---

Arhīvs 2005-3

::  Brīvdienas Gaujā

No balto zivju aktivitātes šīs brīvdienas var nosaukt par īpaši mierīgām, pietika laika dažādiem eksperimentiem un secinājumiem. Sestdienas rītā Gauja bija neredzēti mierīga, neviena lielāka plunkšķa, tikai kāds sapaliņš vai brekšelis pa retam kaut kur noplunkšķinājās. Ka kaut kas nav kārtībā sapratu jau pēc pirmajiem iemetieniem, ja parasti zivis pēc iebarošanas ir ļoti aktīvas, tad sestdien pirmie trīs pludinājumi bija vispēr bez copes un tikai tad viss palēnām iestrādājās, bet vietā kur zivis ir 100% ķērās stipri vidēja izmēra raudiņas un baltie sapalēni, pa retam līdz puskilo finierītim. Šādos gadījumos ir augsne eksperimentiem ar barību un tās pasniegšanas veidiem, tāpēc mīcīju un maisīju, bet tādu īstu copi tā arī nesajutu, līdz pēcpusdienai pa trijiem salasījām nedaudz virs desmit kilogramiem zivju, lielākie bija daži finierīši ap 500-600 gramiem, bet vienalga bija liels iekšējais gandarījums par upmalā pavadītu interesantu dienu, jo personīgi man pat tāda vidēji slikta vai slikta cope liekās interesantāka par pliku tempa vilkšanu.
Svētdien bijām sataisījušies uz Valli, tas cik saprotu ir kaut kur Skaistkalnes virzienā, tur ir izveidota un patreiz tiek pilnveidota un sakopta liela karpu malkšķerēšanas ūdenskrātuve, saimnieks uzaicināja mani apskatīt un izmēģināt ūdenskrātuvi, piedāvāja tur sarīkot kādas sacensības. Svētdienas rītā pat piecēlāmies ar tādu domu, ka turp arī brauksim, bet kaut kā nočammājāmies, tad vēl mašīnai izrādījās mīkstais, kamēr atradu kur ir paslēpts rezerves rats, kamēr nomainīju, tikmēr izdomājām, ka pie tik stipra vēja ar pludiņmakšķeri nav ko darīt karpu dīķī, tāpēc braucām vien atkal uz Gauju, 'mēģināt noķert kādu raudu un balto sapalu. Diemžēl copē nekas nebija mainījies, baltās zivis ņēma ļoti negribīgi, bet toties plēsīgās ārdījās kā negudras, intereses pēc turpat pie krasta ielaidu to pašu raudu makšķeri ar ausleju uz āķa un dažu sekunžu laikā bija cope, klikš un es jau sēju citu āķi, gribi negribi bija jāpārkvalificējas par asaru mednieku, ar vienu makšķeri ķēru mazās auslejiņas ar otru mēģināju ķert asarus, pie tam diezgan veiksmīgi, asari ņēma labi, lielākie ap 300(divi) gramiem, pa starpu man nokoda vēl divus āķus, vienu no kodējām es ilgi novazāju, bet kādu metru no rokas, tai tomēr izdevās pārrīvēt auklu.
Secinājums viens, ir pienācis brīdis, kad dodoties makšķerēt uz Gauju, pieļauju, ka arī citās upēs ir tāpat, ir jāņem līdzi makšķere sagatavota asaru un līdaku makšķerēšanai, jo visas baltās zivis sāk palēnām vākties baros un virzīties uz savām rudens- ziemas stāvvietām, tāpat dara arī plēsēji un ja neviens pirms jums šādā vietā nav novācis ražu, tad loms var būt pat necerēti labs, pietam ne vienmēr plēsīgās zivis jāmeklē bedrēs un upes vidū, visbiežāk asari un līdakas ir netālu pie krasta, uz ja jūs vēl mazo zivju sapulcināšanai iemetīsiet kādu piku barības, tad plēsēja cope būs ar garantiju, un ja izmantosiet SALMO piedāvātos kātus, spoles un citus ļuriņus, tad arī ārā to plēsēju dabūsiet ar garantiju.

 Svētdienas rītā pat piecēlāmies ar tādu domu, ka turp arī brauksim, bet kaut kā nočammājāmies, tad vēl mašīnai izrādījās mīkstais, kamēr atradu kur ir paslēpts rezerves rats, kamēr nomainīju, tikmēr izdomājām, ka pie tik stipra vēja ar pludiņmakšķeri nav ko darīt karpu dīķī, tāpēc braucām vien atkal uz Gauju, 'mēģināt noķert kādu raudu un balto sapalu. Diemžēl copē nekas nebija mainījies, baltās zivis ņēma ļoti negribīgi, bet toties plēsīgās ārdījās kā negudras, intereses pēc turpat pie krasta ielaidu to pašu raudu makšķeri ar ausleju uz āķa un dažu sekunžu laikā bija cope, klikš un es jau sēju citu āķi, gribi negribi bija jāpārkvalificējas par asaru mednieku, ar vienu makšķeri ķēru mazās auslejiņas ar otru mēģināju ķert asarus, pie tam diezgan veiksmīgi, asari ņēma labi, lielākie ap 300(divi) gramiem, pa starpu man nokoda vēl divus āķus, vienu no kodējām es ilgi novazāju, bet kādu metru no rokas, tai tomēr izdevās pārrīvēt auklu.
Secinājums viens, ir pienācis brīdis, kad dodoties makšķerēt uz Gauju, pieļauju, ka arī citās upēs ir tāpat, ir jāņem līdzi makšķere sagatavota asaru un līdaku makšķerēšanai, jo visas baltās zivis sāk palēnām vākties baros un virzīties uz savām rudens- ziemas stāvvietām, tāpat dara arī plēsēji un ja neviens pirms jums šādā vietā nav novācis ražu, tad loms var būt pat necerēti labs, pietam ne vienmēr plēsīgās zivis jāmeklē bedrēs un upes vidū, visbiežāk asari un līdakas ir netālu pie krasta, uz ja jūs vēl mazo zivju sapulcināšanai iemetīsiet kādu piku barības, tad plēsēja cope būs ar garantiju, un ja izmantosiet SALMO piedāvātos kātus, spoles un citus ļuriņus, tad arī ārā to plēsēju dabūsiet ar garantiju.

::  GAUJA

Vakar vakarā apbraukāju vietas kur brīvdienās esmu nodomājis makšķerēt, priecē, ka ūdens līmenis ir krietni nokrities, zivis smuki staigā un plunkšķinās, pietam izteikti daudz plēsēju, mazās meženītes, asari dzenā mailes un grunduļus dažus metrus no kājām, ja solītais lietus atkal visu nesabojās, varētu sanākt laba cope.

::  Nīcas loms 2005

Kā jau iepriekš tika reklamēts, sestdien Bārtā notika lielā YAMAHAs balvas izcīņa, piedalījās 75 pieauguši makšķernieki un 40 bērni.
Piektdienas trenniņi parādīja, ka Bārtā, tāpat kā visās mazajās upēs, sacensībās liela nozīme būs izlozei, jo zivju nav tik daudz lai pietiktu visiem un tās stāv sev ierastās vietās, no kurām tās grunts reljefa īpatnību dēļ bieži vien aizmānīt uz blakussektoru ir neiespējami. Trenniņos ķērās skaistas(līdz 300 gr)raudas un pliči, trāpījās pa tādam pašam asarim, makšķerēt varēja ar 4-6 gramu pludiņiem, mazākus straumes un palielā ausleju daudzuma dēļ lietot nebija jēga, pamatā makšķerējām ar štekeriem, tomēr veiksmīgi vietās kur to ļāva koki, to veiksmīgi varēja darīt arī ar bezriņķu kātiem un bolonēzēm.
Sestdien izloze mūs salika pa vietām jau septiņos no rīta, tā kā upē bija daudz zāļu un arī krasta koku zari bieži vien stipri traucēja makšķerēt, tad organizatori deva divas stundas laika vietas un inventāra sagatavošanai. Es trāpījos sektorā no kura iepriekšējā dienā Rita aizgāja jau pēc stundas, jo tur jebkurā dziļumā bija tikai auslejas, garastāvoklis nokrita momentāli, bet sacensības ir sacensības,pietam zinot ka cilvēki nāks skatīties uz to kā mēs darbojamies ar štekeriem un uz sportistiem kā tādiem vispār, bija vien jāgatavo visu inventāru, ja zaudēt tad zaudēt ar godu. No nopietniem konkurentiem vistuvāk man bija Ivo Kalnmalis, viņš bija izlozējis labu sektoru un no pirmā laidiena viņam aizgāja laba izmēra(priekš sacensībām) zivis, gan raudas, gan pliči gan pāris breksēni. Man ar barību izdevās pievilkt plicīšus ar patstāvīgu piebarošanu tos varēja noturēt uz vienas vietas visas piecas stundas, tikai izmērs zivīm bija tāds, ka raudāt gribās, piecu stundu laikā lielākā zivs man bija asaris ap 250 gramiem un tas pats sagrāba velkot ārā plicīti, pārējās zivis bija no 5 līdz 10 cm garumā. 'Jau pēc stundas bija skaidrs kurš būs jaunā motora īpašnieks, to tur aukšā Pēteris bija nolēmis konkrēti, jo tādā pašā tempā kā es vilku mazos utubungas Ivo vilka normāla izmēra zivis, es izmēģināju visus man zināmos un nezināmos barības pasniegšanas veidus, bet neko citu piedabūt pie iebarotās vietas neizdevās, tekoši, bet tikai super maziņi plicīši.
'Pēc finiša šāviena izrādījās, ka Ivo ir pārspējis pats sevi, viņa loms svēra pāri pa 9 kg, es esmu otrais ar nepilniem četriem kg, Rita ar 3 kg trešā.
Pats pasākums bija ļoti labi noorganizēts, jau no piektdienas darbojās laba izbraukuma kafejnīca, bija sagatavotas labas telšu vietas un mašīnu stāvlaukumi, apbalvošanas ceremonijā netrūka ne mūzikas, ne mazu dejotāju ,ne apsveikuma runu un protams balvas kuras "ieliek kloķi" jebkuriem citiem mačiem. Tautas klasē pirmai vietai laba gumijas laiva, nākamiem SHIMANO un RAPALA balvas, meistarklasē galvenā balva YAMAHA motors (ap 800 ls), otrai vietai SHIMANO TEHNIUM spole(veikalā ap 90 ls), elektroniskie svari u.c sīkumi, trešai vietai labs SHIMANO spinings, elektroniskie svari u.c. . Ļoti labs iespaids par šādā līmenī noorganizētu pasākumu, nākamgad noteikti brauksim atkal.

::  SALMO -TAS IR SPĒKS

Paskaļi gan tāds virsraksts izklausās, bet kā citādāk var nosaukt mūsu komandas startu šī gada Latvijas čempionātā, jo tāpat kā divas iepriekšējās kārtas, arī trešo, bet jau ar ļoti lielu atrāvienu atkal uzvarēja SALMO, tādājādi kļūstot par 2005. gada Latvijas čempioniem pludiņmakšķerēšanā. Otrajā vietā MAVER SPORTS, 'trešajā Makšķernieku skolas komanda. Individuālajā vērtējumā par šī gada Latvijas čempioni kļuva Rita Verza-Grabovska, otrajā vietā Laila Grīnberga, trešajā Pēteris Lideris, jautāsiet kur paliku es, es tāpat kā ziemā, paliku ceturtajā vietā.
Šo, trešo kārtu ar diviem punktiem uzvarēja Laila, RITA arī ar diviem punktiem, bet mazāku lomu palika otrā, un es, arī ar diviem punktiem, bet vēl mazāku lomu, paliku trešais,3. sacensību kārtas uzvarētāji saņēma MK Pasaule, kā šīs kārtas organizatora, dāvanu kartes.
Par pašu makšķerēšanu, jau piekdienas trenniņā abi ar Ritu atradām pareizo barības kombināciju un krāsu, tāpēc jau vakarā sajaucām sauso barību abām sacensību dienām, kā to'pierāda rezultāti, tad viss nostrādāja. Taisnību sakot sestdien pusi no trijām stundām nācās veltīt ausleju ķeršanai, jo tās bija pienākušas lielā daudzumā un Daugavā tās ir itin pieklājīga izmēra un nekādi nevar salīdzināt tempu kādu var sasniegt ar 2,5-3 metrīgu makšķerīti intensīvi velkot auslejas ar 13 metrīga štekera tempu, no 6 metru dziļuma velkot plaukstas plicīšus.
'Diemžēl svarīgākās Latvijas sacensības ir beigušās, paliek vien daži mazākas nozīmes turnīri un Baltijas čempionāts Lietuvā, bet tā ir vienmēr, mirklī, kad tu iekšēji sasniedz vislabāko formu, viss beidzās, bet toties kā beidzās, komandai esam priekšā turpat par 50 punktiem un tas ir ļoti daudz.

::  LČ 3. kārta Lucavsalā

Ja kādam ir interese pavērot, kā tiek izcīnīts šī gada Latvijas čempiona(šogad visticamāk čempiones)tituls, vai vienkārši gribās redzēt kā tas notiek un cik patiesībā tas ir nopietni, tad varat sestdien un svētdien atbraukt uz Lucavsalu, iebraukšana gar jauno K-RAUTA veikalu, zem Salu tilta, pa galveno ceļu braucot piebrauksiet pie upes, turpat arī mēs visi būsim. Abas dienas ieiešana zonās 8, iebarošana 9.55, makšķerēšana 10 - 13, zivis tiesneši sver pienākot pie sportista zonā. Svētdien stundu - divas pēc sacensību beigām turpat arī notiks kārtas un visa čempionāta uzvarētāju apbalvošana.

::  .

Sestdien bijām trenniņā Lucavsalā, tur 13. un 14. augustā notiks LČ pludiņmakšķerēšana, tāpēc nolēmām pārbaudīt kas un kā. Izrādījās, ka zivis ir, mēs ar Ritu šoreiz makšķerējām tikai ar mačmakšķerēm, izmantojot jaudīgus tālmešanas pludiņus, zivis pieteicās jau minūtes piecpadsmit pēc iebarošanas, pārsvarā ķērās plicīši 50-200 gramu vērtē, pa vidu trāpījās kāds brekšelis līdz 500 gramiem, bet tie bija tikai daži, katrā gadījumā 'tā vienkārši pasēdēt un pamakšķerēt var arī Rīgas vidū, nemaz nav obligāti jādzenās uz otru Latvijas galu, to gan es jau daudzas reizes esmu pārliecinājies, ka Rīgā un ap Rīgu ir ļoti daudz zivju, pietam pietiekoši lielu.
Svētdien, neskatoties uz to, ka visu nakti lija lietus, tomēr nolēmām braukt uz Gauju, nedaudz virs Strenčiem, jo veči iepriekšējās dienās bija vilkuši labus brekšus, pie reizes gribēju nedaudz paeksperimentēt ar barībām un to var darīt tikai tad, kad ķerās, jo pretējā gadījumā nevar redzēt patieso rezultātu. Rezultātā pa abiem ar Ritu no 9 līdz 14 savilkām turpat 30 kilogramus zivju, bet smalku, tikai viens kilogramīgs brekšelis, pārējie no plaukstas(100-150gr)līdz 500-600-700 gramiem, pa starpu bija daudz raudiņu, lielākās ap 250 gramiem, lai arī loms nebija tas labākais, tomēr pilnīgs meža klusums un kolosālā mežonīgā daba deva baigo enerģijas lādiņu un kad vēl redzēju, ka 100% visas zivis dzīvas aizpeldēja, varēja uzskatīt, ka diena ir izdevusies.
Nebūtu šo temu aizticis, ja vien nebūtu nonācis pie interesanta secinājuma, iebarojot jutu, ka zivis ir, bet krietni zemāk pa straumi, mainīju bumbu ķonsistenci, bet nekas nemainījās, visas lielākās zivis stāvēja kādus metrus zem barības, lai arī pēc visiem maniem aprēķiniem tām bija jāstāv tieši uz barības bumbām. Eksperimentēju līdz atklāju, ka iemetot barības bumbu pie kājām, tur izveidojās ļoti gaišs laukums, un tas ir neskatoties uz vidēji tumšu barību, kad piejaucu barībai tīru melnzemi(tuvējais kurmis uzdāvināja), tad pēc lielākas pārbarošanas beidzot izdevās brekšeļus dabūt uz iebarotās vietas. Secinājums - NĀK RUDENS, zivis sāk baidīties no gaišajiem pleķiem, tāpēc stipri piedomājiet, kā jūsu barība izskatīsies guļot uz grunts.

::  YAMAHA lielās balvas izcīņa

Kā jau agrāk minēju 20. augustā Bārtas upē notiks pludiņmakšķerēšanas sacensības, dalība iespējama gan profesionāļu gan tautas klasē, dalības maksa attiecīgi 10 un 5 lati, galvenā balva profesionāļu klasē ir YAMAHA četrtaktu laivas motors, pārējās balvas no SHIMANO un RAPALA, sacensības notiks BĀRTĀ pie Nīcas tilta, pieteikšanās sacensību rītā 6-6.30, sektoru izloze 6.30, 9 sacensību sākums,makšķerēšanas ilgums 5 stundas. Apsveriet vai jums nav nepieciešams jauns laivas motors, ja vajag tad brauciet tam pakaļ uz Liepājas pusi, mēs ar Ritu brauksim, jo tieši šāda motora mums nav(nav gan arī citādāka).

::  Slovākija

Pēc piecu gadu nopietnas darbošanās starptautiskajās sacensībās pludiņmakšķerēšanā beidzot kādai mūsu valsts komandai ir izdevies tikt pie medaļām, vēl jo lielāks prieks ir par to, ka tieši mūsu SALMO - LATVIJA ir tā komanda kura pirmā un patreiz arī vienīga ir tikusi pie šada panākuma. Tātad Eiropas Superkausa izcīņas sacensībās Slovākijā, Madunices pilsētiņā pēc divu dienu sacensībām mēs ieņēmām trešo vietu, saņemot lielu kausu un medaļas, pirmie bija Ungāri, otrie Slovāki, trešie LATVIEŠI un tālāk visi pārējie. Makšķerēšana bija sarežģīta, ūdens ļoti dzidrs, zivis attiecīgi bailīgas, ēsmu ņema tikai ar lielu pierunāšanu, varbūt tieši tas arī mums palīdzēja, jo esam pieraduši pie sliktas copes, ja būtu prognozētie 15-20 kilogrami zivju 3 stundās rezultāti varēja būt citādāki. No Latvijas piedalījās trīs komandas, SALMO, SALMO VEIKALI un MILO TEAM, individuāli vislabāk nostartēja Ivo Kalnmalis, paliekot vissliktākajā vietā t.i. ceturtais, pietam Ivim punktu skaits bija tāds pats kā 3. vietas ieguvējam, tikai nedaudz mazāks kopējā loma svars, otrs labākais bija Ainārs Eglītis, viņam 9. vieta, nākamais esmu es 13. vieta, 15. Guntis Kārkliņš, turpat netālu ir arī Rita un Pēteris Lideris, viss kārtībā, varēsim droši skatīties saviem atbalstītājiem acīs u cerēt uz atbalstu arī nakamajos braucienos, nākošgad ir iespēja aizbraukt uz Portugāli, jo nebūs nekādu Pasaules vai Eiropas čempionātu atsvišķi, būs vienas lielas spēles, ļoti jau nu gribētos aizbraukt, jo uz gadu izkrist no aprites nevajadzētu, jānopērk lielā krājkasīte un jāsavelk josta nedaudz ciešāk, bet jābrauc noteikti.
13. un 14. augustā Lucavsalā notiks LČ pludiņmakšķerēšanā 3. kārta, jāsāk gatavoties.

::  .

Jau svētdien aizbraucu uz Slovākiju, atgriežos 2. augustā, uzvedieties godīgi.

::  Un atkal brekši(sīši)

Atcerējos veco teicienu, ka ja kautko ļoti grib, tad laiku var atrast un arī ceturdienas vakarā abi ar RITU bijām pie Gaujas, šoreiz nolēmu paeksperimentēt atkal ar jaunām barībām, pārbaudīt vecās teorijas, cerību uz labu copi deva arī svaigs motilis. Pēc iepriekšējā vakara notikumu analizēšanas nolēmu taisīt barību, kas varētu pavisam smalkās zivis(auslejas)atturēt no uzbrukumiem maniem tārpiem, tāpēc ņēmu paku SENSAS 3000 SUPER BREMES - FISHMEAL barības un sajaucu ar DRAGON firmas MAGNUM GRAND PRIX barību, kopā sanāca ļoti interesants maisījums, piejaucu tam klāt pāris saujas krasta zemes(te gan atkal ir kļūda, jo Gaujas malā lipīgu zemi atrast ir grūti, tāpēc bija jāņem ļoti smilšaina augsne, kas strādā kā smagums, bet diezko nesatur barību kopā), piejaucu tam visam klāt 100 gramus motiļu. Pirmajā iebarojumā iemetu 7 bumbas, tiko paspēju nomazgāt rokas, kad Rita jau izstiepa pirmo brekšeli, tāds pats standarts ap 700 gr, man pirmās divas bija smukas raudas un tikai tad tiku pie pirmā finiera. Copes bija agresīvas, āķis 'finieriem bija krietni rīklē, lai arī cirtām uz pirmajām copes pazīmēm, tomēr pēc noķertiem 5-6 brekšeļiem un pāris iedošanas reizēm pa zobiem copes pieklusa, ņemot vērā iepriekšējās dienas rūgto pieredzi, šoreiz papildiebarošanu sākumā taisīju ar trijām nelielām(valrieksta lieluma) bumbiņām, pietam metu tās nevis pēc kārtas, bet gan ar pusminūtes intervālu, kad trešā bumbiņa atsitās pret ūdeni, Rita piecirta un izvilka kārtējo pusbreksi, copes atjaunojās, bet pēc izviktiem trīs četriem finieriem atkal pieklusa. Zivis pašas parādīja cik tās bieži jābaro, pieļauju, ka ja barība būtu nedaudz smagāka un lipīgāka, tad brekšeļi ņemtu kādu minūti ilgāk, tomēr tas ir tikai varbūt. Tā nu mēs ik pa brīdim piebarojot baudījām kolosālu vakaru, kuriozākais ir tas, ka tuvumā esošie veči stāstīja, ka šodien vispār neķerās, pat no rīta esot tikai daži finieri bijuši, kur tad nu vēl vakarā, kas Gaujā skaitās necopes laiks. Šoreiz zivis vaļā nelaidām, jo mūsu mazākā čeburgena aukle sūdzējās, ka vīrs neko nevarot noķert, bet viņiemtā garšojot zivis, tad nu beidzot makšķerēt mums kopā bija 21 brekšelis, no tiem tikai 3 ap 400 gramiem, pārējie no 600-900 gramiem un 6 labas raudas, stiepjot pilnu 17 litrīgo SENSAS spaini uz mašīnu nolādēju to brīdi, kad kādam apsolīju aizvest zivis.
Kopsavilkums: makšķerēšanas laiks 2 stundas 10 minūtes, loms 21 finieris un sešas raudas uz diviem(kopā ap 15-16 kg),makšķeres SALMO GRAND MATCH 5,4 metru garumā, auklas o,18 mm jaunā SALMO sarkanā(būs pārdošanā ziemā)RITAI un 0,20 mm svaiga DIAMOND SPECIAL man. Pludiņi klasiskie bolonēzes, man BROWNING 6 GR , patiesībā 5,8 gr, RITAI 6 gr jaunais SALMO pluds, kurš izrādījās stipri izturīgāks par manu, jo tam ir daudz labāka laka un izturīgāks materiāls. Pavadiņas likām 0,12mm Balzer ROYAL, starp citu ļoti laba vasaras pavadiņu aukla, par patīkamu cenu, āķi OWNER PENNY HOOK tievi, asi No 14 , KAMASAN 525. sērija(bronzas krāsas, pagaru kātiņu)un 983. sērija, klasiskais karpu āķa liekums, bet No16 ir ļoti tievi un asi, lieliski tur breksi. Pavadiņas garums ap 60-80 cm, jaātzīstas gan ka pa abiem šajā īsajā laikā norāvām ap 15 āķiem, bet ko tu padarīsi ja brekšeļi dzīvo vietās kur ir čakārņi. Naudas izteiksmē šāda vakara copes barība diviem (bet varēja turpat strādāt arī trešais)izmaksā aptuveni 10 latus, ja ir teiksim SALMO klienta karte, tad šis pasākums sanāk par kadu latu- pusotru lētāks, var pasākumu palētināt arī motiļu vietā lietojot kapātas sliekas. Tomēr nevar mērīt iegūto kaifu naudā, tas bija vienkārši forši, nu baigi forši.

::  Brekši(sīši)

Vakar tomēr neizturēju un pa pašu vakaru, kad pēc veču vārdiem nekas neķerās, tomēr aizbraucām abi ar Ritu un divām jaunākām atvasēm uz Gauju, nedaudz zem Valmieras, gribējās pāris stundas vismaz pabūt pie upes.
Iebarošanai paņēmu pāris pakas vienkāršāko brekšu barību zem DRAGON MAGNUM vārda, pieliku tai klāt nedaudz rapšu raušus un SENSAS SUPER BREMES sauso atraktoru(to gan bēru virsū tikai pirms bumbu taisīšanas), par ēsmu izmantojām nelielas sliekas un gaļiniekus, motiļus vasarā ved tikai cetudienās. Taustot pludināmo rajonu atklājām, ka gultne salīdzinoši ar pagājušo gadu ir pamainījusies, ir parādījušies jauni čakārņi, lai to saprastu bija jāšķirās no trīs āķiem, iesākumam ar 7 bumbām iebaroju "tuvo" straumi, t.i. vietu kur metrus 25 no krasta iet pirmais straumes virpulis(augstāk ir nogrimuši koki, tāpēc straume virpuļo). Pēc minūtēm 15 Rita tika pie sava pirmā finiera, tas bija 600-700 gramu vērts, pēc minūtēm piecām arī es izvilku tādu pašu brekšeli, un tad izdarīju šīvakara abas kļūdas vienlaicīgi, pirmkārt abi savus finierus palaidām vaļā uzreiz, ko makšķerējot seklajā Gaujā noteikti nedrīkst darīt, un otrkārt uztaisīju trīs cietas barības bumbas un iemetu tur kur bija copes, it kā jau viss ir pareizi, tikai ne šoreiz, brekšeļi bija tiko pienākuši salīdzinnoši tuvu krastam, tie tikai sāka ēst pirmjā barojumā iemesto barību un es at cietām bumbām tos vienkārši aizbaidīju, papildus vēl vaļā palaistie finierīši arī atgriežoties pie bara varēja radīt papildus paniku. Varbūt šāda spriedelēšana izklausās smieklīga, bet pamakšķerējot ilgāku laiku kādā ūdenskrātuvē tu saproti, ka pastāv ļoti daudz veiksmīgu copi garantējošu noteikumu un ja kādu no tiem neievēro, tad sanāk čuš. Pēc otrā barojuma makšķerēšanas vietā parādījās auslejas, kas ir 100% garantija, ka brekšeļi ir aizgājuši, nekas neatlika, kā uztaustīt upes vidū otru sēri un sabarot tur, tas līdzēja, iesākumā uz slieku sāka ķerties smukas raudas(lielākās nedaudz zem 400 gr), tad viens smuks sapals, ālants vai mežene nolēma atņemt man āķi, kas viņam arī izdevās. Pusstundu pēc iebarošanas atkal parādījās finieri, katrs dabūjām vēl pa trijiem, bet visi tā kā nomērīti ap 600-700 gramiem, mazākais makšķernieks jau ļoti uzstājīgi dīca, ka jābrauc mājās, un lietus sāka smidzināt, tā ka metām mieru. Ļoti daudz plēsīgo zivju, pēc iebarošanas sīkzivis savācās lielos baros, tās uzturās ūdens virsējos slāņos, jo pa leju(pat 1,5 metru dziļumā) dzīvojās brekši un citi smuki radījumi, tad nu plēsīgie sapali, meženes, asari un līdakas ņemās ļoti skaļi un uzstājīgi, viena līdaka ir īpaši smuka, savi 6-7 kg ar garantiju. Diemžēl patreiz ūdens ir nedaudz duļķains, tāpēc tā īsti neredz tos zivju barus, bet skaidrā ūdenī visus tos briesmoņus var labi redzēt, skats ir vienkārši fantastisks, ja protams atkal visu nesabojās pilsētas attīrīšanas iekārtas, kas ir kādus divus kilometrus augstāk, veči sūdzās, ka itin bieži, sevišķi tumsā upē tiek gāzta visa kanalizācija pa taisno. Dažus gadus atpakaļ sāku kasīties, tad atbilde bija, ka viņi gāžot pat mazāk sūdu upē, kā esot atļauts, jo iekārtas esot vecas u.t.t, gaidot Eiropas naudu, bet laikam nekas nav mainījies. Pāris gadus atpakaļ piedzīvoju gadījumu, ka dzidra upe pusstundas laikā paliek par duļķainu, smirdīgu grāvi
 

::  izmisums

Kā patreiz Gaujā ņem lielie brekši......
Bet es netieku makšķerēt, pats bēdīgākais, ka ātrāk par augusta pēdējo nedēļu arī netikšu uz Gauju, bet tad jau visticamāk šis lielais brekšu ēdiens būs cauri, tie gan ņems, bet jau citās vietās un vairs ne tā.
Vienīgā cerība, ka Slovākijas brekši būs ar mieru kompensēt morālos zaudējumus.

::  .

Tiko saņēmu reklāmas plakātu no Liepājas, tur 20. augustā Bārtas upē notiks pludiņmakšķerēšanas sacensības, pietam profesionālie sportisti tiks nodalīti atsevišķi. Sacensību galvenā balva liels YAMAHA firmas laivas motors, kā arī labas balvas no RAPALA un SHIMANO, piedalīties var jebkurš interesents, tuvāku informāciju var iegūt pa telefonu 3428288 vai 9877958.

Trīs Latvijas sporta makšķernieku komandas šīs nedēļas beigās dosies uz Slovākiju, uz 2 Eiropas superkausa izcīņu. Sacensības notiks turpat kur dažus gadus atpakaļ notika Pasaules čempionāts, toreiz mums tur gāja tīri labi, tāpēc esam pilni optimisma. Makšķerējamās zivis tur ir brekši, upes barbe, trāpās pa vimbas radiniekam, karpiņai un platpierim(tolstolobik), makšķerēšana ir straujā upē kādu kilometru - divus zem spēkstacijas, jāatzīst, ka ļoti interesanta. Turpat šogad septembrī notiks Eiropas čempionāts pludiņmakšķerēšanā, tāpēc paredzams, ka piedalīsies liels skaits dalībnieku.

::  LČ pludiņmakšķerēšanā 2. kārta

Šajās brīvdienās Ādažos notika sacensību otrā kārta, jau iepriekš bija zināms, ka gaidāma kārtējā tempa makšķerēšana, jo iepriekšējie trenniņi parādīja, ka 60-90% no loma sastāda auslejas un tas sevišķu sajūsmu nevienā neizraisīja, bet sacensības paliek sacensības, tajās mēdz notikt visādi brīnumi. Pēc iepriekšējo gadu pieredzes bija zināms, ka sacensību pirmajā dienā vismaz divas stundas no trijām, uzsvars jāliek uz ausleju ķeršanu, jo ūdenskrātuvē kur ar nopietnu iebarošanu netiek makšķerēts zivis pie iebarotās vietas pienāk lēnām, no iepriekšējiem trenniņiem savukārt bija skaidrs, ka šajā ūdenskrātuvē zivis pamatā uzturās gar zāļu joslu, jo tālāk ir lieli dziļumi un nabadzīga barības bāze, tāpēc lielai daļai nopietno sportistu taktika bija vienāda. Vienīgais nepatīkamais moments, kas diemžēl pirmajā sacensību dienā stipri iespaidoja lomus, bija ne līdz galam sagatavotās sacensību vietas, ja krasta zāle bija labi nopļauta un viss bija kārtībā, tad neveiksmīgas izlozes gadījumā(taiskaitā esmu arī es)pusstunda no divām sagatavošanās stundām bija jāvelta makšķerēšanas vietas izpļaušanai, jo pienākot pie sektora priekšā bija 3-5 metrus plata lēpeņu josla, kuras izpļaujot tika krietni izbaidītas visas daudz maz nopietnās zivis.
Pēc pirmās dienas rezultātiem bija redzams, ka pamatā lomos ir auslejas, mazi plicīši un raudiņas, pa retam plaukstas izmēra brekšelim, tikai vienā zonā, precīzāk zonas galā, lomos bija skaisti brekši, karūsas un pat sapali.
Svētdien, kā jau paredzēts, lomos bija vairāk lielo zivju un arī sīkzivju koncentrācija iebarotajās vietās bija krietni lielāka, tas bija redzams sverot lomus, ja pirmajā dienā lielākais loms bija 3 kg zivju, tad otrajā dienā tādu trīs kilo lomu bija daudz, lielākais loms bija virs 4 kg. Sacensībās tika noķerti trīs virskilo brekši(lielākais ap 1,5 kg), smukas karūsas, daudz tādu 300-500 gramīgu brekšeļu.
Visumā ar sacensību vietu un organizāciju visi palika apmierināti, jau tā pie mums ir tik maz sacensību, ka nebūtu pareizi piekasīties pie visādiem sīkumiem. Nākamā sacensību kārta notiks Daugavā, kur, tiks nolemts šodien, tiek piedāvāta Rīgas HES ūdenskrātuve.
Pašam man šajā kārtā gāja ne sevišķi labi, pirmajā dienā pļāvu zāli un baidīju zivis , otrajā it kā viss gāja labi, jau no pirmajām minūtēm biju vadībā, bet tad divi mani konkurenti tika pie virskilo brekšiem un karūsām un atkal es aplauzos, bet vēl jau priekšā pēdējā kārta, visādi var notikties, prieks ka komandas starts ir stabils, tomēr vislielākais prieks ir par manu mīļoto meiteni, Rita šogad kārtējo reizi pierādīja, ka viņa ir augsta līmeņa sportists, patreiz Rita ir arī kopvērtējuma līdere.

::  somija

Oficiālos rezultātus JST jau paziņoja, varu teikt tikai to, ka visi sportisti ir apmierināti ar komandas rezultātu, bet nav apmierināti katrs ar savu sniegumu. Arī mēs ar Ritu labi apzinamies savas kļūdas, kuras rodās no nepinībām makšķerēšanas tehnikā, no lielu sacensību pieredzes trūkuma u.c. līdzīgām lietām, bet patiess prieks par to ka mūsu līmenis progresē, lēnām, bet tomēr, varam skatīties savu sponsoru, SALMO firmas vadības, acīs jo šāds rezultāts bija programma - minimums, pie zināmas veiksmes varbūt reizēm varam ielekt desmitniekā, bet novērtējot savas iespējas un līmeni kritiski ir jāsaprot, ka vidus jau ir ļoti labs rādītājs, jo tas tomēr ir Pasaules čempionāts.

::  Pasaules čempionāts

Pirmdien SALMO komanda dodās uz Somiju, kur 8.un 9.jūlijā notiks Pasaules čempionāts pludiņmakškerēšanā, sacensības notiks kuģojamā kanālā uz kura visā tā garumā ir pārdesmit slūžas, priekš sacensībām šādi ūdeņi ir ļoti grūti, zivju koncentrācija parasti nav liela, pat favorīti neprognozē neko vairāk par 1,5-2 kilogramiem zivju trijās stundās, pamatā nelielas raudiņas, ķīši, asarīši, pa retam plicītim un vīķei. Braucam mācīties un ar pārliecību, ka iepriekšējo gadu starti un ieguldītais darbs tomēr ir cēluši mūsu meistarību, protams bez tīri sportiskās veiksmes neiztikt.
Atgriezīsimies 11. jūlija vakarā, tad nu arī noziņošu kas un kā.

::  Līgo zandartiņi.

Patiess prieks, ja pēc svētkiem pie datoriem atgriežamies tik pat kuplā skaitā, kā pirms, ja vēl visiem kam bija autovadītāja apliecības tās ir arī tagad, tad ir pavisam labi.
Pats brīvdienās pavadīju gatavojot inventāru Pasaules čempionātam Somijā, kas notiks nākamnedēļ, makšķerējām tikai 24. jūnijā. Bijām Burtniekā, mēŗķis asari un zandarti uz ēsmas zivtiņu, laiks bija ļoti labs, tikai uz pēcpusdienu sāka šūpot tā stiprāk, tomēr radās iespaids, ka arī zandarti ir svinējuši svētkus, jo copes bija salīdzinoši retas un ne pārāk aktīvas. Sešu stundu laikā noķērām divdesmit vienu zandartiņu, no tiem desmit mēra, lielākais gan tikai 52 cm, asari ņēma ļoti kūtri, bet pieļauju, ka viņi vienkārši turās sāņus no zandartu bariem, jo tīrot lielākos zandartiņus to vēderos vairāk bija sprīža asarīšu nekā balto zivju.
Laikam zandarti ir salīdzinoši eksotiska zivs, jo man pēdējā laikā ir ļoti daudz jautājumu tieši par šo zivju makšķerēšanu uz ēsmas zivtiņu, ja jūsu noķerto zivju sarakstā nav zandarta, tad Burtniekā pie tā tikt ir salīdzinoši vienkārši, vajag tikai mazas ēsmas zivtiņas un stabilu laivu.
Pati makšķerēšana ir ļoti vienkārša, noenkurojies, noregulē makšķeri tā lai ēsmas zivtiņas peld nedaudz virs grunts,iemet makšķeri un gaidi. Ja pusstundas laikā copes nav, jāmaina vieta, zandartus var sākt meklēt jau kādu puskilometru no krasta, reizēm tie iznāk arī krasta zālēs, bet tā nav sistēma, mērķtiecīgi tos var ķert tuvāk ezera vidum, Burtnieks ir īpatnējs ar to, ka šeit nav izteiktu bedru un sēkļu ezera vidū, tāpēc svarīgi ir atrast "zandartu taku", vietu kur to kocentrācija ir vislielākā.
Lielākā problēma ir dzīvas ēsmas zivtiņas, labākā cope ir uz mazām 3-5 cm garām baltajām sīkzivtiņām, tās jāved līdzi no kādas upes vai dīķa, jo ezerā var saķert tikai raudiņas,plicīšus un rudulīšus, kas bieživien ir par lielu šādai copei, lietot tos protams var, bet copju skaits stipri sarūk, ideāls kumoss ir 3-4 mazās sīkzivis uz 8.-6. numura āķa.
Par zandartu copi varēs lasīt jūlija COPES LIETU numurā, redzēt to varēs tuvākajā Vērpes copes raidījumā, tikai noteikti vajadzētu atcerēties, ka zandartiem atļautais izmērs ir 45 cm, ka līdzi vienmēr jābūt kādām smalkām knaiblītēm vieglākai āķa izņemšanai, jo bieži trāpās zemmēra zandartiņi, kuriem ļoti gribās dzīvot.

::  Par izstādi Varšavā.

Tā kā pats biju šādā izstādē pirmo reizi, tad sākumā ar lielu interesi apstaigāju stendus, tomēr drīz vien sapratu, kāpēc pieredzējušie izstāžu apmeklētāji, SALMO vadība, mani brīdināja, lai nekādus brīnumus negaida. Daudzas pasaulē slavenas makšķerlietu ražotājkompānijas stendu iekārtošanā aprobežojās tikai ar galdiņu un krēsliņiem, bez preces, jo šādas izstādes ir domātas tikai sarunām un jaunu sadarbības partneru meklēšanai, lielākā daļa dalībnieku ir savstarpēji pazīstami, vai vismaz dzirdējuši viens par otru. No Latvijas izstādē izstādījās trīs kompānijas, visas ir mormišku ražotājas, tā ir tik specifiska lieta un mūsējie ražotāji ir sasnieguši teicamu kvalitāti, tāpēc interese par šiem produktiem bija liela. Kādu laiku staigāju kopā ar RIBOLOV ELIT žurnāla darbiniekiem, mēģinājām atrast kādu "revolucionāru " jaunumu, bet diemžēl vairāk kā kādu jaunu vobleru krāsojumu vai barības aromātu atrast neizdevās.
Tagad ,jau mājās esot, analizējām iegūto informāciju, un izskatās ka uz nākošo sezonu varētu Latvijas tirgū parādīties jauni amerikāņu rotiņi, būs labas cenas OWNER produktiem, būs plašs sortiments no lielākās plastmasas štruntiņu ražotājfirmas STONFO un vairākas citas labas lietas.
Skatītāju lomā izstādē piedalījās daudz mūsu veikalnieku, no vienas puses tas ir labi, ir cerības uz lielāku preču dažādību mūsu veikalos, no otras puses skatoties visi veikalnieki "tusējās" gar vieniem un tiem pašiem, lielākoties Polijas ražotāju, stendiem, tikai daži meklēja tiešām kaut ko jaunu, kvalitatīvu.
Katrā gadījumā brīnumi šajā jomā nenotiek un ja kāds jums sola superauklu no slepenās kara rūpnīcas par lielu naudu, pasmaidiet un pasūtiet viņu tālāk, ir nopietnas kompānijas, kas dara nopietnu darbu.

::  Izstāde Varšavā.

Jāatvainojas visiem kuri gaida šis nedēļas skolas nodarbību, diemžēl tā nenotiks, jo pats braucu uz Varšavu, uz lielo Eiropas makšķerlietu izstādi. Braukšu meklēt kvalitatīvas, interesantas makšķerlietas SALMO veikaliem.
Ir atnākušas TRIANA štekermakšķeres, tās nav pašas vieglākās un "krutākās", bet sportam vai praktiskajai makšķerēšanai gana labas, veikala cena ap 400 ls, sēžamās kastes ar kāju platformu, cena veikalā ap 350 ls, visiem kuri ir sportā palīdzēšu šīs lietas nopirkt par sportistu cenu.
Bijām testēt otrai LČ tūrei paredzēto vietu Ādažos, pirmais iespaids nav tas labākais, tā ir karjeras tipa ūdenstilpne, ar lieliem dziļumiem, šauru ūdenzāļu joslu un stāvām kantēm. Zivis ir, patreiz gan izskatās, ka valdošā suga tur ir auslejas, bet līdz sacensībām daudz kas var mainīties, jo pie šī gada vēlajiem zivju nārstiem var notikt visādi brīnumi, vietējie stāsta par lielām karūsām, daudzās vietās redz asaru medības. Brauksim turp maksimāli bieži, mēģināsim "atkost" arī šo ūdeni, vai izdosies redzēsim sacensību rezultātos.
 

::  Burtnieks

Vakar Burtniekā testējām jaunos SALMO mačkātus un auklas, pie reizes ar VĒRPI filmējām zandartu ķeršanu uz maili. Laiks priekš copes bija vienkārši ideāls, zandartiņi ēda labi, uz trijiem tika izvilkti vairāk par 50 gabaliem, diemžēl no tiem tikai 8 virs mēra, bija arī 'pāris līdaku copes, bet tā kā makšķerējām bez pavadiņām, tad līdakas šoreiz uzvarēja. Asaru bija salīdzinoši maz un diezgan sīki, tikai daži 300 gramnieki, līdzīga cope bija arī citām laivām, dažam izdevās tikt uz asaru baru, citiem bija kāds lielāks zandartiņš vai līdaka. Lielākā problēma ir mailes, tuvākā vieta kur tās var sasmelt ir SALACA, pie Vecates, tomēr labāk tās vest līdzi, kad beidzās līdzpaņemtās mailes, mēģinājām tās sasmelt pie laivu bāzes, bet nesekmīgi, RITA aizbrauca spiningot, bet mēs saķērām raudas un plicīšus, filējām un spraudām uz āķiem tādus zivju filejas gabaliņus, zandartiņi nesmadē arī šādu kumosu.
Palasot JST viesgrāmatā diskusiju par zemūdens medību legalizēšanu gribās teikt tikai vienu, tie kas vasarā izšauj(zinu ko runāju) un izbiedē zivīgās bedres GAUJĀ un SALACĀ to turpinās darīt līdz brīdim, kamēr kāds viņus nenoķers un neizdrāzīs ļoti sāpīgi, bet diemžēl tas pats ir jāattiecina arī uz makšķerniekiem(Lielupes vimbu simti u.tt), spiningotājiem un arī mušotājiem, visiem tiem kurus neinteresē tas ko ķersim pēc desmit gadiem, tiem kuriem vajag grābt un grābt . Ja zemūdens medības notiktu noteiktās vietās un laikā, kāds kādreiz pakontralētu ko mednieki iznes krastā, tādas medības neko sliktu nevienam nevarētu nodarīt, bet atļaut medības visās publiskajās ūdens tilpnēs manuprāt nav sevišķi prātīgi, jo mednieki lielākoties tomēr ir rezultatīvāki par makšķerniekiem(domāju, ka zemūdens mednieki šeit nestrīdēsies). Es vispār esmu pārliecināts, ka ļoti daudzus no pārkāpuma atturētu ļoti lieli sodi, precīzāk reāla to piemērošana, un biežāka kontrole, nu neieliktu tas krāniņš savu tīklu, ja zinātu, ka ņoķeršanas gadījumā paliks bez auto vai pusgada algas, tikai diemžēl tādai iniciatīvai jānāk no valdības, patreiz ir pilnīgi pretēji. Arī daudz maz sakārtotas jomas meklējumos nav jādodas tālu, pietiktu ja makšķerēšanā un ūdeņu apsaimniekošanā būtu vismaz tāda pati kārtība kā medībās un mežsaimniecībā.

::  .

Sestdien Lucavsalā sanāca labs bērnu pasākums, dalībnieku nebija pārmērīgi daudz, tāds viegli kontrolējams bariņš, toties visi palika apmierināti, dažiem bērniem šī bija pirmā makšķerēšanas reize, citiem ,pēc tam kad pārtaisījām viņu makšķeres, tā bija visveiksmīgākā copes reize, katrā ziņā pie auslejām un kazaragiem tika visi, pat vismazākie makšķernieki. Maizītes, saldumi, sulas, starplaikos starp konkursiem , labas balvas, pirmās medaļas, lietas un atmiņas ko mazie cilvēciņi glabās gadiem ilgi, par visu to paldies jāsaka Rīgas domei un SALMO.
Uzrakstīju un jau iztēlojos daža laba smīnu, atkal tas SALMO, vienīgais arguments ko varu likt pretī, lai šie runātāji paši kaut ko noorganizē, pietam savā brīvajā laikā un par savu naudu un tad lai runā.

::  .

Vējainās brīvdienas pavadījām tādā pusnopietnā gaisotnē, sestdienas pēcpusdienā bijām Salacā, Staicelē, sīkzivju ļoti daudz, vietējie stāsta, ka bedrēs esot arī vidēji lieli ālantiņi un smuki brekši, mēs sēdējām netālu no šosejas tilta, posmā kur vidējais dziļums ir 2-2,5 metri. Copes ir praktiski katrā laidienā, pamatā nelieli brekšeļi, 200-300-500 grami, reti kāds lielāks, raudiņas, plicīši, kriminālie ālantiņi, ja gribētos nest zivis mājās, tad tā īsti nebūtu ko, bet pamakšķerēt prieka pēc un palaist lomu vaļā var, līdz vakaram gan man gan Ritai bija ap desmit kilogramiem dažādu zivteļu. Makšķerējām gan ar štekeri gan ar bezriņķu kātu, kas izrādījās pat efektīgāks, jo mazā zivtiņa gribēja kustīgu ēsmu.
Svētdien pirmspusdienā laiks bija izteikti sutīgs, jau ap 11 termometrs rādīja 26 grādus, pēc sīkuļu vilkšanas Salacā sagribējās pacīnīties ar nedaudz nopietnāku zivi, tāpēc braucām uz karpu dīķi Burtniekos. Pa ceļam nedaudz uzsmidzināja lietus, kā izrādījās tālumā ir bijis dzirdams pērkons un laiks, kā jau tam jābūt pēc negaisa, strauji palika vēsāks. Karpiņas lēkāja gan, varēja just ka tās sanāk uz iebarotās vietas, bet copītes bija ļoti kautrīgas, nedaudz pavelk un viss, nācās samazināt kumosa izmērus, pāriet no kukurūzas uz gaļiniekiem, tad arī tikām pie pirmajām karpiņām. Karpiņas nebija lielas 1,5-2 kg, dīķa zāļainības dēļ nācās lietot nedaudz resnākas auklas, tomēr gandarījums par to ka izdevās piemānīt kaprīzās karpiņas bija liels.