus un atspīdēja saule, kas parasti neko labu nesola. Tomēr, tomēr,- otrajā līcīti par laimiReinim man atkal viena līdaka pati nospirinājās un tad, kā saka priekškars pavērās ( meldru) un izbrauca tāds zolīds kuģītis uz Reiņa vilkto mušu. Ko lai saka, skaisti. Cīna bija visai vienlīdzīga ( gandrīz pazudēju brilles to lopu tvarstīdams) , bet kopējiem spēkiem un saskaņotā komandā mēs to veiksmīgi laivā tomēr dabūjām, tā teikt kailām rokā un tīru sirdsapziņu, kā čekisti. Pēc tam abiem doma bija viena, jābrauc mājās,- nav ko bojāt iespaidus un palikt negausīgiem. Tā arī darījām un ar bāzes saimnieces laipnu palīdzību izdevās pat iemūžināt mūsu abas skaistules, kas mums abiem patlaban ir lielākās uz mušu ķertās līdakas. Veikalā svērtas attiecīgi uzrādīja 4.6kg un 96cm garā -6.0kg. Tomēr Reinis pārspēja mani-esot godīgi pēc mūsu augumu attiecības( veicas gan tiem garajiem, visur ielīdīs) un pateica, ka nākošo reizi startēšot no desmit, tā, lūk!!Es baidos!- Tiešām tas ir nopietni!

P.s 1. Viņš arī solīja pielikt bildītes un uzrakstīt kādu rindiņu no savām emocijām rīt, kā vienmēr rīt. Vai tad jūs Reini nezināt?

P.S. Bildes ir!. Lai ieraudzītu lielo bildi, kā parasti, tikai jauzklikšķina. J.S.

P.s 2. Speciāli neko nerakstu par mušām un vilkšanas tehniku, tikai pateikšu, ka makšķerējām ar pilnīgi dažādām mušām un kardināli atšķirīgām vilkšanas metodēm.
Egi RR vārdā.

::  Par tēmu..

Tuvojošais starpsezonu laiks ir ieviesis zināmas korekcijas mūsu kustības ātrumā, tai skaitā arī rakstīšanas. Tā jau nu nav, ka nekas mušošanas frontē vairs nenotiek. Domāju, ka notiek, tikai klusi. Jo lielās līdakas ir laikam pēdējā noķeramā šīs aktīvās sezonas topa zivs un droši kāda jau tikusi parakstīta, tikai droši mūsu iedzimtā kautrība neļauj ar to padalīties, nu Jūs jau zināt kā tas ir. Tai sakarā kā patīkams moments varbūt atšķirībā no standarta vidējiem numuriem ( kuros grūti atrast ko praktiski noderīgu) būs pāris lappusītes jaunajā „Flyfishing and FlyTying ”novembra numurā, kur atradīsiet instrukcijas kā uzsiet Woolly Head tipa mušas. Izmantojamais materiāls ir vilna, kurai paliekot slapjai ir pāris būtiskas labas īpašības. Tā saglabā apjomu un formu un tai ir praktiski neitrāla peldspēja. Tā labi krāsojas un tai viegli piedot nepieciešamās formas. Saveidot tādā veidā var jeb ko: sākot no vardēm beidzot mailītēm- tikai jūsu fantāzija var būt ierobežojums.

Tie kam strādnieku laša problēmas vairs neliekas saistošas, var savukārt atrast lielisku rudens lašu mušu kolekciju no visas pasaules. Domāju ar tādu var droši doties pie upes un rezultāts neizpaliks. Praktiskas mušas un lieliskas kvalitātes bildes, nedaudz darba un lieta darīta. Īpaši nepievērsiet uzmanību izmantoto materiālu sarakstam, jo man izlikās, ka tas ne vienmēr saskan ar bildēs redzamo,- pārējais viss perfekti.

Beidzoties sezonai ir atkal plānā atsākt treniņus sporta zālē. Tās varētu sākties decembrī. Vieta un laiks tāpat kā pagājušā gadā,- Ādažu sporta komplekss, piektdienas vakari. Precīzi tiks konkretizēts nedaudz vēlāk. Patlaban galvenais ir apzināt ieinteresēto loku. Tātad dodiet ziņu, ja esat gatavi iesaistīties un visai steidzīgi! Jo kas pirmais brauks, - tas pirmais noķers zivi!
Egi

::  Turpinot tēmu par SALT kātiem!

Pirmkārt tikko atgriezos no copes. Un kā Jums liekas, kur biju? Nu protams Engurē Jāsaka, ka laiku varētu raksturot ar angļu tēzi "Hardcore flyfishing". Vējš stipri virs vidējā, baisi viļņi visā ezerā, jo 'pūta garenais DA vējš. Rezultātā dabūju čupiņu līdaku, no kurām viena bija divniece. Ķolēģim Aigaram, Drusku lielāka divniece uz vobleru, un pašā vakarā ekselentā aizvēja viena līdaka iekaroja arī viņa mušu - izrādījās nedaudz mazāka divniece. Visas zivis noķērām aizvēja stūrīšos, blakus dziļumiem. Aigars savu izvilināja no zālēm.
Par Salt kātiem Piekrītu visam, ko saka Egīls par Salt kātu uzbūvi. Vision Saltwater ekselents kāts, neskatoties uz garo rokturi, kas man ne īpaši patīk. Domāju, ka Latvijas jūrā Saltvater kāti nav obligāti un pietiek, ja parastos kātus pēc copes apmazgā.
No murgu puses: ir gadījies i-netā redzēt Saltwater kātu mārlinu copei, Tā parametri -
8,6 pēdas (Ap 2,55 m) 15 klase. Komentārs, ko pie šī kāta varēja atrast - "Ar šo kātu var izdarīt iemetienu".
2R
 

::  Ineresants jautājums. "Saltwater" kāti.

Sveiki cienījamie eksperti! Lai likvidētu šeit iestājušos neveselīgo klusumu gribu uzdot konkrētu jautājumu-ar ko saltwater kāts atšķiras no parasta kāta (īpatnības konstrukcijā un lietošanā).
Teikšu uzreiz –ļoti plašs jautājums un atbildot teikšu tikai tās lietas, ko esmu redzējis. Katrā gadījumā, te jāskatās katra konkrēta ražotāja kāta specifikācija, jo kāti, kas it kā domāti „Saltwater” copei var ievērojami atšķirties gan pēc akcijas gan konstrukcijas.
Īpatnības konstrukcijā: Kam vajadzētu būt:
1. Spoles turētājs, riņķi ar speciālu pārklājumu, kas domāts lietošanai sālsūdens apstākļos.
2. Riņķi, īpaši pirmie un gala, palielināta diametra.
3. Korķis īpaši kvalitatīvs ar mazu poru skaitu, lai nekrājas ūdens un sāls.
4. Kāti parasti ļoti ātri ar –domu, ka jūrā vienmēr ir vējš un palielinātu jaudas rezervi, ja nu pieķeras lielāka zivs. Tas parasti nozīmē biezākas sienas kāta blankai un attiecīgi arī lielāku kāta kopējo svaru.
5. Parasti sākas no sestās klases un lielākām klasēm ir papildus korķa rokturis, lai izvadot zivi, kātu varētu turēt ar divām rokām.

Interese arī tas, vai iegādājoties apmēram 8 klases vienroci ( līdakām, lašiem, talākiem metieniem utt.),varbūt būtu prātīgāk izvēlēties tieši saltwater kātu-ja nu sagadās makšķerēt jūras līcī? Cik vispār tas būtu lietderīgi?

Nevaru konkrēti pateikt ne jā, ne nē. Viss atkarīgs no tām pašām naudiņām. Ja var to atļauties- skaisti. Es pats esmu pāris reizes makšķerējis jūrā, tiesa pagaidām ne īpaši sekmīgi gan pie mums, gan Dānijā un Kolā ( vienīgā vieta, kur cope bija ekselenta). Domāju, ka mūsu apstākļos pietiek ja pēc copes vienkārši labi nomazgā kātu auklu un spoli ar ziepjūdeni.

Ļoti gribētos dzirdēt abu cienījamo ekspertu domas, jo cik zinu ne tikai mani vienu interesē šis jautājums.

Esmu mēģinājis mest ar divu firmu kātiem. Sage #6RPLXi ( tika ražots pirms tagadējā Xi2), ļoti patīkams ātrs un progresīvs kāts ar komplektāciju viss kārtībā. Otrs Vision firmas #8klase arī pilnīgi O.K. manā uztverē varēja būt nedaudz jaudīgāks un ātrāks – bet komentēt izmantotos materiālus neņemos, jo nezinu. Katrā ziņā šis pēc cenas mums ļoti pieņemams un ja ņem vērā , ka salīdzinājumā ar parasto modeli ir jaudīgāks, tad izvēle ir par labu šim variantam.
Tas viss ir tikai mans personīgais viedoklis un par cik daudz dažādu šādu kātu nav gadījies izmantot nevaru pateikt, ka būtu liela pieredze to izmantošanā. Tikai savas domas. Varbūt arī RR kaut kad ko „iemurgos” šajā sakarā. Cerēsim!

Egi.

::  Kā man veicās pagājušonedēļ!

Pēc festivāla kopā ar manu skolotāju un reizē festivāla viesi G-Feuersteinu apbraukājam Latviju un līdz pirmajam Oktobrim mēģinājām paskatīties, kas notiek ar Latvijas Lašupēm...
Licenzētajā zonā Salacā 26. oktobrī jau bija skaidrs, ka izredzes tikt pie labiem lomiem ir zemas - ūdens liels un duļķains, turklāt pa upi nemitīgi nāca lejā zāļu čemuri līdz pat 5 kvadrātmetri lieli. Viens tāds mani gandrīz parāva sevc līdz... Līdzīga situācija, taču bez zālēm, bija arī Gaujā... Neskatoties uz to vienu taimu virs 3 Kg izdevās piemānīt un saudzīgi atbrīvot. Zivs bija svaiga, upē uzturējās varbūt nedēļu. 1. Oktobrī kopā ar Ginteru bijām Engurē, kur ķērām līdakas. Laiks bija vējains, bet citādi labs. Līdakas ķērās labi - gar kantēm izdevās sataustīt arī pāris smukākas zivis, no kurām lielākā šoreiz bija man. Tieva 82 cm gara trīsarpusniece. Šķiet, ka lielās vēl nav īsti ielēgušas rudens rīšanas režīmu.
Tik tiko Ginters atsūtīja man ziņu, ka ir izveidojis sadaļu savā mājas lapā, kur aprakstīta cope Engures ezerā. To var apskatīt noklikšķinot šeit http://www.g-feuerstein.com/destinations/Latvia/engures.htm

::  Festivāls un jauns festivāls

Viens jauks pasākums ir daudzmaz sekmīgi aizvadīts. Sīku atskaiti par to jau uzrakstījis mūsu administrators, -pārējo, kas paši piedalījās zina.
Ko es izsecināju no visa? Pirmkārt jau to, ka tāda veida sacensības var uztaisīt un šī shēma strādā. Jā, sākumā varbūt likās grūtības ar dalībnieku nokļūšanu un vēlāku sektoru maiņu, bet kā redzējām to visu izdevās ļoti labi sakārtot. Nākošo reizi noteikti vēl rūpīgāk jāpiestrādā pie zonu izvēles, bet ģenerāli tas viss strādā. Dalībniekiem arī parādījās jaunas iespējas izcelties un ātri pieņemt lēmumus kā tad rīkoties situācijā , kad izlozētajā zonā pēc alatām tā teikt, pat neoda. Katrā ziņā tas viss ļoti nolīdzināja iespējas katram dalībniekam un vismaz cik dzirdēju atsauksmes no dalībnieku puses visi bija apmierināti ar jauno kārtību. Domāju mūsu zives arī, saudzīga attieksme, pret kurām arī bija šīs kārtības galvenais mērķis. Šajā ziņā domāju mēs visi esam spēruši milzīgu soli uz priekšu un tas noteikti tiks ievērtēts pat starptautiskā līmenī pateicoties mūsu viesiem no citām valstīm.
Nedaudz izbrīnīja mūsu festivāla, ne sacensību dalībnieku kūtrums. Mēs ar Reini tur bijām lai par velti padarbotos ar jebkuru interesentu. Daži to arī izmantoja, bet tikai daži. Vislielāko laiku iznāca pavadīt ar Lietuviešu puišiem, kuri patiesi izmantoja iespēju padarboties ar dažādu inventāru un ko jaunu apgūt. Kas tas ir? Latviešu raksturīgā kautrība vai vienkāršs kūtrums? Mūsu viens no labākajiem un tiešām novatoriskākajiem mušiņu sējējiem Mareks arī palika bez uzmanības un pavadīja laiku ar mums mētājot, jo nebija interesentu. Lai gan uzskatu, ka viņš ir tiešām cilvēks, no kura var un ir vērts mācīties. Katru reizi ieraudzīsi ko jaunu un var tikai pabrīnīties, kur viņš spēj smelties iedvesmu.

Nu labi vēl ir otra iespēja! Tātad Ventas odiseja sākas no šīs piektdienas vakara un visi joprojām aicināti tajā piedalīties. Domāju, ka arī šajā pasākumā varētu sagaidīt kādu jauku pārsteigumu. Bet pat ja tas neiznāks, domāju ļoti laba iespēja kopīgai sanākšanai neoficiālā atmosfērā. Uz saredzēšanos Ventā!

Pēdējā informācija!!! Diemžēl šodien apzvanot potenciālos braucējus noskaidrojās, ka lielākais vairums dažādu no mums neatkarīgu iemeslu dēļ nevar piedalīties! Tāpēc kvoruma trūkuma dēļ šis pasākums tiek atcelts un laikam līdz pavasarim. Jaukas brīvdienas visiem jebkurā gadījumā!
Egi

::  Sestdienas atskaite!

Līdz ar pārējiem aktīvistiem, kas sestdien vējainajā Engurē mēģināja uzvarēt spiningošanas meistarsacīkstēs, neliels ap 20 cilvēku liels biologu bariņš, pulcējās, lai noskaidrotu savā starpā veiksmīgāko līdaku copmani. Mērķis - iegūt ceļojošo (leģendārā pasniedzēja) Šternberga kausu, kas pienākās lielākās līdakas pievārētājam. Šogad, kā jau diplomēts bioloģijas maģistrs tiku uzaicināts, un biju spiests ieviest zināmas korekcijas spiningotāju starpā. Cope diezko laba nebija, tomēr pie savām zivīm tikt izdevās. Dienas laikā noķēru vairākas līdakas, no kurām paturēju divas 1,2 un 1,5 kg svarā. Rezultātā kauss nu stāv manās mājās. Tas nu tā..., taču varēja paveikties vairāk. Vakarā ap 7 pamanīju lielu līdaku (ap 6 kg)nospēlējam pie meldriem 100 metru attālumā. Lēni pieairēju klāt un izdarīju iemetienu blaku lielajam zvēram. Copēju uz 2/0 āķa sietu Dalhberg Diver mušu. Pēc iemetiena lēni stripi uz sevīm, taču gaidītā viļņa vietā aiz mušas spogulis. Pārmetu mušiņu metrus piecus iesāņis, un ka tavu ..., trāpīju lielajai zaļsvārcei uz astes. No izbīļa tā pagāja nedaudz sānis. Rezultātā pēc nākamā iemetiena vāja cope un praktiski ar to viss bija beidzies.
Morāle - nevag mainīt metiena trajektoriju, ja zivs ir turpat blakus. Jāmaina ir vai nu muša, vai vadīšanas taktika.

Labās vēstis
1. Egīls kļuvis par jauna makšķernieka tēvu - Sveicam jo sirsnīgi
2. Uz sacensībām Siguldā būs meistarīgi viesi, par to, kādi, nākamreiz.
RR
M

::  Valsts meistrība - būt vai nebūt???

Kā jau to vairums no jums ir pamanījuši, šogad Latvijas Meistarsacīkstes mušiņmakšķerēšanā notiks pēc sen lolotā "Ķer un atlad" principa. Paralēli festivāla programmai, kurā aicināts ir pedalīties ikviens interesents, ir izstrādāts jauns nolikums, kas sacensībām piešķir svaigāku elpu. Dalībnieki tiek sadalīti pa sektoriem startā, ar iespēju pēc tam tos mainīt. Katrā sektorā strādā savs tiesnesis, kas mērīs un reģistrēs dalībnieku noķertās zivis. Tā pat no svara būs zivs lelums - jo lielāka, jo lielāks koeficients. Summāri iepazīstoties ar nolikumu tas nebūt nav sarežģits, un katram domājošam pērtiķa pēctecim saprotams. Bez tram manuprāt arī intriģējošs visiem dalībniekiem. Tomēr rodas jautājums - Kam tas viss vajadzīgs? Uz doto brīdi dalībneku reģistrācija notiek tik pasīvi, ka tā vien šķiet sacensības var arī nenotikt... Vai tiešām visa tā muldoņa, kas izskan no gandrīz ikviena kārtīga mušotāja (Vajag zivis atlast, mēs gribam sacensībās tiesnešus utt.) ir plika graša vērta? Vai tiešām tad, kad ar darbiem ir jāpierāda, ka mēs esam tādi par kādiem gribam izliktes visi pazūd krūmos?
Ar to es gribēju teikt tikai vienu - Ja tev rūp: lai makšķerēšana iegūtu kulturālākas aprises, lai cilvēki kļūtu saudzīgāi pret dabu, lai skeptiķi atzītu "Ķert un Atlaid" principu, un gala beigās, lai rudenī neparādītos tēzes, kas apgalvo, ka mušņmakšķernieki rudenī pulcējas Siguldā, lai izķertu aizsragājamās zivis un piedzertos - tev ir pienākums steidzigi pieteikties. Citādi, laikam mēs esam balamutes un nodevēji.
P.S. Par cenām. Ir bijuši pārpratumi, cik kas maksā, tāpēc precizēju: Dalība festivālā (Ēdināšana, šovi, teltis utt.) 10 Ls, Dalība sacensībās (Tiesneši, sektoru veidošana, utt) vēl 10 Ls. Tātad kopā ne vairak kā 20 Ls. Atgādināšu, ka sacensības nav bizness, tās vienmēr nes zaudējumus, un ja kāds domā, ka šeit eksistē peļņa, maigi izsakoties viņš kļūdās.

Ja uzskati, ka esi kopā ar mums piezvani sacensību dvēselei un reizē atbildīgajai sekretārei Antrai (tel. 9155111)un piesakies.
Obligāti!!
RR
--------------------

::  Esmu atpakaļ

Sveiciens visiem sen neredzētiem un nedzirdētiem hobija brāļiem un liels paldies par apsveikumiem laulības ostā istūrējot. Kā saka, kam negadās...
Par cik visvisādas kolīzijas mani bija atrāvušas no interaktīvas copes uzskatu par pienākumu atgriezties ar dubultu sparu.
Vēlreiz visiem sirsnīgs paldis.

::  Brauksim uz Ventu?

Dažus visai interesantus stāstiņus par aizvadīto brīvdienu copi Ventā varat izlasīt viesugrāmatā. Vispār domāju, ka mēs varētu stimulēt šādus īsos stāstiņus un lai palielinātu rakstītāju skaitu no savas puses apsolu pārsteiguma balvu reizi trijos mēnešos interesantāko darbu autoriem.
Ja atceraties pagājušās sezonas noslēgumā Ventā mēs rīkojām mazu mušotāju saietu. Ir doma, ka šogad to atkal varētu atkārtot. Jautājums tikai par datumiem. Ir interese?
Ja jūsu redzeslokā ir nonācis pēdējais septembra „Fly fishing & Fly tying” izdevums, neskopojieties to parādīt saviem kolēģiem, kas interesējas par iemetieniem ar divrocīgo kātu.
Egi

::  Ne par copi! Sumināsim...

Tā gluži bez copes laikam rakstīt nebūt labi, tāpēc maza atkāpe no tēmas. Pagājušās brīvdienās ar vienu no saviem cītīgiem skolniekiem apmeklējām Ventas augšteci gan lai patrenētos praktiskajā copē, gan paskatītos attālākas copes vietas. Rajonā ap Nīgrandi upe bija pamatīgi aizaugusi un praktiski zāles klājas gandrīz līdz ūdens virsmai un lielākajā daļā upes iespējama tikai makšķerēšana uz sauso mušu. Sapali gan izmēros nu ļoti maziņi, ķērās tīri labi. Alatu raksturīgās uzturēšanas vietas šo pašu zāļu dēļ nebija apmakšķerējamas. Vēlāk pabraucām tālāk uz Skrundas pusi. Tur situācija bija daudz labāka un ļāva lieliski patrenēties copējot alatas gan ar slapjo gan sauso mušu. Lai arī izmērā neviena alata nebija lielāka par 20cm, cope skaitu bija ļoti izdevusies un bija laba iespēja jaunajam mušotājam parādīt dažādus copes paņēmienus.

Bet nu pats galvenais par ko šis stāsts. Jāsteidz apsveikt mūsu mušotāju saimes veiksmīgais pieaugums- konkrēti Māra Oltes ģimenē( nu jau otrais!!!). „Puika ar melniem matiem ir klāt-Oltiņš”-šādu ekspres ziņu saņēmu šorīt!!! Apsveicam!!!

Nu un lai pilnīgi sajauktu tēmu jāziņo, ka rīt būs jāsveic vēl viens mušotāju mums labi zināmais Guru, šis lapas aktīvs veidotājs. Tātad Reinis Rutkis arī nolēmis pievienoties ģimenes cilvēkiem un brauc laulības ostā. Lai Tev labi sokas un atrodas arī laiks kādreiz kaut ko ieklepot arī šeit! Sveicieni Jums!

::  Liepājas pasākums.

Divas skaistas dienas nedēļas nogalē nu ir aizvadītas copējot un darbojoties ar Liepājas MMK kluba dibinātājiem un biedriem. Noteikti gribas pateikt vēlreiz viņiem vislielāko atzinību gan par jauko uzņemšanu gan par nezūdošo entuziasmu apgūstot mušiņmakšķerēsanas smalkumus. Ja gadu atpakaļ kad pirmo reizi tikāmies viņi bija var teikt pirmo reizi ņēmuši makšķeri rokās, tad tagad tiešām acis priecēja tas ko viņi spēja darīt. Tāda izaugsme pa tik īsu laiku tikai parāda ko var sasniegt, ja tiešām tā ir sirds lieta. Par cik viņu doma ir vēl tālāk attīstīt šo sportu Liepājas pusē, tad iespējams mums drīzumā vēl pievienosies divi sertificēti mušiņmakšķerēšanas instruktori. Tāda doma izskanēja un no savas puses es redzu, ka tas ir pilnīgi reāli. Vēlu Jums veiksmi un padomu nekad neatteikšu!

Ja mūsu pasākuma sadzīviskā daļa bija vienkārši perfekta ( alus noteikti pietika un lieliski papildināja vakara mušu siešanas pasākumus), tad treniņu un copes pasākumus manāmi traucēja vējš. Tas ieviesa zināmas korekcijas visos pasākumos, kas nebūt šoreiz nebija tas labākais. Neskatoties uz to tas arī deva iespēju parādīt pāris paņēmienus kā ar to var cīnīties, vai labāk- daudzmaz sekmīgi apmānīt.

Cope: Papes ezers -kā vienmēr priecēja ar savu skaitumu,- tiešām unikāls dabas stūrītis. Līdakas gan nebija īpaši aktīvas. Es redzēju četrus līdaku uzbrukumus, bet neviena rezultatīva. Māris tomēr pamanījās vienu mēra līdaciņu sagūstīt un atlaist, Guntaram bija jāsamierinās ar pāris skaistiem asariem, bet mūsu daiļā makšķerniece Ligita sekmīgi trenējās uz ruduļiem. Priecē fakts, ka šajā ezerā beidzot nopietni sākuši stādāt inspektori un izskatās, ka pēc laiciņa varētu visas tīklu nebūšanas manāmi iet mazumā par prieku normāliem makšķerniekiem.
Bārtas upe- laba sapalu cope. Upe gan nav īpaši viegli brienama,- jāskatās, kur kāju liksi. Pa krastiem pārvietoties arī praktiski neiespējami,- tādi brikšņi un staipekņi, ka katrs solis prasa iespaidīgu piepūli. Bet zivis ir! Māris izrādījās pats veiksmīgākais un nieka stundā pamanījās uzkabināt kādus astoņus smukus sapalus. Viņa panākumu atslēga izrādījās sekmīgi pielietotais un iepriekšējā dienā apgūtais iemetiens,- tiešām veiksmīgs teorijas pielietojums praksē.
Vēlreiz sveicieni visiem kas atrada laiku piedalīties un ceru- drīz redzēsimies atkal!

Egi
 

::  Lielupes sapals

Armands Roze atsūtīja pēdējās mūsu kopējās copes bildes, no kurām viena ir šeit.Šis skaistais sapalu „papucis” bija lielākais no todien noķertajiem un atlaistajiem sapaliem. Nedaudz pāri kilo ar garantiju. Katrā ziņā Aigars todien izrādījās visveiksmīgākais no mums trijiem. Es godīgi nenoķēru vispār nevienu zivi. "Papuci " viņš paņēma tā teikt uz izbrīnu, jo Aigara veiksmīgā muša bija no „crap flies” sērijas,- domātas tādas, kas parasti prasās pēc žiletes. Kaut arī zinu daudzus pat visai slavenas mušošanas autoritātes, kuri īpaši piestrādā pie šādu mušu radīšanas ( Pauls Ārdens ir visai spilgts piemērs). Ceru, ka viņš veiksmīgi turpinās attīstīt šo stilu un kādu dienu varēsim vēl pamācīties no viņa!
Tā lūk!



P.s. Ja atceraties pagājušo rudeni bija neliela viņa reportāža par līdaku copi Engurē,kur no viņa toreiz aizbēga viena pieciniece. Šoruden Aigars pavisam nopietni nolēmis viņu uzmeklēt vēlreiz un attiecīgi sācis jau gatavot visai iespaidīga izmēra mušas. Te arī viņš bija izdomājis ļoti orģinālu vairākdaļīgu trušu mušas variāciju šim mērķim. Domāju, ka pēc līdakas noķeršanas viņš neatteiksies arī citiem parādīt savu mušas variantu!

::  Jautājums

Vai kāds nezin, kādi būs šogad mušiņnieku LR čempja noteikumi? Vai taisnība, ka Rīgas mušiņklubs it kā taisoties organizēt copi ierobežotos sektoros un katram copmanim tiesnesi nolikt, kurš nomērīs noķerto zivi un palaidīs atpakaļ?

Jā, tādas domas ir izskanējušas un godīgi es biju viens no aktīvākajiem to ierosinātājiem. Vai tās izdosies realizēt dzīvē? Nav īstas skaidrības, jo viena jaunā sacensību nolikuma apspriešana tika nolikta, bet galvenie sacensību organizatori nevarēja ierasties??? Tātad līdz galam izlemts vēl nekas nav vai arī man nav informācijas par to. Ideja bija, ka katram dalībniekam jāņem līdzi kompanjons, kurš brauks līdzi kādam citam sacensību dalībniekam un reģistrēs tā lomu, bez zivju ņemšanas. Man liekas nedaudz sarežģīti, bet laikam cita varianta nav, jo nevaram paļauties uz cilvēku godīgumu. Mēs vēl neesam izauguši tik tālu diemžēl. Es gan speciāli izmēģinātu tā darīt aiz apsvēruma, ka ja kāds arī blēdīsies, tad tas paliks uz viņa paša sirdsapziņas un vai būs patīkami skatīties citiem acīs, kad Tevi apbalvos? Domāju, ka nē! Bet pagaidām šis variants nav guvis citu atbalstu.
Man pašam šķiet, ka tā būtu pareizi, jo alatu populācija tik strauji iet mazumā, ka drīz vairs vispār nebūs par ko sacensties. Tādi ir vismaz mani personīgie novērojumi. Šogad Braslā, kura ir mana mīļākā alatu upe es neesmu redzējis vēl nevienu alatu virs 30cm.
Katrā ziņā, laba tēma tika iekustināta un būtu labi dzirdēt jūsu domas par to kā tehniski varētu organizēt šādu pasākumu. Vai ir jēga ko mainīt! Kādi pasākumi vai citas izklaides (bija priekšlikums uztaisīt pāris mušu siešanas darbavietas) varētu būt vēl iekļautas šajā pasākumā?
Katrā ziņā centīšos apkopot un nodot jūsu izteiktos priekšlikumus sacensību organizatoriem.
Egi

::  Padoms

Par cik pēdējā copes reizē nekas labs neķērās, laiski ēdot pusdienas bija laba iespēja pavērot kā darbojas citi mušotāji, - konkurenti šajā gadījumā. Varbūt šoreiz pakomentēšu pāris elementāras lietas, kas dūrās acīs no malas skatoties. Darbojoties ar lielajām sapalu mušām, lielākajai daļai mušotāju bija viena raksturīga kļūda: metiena beigu fāzē pārāk ātri nolaista kāta spice pie ūdens. Tā rezultātā uz ūdens nolaižas auklas gals un pēc tam tikai izgriežas līderis ar mušu. Par cik lielajai sapalu mušai ir pietiekoši liela gaisa pretestība, tas parasti notika ar diezgan lielu aizkavēšanos. Kā no tā var izvairīties?
Pirmais: apturēt kātu augstāk un spici nolaist uz ūdens tikai tad kad līderis ir pilnīgi iztaisnojies.
Otrs: piebremzēt auklu pēc stopa un atkal, tikai kad līderis iztaisnojies nolaist spicīti pie ūdens.
Var izmantot vēl vienu jau nedaudz sarežģītāku variantu ar kuru tieši var panākt, lai muša pirmā saskaras ar ūdeni: uzreiz pēc augsta stopa padodiet roku nedaudz uz augšu un atpakaļ. Šajā variantā mušu burtiski ietrieksiet ūdenī. Protams, šis variants der tikai „vaboļveidīgajām” mušām un nedariet to ar normālām sausajām mušām, kurām vajadzīga delikāta prezentācija! Bet vispār- Ne asakas!
Egi

::  PēcJāņi

PēcJāņu periods ir tā ka nedaudz ievilcies, bet tas ir arī loģiski, jo visi cenšas vairāk laika pavadīt pie ūdeņiem. Ir iespēja savas uzkrātās atziņas pārbaudīt praksē un pārliecināties, ka ja nav atbilstoši apstākļi, nekas īpaši nelīdz. Vismaz man tāda sajūta ir visu šo laiku. Kas tikai nav mēģināts!
Mazajās upes –līmenis augšā , alatas no augšas praktiski nebarojas, vai arī nav vairs kam baroties. Lielajās upēs tas pats skats. Ūdens līmenis gandrīz kā pavasara palos, pabrist lāga nevar un zivis arī nez kur nolīdušas. Labi, liekam tos mierā. Domāju varētu būt vismaz laba līdaku cope. Pagājušās sezonas labo atmiņu vadīts dodos uz Engures ezeru. Un atkal vilšanās. Putnu perēšanas vietas norobežotas un braukt tur nedrīkst. Tas nozīmē, ka makšķerniekiem atstāti tikai vienmuļie atklāto ūdeņu plašumi. Ja vēl ķertos kaut cik, laikam vēl samierinātos ar likteni. Viena noķerta knapi mēra līdaciņa pa visu rītu nu patiesi iedzen izmisumā. Pavisam bēdīgi, -tā gaidi to īso vasaru un še tev. Nu jādomā vēl kādi varianti, kaut arī idejas jau sāk manāmi aptrūkties.
RR arī nez kur klīst pa Zviedrijas plašumiem. Ceru vismaz viņš drīz uzradīsies un iepriecinās ar labiem svešu zemju copes pastāstiem.
Meklēsim, gaidīsim un cerēsim. Kas tad cits atliek, ja nu vienīgi pa vakariem uzmētāt pagalmā savam priekam.
Egi
 

::  PriekšJāņi

Lai arī laiks mūs galīgi nelutina, tomēr ir vasaras sezona un zivis ķeras. Labāk vai sliktāk, tomēr reizēm ko noķert var. Pats svētdien biju aizskrējis līdz Lielupei. Laiks sapalu copei bija vienkārši ideāls un savu adrenalīna devu dabūju pilnā mērā gan no sapalu tētukiem gan no cīņas ar zāļu mudžekļiem.

Labo omu vienīgi kārtējo reizi pabojāja viens krievu (tas nebija noteicošais faktors) tautības mušotājs, ko vēroju ēdot pusdienas. Ar zinānu profesionālu ineresi vēroju kā viņš izdara metienus un jau gribēju piedāvāt viņam bezmaksas konsultāciju, jo pārāk labi viņam tas nepadevās. Bet, bet... Viņam pieķērās sapalēns un tas tika ielīgots kuļķenē. Tad gan mani nervi neizturēja un taisni no krasta es viņam uzbļāvu, ka sapalu atļautais ņemamais izmērs ir sākot no 30cm. Uz ko viņš man pašapzinīgi paziņoja, ka esot vairāk un turpināja copēt.

Man tikai atlika nožēlot, ka man tomēr nav nekādu tiesību viņam iet klāt un pierādīt pretējo. Lai mocās tālāk ar saviem metieniem un attieksmi,-ko vēl bez pāris necenzētiem izteicieniem es varēju padomāt?

No citām upēm savukārt mani draugi arī regulāri ziņo par skaistām zivīm ( noķertām un atlaistām). Lielākā forele uz mušu patlaban ir 45cm un alata 43cm.

Saviem draugiem pa kluso varu pateikt, ka esmu saņēmis Saintific Anglers pasūtītās auklas un ja kādam ir to iztrūkums, varu palīdzēt. Ir gan XXD, GPX, Stilwater( intermedia) un Salmon&stellhead no 4-8klases auklas.

Priecīgus Līgo svētkus Jums novēl arī RR, kas devies filmēt Copes raidījumu sižetus iesācējiem uz Zviedrijas ūdeņiem un viņam protams pievienojos arī es. Līgo! Līgo!

Egi

::  Slovēnija

Mazais klusuma periods laikam būs beidzies, jo esam jau kādu laiciņu kā atgriezušies no Slovēnijas ceļojuma. Ceru, ka to arī neviens īpaši nesajuta, jo mūsu copes sezona nu iet pilnā sparā un lasīt nevienam vars nav īpaši daudz laika.

Sīkāku atskaiti un foto materiālus sagatavosim nedaudz vēlāk. Īsumā varu tikai pateikt, ka tiešām tur izskatās kā zemāk redzamajā bildē un no sākuma acīm bija visai grūti pierast pie šo upju ūdeņu zilganzaļās krāsas. Zivis arī tur ir un ja izvēlas kādu augstāku skatu punktu, tad tās var burtiski pārskaitīt gan pēc izmēra, gan skaita. Neskatoties uz to,-noķert šīs zivis nav nemaz tik vienkārši un arī gribētāju no visas pasaules to izdarīt te arī netrūkst. Pieļauju, ka tās jau labi paskolotas, -noķertas un atlaistas vairākas reizes, jo pats neredzēju nevienu makšķernieku, kas būtu ņēmis zivi. Kā laida vaļā ( mēs tai skaitā) to gan redzēju neskaitāmas reizes. Šajos ūdeņos mīt ļoti skaistas vietējās foreles (Marmoratta), varavīksnes foreles ( mākslīgi ielaistas), alatas(redzējām ļoti lielas) un sapali (RR noķēra vienu pāri 2kg).

Skaisti ūdeņi un fantastiski kalni. Ja ņem vēl vērā, ka robežu šķērsošana ar savienības valstīm ir kļuvusi pavisam vienkārša ,- atliek sēsties mašīnā un tikai braukt!
Egi

::  Ventas odiseja

Vēlreiz sveicieni visiem, kas pārvarēja bailes no sliktā laika un atrada par iespējamu atbraukt un padarboties Ventas ūdeņos. Domāju, ja arī zivīm ne visiem iznāca sastapties, tad vismaz bija kolosāla iespēja iepazīties ar skaistajām Ventas vietām. Īpašs prieks par Liepājas mušotājiem. Viņi izmantoja šo iespēju tā kā bija iecerēts, pēc pilnas programmas un prieks bija skatīties uz viņu izaugsmi pa šo pusgadu. Malači, tā turpināt!

Zivis: Neskatoties uz totālu ne apetīti, noķērām pāris līdakas, sapalēnus, vienu mežavimbiņu, mazu-700gr. Ja piešāvās, visai sekmīgi varēja paķert asarus. Tie vienīgie izrādīja kaut kādu aktivitāti. Nekas tiešām ievērības cienīgs noķerts netika. Vienīgi viena kārtīga mežavimba pakaitināja vienu aizsapņojušos kolēģi, uzgriezdama pamatīgu mutuli pie viņa mušas.
Vakars: mušu siešana, pirts, alus un nebeidzamas sarunas. Vēl šodien neesmu līdz galam pamodies.

Svētdien ar interesentiem apmeklējām jau agrāk pieminētos foreļu dīķus un vienam otram ļoti pieredzējušam mušotājam nācās atzīt, ka nomānīt tās lielās foreles nav nemaz tik vienkārši un atzīt, ka arī tāda makšķerēšana var izrādīties visai aizraujoša. Lielākā zivs bija 4kg skaists foreļu tētis, ko noķēra viens no jaunajiem skolniekiem. Labs sākums. Domāju par vienu labu mušotāju būs vairāk!

Tagad nedaudz jāatvelk elpa un jākravā koferi. Attiecīgi arī lapā uz brītiņu būs klusāks periods. Rīt dodamies svētceļojumā uz skaisto Slovēniju.
Uz redzēšanos Jūnija sākumā!
Egi & RR

 

 

 

 

::  Ventas plāns un ne tikai.

Nu tas beidzot ir klāt! Kā jau solīts no šīs piektdienas vakara līdz pat svētdienai, Ventā notiks mušotāju salidojums ar mērķi atpūsties makšķerēt un dalīties pieredzē. Iespējams makšķerēt tādas Latvijā mītošās zivis kā Sapals, Līdaka, Mežavimba, Asaris, un protams sportiskākajiem no mums kazaragi un vīķes. Palikšana lielā Mednieku makšķernieku guļbūvē, ar kamīnu pirti, virtuvi utt. Par palikšanu (Divas naktis plus pirts) jāmaksā 5-8 Ls atkarībā cik cilvēku būsim. Ēdiens līdzi jāņem pašiem. Vietas Ventā tik tiešām ir skaistas, un zivis arī. Bildē redzamas ir Aigara šī vīkenda loms, kas nav amnestēts. Makšķerēt var kā krācēs, tā lēnumos. Gan upē, gan mājā vietas pietiks visiem, tā kā laipni gaidīti.
Kā aizbraukt: Jābrauc pa Liepājas šoseju garām Saldum un ap 4km pirms Skrundas, jāpagriežas pa labi uz Ikaišiem. (Norāde ir redzama no Liepājas šosejas). Pa asfaltētu ceļu pārbrauksiet pāri Ciecerei, tad dzelceļam. Pēc dzelzceļa sākas grunts ceļš, pa kuru jābrauc tieši 6 km, kur būs zīme un ceļam kreisajā pusē esošajā guļbūvē, mēs būsim priekšā. Ceru, ka manis radītā shēma palīdzēs.
Svētdien:Visiem interesentiem kas ieradīsies, būs iespēja aizbraukt uz man zināmiem foreļu dīķiem uz trenniņu un tā pat atpūsties. Par copi jāmaksā 5 lati, bet par to jūs saņemat kristāldzidrus dīķi ar forelēm līdz 3.5 kg. Vēl var pieteikties uz nodarbībām svētdien.
RR

::  Dubultievilciens

Ir laiks mums iepazīties ar dubulto ievilcienu, turpmāk saīsinājumā: DI.

Kāpēc tik vēlu? Vēlu tāpēc, ka pats būtiskākais ir labi apgūt metiena pamatelementus pirms ķerties klāt DI. Citādi vienas problēmas tiks papildinātas vēl ar citām un rezultāts varētu būt diezgan dramatisks. Tās būtu iemaņas pacelt auklu gaisā, turēt to gaisā veicot vēzienus, mācēt veidot korektas formas šauras cilpas. Ja varam sevi nemānot pateikt, ka tas labi izdodas, tad ir pienācis laiks pamēģināt DI.
Egi

Turpinājumu lasiet šeit - teorijas sadaļā. Pirmo reizi, lai ilustrētu šo rakstu, mēs esam izmantojuši nelielus 1,3 mb videoklipus (interneta iezvanpieejas izmantotājiem būs jāapbruņojas ar pacietību). Gaidīsim atsauksmes.

RR