RR un EGI par mušiņmakšķerēšanu 2005.gadā.

Arhīvs 2005-2

::  RR par jauniem noteikumiem.

Izlasīju priekšlikumus jauniem MN... Mjā komentāru man ir tik daudz, ka godīgi man nav spēka visus tos še ievietot. Vienkārši paliek skumji, ja cilvķēi dara darīšanas pēc pietam īsti neinin ko.
1. Manuprāt pirmkārt ir jāparedz intruments ar kuru noteikumi tiks kontrolēti, un tikai tad ir tie jāmaina. Šobrrīd tas izskatās pēc kārtējās burta maiņas, kas ir tikai uz papīra.
2. Otrkārt, tik lielas likumdošanas izmaiņas sfērā, kas skar teju katru piekto latvijas iedzīvotāju, vai sanāk ka katru otro vīrieti nav pieļaujamas, jo man kā nespeciālistam šķiet, ka likumam ir zināma inerce un ja to groza pilnībā, iestājas bardaks. Interesanti, kas notiktu Latvijas kriminālajā dzīvē, ja kriminākodeksu skartu šādas izmaiņas. Mēs nezinātu ko zagt, vai arī baidītos, ka nopirktā bltmaize ir zagta?
3. Aizliegumi strādā ja tos spēj kontrolēt un tie ir loģiski. Manuprāt liela daļa no šiem aizliegumiem ir ārprātīgi apsurdi un nespēj izturēt kritiku. Pietam, juridiski tie nav viennozīmīgi interpretējami.

P.S. Par iebrišanu tas tiešām ir Pzd..ec, atvainojos par lamāšanos. Ar šādu redakciju, mēs tikai aizvāksim godīgos copmaņus no ūdens, un ļausim maliķiem rīkoties brīvi, jo pie dotās kontroles cilvēķu godaprātu sacensība laikam nenāks zivīm par labu...
P.S.s. Mēģināšu izmantot savu atpazīstamību, un trešdien pieslēgties procesam, lai cilvēki nesataisa pārāk lielus sū.us.
RR
 

::  Kaņieris un ne tikai.

Sestdien bija tāda iespēja piedalīties amatieru līdaku spiningošanas mačos Kaņiera ezerā. Nē, nē, orientāciju nemainīju arī šoreiz un atšķirībā no pārējiem pretendentiem, skaitā ap piecdesmit, līdakas copēju ar mušu. Pa pusi dienas tā arī nekā prātīga nenoķērām. Visas līdaciņņņas kas izrādīja interesi šajos diezgan saduļķotajos ūdeņos, vairāk atgādināja pāraugušas siļķes un, protams, tika laistas vaļā. Savukārt no mušas viedokļa interesantās copes vietās ap meldru saliņām vēl joprojām atrodas lieguma zonā. Ko tu padarīsi? Ap pulksten 12 pie spilgtas saules, mēs ar savu laivas biedru dabūjām katrs pa vienai mēra līdakai. Kaut kas nejēdzīgs! Vai Kaņiera zivīm būtu cits dienas režīms, kā citos ūdeņos? Ap šo pašu laiku redzēju, ka vēl kādās pāris laivās tika uzceltas mēra zivis. Tas patiesi izlikās visai dīvaini. Vēl lieku neizpratni radīja lomu svēršana. Ja mūsu neveiksmes vēl var norakstīt uz ezera nezināšanu, tad pārējo runas vīru lomi lika domāt pavisam ko citu. Divas lielākās zivis bija 1,7kg svarā, pārējās, nu rēķiniet paši. Caurmēra loms pa kilogramīgai līdaciņai uz laivu un puse palikusi pat bez tādas zives! Vienīgais spriedums, ka zivis aizbēgušas uz otru ezera daļu, kur makšķerniekus nelaiž, vai arī...cope paliek cope!
No Ventas savukārt tīri optimistiskas ziņas. Cope draud sākties kuru katru brīdi un pirmās mežavimbas un sapali jau pieteikušies. Pārrautas auklas, kāti līdz ūdenim un gūtais adrenalīns labi atsvaidzinājis saulē sakarsētās galvas.

::  Esam atpakaļ II

Varu tikai pievienoties RR rakstītajam. Katrā ziņā labi ik pa laikam pabraukāt un salīdzināt kā tad īsti ir ar copi citur. Kopumā par šo Eiropas daļu varu teikt, ka manāmi trūkst tās dabas neskartības, kas mūsu Latvijā vēl ir saglabājusies labā līmenī. Totāls urbāns. Nav īpaši laba sajūta, ja tavu copi vēro pa dienu pāris simti brīvdabas atpūtas cienītāju, kas kursē (tagad Vācijā tik populārajā Džagošanas stilā. Labi, ka pie mums tas vēl nav panesies,- izskatās vairāk kā fanny) nepārtrauktā straumē gar upes malu. Kaut kā pietrūkst šajā pasākumā. Man tik labi nepaveicās un ezera forele man šoreiz nepieteicās, kaut arī šaubos, ka vēl reizi speciāli brauktu pēc tām. Toties izklaides ar baltajiem sapaliem Siegas upē bija ļoti baudāmas, ja neskaita manu saplēsto hidro tērpu un Vācu lidostas burta kalpus, kas pēdējā brīdī pateica, ka kātus viņi neļaus mums ņemt līdzi rokas bagāžā( Iesaku ņemt vērā visiem lēto, īpaši Rynair aviokompāniju cienītājiem), tad pārējās izklaides mēs sev noorganizējām ļoti labā līmenī. Alus nepietrūka un tas jau pats svarīgākais!

::  Esam atpakaļ!

Nu jau pāris dienas... Ar sāpošu kaklu, un alkoholiķa asmātiķa balsi, ko sieva pēc pāris dienu ceļouma negribēja atpazīt... (Slims kakls) Tātad visā visumā gāja labi. Bet nu par visu pēc kārtas...
Lai arī galamērķis bija Ostevornas ezers blakus Roterdamai, iesākumā pabijām Vācijā. Izmantojot šī saita pastāvīgā apmeklētrāja Guntariņa viesmīlību, par to viņam sabiedriskais paldies,, mitinājāmies pie Bonnas. Piektdien, pāris stundas izdevās pamakšķerēt Zīgē, Reinas pieteka, kas ir viena no vācu lašu izlaišanas programmas stūrakmeņiem. Skaista upe, kas šoreiz bija ar paaugstu un nedaudz duļķainu ūdeni. Neskatoties uz to, ka upes pamatzivis ir alatas un sapali, pirmā zivs, ko izvilku bija strauta forele. Arī sapalus patvarstījām, tāpat kā alatiņas. Prieks, ka izdevās uziet vietu kur patiesi mīt lielas alatas, un lai arī šoreiz tām izdevās izsprukt caur adatas aci, zinu, ka Guntariņš tām mieru nedos. Kopumā par upi jāsaka, ka tā ir dienas licenzes, kas maksā 7 eiro vērtībā...
Sestdien no rīta, jau bijām Holandē, kur netālu no Roterdamas atrodas Ostevornes ezers. Kā Egils teica: "Nu ah...bennijs foreļņiks." Nu nevar nepiekrist. Ezera platība 250 ha, maksimālais dziļums 47 metri, vidējais dziļums 21 metrs. Iespaidīgi. Savulak šis bija jūras līcis, kuru idustriālu vajadzību dēļ atdalīja no Jūras, un nu tas ir kļuvis par sāļu ezeru. Tā lūk... Ezerā tiek laistas gan varavīksnes gan strauta foreles, un kas pats galvenais, cilvēki rūpējas, lai mušošana tur būtu patīkama. Protams, industriālā vide iek sevi manīt ik uz soļa, un tomēr, cope šeit ir izveidota iespēju robežās ideāli. Par cik ezers ir dziļš, gar krastu pusei ezera ir izvietoti akmens moli, kā rezultātā krasta josla ir ekselenti apmakšķerējama. Ezera barības bāze nav pārāk kupla - sāņpeldes, nedaudz garneles, un citi vēžveidīgie ir galvenā pārtikas grupa. Sestdien ezerā plosījās lieli viļņi un tāpēc cope bija sarežģīta. Lielākā daļa no aptaujātajiem copmaņiem, tai skaitā instruktoriem, bija tukšā. Vakarā kopā ar egi kārtīgāk noinspicējām, ezera vienu stūri, un uz 10.nr Damselfly uzkarināju vienu divnieci. Šajā ezerā, tas ir nedaudz virs vidējā izmēra, tač mīt eksemplāri arī virs 8kilo, tai skaitā strautenes līdz 5 un varbūt vēl vairāk. Kā uzzināju vakarā no holandes instruktoriem, nereti vasarā makšķerējot no Belly boat ezera vidū, gadās situācija, ka pēc copes zivs noiet lejā un vispār nav izkustināma, griez auklu pušu
Svētdien bija liela diena, visiem tiem, kas vēlējās nokārtot eksāmenus, un dienas lielāko daļu pavadījām vērojot pretendentus. Jāsaka, ka lielākā daļa no pretendentiem varēja pieslīpēt šādas tādās iemetiena detaļas, jo caurkritēju skaits bija liels. No 10 gribētājiem nolika eksāmenu divi, viens Basic un Viens Masteru un tie paši normatīvus izpildīja līdz ar nagiem. Ne velti ar Egi esam teikuši - eksāmens nav pārāk viegls.
Par pāris jautriem incidentiem lasiet ko uzrastīs Egi, jo viņa SAGE, tāpat kā viena no manām makšķerēm ir Vācijā.

::  RR un EGI dodas uz eiropu.

Dodamies ar EGI uz Holandi, kur notiek ikgadējais FFF instruktoru saiets. Tāpēc 5 dienas nebūsim pieejami. Toties, kad atgrizīsimies, protams nepaskoposimies ar iespaidiem un pastāstīsim, kāpēc šoreiz ne s... nevarējām noķert
RR

::  Kluba lietas un anketa

Ar nelielu nokavēšanos, toties nu jau pārdomāti, atskatīšos uz to, kas notika 7 .maija pasākumā. Savācāmies ap 20 cilvēkiem, laiks bija labs un tas jau ir vairāk kā puse. Pirmo dienas daļu veltījām copei, lai nolaistu tvaiku, jo grūti ir runāt par nopietnām lietām, kamēr sirdī virmo makšķerētgriba. Cope izvērtās diezgan labi. Pa starpu jaunielaistajām forelēm līdz 1,5 kg trāpījās pa kādai rezidentei divreiz lielākā svarā. Paralēli copei, bija iespēja iepazīt vienam otru un iedibināt kontaktus. Dienas vidū sasēdāmies pie galda iepazināmies un sākām diskutēt par to, kādai tad jāizskatās jaunajai organizācijai utt. Lai arī viedokļi daudzos jautājumos atšķīrās, galvenajās līnijās viedokļi sakrita: 1. Klubam ir jēga tad , ja tas ir saistīts ar konkrētu ūdenstilpni, un iespējams arī telpām, kur tikties kluba biedriem.
2. Acīmredzot klubs nevar pastāvēt ar niecīgām biedrunaudām utt.
Galvenais jautājums ir kas seko tālāk? Nav jau māksla ātri sastāties un izveidot organizāciju, kurā nekas nenotiek. Izvirzītie mēŗķi ir realizējami pie notekta budžeta, kas ir pietiekoši liels un sasniedzams vai nu ar astronomiski lielām biedru naudām, vai ar lielāku biedru skaitu un lielām, bet ne atronomiski, biedru naudām. Uz doto brīdi statuss visam procesam ir sekojošs - masveida bieru reģistrācija jaunajā klubā (kas būs uz RMK bāzes) tiek atlikta uz vairākiem mēnešiem, un šobrīd ir jāaptaujā visi esošie un potenciālie biedri, izmantojot aptaujas anketu, lai saprastu, kas tieši kluba biedriem var interesēt visvairāk. Pēc 17. maija kad JST atgriezīsies no itālijas, es ievietošu aptaujas anketu, kas šeit būs pieejama ilgāku laiku, un tad, kad to būs aizpildījuši pavairāk respondentu, rezultātus apkopošu un nopublicēšu šeit. Izejot no rezultātiem būs skaidrs, kāda ir jābūt jaunajam klubam, un vai virspār ir pietiekoši daudz cilvēku ar līdzīgām interesēm un iespējām, lai klubs vispār pastāvētu.
Tā kā process turpinās. Labāk lēni un apdomīgi, nekā ātri un karstgalvīgi.
Reinis
 

 

::  Atgādinājums par 7. maiju.

Vēlreiz vēlos visus informēt par pasākumu, kas plānots 7 .maijā. Visiem, kas man ir atsūtījuši savas koordinātas, pa e-pastu nosūtīšu karti, kā nokļūt līdz vietai. Smalkāku info, par pasākumu lasiet ceturtdien.

::  Vācijas forelēs.

Jauku aprakstu par foreļu copi Vācijā atsūtīja mums jau pazīstamais Guntariņš. Mums jau sāk veidoties maza bibliotēka... tas priecē.

Nu priekā!
Biju aizbraucis pacopēt, smalki, smalki!

Pirmkārt - dabūju Vācijas makšķerēšanas atļauju par 35 EUR līdz 2010.gadam!
Apsveicam, apsveicam, kur aplausi????

Otrkārt - bijām pacopēt! Praktiski visu dienu. Upe saucas Kyll un skaitās diezgan laba foreļu upe. Dienas atļauja maksā 13 EUR. Upē augsts līmenis un arī ūdens bija diezgan brūns. Bet nav tik traki. Sākas ar to, ka jautāju, uz ko viņš ķer utt. Nu jā, iepazīstināšu, -Wims ir vācietis, kas palīdzēja man nokārtot Vācijas makšķerēšanas atļauju, advokāts, apmēram manos gados. Wims saka: - Nu normāli uz 8-12 lieluma Woolly bageriem. Melniem, tumšiem. Es, protams, kā "īstens foreļu copmanis" , tam īsti nenoticu, un pieejot pie upes (bilde pirmā, lūdzu) man nerodas šaubas, ka smagā nimfošana ir pamatu pamats. Starp citu, pirmajā bildē gan nav īstais upes profils attēlots, bet drusku tālāk var redzēt krāces. Tad sākas drusku straujāka upe, šaurāka, kokos ieaugusi. Tātad es saīsinu līderi, uztaisu to priekš nimfošanas, piesienu savas jaunās smagās nimfas un sāku smalki nimfot pa čehiski. Nu, bet, protams, nav rezultātu. Pēc atnāk pusstundas Wims un prasa: - Kā iet? Nekā! - A man PIECAS copes, un DIVAS izvilktas! - ?????? KUUUR???? - Nu ejam, parādīšu! Respektīvi, stāsts tāds, ka es nimfoju straujajā posmā, bet zivis barojās augstāk virs krācēm, kur ir dziļums utt. Man, protams, līdzi nav Wooly bageri (turpmāk WB), Wims iedod man vienu savu. Es uzsienu, iemetu, vēl divas reizes. Pavelku, ievelku, skatos forele (Zive Nr.1) uzklūp, bet aizšauj garām. Iemetu otro reizi - uzķeras, bet nokabinās. Man acis lielas. Uh, Ah, johaidī! Kur ir mani WB? Eju uz mašīnu pakaļ. WB viņa arsenālā kā Wooly bagers, bet ar lielu zelta galvu! Atnāku atpakaļ, sāku copēt. Tehnikas apraksts drusku - strādāt var tikai ar roll castu (turpmāk RC) un vispār tas ar SMAGU WB nemaz nav viegli. Teikšu kā ir...Tātad, RC drusku ieslīpi pāri pa straumei. Padodam auklu, aizmendingojam, pieturam. Ļaujam WB lēni pārslīdēt uz mūsu krastu. Lēni ievelkam, ar pauzēm pie sevis. Atkal tas pats... Tad solis uz priekšu un atkal tas pats. Tā es darīju līdz brīdim, kad izskaitļoju, kur ir zivis, pēc tam tikai koncentrējos uz vietām, kur tās varētu būt. Labi strādāja, kad slidinu WB pāri upei, ik pa brīdim iepauzējot, padodot auklu, pieturot utt. Respektīvi, ar variācijām. Atnāku es atpakaļ, uzsienu savu WB un aiziet. Viena cope -(Zivs Nr. 2), nokabinās. Tad smuka cope citā vietā - izvelku, smuka forele, bet atlaižu atpakaļ, jo nav kur ielikt (Zivs Nr. 3). Tad klusums, tad vēl viena cope uz krāču malas, izskatās smuka, turu, turu, bet tad šī ieveļas krācēs un mana.18 mm pavada pušu. (Zive Nr 4) Pārbaudu pavadu - johaidī, plīst kā... Hmmm, kas vēl tā plīst? Nu nomainu pavadu, uzlieku citu 0.18, no citas spoles. Tā tur smuki. Tad ir dienas vidus un no zivīm ne vēsts. Lēni sēžu vienā vietā... Skatos, alata noburbuļo vienreiz, tad otrreiz. Es uzsienu smalkāku pavadu, uzlieku sauso mušu (Phd no jaunā FF&FT), palaižu, auklas par maz – nodrifto mana muša. Izvelku, pārmetu. Aukla pietiek, un tiklīdz mana muša piepeld - tā bļums, galā ir. Smuka alata, uz kādiem 27-28 cm. Lēnām nokabinu, un atlaižu. Pats esmu ļoti apmierināts par sevi - re, kāds Tu malacis, spēji noorientēties un izvilkt. Pasitu sev uz pleca, lieku atpakaļ savu WB (protams) mans vienīgais, tumšais, smagais zelta galvas WB kaut kur krācēs ar zivi spirinās) un copēju. Pārbaudu dažas vietas, bet copju nav. Strādāju intensīvi vairs tikai uz, manuprāt, zivju vietām. Mainu mušas utt. Zive Nr. 3 vēl divas reizes piesakās, bet abas reizes, bez uzkabināšanās. Pa brīdim pārbaudu citas. Nekas nav. Nu galīgi nekas nav.
Paliek silts, plus 15grādi, sāk celties kukaiņi, ik brīdim alatas palecas pilnā augumā, bet buļ, buļ nav... Ir ap 4 pēcpusdienā, copju nav, satiekamies pie mašīnas. Tā un šitā, bet nekas nav bijis. Padzeram tēju. Mjā, man zivju kā saprotiet, nav! Wims ir divas paņēmis. Pārskatu savas mušas, izvēlos trīs, kuras man gribas pamēģināt. Pieeju pie pirmās vietas, kur tup Zivs Nr.4 ar manu WB. Pirmā muša, bez rezultātiem. Ak, tad negribi to? Uzlieku otro mušu. Manu slaveno mušu, ar nosaukumu – „Es izvilku savu pirmo zivi ar MM uz paša sietas mušas”- (turpmāk -EISPZAMUPSM)- tikai sarkanu! Bilde ar daudziem cipariem, lūdzu! Nomainu copes taktiku un sāku darboties, kā ar strīmeri - nogremdēju, un ar ļoti īsiem, strupiem, asiem stripiem ievelku. Bummm, mauciens! Garām, mutulis. Pārmetu - bummm, mauciens! Garām, mutulis. Saprotu, kaut kas nav o.k.. ??? - Trešā reizē - bummms, galā! Bet... Āķis vaigā, no sāna. Izvelku Nr.4. Skola rokā! Skaidrs ir viens - tā zivs to mušu baida, nevis ēd, tikai uzmauc un viss. Tas parādījās arī pie Zivs Nr. 2.
Paskaidrošu! Tagad es īsā laikā esmu nolēmis pārbaudīt manu teoriju un eju pārbaudīt visas atlikušās 3 zivis. Pa ceļam pasaucu Vimu, ierosinu nočekot šīs vietas. Viņš piekrīt. Es pieeju pie zivs Nr. 2, palaižu, uz otro laidienu - bummm, mauciens, mutulis, garām! Hmmm??? Uz trešo laidienu - tas pats. Wims man iedod savu kātu, viņam virsū ir melns strīmeris. Iemetu, kamēr laižu auklu, skatos, aukla jau slīpi, zivs ir galā - izvelku Nr.2. Es saku, ka ir vēl divas zivis palikušas. Aizejam. Atkal nostājos pie Zivs Nr.1, aizlaižu savu sarkano EISPZAMUPSM, nostripoju - nekas. Brīnos.. ? Pasperu soli uz priekšu, aizlaižu - bummmms, galā! Šoreiz ēda manu indikatora mušu! Izvelku Nr.1. Nu ko, ejam pārbaudīt manu teoriju uz pēdējo vietu. Iebrienu - tā ir vieta ar Zivi Nr.3, ko jau no rīta izvilku un palaidu vaļā. Palaižu, nav, palaižu - nav. Kā tā, ka nav? Kā tad tā ir palikusi? Tad aizlaižu drusku tālāk un bummms, mauciens, mutulis, garām! Es saku Wimam: -Nu vecais, nāc šurp, tur ir zivs! - Parādu to vietu. Viņš iekāpj upē, aizlaiž savu melno strīmeri, uz trešās reizes - galā! Trešā bilde, lūdzu! Tā bija tā pati zivs, ko es izvilku pirmo, rīta cēlienā!
Nu te ir neliela atkāpe. Vācijā, ja gribi paturēt zivi, obligāti ir jābūt rundziņai un nazim. Ar rundziņu pa pieri, ar nazi - sirdī, iekšas pie upes. Obligāts pasākums! Nu ko, visas zivis ir dabūtas, kuras biju noskatījis. Praktiski tas notika 40 minūtēs! Kā volejbolā - ar EISPZAMUPSM paceļam, tad uzmaucam ar citu mušu. Jauka muša, ne ko? Smalki, smalki...
Visas zivis gan ir ielaistas mākslīgi, ko var redzēt pēc spurām. Dabiskā populācija praktiski vairs neeksistē. Nu droši vien dēļ tādiem kā es...
Statistika: Tā lielākā zivs Nr.3 bija 650 grami jau ar izlaistām iekšām! Manuprāt, lielākā forele, ko esmu līdz šim izvilcis. Wims to atdeva man, jo es esot to izvilcis pirmais.
Tagad organizēju zivju un šņabja vakaru kolēģiem!
Atvainojos visiem foreļu guru un draugiem par neatlaišanu - bet dikti gribējās apēst paša ķertu zivi. Un nez kāpēc nav respekts pret ielaistām Vācijas zivīm Starp citu, var ņemt 4 zivis no 30cm uz augšu. Āķiem jābūt bez atskabargām!
Lai jūs nomierinātu, pateikšu vienu sliktu ziņu - pēdējo foreli ķerot, man upē iekrita VISA MANA NIMFU UN STRĪMERU BUNDŽA!!! UN PAZUDA! Es tagad zinu konkrēti vienu, kurš būs ārkārtīgi aizņemts atjaunojot savu nimfu krājumus. Ko lai saka? Man šobrīd vairs ir tikai 3 nimfas palikušas, kuras bija iespraustas švammē.
Sorry, Egi, nepaspēju pārbaudīt Tavu „Nāvīgo Vienkāršību”, jo tā bija trešā manā sarakstā beigu uznācienam. Tagad tās visas peld bundžā pa Kylli upi. Bet man ir visu manu mušu fotogrāfijas, paldies dievam!
Ar sveicienu visiem Latvijas mušotājiem,Guntariņš!

::  Sanāksim kopā 7. maijā!

Ir pagājis zināms laiks, kopš ir bijušas vērojamas aktivitātes no Latvijas mušotāju klubiem, kuri pēc savas būtības ir tikai trīs: Latvijas Mušiņbmakšķerēšanas Savienība (LMS)
Rīgas Mušiņmakšķernieku klubs (RMK).
Liepājas Mušiņmakšķernieku klubs (LMK)
LMS ir pazīstama vairāk ar siešanas un mešanas nodarbību organizēšanu, savukārt RMK ar gadskārtējās Sudraba spuras un Latvijas meistarības organizēšanu. Šobrīd abas šīs organizācijas ir nolēmušas apvienoties ar mērķi izveidot līdzīgi domājošu mušotāju klubu "zem viena jumta." Tāpēc bez uzaicinātajiem biedriem no abām organizācijām, jaunais sindikāts ir atvērts pret visiem ētiskas mušošans cienītājiem un aicina atnākt piebiedroties arī tevi, ja nebaidies iegūt jaunus draugus un paziņas. Tāpēc 7. maijā tiek organizēts pasākums kristāldzidrajos foreļu dīķos, ar mērķi kopīgi pamakšķerēt un iepazīties, lai vēlāk pie ugunskura izdiskutētu vēlmes un to kāds jaunais klubs izskatīsies. Īpaši aicinu nekautrēties tos cilvēkus, kas vēl līdz šim nav piedalījušies dažādu klubu dzīvē, uzskatot, ka viss tas ir baigais bleķis. No savas puses varu teikt sekojošas būtiskas lietas:
1. klubs nekādi nebūs saistīts ar dažādām finasu šmucēm un intrigām.
2. Klubs nav dibināts ar mērķi nopelnīt, propagandēt, attīstīt, bet gan lai katrs biedrs justos labi, dalītos iespaidos pieredzē un nodarbotos ar kluba lietām tieši tik cik vēlas.
3. Klubā visi būs vienlīdzīgi un neviens nebūs vienlīdzīgāks.

P.S. Tikai izveidojot klubu, kura sastāvā būtu četrudesmit un vairāk biedru, mēs varam sākt realizēt tās lietas, kas ir būtiskas mums visiem:
Izveidot klubu ar reālām telpām un biblio videotēku, kur varam satkties arī ikdienā.
Kopīgi izmantot savu ūdenstilpni (Šeit jau ir labas iestrādnes).
Organizēt pasākumus utt.
Zinot cik daudz cilvēku kopīgi ar Egi pēdējā laikā esam apmācijuši un zinot tendences mušošanā Latvijā, es tiešām ticu, ka var izveidoties organizācija, kura ir dibināšanas vērta, un kurā katrs biedrs jūtas labi un reizē ir lepns, ka ir šī kluba biedrs. Atceries, viss var sākties 7. maijā.
Pieteikties, kā parasti caur viesgrāmatu, sūtot e-pastu, vai zvanot.

RR

::  Veiksmīgā diena.

No mūsu dabas pētnieka un TV zvaigznes Māra Oltes personīgā arhīva ar autora laipnu atļauju jūsu ievērībai piedāvājam visai interesantu copes aprakstiņu.

Ūdens upē lēnām krītas un paliek skaidrāks. Arvien labāki apstākļi zivij ieraudzīt mušu. Šausmīgi gribas izjust to pašu metiena dinamiku kādu varēja baudīt Kolas pussalā. Smagie grimstošo auklu gali metienus dara smagnējus. Strādāju ar divroci. 10.klase, Lee Wolf TT peldošā aukla, neitrālas peldspējas līderis un 0,3 mm galapavadiņa. Galā uzliku paša sieto Mari’s shrimp ko noskatīju „Fly fishing and Fly tying” žurnālā. Patika tas, ka tai ir gara aste un tas pareizais sarkanums. Septītā numura dubultais āķis. Liekas, slavenās Ally’s shrimp oranžais ne vienmēr lašveidīgajām ir īstais līdzeklis. Lielās un pērnās lapsenes nemaz nav mans mērķis. Pārāk līdzīgas dinozauriem. Rudenī gan varētu...Gribu vai nu spožo zivi vai taimiņu. Tāpēc meklēju pa plašajām straumēm- tajās ir dobes, kurās šitie kukaiņi labprāt apgrozās. Plaša un diezgan skaidra ūdens straume. Var pat iebrist metrus desmit no krasta. Metieni lēnām sāk izdoties- nu jau rokā sanāk pats TT resnākais gals. Redzu seklāku šusi aiz kuras jūtama dziļāka dobe. Tā slīpi, pa diognāli pāri apmakšķerējamajai zonai. Soli pa solim muša tuvojas dziļās dobes kantei. Lašveidīgo stingro grābienu Salacā neesmu jutis jau teju tŗis gadus... Toreiz ar vienroci un grimstošo galu tika strādāts. Solis uz leju, iemetiens, aukla ar skaistu loku iegulst ūdenī, mendings pa straumi uz leju, muša sāk savu skrējienu šķērsām straumei, uzmanība jau atslābusi, skatos uz sāniem, pēkšņi plaukts- kāts ripā, nekustās. Zaceps? Tikai uz pusi sekundes! Kāts sāk strādāt, kaut kas pilnas auklas tālumā kuļas pa metra dziļumu, tad pajūk šļakatas un jūtu- viens skaitās! Taimiņš. Nav tā trakā jūras zivs spēka, bet tomēr stīvēšanās iet vaļā minūtes piecas. Mammele, virs divi kilo. Labi atnārstojusi, nav savainota. Dēles arī neredz. Labi pretojas- māk izmantot straumi. Brienu krastā, drīz seko arī zivs. Asiņo- muša galīgi neraksturīgi šīm zivīm sēž ceturtajā žaunu lokā dziļi mutē un tas dod pamatīgu asiņošanu. Jāņem. Izslēdzu zivi un izņemu mušu. Tie ir svētki. Izķidāju un redzu, ka taimiņi jau rijas- kuņģī ir divi sagremotu zivteļu mugurkauli. Tārpi arī. Tas ir saprotams. Pasīvā zivī ziemas laikā ne tas vien var savairoties. Fotosesija, tad sameklēju ledu uz kā zivi noglabāt.
Brienu upē atkal. Uztraukuma nez kāpēc nav. Tiklīdz muša atkal tiek iekšā dobē, tas notiek pēc apmēram piecu minūšu virzīšanās lejup soli pa solim, atkal pilnā šņorē, atkal mušas gājiena trešajā trešdaļā plaukt - vēl viens tesiens. Šis spurojas spēcīgāk! Riktīgi draivo! Pēc sekundēm divdesmit mutuļi ūdens virspusē un sākas baigi aktīvās halzītes pa labi un pa kreisi. Pērnajai zivij tā kā par šerpu... Tomēr pērnā, bet ķeņķis. Viss vienās dēlēs un sarkanīgiem utu plankumiem uz astes tas pretojas labāk nekā cerēts! Salacgrīvieši tādus sauc par „Gulētājiem”. Muša skaisti sēž apakšžoklī, izāķējas viegli un trakulis, cīņas gaitā ticis vaļā no saujas dēļu aizpeld atpakaļ. Sabļaujamies ar pretējā krastā copējošajiem mušotājiem.Viņiem sanāk taisīt Spey pret vēju- neapskaužama situācija. Divrocis ir ļoti jaudīgs ierocis. Ķeņķim devu 2,6 kilogramus uz aci- pilnīgi nekādu problēmu. Brienu iekšā atkal- zivs atlaista, uztraukums- nulle. Atkal sāku nedaudz augšpus un lēnām dodos lejup... Šoreiz tesiens seko pašā mušas gājiena sākumā! Labi pretojas zive, redzu, ka atkal pērnā, bet nu lielāka kā iepriekšējās un labi atkopusies. Vēlais pavasaris ļāvis taimiņiem padzīrot ar upes pavīķēm labi. Arī šī zivs zemi nesajūt, vienīgi tvērienu pie astes un knaiblīšu vēsumu. Atā. Apmēram 2,8 kilogrami, mammele. Muša galīgi samocīta un beidzot sāku just arī nervus- sirds sāk sisties priekā un uztraukumā, nagi drebelējas... Atkal kaut kas nedzirdēts! Trīs taimiņi stundas laikā!
MO

::  Daudzveidība.

Sestdien bija tā retā reize, kad mēs ar RR varējām tā mierīgi pacopēt savā nodabā. Lielupe jau smuki iegūlusi savos normālajos krastos. Līmenis vēl paliels un ūdens ar pēdējo dienu vēso laiko arī vēl samērā auksts. Tas laikam nedaudz nositis zivju aktivitāti, bet neskatoties uz to, īpaši pēcpusdienā, par copēm sūdzēties nevarēja. Diemžēl pati kārotākā zivs mums nepieteicās, lai kā mēs necentāmies. Tās vietā sēdēja sapals un ...asaris. Nekauņas! Toties manam paziņam, tai pat laikā gan sanāca cīniņš ar vienu mežavimbas pārstāvi svarā ap 3kg, diemžēl šoreiz paveicās viņai. Paskaitot zivis, teikšu tā: patīkama daudzveidība -7sapali,lielākais ap 1kg, trīs ruduļi- nu ļoti resni, viena smuka rauda, divas līdaciņas un jau pieminētais asaris, kas pilnīgi nekautrīgi iekodās mežavimbai paredzētajā madlerī. Visas zivis atlaistas. Paskatoties citu gadu pierakstus, šoreiz vēl iztrūka tikai vimba, ālants un breksis, tad laikam saraksts būtu pilnīgs. Vai nav universāla tā mušiņošana?

::  Lielā forele II.

Laiks mazai atskaitei par lielo foreļu drudzi. Trijos vārdos, tas tiešām izdevās gana grandiozs, jo dīķu saimnieks mūsu skolniekiem bija sarūpējis vienreizēju izklaidi. Vajadzēja noķert un pārvietot uz jauno sporta dīķi simts foreles svarā no 0.8-1.2kg. Plāns vēl tika papildināts ar septiņām tiešām lielām forelēm no kurām daža laba bija pat pāri 3kg atzīmei. Tādēļ visi dabūja atvilkties foreles, tā sakot no sirds. Kas būtiski, ka ne tikai iemācījās izvilkt zivi, bet arī pareizi to atbrīvot no āķa un pareizi atlaist. Kārtējo reizi secinājām, ka šāds pasākums ir vienkārši vitāli nepieciešams visiem jaunajiem mušotājiem, lai apgūtu lielu zivju cīņas un izvadīšanas smalkumus, ko sauso treniņu laikā praktiski iemācīt nevar. Zinām, ka jau patstāvīgajos izbraukumos viņiem vairs nebūs nežēlīgi skumji par nemākulīgi zaudētu trofeju. Starp citu, lai nedomātu, ka tikai met un velc, tad varu pateikt, ka lielajā sporta dīķī, mūsu jau pieredzējušākie dalībnieki spēja noķert tikai vienu zivi! Mazs vizuālais ieskats būs tuvākajā laikā.

::  Lielo foreļu drudzis

Kā solījām ar Egi šo sestdien no 10:00 - 17:00 būs pirmā nodarbība atklātos ūdeņos, apvienojumā ar praktisko copi. Nodrbība notiks slepenā vietā, kur ir kristāldzidrs ūdens un varavīksnes krāsas lopiņi līdz 4,5 kg. Nodarbības tēma metieni no ūdens, pret vēju un pa vējam (cerams nevarēs realizēt) un protams arī praktiskās copes nianses. Diemžēl šoreiz cilvēku skaits ierobežots. Pieteikties var pa telefonu pie Manis Vai EGI, vai izmantojot viesgrāmatu un uzrādot savu e-pastu.
RR

::  Albūms mušiņniekiem

Sadarbībā ar jst beidzot varam mušiņniekiem parādīt mušiņu albūmu (ieiet var uzklikškinot uz mini bildi). Gaidīsim atsauksmes un jaunas mušu bildes. Šo albūmu varētu nosaukt par Latvijas pārbaudīto mušu apskatu. Tas, protams, nav pilnīgs un jūs arī varat to papildināt ar kādu savu zivīgu mušu. Gandrīz visas mušas sējis I.Vrubļevskis, ar kuru mēs šās ziemas garumā apguvām mušu siešanas pamatus, jāsaka visai veiksmīgi. Pacentīšos laika gaitā pakomentēt lielāko daļu mušu, lai iesācējiem būtu vieglāk tajās orientēties. Zinošiem sējējiem savukārt, mazs rēbuss. Kolekcijā ir viena ļoti zivīga foreļu muša, ko sējis mūsu nenogurstošais dabas pētnieks M.O. Kura? Gan jau atradīs, kas gribēs...
Egi.

::  Pēdējā nodarbība!

Piektdien 8. aprīlī 20:00 būs pēdējā nodarbība Ādažu zālē, ko mēs ar Egi vadīsim. Vēl var pieteikties gribētāji, lai arī vietu nav daudz.

 

::  Izstāde.

Kā jau teicām, tad trīs dienas pavadījām Ķīpsalas izstādē. Padarbojāmis ar iesācējiem. Ceru, ka vienam otram iedevām kādu jaunu impulsu galīgai lēmuma pieņemšanai par labu MM apguves sākšanai. Patīkami bija sastapt vienu otru savu iepriekšējo gadu skolnieku un paklausīties stāstus par veksmīgiem patstāvīgās copes panākumiem. Viens otrs parāstās copes guru arī neizturēja un pamēģināja, ko tad īsti nozīmē turēt rokās MM kātu. Tagad atliek gaidīt jau atklātos ūdeņus.

Mūsu plānos vēl būs apmēram divas nodarbības zālē un tad mūsu skolniekiem organizēsim divus brīvdabas izbraucienus praktiskajā copē. Pirmais varētu būt uz Skrundas foreļu dīķiem. Metieni uz ūdens un cīņa ar lielām,lielām zivīm. Laiks un datumi tiks precizēti.
P.s. Nosūtīju pirmo solīto mušu bilžu sēriju mūsu administrātoram, tā ka tuvākajā laikā varam gaidīt mūsu vizuālā materiāla papildinājumu.

::  Pasākuma plāns nedēļas nogalē

Kās solīju, ielieku sarakstu par to as notiks nedēļas nogalē ķīpsalā.

Paraugdemonstrējumi Mušiņmakšķerēšanā


Piektdien 1. Aprīlī 13:00 Iemetiena tehnika ar vienrocīgo mušiņmakšķeri.(vada FFFE sertificēts instruktors Reinis Rutkis.)
17:00 Iemetiena tehnika ar vienrocīgo mušiņmakšķeri.(vada FFFE sertificēts instruktors Reinis Rutkis.)

Sestdien 2. Aprīlī 11:00 Dažādi triki ar vienrocīgo mušiņmakšķeri.(vada FFFE sertificēts instruktors Reinis Rutkis.)
14:00 Konkurss jaunjiem mušiņmakšķerniekiem.
(vada FFFE sertificēts instruktori Egils Collenkopfs,
un Reinis Rutkis)
16:00 Metieni sekmīgai copei.
(vada FFFE sertificēts instruktors Egils Collenkopfs.

Svētdien 3. Aprīlī 11:00 Ar ūdeni saistītie imetieni.(vada FFFE sertificēts instruktors Reinis Rutkis.)
14:00 Konkurss jaunjiem mušiņmakšķerniekiem.
(vada FFFE sertificēts instruktori Egils Collenkopfs un Reinis Rutkis)
16:00 Dažādi triki ar vienrocīgo mušiņmakšķeri.
(vada FFFE sertificēts instruktors Egils Collenkopfs.)
Tā lūk
RR