::  Pieliksim spoli?

Nedaudz atgriežoties atpakaļ, kā salikt kopā makšķeri mēs jau zinam un ja kāds vēl nav iepazinies ar šīm lietām, teorijas lapā varat uzskatāmi aplūkot kā tas vis tiek sasiets un kādi mezgli tiek lietoti mušiņmakšķerēšanā. Vienīgais, lai pievienotu līderi auklai es vienmēr lietoju “Nail knot”, ja vien to atļauj auklas konstrukcija, ( izdurt adatu caur auklas kordu), citādi mezgls ir tāds pats kā attēlā redzamais.
Bet šoreiz ne par to. Pāris domu par to uz kuru pusi liksim spoli pie kāta. Līdzīgi kā ar kāta turēšanu arī šeit domas dalās, vienīgais te mēs aprobežojamies tikai ar diviem iespējamiem variantiem: Spoles rokturis pavērsts uz kreisās rokas pusi, vai otrādi uz ārpusi. Man vispieņemamākais šķiet pirmais variants, jo makšķerējot nav jāpārliek kāts no vienas rokas uz otru. Metienus izdaru ar labo roku un visa darbošanās tai skaitā ar spoli notiek ar kreiso roku. Ja spoli liekam uz ārpusi, tad pēc iemetiena jāpārliek kāts kreisajā rokā un darbošanās notiek ar labo roku,- man tas neliekas racionāli. Parastais arguments no tiem, kas šādi dara ir apgalvojums, ka tādējādi izdarot iemetienus, it īpaši ar dubulto pievilcienu, aukla bieži aizķeras aiz spoles roktura. Man tas problēmas nesagādā un izskaidrojums tam ir tikai leņķis pret kātu, kādā mēs veicam pievilcienus ar kreiso roku. Ja to dara virzienā uz leju no spoles, tad tiešām reizēm aukla mēdz aizķerties aiz rokturiem, vai vēl sliktākā gadījumā pat aiz kāta apakšējās daļas. Ja pievilcienus izpilda virzienā prom no kāta, tad kā jau rakstīju problēmām būt nevajadzētu.
Tomēr izvēle ir un paliek katra paša ziņā. Ja esat pieradis pie roku mainīšanas, pamēģiniet šo variantu, ja nepatīk,- viemēr var atgriezties atpakaļ.

::  Kā turēsim kātu?

Ar kātu izvēli esam tikuši skaidrībā un skaidrs ir tikai tas, ka tos katrs izvēlas pēc savas gaumes un iespējām. Ja kas neskaidrs, varat vēl ieskatīties sadaļā teorija: 20.Par mušiņkāta izlieci ( action ). Tātad kātiem ir divi akciju/izlieci raksturojoši parametri:
1. Izliece, kas raksturo no kuras vietas kāts sāks liekties (labi redzams zīmējumā: liecas tikai spice, no vidus, vai no paša roktura-saucas arī progresīva akcija.
2.Kāta ātrums-faktiski cik ātri kāts atgriežas sākotnējā stāvoklī pēc saliekšanas vai spēka pielikšanas. Ir mēģināts šo parametru raksturot arī ar kāta naturālo frekfenci, jo tā ir augstāka, jo ātrāks kāts. Bez gudrām formulām, piemērs: Sage 580 RPL ātrums ir 4.75m/sek(skaitās vidēji ātrs), Fenwick Worldclass –4.4m/sek( lēns). Bet ražotāji tā arī līdz šim nav vienojušies par vienotu šāda raksturlieluma ieviešanu. Orvis kompānija mēģināja ieviest tādu kātu raksturojumu sistēmu kā elastības indeksu. Jo lēnāks kāts, jo punkts no kura sāk liekties kāts atrodas tuvāk rokturim un zemāks indekss. Jo ātrāks kāts, jo tuvāk spicei atrodas šis punkts un augstāks ir indekss. Cipari sākas no 2.5 līdz 12.5 ar soli pa 0.5. Lēniem progresīvas akcijas kātiem šis indekss ir no 2.5-5.5. Vidēji ātriem kātiem -6.0-9.0 un ātriem, spices akcijas kātiem -9.5-12.5. Šis parametrs raksturo tikai pašu kātu neatkarīgi no kāta klases un nav saistāms ar izmantojamo auklu. Pārējie ražotāji vēl nekādus ciparus nav ieviesuši un vairumā gadījumu jāpaļaujas uz pašu izjūtām vai draugu ieteikumiem.
Tātad kāts mums nu ir (par pārējām sastāvdaļām auklām, spolēm, bekingiem, utt. kādu citu reizi, atsevišķi) un jāsāk mest.
Jautājums šoreiz pavisam elementārs: Kā turēsim mūsu jauno kātu rokā? Atbilde arī vienkārša: kā pašiem ērtāk, bet vispār, nedaudz dziļāk ir trīs pamatveidi kā turēt kātu. Kuru izvēlēties, tas jūsu ziņā.
1. Īķškis kā atbalsta punkts arodas uz roktura vidus(kāta augšpusē,-lejpusē ir grezeni), parasti tiek lietots tālākām metienu distancēm, ir viens no "stiprākajiem" kāta turēšanas veidiem. Mīnuss,- var būt ja nemākam pareizi kontolēt plaukstas locītavas kustību (nedrīkst būt liela). Rezultāts- metiena fāzē atpakaļ locītava atveras un kāts tiek apstādināts piem. nevis uz 13.00, bet uz 15.00. Veidojas platas cilpas. Metiena fāzē uz priekšu šī pati locītava tiek “aizvērta” par agru un “cūkas cilpa”, jeb vēja mezgls ir veiksmīgi izveidots. Ja šo kļūdu atkārto abās metiena fāzēs, tad no malas mūsu veidotās cilpas izskatās kā mikimausa ausis. Tāpēc ar šo satvērienu jādarbojas prātīgi,- jākontrolē plaukstas locītava.
2. Ikšķa vietā atrodas rādītājpirksts. Visvairāk šāds satvēriens tiek lietots precizitātei, kaut kas analoģisks ar šautriņu mešanu. Visvairāk mēs to rekomendējam arī iesācējiem, jo šajā satvērienā rādītājpirksts kalpo kā papildus svira, kas palīdz noturēt (neatvērt) plaukstas locītavu. Ir cilvēki, kam šis satvēriens nepatīk, jo rodas sajūta, ka it kā nepietiek spēka, lai veiktu tālus metienus. Mums ir citas domas: Spēka nekad nevar būt par maz, tas var būt tikai par daudz un ja vēl to pieliek nepareizā brīdī vai vietā, tad, tā sakot, ir pilnīga “avārija”!
3. V veida satvēriens. Nozīmē, ka rādītājpirksts un īķšķis novietoti V-burta veidā uz roktura, līdzīgi kā dabiski mēs turam rokā āmuru. Šim satvērienam ir nedaudz “grūtāk atlūzt”, jo tam dabiskā veidā pretojas locītava -to ir jāpagriež, lai atlauztu. Šo efektu daudzi augstākas klases mušotāji izmanto visādu papildus efektu sasniegšanai ( lai asāk apstādinātu kātu, pavadošai kāta kustībai uz priekšu un atpakaļ, utt.).Bet tas jau no smalkajām niansēm vai pasaulēm, kurās centīsimies īpaši dziļi bez vajadzības nebraukt.
Kā tad turēsim kātu beigās? Vienā no dotajiem variantiem, kā Jums ir ērtāk. Bet, ja metot kas nesanāk, varbūt pamēģināsim kātu turēt citā variantā un tas izrādās ir problēmas risinājums? Ja tas nepalīdz,- meklējiet mūs, domāsim kopā kās par vainu. Un finālā vēlreiz uzsvēršu tēzi, ka spēka metienā var būt tikai par daudz. Lai labi lido!
Egi

::  Kā nimfot?

RR
Protams, lai nogremdētu mušu nepietiek vien ar mendinga paņēmiena apguvi – jāgrimst ir arī pašai mušai vai pamatauklai. Principā pastāv divas alternatīvas: grimstošā aukla (vai aukla ar grimstošu galu) kā arī smagu mušu izmantošana komplektācijā ar peldošo auklu. Tikai retos gadījumos, kad jāmakšķerē visai dziļās vietas abas šīs alternatīvas apvieno. Gadījumā, kad izmantojam smagas mušas un peldošu auklu ieguvums ir mušas vadīšanas dziļums un vienlaicīga iespēja labi redzēt copes brīdi pēc auklas gala vai piecirtiena indikātora. Šādu pieeju ir ieteicams izmantot makšķerējot ar nimfām, kad tās ir jāprezentē pie pašas gultnes. Otrā gadījumā, kad pielietota tiek aukla ar grimstošo galu un salīdzinoši viegla muša tās vadīšanas dziļums būs ekvivalents auklas iegrimei (jālieto salīdzinoši īsākas pavadiņas). Rezultātā vairums gadījumu muša peldēs ūdens vidējos slāņos. Vēl viena būtiska atšķirība starp abām šīm pieejām slēpjas laika patēriņā kāds nepieciešams, lai mušiņu nogremdētu. Pie pareizas mendinga tehnikas smaga muša nogrims krietni vien ātrk, toties tiklīdz mendingu mēs pērtrauksim mušiņu ūdens ‘’uzstums’’ virspusē, tādējād imitējot kukaiņa šķilšanos. Apkopojot visu iepriekš teikto makšķerēšanā ar nimfu iesaku izmantot tieši variantu ar peldošo auklu un smagām mušām – makšķerēšana būs patīkamāka (kā nekā jūs izmantojat peldošo auklu), ņēmiena brīdis vieglāk pamanāms un makšķerēšana krietni intensīvāka. Papildus šiem ir vēl viens būtisks arguments – kukaiņu (līdz ar to arī zivju) aktivitāte ūdens vidējos slāņos ir novērojama tikai to šķilšanās laikā, tā kā vairumā gadījumu, kad tie nešķiļas, nimfu ir jēga piedāvāt tikai pie pašas grunts. Ne velti arī pasaulē grimstošās auklas arvien retāk tiek pielietotas nimfošanai. Grimstošo auklu priekšrocība izpaužas tieši makšķerēšanā ar strīmeriem, jo pēc mendingošanas beigām auklas iegrime būs nemainīga praktiski visu atlikušo laiku, līdz ar to arī strīmera vadīšanas dziļums būs nemainīgs. Tas ir tieši tas kas vajadzīgs makšķerējot plēsoņas, kad tie medī visos ūdens slāņos.

::  Pacietību vajag!

Kamēr visi mūsu lasītāji aktīvi apgūst siešanas stundas iepriekš minētajā lapā (http://tie1on.net), -tā vismaz atliek domāt, jo aktivitāte uz jautāšanu ir visai maza neskatoties uz visām mūsu provokācijām ( īpaši RR iesāktā raidījumu sērija par MM. Brīnums, bet pat mēs ar viņu pastrīdējāmies šajā sakarā). Tādēļ neviļus rodas secinājums: vai nu visiem viss ir pilnīgi skaidrs, vai nu skaidrs nav pilnīgi nekas. Nu to mēs atstāsim pagaidām jūsu ziņā,- visam vajadzīgs laiks un tīri cilvēcīgi saprotams, ka visgrūtāk ir tieši izdarīt šo pirmo soli ( līdzīgi kā ar sievietēm: vispirms tev grūti to uzrunāt, pēc tam jau problēmas izdarīt tā, lai viņa nerunātu…), pēc tam jau tas turpinās tekoši, vai nāk pār galvu kā lavīna.

Kaut arī sastopami pilnīgi pretēji gadījumi, kad tās pašas daiļās būtnes ir tās no kurām varam pamācīties. Tā arī mūsu kompānijai iznāca pēdējo brīvdienu braucienā uz Peipusa zemi. Mūsu veču kompānija smagi nogruntējās apm. 2km robežā un neteikšu, ka mums bija garlaicīgi, bet pārsvarā vilkām 100-150gr ašukus. Mūsu daiļā būtne ( zināmu apsvērumu dēļ šeit neminēšu viņas vārdu) aiznesās divreiz tālāk un ļoti pacietīgi apguva igauņu bļitkošanas knifus. Tiešām uzsveru pacietīgi, jo līdz vēlai pēcpusdienai rezultāti praktiski izpalika ( atklāti-man jau sen būtu piegriezies). Tad vai nu izdevās atrast pareizo caurumu, vai pareizo tehniku, bet pusotras stundas laikā viņas loms gan izmēra, gan svara ziņā pārspēja jebkuru no mums. Sen nebiju redzējis tādus skaitus svītrainos: mazākais uz 300gr, lielākie ap 700gr. Večiem žokļi atkārās bez variantiem, tā lūk. Ir ko padomāt!

Vēl kādas interesantas atziņas: “peipusnieki” mušas ēd un ļoti labi. Manas mušas izrādījās par vieglu, lai makšķerētu 4metru dziļumā ( jāpiestrādā), toties tandēms: apakšā volframa mormiška, augšā muša darbojās lieliski. Centos piefiksēt ņēmienu attiecību un rezultātā diezgan precīzi varu pateikt: 70%- muša, 30%- “murmulis”. Ļoti rezultatīvs bija paņēmiens kad murm. guļ uz dibena un darbojos tikai ar mušu.

::  Laimīgu jauno gadu!

Labāk vēlāk nekā nekad - Laimīgu (lasi zivīgu) jauno gadu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ka manas idejas līdzīgi kā zivis dažkārt uzpeld ar vēderu uz augšu neko īpašu solīt šogad negribu, tomēr ceru, ka šai JST lapas sadaļai varēsim pievērst lielāku uzmanību. Paralēli šim projektam, šogad pēc M.Oltes lūguma esam uzsākuši veidot kopīgi sižetus par mušiņmakšķerēšanu raidījumā Cope ciklā VIdes filmu studija piedāvā. Pirmo raidījumu skatieties šodien, bet turpmāk katru mēnesi pa vienam. Centīšos parādīt vairāk praktisku lietu, ko nevar izlasīt presē un citur.
Šinī sakarā labprāt dzirdētu jūsu domas - kādi sizēti un par kādu tēmu jūs interesē vairāk.
Nākošajā gadā gribu sagaidīt vairāk kritikas un ierosinājumus no jūsu puses, jo kā nekā šī ir interaktīva lapa.
RR

::  Vajadzīga žilete! ?

Kā, jau solīju tagad ziemas vakaros nedaudz vairāk laika veltīsim mušiņu siešanai. Arī no atsauksmēm jūtams, ka interese par šo tēmu pieaug. Kamēr no rīta mostoties vēl domāju ar ko prātīgu varētu sākt šo tēmu (joprojām bez digitālā fotoaparāta) , risinājums atnāca pats no sevis un ar minimālu piepūli. Nedaudz pasērfojot weba tīmekļos uzdūros vienkārši brīnišķīgai iesācēju lapai: http://tie1on.net .
Ļoti kompaktā, īsā un skaidrā formā te atradīsiet visus galvenos pamatus, lai varētu sekmīgi uzsākt savu professionālo mušiņsiešanas karjeru, tādā veidā pierakstot sevi pilnīgi advancēta mušiņmakšķernieka rindām, jo kamēr jāpērk mušas veikalā, tāds “pusmakšķernieks” vien sanāk. Pats labākais, ka viss materiāls ir labi ilustrēts grafiskā veidā un daudzās vietās pat atradīsiet animētas grafikas. Skaidrojošie teksti apmēram otrās klases līmenī, ar vārdnīcas palīdzību pat es tos varu izlasīt, tātad ir cerības, ka arī jums tas izdosies ar pozitīvu domu-valodas kurss par brīvu, tā teikt -bonusā. Ir arī pamatteorija: gan āķu izvēle un klasifikācija, gan mušu proporcijas, gan materiālu apskats un darbošanās ar tiem un populārāko mušu detalizētas siešanas instrukcijas. Ko te vēl var piebilst? Neaizmirstiet tomēr rezervēt laiku kādām praktiskām nodarbībām pie laba meistara, esiet pacietīgi un nekautrējieties jautāt, ja kas nav skaidrs. Skairdrs ir tikai tas, ka pēc pirmajām simts jūsu uzsietajām mušām noteikti parādīsies nojausma ko jūs īsti darāt.
Tāpēc pirmais instruments, kas jums būs nepieciešams pilnīgi noteikti ir … žilete, lai veiksmīgi atbrīvotu āķi no viena šedevra un sietu nākamo. Ja žēl naudas žiletei, varat izveidot savu mēģinājumu muzeju un pēc tam kad jau būsiet sējējs ar starptautiski atzītu vārdu, pārdot to par bargu naudu kā baigo eksotiku(aliņš no jums par ideju).
Egi

::  Sākam jauno gadu

Lielākais vairums copmaņu un mūsu lapas patstāvīgo viesu, kuru daudzums patstāvīgi pieaug, kā vismaz mēs ceram, ir veiksmīgi sagaidījuši nu jau kādu brīdi atnākušo Jauno Gadu. Domāts, ka svinēšanas beidzot ir beigušās un varbūt arī vēl kāds, līdzīgi kā mēs, jau iemēģinājis roku uz jaunā ledus. Vēlreiz sakam paldies visiem mūsu apsveicējiem un novēlam veiksmīgu nākošo copes sezonu.
Ko varam sagaidīt jaunajā sezonā? Turpināsim darboties apmēram līdzīgā stilā. No jums mēs vairāk gaidām jautājumus, jo princips ir visai vienkāršs: mums grūti zināt un uzminēt ko jūs nezinat un kādas lietas jūs interesē. Ziemas laikā mēģināsim vairāk pievērsties ekipējumam un mušām, kuru krājumus ir īstais laiks papildināt. Pagaidām vēl neesam atrisinājuši bilžu ieciparošanas grūtības, tāpēc vizuālais moments vēl joprojām turpina pieklibot. Ceru, ka kāds bagāts onkulis palīdzēs un varēsim labāk papildināt stāstījumu, jo kā saka: labāk vienreiz redzēt nekā simtu reižu dzirdēt. No šīs piektdienas atsāksim nodarbības mešanas tehnikā Ādažu sporta zālē ( sākums 20.00) un kā jau solijām arī svētdienas vakaros būs atvēlēts tam laiks. Tā ka visi lēnie domātāji sasparojieties, jo laika vairs tiešām nav daudz. Pāris mēneši un jau varēsiet iemēģināt roku reāli ķerot zivis ( lielas protams).
Un lai nebūtu tikai tukša runāšana nobeigumā maza recepte ziemas mušu siešanai ( jeb precīzāk sakot veidošanai). Tie, kas seko līdzi periodikai droši vien jau ir dzirdējuši, ka jau pāris ziemas mūsu entuziastu pulciņš arī ziemā zemledus copē, es teiktu ļoti veiksmīgi izmanto pašu mušu darinājumus. Nu jau var viennozīmīgi apgalvot, ka ja ne nu labāki panākumi gūstami ar tādām imitācijām, tad pilnīgi vienādi rezultāti ( pret mormiška + motilis) droši. Pats interesantākais, ka šai tēmai vēl ir bezgalīgas mūsu pašu fantāzijas un izaugsmes iespējas.
Pamatelements šādam māneklītim ir tas pats svins. Pietiekoši mīksts un padevīgs materiāls lai varētu bez īpašām problēmām piedot tam fomu kādu vien vēlamies. Tas arī ir galvenais elements lai veidotu imitāciju ( svars ir noteicošs lai māneklis grimtu pietiekoši labi). Ar montāžas diega un superlīmes palīdzību to samērā elementāri piesien atbilstoša izmēra āķim. Āķus vēlams izvēlēties sausā tipa, jo to materiāla diametrs ir mazāks, kas ir ļoti svarīgi kad piecērtam zivi( ar resniem āķiem ļoti daudz tukšu copju). Kad šāda sagatave izveidota, to pārklāj ar to pašu superlīmi un vienkārši to iemetam piemēram pelēka truša dabingā. Pēc nožūšanas iegūsiet ļoti apetītlīga izskata ūdens radībiņu. Tā teikt kājiņas, astītes un citas izvirtības tālāk jau pievienojam pēc garšas un gaumes. Ja esam pavisam normāli slinki, tad esošo procesu var vēl vairāk vienkāršot, ja paņem parastu nekrāsotu mormišku un atkārto iepriekšminētās izdarības – rezultāts būs līdzīgs un ekonomija arī, jo nekrāsotās mormiškas, kā likums ir tomēr lētākas veikalos. Te vajadzētu pielikt kādu bildīti sacītā vizualizācijai, bet … nu jūs jau zināt…
Egi

::  Ziemassvētki

24.12.2003 12:23
Tuvojoties brīvdienām un Jaunā Gada gaidās pieļauju, ka lielākais mušotāju daudzums arī līdzīgi citiem ļautiņiem aizrāvušies ar Ziemassvētu pirkšanās drudzi un daudz laika pārdomām par savu hobiju vaira neatliek. Lielu paldies sakam visiem, kas atbalstīja mūsu centienus neta pasaulē, īpaši Jst un arī ārzemju kolēģiem, kuru orģinālos apsveikumus Jūs redzat mūsu lapiņās. Vēlam Jums visiem veselību, labu noskaņu, un daudz naudiņas, lai varētu arī kādu savu personīgo (ne tikai sievas un bērnu) sapni arī materializēt. Nezinat kas jums vēl trūkst? Te maziņš ieteikums: http://www.sageflyfish.com/sage_products/tcrSeries.shtml

Priecīgus Ziemassvētkus un zivīgu Jauno Gadu!
Gaidīsim visus nodarbībās kā parasti piektdienās un ar Jaunā gada pirmo nedēļu sāksim izmantot arī laiku svētdienas vakaros.

Egi & 2R pievienojas.

::  Pulling and pushing?

18.12.2003 10:05
Domāju daudzi no tiem mušutājiem kas ir bijuši mūsu nodarbībās ir dzirdējuši, vai arī kur citur lasījuši par diviem dažādiem mešanas stiliem. Angliski: Pulling and Pushing. Latviski skan diezgan perversi: vilkšana/vēzēšana un stumšana/grūšana. Gandrīz kā Fredim ar Ufo- pastum, pastum, pietupies….Labi, tas tā -būtība:

Pulling- stilam vairāk raksturīga aizvērta stāja (arī briesmīgs termins) resp. abas kājas vienā līmenī, vai pat labā kāja izvirzīta uz priekšu, ja runājam par mešanu ar labo roku. Pamatpazīme, ka roka kas tur makšķeri kustās elkonī un plecā taisnā līnijā un netiek iznesta sāņus ārpus pleca. Galvenā priekšrocība tādam stilam, ļoti viegli noturēt taisnu metiena trajektoriju, līdz ar to šo stilu var izmantot kad jāmet vai nu precīzi vai tālu. Derīgs makšķerējot ar progresīvas akcijas kātiem.
Pushing-stilā vairāk izmanto atvērtu stāju (labai rokai labā kāja atvirzīta atpakaļ) un rokas kustības metiena laikā notiek paralēli (ideālā gadījumā) ķermenim. ( +) Iespēja panākt garāku kāta taisnvirziena kustību, kas ir ļoti būtiski tāliem iemetieniem. Jo garāka ir šī kustība, jo garākā posmā mēs pieliekam spēku un panākam lielāku enerģijas atdevi uz auklu. Negribu, ko saputrot vai uzbāzties ar gudrām elementārās fizikas formulām, bet ja neticat pajautājiet jebkuram skolniekam (vēlams ne nesekmīgam). (-) Tai pat laikā,- mūsu fizioloģijas dēļ ir grūti nodrošināt šīs trajektorijas taisnumu( skat. rakstu par trajektoriju). Ar ātru, spices akcijas kātu iespējams makšķerēt tikai šajā stilā.

Ceru drīzumā papildināsim šo rakstiņu arī ar kādu ilustratīvo materiālu, lai vieglāk būtu saprast par ko runājam. Es pats izmantojo abus stilus atkarībā no makšķerēšanas apstākļiem un tā ko gribas panākt ar konkrēto metienu. Var būt pat situācijas, kad grūti viennozīmīgi pat klasificēt kurā stilā tiek izdarīts metiens, jeb pareizāk sakot, vienā metienā tiek izmantoti elementi no abiem stiliem.
Nu ceru ka visi visu saprata, -es personīgi nekā!!?? Tā gadās, ja iepriekšējā vakarā iedzer par daudz sarkanvīna. Ja tā,- tad vajadzētu būt gūzmai jautājumu viesgrāmatā. Ja visiem viss skaidrs,-tad drīzumā izdomāšu vēl kādu murdziņu.
P.s. 2R solīja kaut ko jaunu iemest teorijas nodaļā,-neaizmirstiet pārbaudīt! Reizēm viņš arī izdara, ko sola –atšķirībā no manis!
Egi

::  Underhand vai Spey cast

17.12.2003 15:53
2R
Lai arī darbojoties ar divrocīgo mušiņmakšķeri metienus var izdarīt arī pār galvu auklu turot gaisā (Overhead cast), populārākie un vienlaikus efektīvākie ir metieni, kuros aukla no ūdens netiek izcelta. Efiktīvāki šie metieni ir galvenokārt tāpēc, ka tie neprasa tik daudz vietas aizmugurē, un otrkārt precīzi apgūstot iemetiena tehniku mušas pārmešana prasa mazāk spēka. Vēsturiski šie metieni pirmo reizi tika aprakstīti Anglijā Spey upes krastos, no kurienes ir cēlies arī nosaukums Spey cast. Līdz ar to liela daļa makšķernieku visus uz ūdens izpildītos metienus uzskata par Spey metieniem. Vienlaicīgi pirms vairāk kā divdesmit gadiem G. Andersons attīstīja tā saucamo Underhand cast, kā rezultātā daudziem ir grūti saprast kāda tad ir atšķirība, un kurš metiens ir efektīvāks attiecīgajos apstākļos.
Klasiskajā Spey metienā , apakšējā roka (parasti kreisā) praktiski statiski tur makšķeri, un ir kā ass punkts ap kuru griežas kāts. Kustība tiek izdarīta praktiski tikai ar augšējo roku (parasti labo) savukārt apakšējā roka metienā nepiedalās.
Underhand metienā augšējā roka (parasti labā) praktiski stāv statiski un sakrīt ar kāta rotācijas asi. Metiens tiek izdarīts ar apakšējo (parasti kreiso) roku, kātu darbinot kā sviru. Notā arī cēlies metiena nosaukums Apakšējās rokas, jeb angliski Underhend cast. Rezultātā veidojas spēka pleca (pārnesuma) efekts, kas ļauj sasniegt lielāku kāta spicītes kustības ātrumu.
Gan Spey, gan Underhand metienu izpilde ir cieši saistīta ir izmantotām auklām un makšķerēšanas apstākļiem.
Spey metienu , klasiski izpilda ar pilna garuma peldošo auklu, un klasiskā variantā auklas izšaušana praktiski nenotiek. Vēsturiski šāda attīstība ir uzskatāma par loģisku, jo vairums Anglijas upju lašu makšķerēšana notiek ar peldošām auklām. Pārmest divdesmit piecus, vai pat vairāk metrus peldošās auklas ar virziena maiņu Spey stilā nesagādā nekādas problēbas, jo tiek izmantota augšējās (labās )rokas kustība ar plašu amplitūdu, kam pateicoties ir iespēja manipulēt ar tādu auklas garumu. Mīnusi šim metienam ir divi. 1) Lai izveidotu kvalitatīvu cilpu pret ūdeni ar 25 m auklas, aizmugurē ir nepieciešama pietiekoši plaša brīva vieta. 2) Darboties ar ļoti ātri grimstošām auklām Spey stilā ir grūti, jo rodas problēmas tik garu auklu izcelt no ūdens. Rezultātā aukla ir daļēji jāievelk, tad ar ar riņķa (vai citiem vārdiem Forward Spey) metienu tā jāizceļ no ūdens un jāizdara pārmetiens, kas bieži uzreiz nesasniedz vajadzīgo distanci, minēto auklas izšaušanas problēmu dēļ.
Underhand cast attīstība ir cieši saistīta ar salīdzinoši grūtajiem makšķerēšanas apstākļiem, kādi ir Zviedrijā. Aizmugurē vietas maz (salīdzinot ar Angliju kur bieži krasti ir istīrīti) un bieži nākas darboties ar ātri grimstošām auklām. Tāpēc lai atvieglotu darbu, divrocīgiem kātiem tika izveidota šaujamo galvu (Shooting head) sistēma. Tās priekšrocības: 1)Grimst tikai pati galva 10-14m, jo tievā pavadošā aukla ir peldoša, 2)otrkārt pateicoties tievajai pavadošajai auklai ir krietni vienkāršāk auklu izšaut. Metiens rezultātā izskatās sekojoši. Kad vēlaties izdarīt pārmetienu ievelciet pavadošo auklu tā lai šaujošā galva sāktos pie pašas spicītes. Pateicotoies īsajam galvas garumam, to viegli var izcelt no ūdens, nomainīt trajektoriju un izpildīt metienu tikai kustinot kreiso apakšējo roku.Rezultātā jāizšaujas ir visai pievilktajai pavadauklai (runing vai shooting line). Par cik darbošanās ar 12 metru garu galvu praktiski neprasa vietu aizmugurē (Atšķirībā no 25 m) sekmīgi apgūstot Underhand cast, to var izpildīt praktiski jebkuras sarežģītības apstākļos. Arī lai nomainītu auklas grimstspēju nevajg nēsāt līdzi auklas uz atsevišķām spolītēm, bet pietiek ar maināmām šaujošām galvām, ko nomaina uz tās pašas spoles. Lēti un efektīgi, jo nav jāpērk un jānes lieks krāms līdzi.
Summa summarum. Pēc daudzu speciālistu atzinuma tai skaitā Simon Gaseworth (Rio auklu dizainers, Snake rool pamatlicējs) mūsdienās šie stili Spey un Underhand praksē ir stiopri pārklājušies, un modernais Spēy atšķiras no klasiskā varianta tā pat kā Klasiskais Spey no Underhand. Tai pat laikā nevar noliegt ka modernais Spey metiens ir ļoti daudz ko aizguvis no Underhand cast. Lai arī Underhand gadījumā tiek izmantoti cietāki kāti, abus šos metienus var izpildīt ar jebkuras cietības kātiem, un mūsdienās neeksistē tāda lieta kā tikai Spey metieniem paredzēts kāts. Un visbeidzot, tīras Underhand tehnikas izmantošana ir iespējama galvenokārt ar šaujošām galvām, tāpēc bieži to kādā stilā darbojas makšķernoieks nosaka izmantotais inventārs.
Ja ir jautājumi rakstiet.

Visus iepriekš rakstītos tekstus var atrast arhivētus sadaļā TEORIJA.

Atpakaļ

© Jānis Stikuts.