NG par makšķerēšanu 2003.gadā.
Arhīvs 2003.

:: Taurene, Dzērbene---Saldus, Kuldīga     28.12.2003 22:23

Tik daudz brīvdienu neļāva nosēdēt mājās nevienam zemledus makšķerēšanas cienītājam, pat tur kur ledus nemaz nav, piemēram Saldus makšķernieku kompāniju vienudien varēja satikt uz Taurenes ezeru ledus, otrā dienā uz to pašu ezeru ledus parādījās kuldīdznieki, ne vieni, ne otri agrāk pat dzirdējuši nebija par tādiem ezeriem, bet bada laikā pat velns mušas ēd.... Paši arī četras dienas pavadījām uz ledus, lomi vidēji, uz šķērsbļitku trāpījās līdzkilo līdaciņas, asariem apetīte bija kā kuru dienu, tomēr ar lielu urbšanu un meklēšanu pat pilnīgā necopē varēja kilogramus trīs-četrus pannas asarus salasīt, protams neiztika bez iebarošanas ar motiļiem, pie sliktas copes pārgājām uz mazām kaparotām volframa mormiškiņām un 0,10mm aukliņu. Tā kā makšķerējām pārsvarā zāļainos ezeros, tad panākumu pamatā bija uztrāpīt asaru bariņam, jo šāda tipa ezeros zivis nestaigā lielos baros un neklīst barības meklējumos pa visu ezeru, tāpēc atrodot asarus lietderīgi iemest šķipsniņu motiļus, bez lielas straumes motiļus var laist no augšās līdz trīs metru dziļumam, lielākos dziļumos vismaz līdz pusūdenim tie jānolaiž ar barotavu, barotava jālieto arī tāpēc, ka asari bieži ceļās pretī kŗītošajiem motiļiem un jūs nevarēsiet izkontrolēt cik augstu tie uzceļās un var gadīties, ka asari ir jums zem kājām, bet jūs tos gaidat četru metru dziļumā. Paredzētās sacensības tika atceltas, jo organizātori neuzņemās atbildību par cilvēku drošību, poēdējo dienu atkusnis Ozolu ezeru ledu padarīja krietni plānāku, visticamāk, ka tuvākās sacensības būs janvāra vidū Rēzeknē.

:: Priecīgus(vai rīt priecīgas)............    16    24.12.2003 17:47

Lai jums biežāk ir mirkļi, kad varat pateikt: ESMU LAIMĪGS, šovakar esat kopā ar tiem kuri jums ir vistuvākie.


Šodien atkal bijām Taurenē, vajag radiem zivis uz svētkiem sagādāt, domāju ka izdevās, pats uz šķērsbļitku noķēru trīs līdaciņas(800-900 grami), bija ļoti daudz tukšās copes, vienīgais izskaidrojums ir ka ņēma ļoti negribīgi, pat smuka līdaka, kuru redzēju ālinģī, bija paņēmusi uz mazo trīsžuburīti zem bļitkas. Asari tikai piesita, tāpēc pārgāju uz mormiškiņu un lieta aizgāja, ar lasīšanu 3-4 asari no ālinģa salasīju nedaudz virs trīs kilogramiem normālus pannas asarus, lielākie ap 250 grami, Rita uz bļitkiņu noķēra vienu līdaciņu un ap desmit asarus, tad pārgāja uz mormišku un ar urbšanu un lasīšanu salasīja turpat četrus kilogramus asaru, lomu sverot kopā mums bija bez dažiem gramiem septiņi kilogrami asaru(tiešām visi cepami, mazos laidām atpakaļ)un čētras mēra līdaciņas, lai radi ēd.
Vēl šitās svētku dieniņas var padarboties kā patīk, jau 28. decembrī mums ir pirmās sacensības, Limbažu rajona Ozolos, varbūt jūs arī gribat piedalīties, tad zvaniet man T. 9224086

:: Pietiek ar 50 kilometriem.......    15    21.12.2003 21:11

Šorīt kārtājo reizi pārliecinājos, ka Pleskavas šoseja ir robeža starp gadalaikiem, no Valmieras braucot visi zemes ceļi bija atkusuši, sniega nebija, ja nezinātu ka Taurenē ir ledus, grieztu mašīnu rinķī un brauktu mājās čučēt. Pie Raunas šķērsojot "laika joslu" arvien vairāk iebraucām ziemā, visi ceļi ledū, mežos un pļavās sniegs. Ledus savus 8-10 cm biezs, ezers iepriekšējā dienā bija krietni nourbts, tāpēc sākumā pat nevajadzēja trokšņot urbjot, jau trešā ālinģī pierakstījos ar mēra līdaku uz šķērsbļitku, pēc desmit ālinģiem pieķērās otrā, tad tukšā cope un šķērsbļitkai nolauza asti, likās ka būs kolosāla copes diena, veči lielījās ka vakar ideāli ņēmuši asari, vienam bijušas 13 līdakas, no tām tikai 4 zemmēra, tomēr lai viss neliktos tik skaisti, ļoti spēcīgais vējš sapūta sniegu, pietam tas nāca ļoti stipri. Rita{ tā ir mana mīļotā meitene}neveiksmīgi pastaigājusi stundiņu ar šķērsbļitku, sāka uz mormišku meklēt asarus, tas viņai uz visu pārējo fona arī izdevās, sākotnēji ar barotavu nolaižot lejā šķipsnu motiļus, viņa salasīja nedaudz virs 3 kilogramiem normālus {100-150 grami} asarus, es vēl vienu līdaku noķēris arī pārgāju uz asariem, tomēr copes brīdis bija nokavēts, paspēju noķert tikai 16 sprīdīšus. Ap vieniem dienā metām mieru, jo dikti jau nu laiks bija riebīgs un cope beidzās praktiski pavisam, lai nesagaidītu mirkli, kad bauda kļūst par mocībām, braucām mājās. Cik nu aprunājos ar citiem večiem tad lomi bija švaki, diviem līdakotājiem katram pa divām noķertām, citam pārdesmit asarīšu un trīs nokostas mormiškas, citam līdaka un pieci asari, tomēr neviens sevišķi noskumis nebija.

:: Negudrie pa vienam nestaigā.    14    20.12.2003 17:07

Pie tik liela atkušņa ar mazām cerībām par tikšanu uz ledus tomēr braucām uz nelielu ezeriņu, kādus 30 kilometrus no Valmieras, piebraucot ar lielu prieku secinājām, ka nebūsim vienīgie, jo pa ledu jau staigāja viens makšķernieks, par lielu izbrīnu secinājām, ka ledus biezums ir savi 10 cm. Zivju, pārsvarā asarīši, bija daudz, tomēr dikti jau nu smalkas, lielākās ap 150 gramiem, sazvanījāmies ar paziņām un sapratām, ka rīt jābrauc uz Dzērbeni vai Taureni, jo Laila Grīnberga šodien ļoti veiksmīgi ar šļērsbļitku medīja līdakas pa Taurenes ezeriem, esot arī pārdesmit pannas asaru, ledus ap 10 cm. Nešaubieties un brauciet uz ledu, baigais kaifs ziniet vilkt tos riktīgos asarus, patreiz vēl ļoti viegli sataisīt daudz ālinģus, lai ar bļitkiņu pamedītu līdakas, starpcitu uz svētku galda pildīta līdaka ļoti labi izskatīsies.

:: Burtnieka ledus.    13    18.12.2003 18:03

Vakar tik smuki piesala, bet pašā vakarā sākās lietus, šodien arī pāris grādi plusā, pirms diviem dienā atbrīvojos no darbiem un abi ar sievu aizbraucām uz Burtnieku, laika līdz tumsai atlicis maz, tāpēc makšķerēšanai izvēlējāmies labi piebraucamu līcīti. Cerības liku uz asarīšiem, tomēr uz pirmās dziļuma kantītes, kur tie parasti mitinājās, sāka ķerties raudiņas, nelielas no 70-150 gramiem, toties ņēma labi. Tā mēs gar pašu zāļu malu, dziļums līdz 1,5 metri, pusotras stundas laikā, līdz pilnīgai krēslai, salasījām 2,7 kilogrami zivtiņu. Kārtējo reizi pierādījās, ka ilgi sēdēt pie viena ālinģa nav jēgas, izvelc ātri 3-8 zivtiņas, iemet 10-15 saspiestus motilīšus un ej pie nākošā ālinģa. Tomēr man izskatījās, ja šodien naktī vai rīt nedaudz nepiesals, ledus kļūs bīstams, sesdien vēl jā, bet svētdien vairs nevarēs uz Burtnieka kāpt virsū, būs jādodas uz Alūksnes pusi, mūsējie veči brauc uz Peipusa šaurumu un citiem Igaunijas ezeriem.

:: Sākums ir , tagad tikai uz priekšu.    12    17.12.2003 23:16

Stipri nenosodīsim interneta pakalpojumu sniedzējus par dažiem pazudušiem rakstiem, jo avārijas notiek un kamēr tā nav sistēma būtu muļķīgi kādu vainot. Aizvadītajās brīvdienās bijām uz ledus un kā redzat esmu pat veiksmīgi atgriezies, bijām Drustos, tas ir uz Piebalgas pusi, lomi gan nekādi milzonīgie nebija, pāris nokostas mormiškas, pārdesmit asarīši, tomēr tas šoreiz nav galvenais, ledus sezona ir sākusies. Šodien braucot gar Burtnieku skatījos ka Ēķenes galā, tas ir pie pašiem Burtniekiem, veči jau iet pāri ezeram, bet tas jau ir kāds kilometrs pusotrs, tā ka jautājums ko darīt brīvdienās atkrīt pats no sevis. Pat Kuldīgas puiši taisās braukt pie mums uz ledu, viņiem vimbas esot apnikušas, griboties asarīšus. Šodien man pazvanīja no Limbažu rajona Ozoliem un uzaicināja uz sezonas atklāšanas sacensībām 28. decembrī, organizators ir sporta veterāns Arnolds Grebežniks, komandā 5 cilvēki, neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Sacensības notiks vienu dienu, laipni aicināti visi gribētāji, pat bez komandām, iespējames labas, lētas naktsmājas 100 metrus no ezera, tāpēc tālākie braucēji vienmēr atbrauc iepriekšējā dienā, piešauties pie ezera, jo zivis pārsvarā ir maza raudiņa un tikpat mazs asarītis, tie kas ir izbaudījuši to sportistu kopības atmosfēru, neatkarīgi no rezultātiem, noteikti to gribēs izbaudīt vēlreiz. Pirmie aģitācijas augļi jau ir, pieteicās puiši no Dobeles, pagaidām četri, piekto piemeklēsim uz vietas, tā ka domājiet un zvaniet man t. 9224086 .

:: VEČI IR LEDUS !!!    11    11.12.2003 17:42

Šodien ienāca ziņas, ka Piebalgas pusē veči jau sēž uz ledus, paši nonāk malā un noķer pat kādu zivi. Igauņu bāleliņiem ziema ir jau nedēļu, pie mums Valmierā aizsalis ir viss, tomēr virsū netiek, tāda 1-2 cm kārtiņa. Pietiks ar dažām aukstām naktīm un sāksim arī te.

:: Ko ēdīsim ziemā ?    10    08.12.2003 18:21

Tārpi un to glabāšana gan mājās, gan uz ledus, lieta par ko ir tik daudz viedokļu, cik pašu makšķernieku. Par motiļiem: paši tos lietojam daudz, uz parastu makšķerēšanas reizi cenšos ņemt no trīssimt gramiem līdz puskilogramam tārpu uz mums diviem ar sievu. Asariem iziet mazāk tārpu, ķerot raudas un ruduļus vajag tik cik uz āķa un pavisam nedaudz pie barības, brekšiem un šī vārda vēl necienīgajiem sugas pārstāvjiem tos vajag diezgan daudz. Pats necenšos tārpus iegādāties ilgai glabāšanai, tomēr reizēm veikalā paliek pāri tādi uz kuriem vēl droši un ilgi var ķert, tomēr tirgot tos uzskatu zem sava goda, tad nu ņemu tos, lieku smalkā metāla sietiņā, zem auksta krāna ūdens tos labi noskaloju un pēc liekā ūdens notecināšanas uzgāžu uz vairākkārt salocītas avīzes. Ļauju tārpiem nožūt, pārlieku tos uz sausas avīzes un izklājot tārpus plānā kārtā salocu āvīzi, tā atsvaidzinātus tārpus katru dienu pavēdinot minūtes piecas var vismaz nedēļu vēl uzturēt pie dzīvības, turot tos ledusskapī protams. Nākošā stadija ir kad tārpi ir jau ar vieglu aromātu, tomēr starp beigtajiem redz arī dzīvus, ņemam vēl no padomju laika populārās motiļu skalojamās kastītes, kuras ir nopērkamas arī patreiz,tās sastāv no divām daļām un darbības princips ir ļoti vienkāršs, apakšējā daļā ielejam aukstu ūdeni, līdz atzīmei uz trauciņa sienas, augšējā daļā ieliekam tārpus un saliekam abas daļas kopā, ūdenim jāpārsedz tārpi, atstājiet trauciņu istabas temperatūrā uz pāris stundām, tikai noteikti gaismā. Dzīvie tārpi caur sietiņu izlīdīs uz apakšējo daļu, beigtie paliks augšā, pēc ūdens noliešanas ar uzasinātu sērkociņu vēl varam izlasīt no dzīvajiem beigtos un otrādi, ķēpīgs process, tomēr ko tu nedarīsi lai tiktu pie zivīm. Tā ka, ja izdodas nopirkt tiko vestus, svaigus tārpus ir teorētiska iespēja tos glabāt pat mēnesi. Savā laikā esmu glabājis tārpus pat pusziemu, tikai tad es tos pats skaloju ezerā un ar nelielu dūņu daļu spainī, pagrābā tie lieliski jutās, atlika pirms copes ar smalko sietiņu paņemt cik vajag. Lai ar nosalušiem pirkstiem vieglāk varētu uzlikt motili uz āķa, sevišķi ja tie nav pirmā svaiguma, mājās uzberiet uz avīzes nedaudz kartupeļu cieti, uzlieciet tārpus un labi samaisiet, tā sagatavoti tārpi ir viegli saņemami, tikai necenšaties tos ņemt ar galīgi slapjiem pirkstiem, tad tie pēc pusdienas salips klimpā .

:: Bezrinķu makšķere --- ko ar to dara?    9    02.12.2003 22:28

Par iemeslu šim rakstam ir Modra jautājums, kā lietot un kādu labāk iegādāties bezrinķu makšķeri. Pašam man tādas ir piecas, 5;6;divas 8; un 10 metri garas,tā nav reklāma, tomēr 4 no 5 ir Salmo firmas makšķeres, šādas izvēles galvenais priekšnosacījums bija tas ka ja kas tad vieglāk būs dabūt rezerves daļas, pēc kvalitātes un cenas rādītājiem tās atbilst manām prasībām, gan praktiskajā gan sporta makšķerēšanā šie kāti ir neatsverami. Pirmkārt jau kātu vieglums un iespēja lieliski vadīt un spēlēt ar ēsmu, vieglāku pludiņu pielietošana, vienkārši kaifs strādāt. Par daudzmaz optimālu varētu saukt kātu 6 - 8 metru garumā, ideāli ja var atļauties iegādāties divus kātus, tomēr, ja jautājums stāv vai vienu labu, vai divus lētus, viennozīmīgi vienu labu. Cik garu, atkarīgs no apstākļiem kādos pārsvarā makšķerējat, ja no laivas ezeros ar dziļumu līdz 4 metri, nelielās upēs, karūsu dīķos u.t.t. pilnīgi pietiek ar 6 metriem, ja dziļos ezeros un lielās upēs, prasās jau uz 7-8 metri. Lētākie kāti ir nopērkami par 3-4 latiem, tie gan parasti ir līdz 6 meetriem gari, diezgan pasmagi un pamīksti, tomēr pie bada pat velns....... .Tādu jau diezgan ciešamu kātu varētu sākt meklēt no 20-25 latiem par sešmetrīgo un no latiem 30 par astoņmetrīgo kātu. Tie varētu būt arī Krievijā ražoti, jo kaimiņzemē ražo dažas makšķeru sērijas kuras varētu patikt. Labu kātu cenas sākas tiešām, kā Modris raksta, no desmit latiem par vienu metru, cik gara makšķere tik latu desmiti, tomēr tas ir labs naudas ieguldījums, turklāt pie patreizējiem līzingu procentiem, uz gadu paņemot, pārmaksa sanāk minimāla. Vēl ir jautājums, kāpēc uz šīm makšķerēm neraksta testu, tāpēc ka ar to var strādāt praktiski ar visiem pludiņiem, tā nav paredzēta tāliem, spēcīgiem metieniem. Bezrinķu makšķeres ir ideālas līdz 3-4 kilogramu smagu zivju ķeršanai, pieķērušās zivs izvadīšana ir pat vieglāka nekā ar spoles kātu. Liels pluss ir iespēja sagatavot daudz rezerves saiviņu ar dažādādiem pludiņiem, āķiem, auklām, to samainīšana prasa dažas sekundes, toties jūs viegli varat pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Ar bezrinķu makšķeri var vienādi veiksmīgi ķert gandrīz visos apstākļos, un nepareizs ir viedoklis, ka šīs makšķeres jau izgājušas no modes, daudzi pasaulslaveni sportisti reizi pa reizei atgriežas pie tās.

:: Par vasaru un barībām.    8    28.11.2003 20:21

Saņēmu divas vēstules pilnas ar bēdīgām pārdomām par iebarošanas barību gatavošanu un pielietošanu. Man sāpīgi apzināties ka daudzi pēc pirmajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem met izmēģinājumus pie malas un vainu nebaro nemaz, vai iesēj kādu sauju grūbu vai kombikorma. Veči ! Tas nav nekas sarežģīts, tikai iedomājieties kā uzvedas katra barības sastāvdaļa ūdenī, kas salīmē, kas irdina, kas piesaista zivis uzreiz, kas sāk strādāt vēlāk. Paanalizēšu Oskara atsūtītās receptes, viņš raksta, ka zivis šo barību ignorē: pamatmasa ir no trijām gatavajām barībām, universālā{Salmo,Gutmix,Knoriņš}, speciāli sugai domātā {breksis, rauda} un 400 gramus rīvmaizi. Raudām papildus viņš liek glāzi maltu kaņepju sēklu, paku ceptu, maltu auzu pārslu un divas glāzes kliju. Pirmais ko es noteikti neizmantotu ir universālās barības, bet tā ir gaumes lieta. Lai piedod ražotāji, nepatīk man Knoriņš, tas ir pārāk ķepīgs, barībai tādai nav jābūt. Tātad es ņemtu divas pakas vienas firmas barības {katrai barībai savs aromāts, tāpēc nevajag miksēt, ja nestrādās zināsi vismaz kas}, rīvmaizi izmantoju tikai no mazajām maiznīcām, tajā ir daudz dažādu smalkmaizīšu samalts, turpretī lielveikalu produkcija ir diezgan pliekana un bez smaržas. Kaņepes ir ļoti laba lieta, tomēr ar vienu glāzi uz tādu barības daudzumu ir par maz, tāpēc lai lieki nesadārdzinātu barību pats tās nelietoju, ļoti labi strādā applaucēti saulespuķu spraukumi un tie ir 20 reizes lētāki, šajā gadījumā varētu likt pat visu kilogramu. Kādreiz pats arī lietoju daudz klijas, līdz brīdim kamēr nepagaršoju, tās izrādījās rūgtas un lai tās iesmaržinātu vajag stipri vairāk atraktorus, tāpēc atteicos. Auzu pārslas parasti tiek lietotas, kā saistviela, tāpēc ja makšķerējam vietās ar mazu straumi, vai pilnīgi bez tās, tad varam pielikt sauju nesmalcinātu pārslu un kādus pāris korķīšus raudu atraktoru. Šajā gadījumā tie varētu būt Kremkuss, Balzer vai Sensas Gardoniks, tie ir nesaldie atraktori, jo arī pielietotās barības nav saldas, spriediet pēc sevis, vai gribēsies ēst dilles ar cukuru, vai ķiplokus ar zemeņu zapti.

:: Mačs jeb saspraužamais makšķerkāts.    7    24.11.2003 16:40

Kādā krievijas interneta sarunu lapā nu jau kādu nedēļu notiek aktīva diskusija par to kāds kāts labāks, parastais teleskopiskais vai mačkāts.Tā kā pats lietoju tikai mačkātus, bet esmu gājis cauri arī teleskopiskajiem, tad mēģināšu īsumā apstāstīt katra plusus un mīnusus. Sākam ar teleskopisko makšķerkātu, lielākais pluss tam ir salīdzinoši ērta pārvadāšana un, pirmajā mirklī liekās, ātra salikšana.Garajiem, virs 5 metriem, kātiem{par rādītāju ņemot 50 latus}ir lielāka izvēle gan garumos, gan testos. Mīnusi ir vairāk,pirmais salīdzinoši lielāks svars, zemākās šķiras kātiem arī stingrums{jeb precīzāk ļunkanība} un izturība.Viens no būtiskākajiem trūkumiem ir mazs rinķu skaits, tātad mazākus pludiņus lietojot mitrā laikā kautcik jēdzīgu iemetienu izdarīt ir pagrūti. Savukārt mačam uz garumu līdz 4,5 metri svars ir smieklīgs, rinķu skaits uz tāda garuma kātu ir līdz 20, tātad pat ļoti lielā mitrumā iemetiena attālums nemainās. Cīnoties ar zivi mačkāts strādā perfekti, pat nebūt ne augstākā līmeņa kāti, vēl nav nācies redzēt mačkātu ko būtu salauzusi zivs. Droši vien tas ir jūtams, ka esmu vienkārši iemīlējies šajos kātos un noteikti maču nemainītu ne pret kādu citu. Visi mani paziņas makšķernieki redzot šo kātu priekšrocības arī pakāpeniski pāriet uz mačkātiem. Vienīgais gadījums kad jāņem rokās garais teleskopiskais kāts ir ja jāmakšķerē vairāk kā 5 metru dzīļumā un jādara tas ir ar stacionāro pludiņu, tad jā bez bolonēzes{tā sauc garos teleskopus} neiztikt. Par mačkātu cenām, domāju tās ir sagremojamas jebkuram stādājošam makšķerniekam,paši lētākie kāti nopērkami līdz 15 latiem, to maksimālais garums ir 4,2 metri. Visplašākais kātu piedāvājums ir no 40--70 latiem, te praktiski visi jau ir iekārojami, garākie 4,5 metri, tikai jāskatās uz testu, lai priekš karpiņām nenopērkat pārāk mīkstu un otrādi. Gribēju uzrakstīt objektīvu salīdzinājumu, bet sanāca tāda aģitācija par labu mačam, tomēr gribu teikt ka kāta izvēle ir ļoti nopietna lieta tāpēc parunāsimies pirms izdarat savu galējo izvēli.

:: Lietus līst ,bet šīs ēd , tikai.......    6    23.11.2003 14:03

Piektdien pēcpusdienā plānojot ko darīt pavisam neviļus paņēmās rokās telefons un uzspiedās Vecates laivu bāzes telefons, izrādījās ka laivas var dabūt cik vajag, tikai pašiem no steķiem tās jāielaiž ūdenī. Zinot ka Burtniekā ēsmas zivtiņas patreiz saķert ir problēmas, vēlā pēcpusdienā tās saķērām Gaujā, es kā jau nolēmis doties asaros, tās ķēru ar paceļamo maiļu tīkliņu, Rita nosolījās ķert līdakas, tāpēc ar garo 8 metrīgo bezspoles kātu stundas laikā saķēra kādas 25-30 raudiņas 50-100 gramu svarā. Tāda skaita raudiņu noķeršanai bija nepieciešami apmēram 200 grami barības ,jeb trīs apelsīna izmēra bumbas, šoreiz ātrumā paķēru Sensas Gross Gardon gatavo barību, pieliku klāt mazu šķipsniņu motilīšus un uz tiem Rita arī ķēra. Visu nakti lija, no rīta tomēr mēs trijatā divās laivās sakāpuši devāmies ezerā, precīzāk es ar kolēģi īrāmies uz Enksāri{sala Burtniekā}, kur iepriekšējās nedēļās uz dziļuma kantes labi ēda asari, Rita iekšējās balss vadīta palika upes mutē. Vakarā satiekoties rezultāti izrādījās ļoti interesanti t.i. mums ar kolēģi uz abiem 14 asari, lielākie ap 300 g, bet Ritai 6 līdakas, manuprāt ļoti laba izmēra: 6 kg, 4.5 kg, 2.5 kg, 2 kg, 1.3 un 1.1 kg, plus vēl 7 tukšas copes. Vēl ezerā Salacas galā bija divas velcētāju laivas, abās pa divām virskilo līdakām.Te nu labi redzams, ka laika apstākļi uz katru zivju sugu atstāj citādu iespaidu, un starpcitu plēsīgo zivju ķeršana uz ēsmas zivtiņu nemaz nav pasīva sēdēšana.

:: Nedēļas nogale tuvojās... .    5    23.11.2003 13:10

Skatos laika ziņas , sola siltu , tātad jāizvēlās kur doties . Šodien veikalā veči atkal lielījās , ka Burtniekā vakar labi ņēma asari . Ņēma uz maili , arī uz velci copes esot daudz bet lielu nav , Gaujā atkal ceļās līmenis , tas gan copi sevišķi neietekmēs , tur baltās zivis ņem vienmēr .Koks ar diviem galiem ir ķeršana uz motiļiem , no vienas puses copju ir vairāk ,tomēr zivju vidējais izmērs ir par piecām kapeikām mazāks , uz gaļiniekiem copi jāpagaida , toties trāpās nadaudz rupjākas zivītes , {te es runāju konkrēti par Gauju } .Neticēsiet , šogad veselu mēnesi diendienā makšķerējot, tārpus pat nepaņēmām rokās , Gaujā lielas raudas {vidēji 300 grami , lielākās ap 600 gramiem}un ļoti izcili baltie sapali {lielākie līdz 280 gramiem} tekoši ņēma tikai pusūdenī un tikai uz visparastāko rupjmaizi .Tekoši es domāju katrā laidienā ,†rīsarpus četrās stundās līdz 10 kilogramiem katrm . Te mums bija lauciņš kur atkal paeksperimentēt ,vai vajag smaržināt maizi , kādus āķus labāk lietot u.t.t ja tas interesē rakstiet . Kāpēc tagad ierunājos par vasaru , tāpēc ka arī patreiz uz rupjmaizes bumbiņu trāpās pasmuki sapalēni un raudas .

:: Brīvdiena --- ko lai dara ?    4    18.11.2003 18:12

Pilnīgi nepierasta situācija , vajadzētu sēdēt upmalā , bet ārā līst un snieg . Labi ka ir internets kur parunāties ar tādiem pat "slimajiem". Burniekā velcētāji ķer līdakas , nevarētu teikt ka lielas , bet ir . Salacas vidusdaļā un lejtecē atrodot ziemošanas vietas var tikt pie labām raudām , kādas vimbas vai sapala .Varam jau sēdēt un gaidīt kad uzsals , tomēr var piesiet makšķerauklas galā nelielu bļitkiņu un iziet pastaigā gar upes vai ezera krastu . Der praktiski jebkura bļitkiņa , var lietot arī šķērsbļitkas , asari ja vien ir tuvumā piesakās ātri un gadās pat ļoti svarīgi . Silti saģērbjoties , cimdiem rokās, ziemas zābakiem kājās jutīsieties ērti un labi , tāda dažu stundu pastaiga dod labu stimulu atgriesties darbā . Starpcitu ja esat nolēmis uz nākošo sezonu iegādāties kautko specifisku no inventāra ,ir pēdējais laiks iet uz savu iecienītāko veikalu un izdarīt pasūtījumu ,jo patreiz tiek veidoti pasūtījumi lielākajām firmām un var gadīties ka pasūtot vēlāk mantu saņemsiet vasaras vidū .

:: Par ko runāsim šajā lapā ?    3    11.17.2003 22:15

Cenšos makšķerēt vismaz 100 dienas gadā , tāpēc ir lietas kurās es orientējos diezgan labi. Tās ir : pludiņmakšķere visās savās izpausmēs , zemledus makšķerēšana , inventārs ziemā un vasarā , iebarošanas barības , makšķerēšanas
sports .
-Nekad nesmu teicis ka tas ko es daru un saku ir vienīgais pareizais risinājums , tomēr ikdienā saskaroties ar teoriju un praksi , izmēģinot lielu daļu jaunumu varu dot vismaz ierosmi jūsu fantāzijai . Makšķerēšanas sportā viss inventārs un barības tiek pārbaudīts stipri vien vairāk un ātrāk nekā praktiskajā makšķerēšanā , iedomājieties cik dažādas barības mēs izmēģinājām gatavojoties šāgada pasaules čempionātam Slovākijā ja piecu cilvēku komanda piecas dienas pa desmit stundām dienā jauc , maisa un izmēģina . Tāpēc jau iepriekš atvainojos tiem kuriem liksies ka dažas manas atbildes būs diezgan skarbas . Aicinu viesgŗāmatā izteikt savus ierosinājumus , pārdomas , palielīties ar lomiem , izveidosim vietu kur gribas iegriezties katru dienu , diezcik vērtīgus padomus nespēšu dot spiningotājiem ,jo pats šo procesu veicu labi ja divas reizes gadā , tomēr varu kādu vārdu pateikt par spiningiem , spolēm , auklām un citiem copes atribūtiem .

:: Tāds nu es esmu .    2    11.17.2003 18:58

Makšķerēšana ir vienīgā tēma kura mani jebkad ir interesējusi , kā četru gadu vecumā noķēru savu pirmo zivi tā visas bērnības atmiņas ir saistītas tikai ar makšķerēšanu . Laiks ir pagājis un es makšķerēšanā esmu iekšā tik dziļi cik nu vien cilvēkam ir iespējams --dzīvesbiedre -makšķerniece , bērni - makšķernieki , darbs - makšķerlietu tirgošana ,vaļasprieks - sporta makšķerēšana , visi draugi - makšķernieki . Tātad MAKŠĶERĒŠANA TAS IR DZĪVESVEIDS . { vai diagnoze }

:: Ja ļoti gribās tad var .    1    18.11.2003 11:12

Novembra vidus , laiks kad citugad jau pilnā sparā ir iets pa lediem . Tādas saldsērīgas noskaņas, gribās paanalizēt, kas šogad vasaras sezonā ir izdevies kas nē. Tomēr velniņš iekšā dīda, neliek mieru, tā arī vakar neizturējām un abi ar Ritu {tā ir mana sirdsmīļotā } uz pāris stundām aizbraucām uz Gauju. Rezultāts priekš šī laika pat ļoti normāls t.i trīsarpus stundās nepilni astoņi kilogrami zivtiņu, raudiņas, baltie sapaliņi un ''kriminālie sapaliņi'' . Visas zivtiņas pēc svēršanas tika palaistas vaļā un 99,99% izdzīvoja , viens asarītis ... eh lai viņam slapjš ūdens .