---

::  Ungārija

19.jūnijā Salmo komanda, papildināta ar Aināru Eglīti no Pasaules, dodās uz Ungāriju, uz Eiropas čempionātu pludiņmakšķerēšanā, sacensības notiks 26. un 27. jūnijā netālu no Budapeštas. Noskaņojums mums ir labs, cerības un izredzes nedaudz atšķiras, bet laiks rādīs kas un kā. Tad nu līdz 29.jūnijam lapā būs klusums. Nedzeriet pārāk daudz, būs briesmīgas pohas.

::  Štekeris karpu dīķī

Sestdien trijatā bijām atkal vienā no karpu dīķiem, šoreiz līdzi paņēmām tikai 13 metrīgās štekermakšķeres, makšķerēt sākām ap astoņiem kad ,pēc veču vārdiem,cope jau bija beigusies. Praktiski uzreiz pēc iebarošanas sākās copītes, ļoti uzmanīgas, pačammā- pamet, izmēģinājām visādas ēsmas, par visveiksmīgāko atzinām kukurūzas graudu, precīzāk pusgraudu, ja piecērtot karpiņai iedeva pa zobiem, copes uz kādu pusstundu pazuda. Līdz četriem pēcpusdienā mums bija katram pa padsmit karpiņām, man bija 21 karpiņa, diemžēl lielākā tikai 1,2 kg, bet sliktas copes reizē ar to ir jārēķinās, večiem , kuru bija daudz, gāja ļoti slikti, kam trīs, kam 5 karpiņas. Šoreiz nevar teikt, ka mums bija labāka barība, neko neslēpjam, vēl piektdien veikalā daudziem pircējiem notirgojām tieši tādu pašu barību ar smalku instrukciju kādā secībā kas jāmaisa, vienkārši šoreiz štekeris parādīja savu priekšrocību pār citām makšķerēm tieši sliktas copes apstākļos, jo ne ar vienu citu makšķeri nevar veiksmīgi lietot tik smalkus ļuriņus, man pamataukla bija 0,14mm, pavadiņa 0,12mm, pludiņš 0,5 grami, āķis 14. nummura un neviena zivs neko nesarāva, jo 1,2mm resnais gumijas amortizators teicami pildīja savas funkcijas. Barība mums bija šāda: 1 kg kukurūzas putraimi aplejās ar verdošu ūdeni, pie dīķa pieberam puspaku SENSAS 3000 CARP, labi samaisa, ja vajag tad atšķaida ar ūdeni, lai atsitoties pret ūdeni barība izšķīst, ar šādu daudzumu barības pietiek pat diviem, jo pie sliktas copes barību vajag stipri maz.

::  Šīsdienas cope

Neskatoties uz lietu un vēju tomēr aizbraucām uz vakar testēto karpu dīķi, uzreiz pārtaisīju makšķeri, vakardienas tālmesšanas vaglera vietā uzliku nepilnus divus gramus smagu melnu, garu, stingru pludiņu, pamataukla 0,18 mm, pavadiņa 0,16mm, itkā pēc zivju izmēriem varēja likt tievāku, bet turpat plunkšķinājās smukas karpiņas, tāpēc izšķīros par šo, ākis tradicionālās karpu formas 12.nummura. Pēc iebarošanas, ap 14.30, pirmās copes parādījās jau pēc minūtēm 15, laiks bija riebīgs, bet salīdzinoši silts, zem lielajiem copes lietussargiem jutāmies diezgan omulīgi. Tā imēģinot dažādas ēsmas līdz 18. mūsu kontā bija 27 galvas, 20 karpiņas(lielākā ap 1,5 kg), 6 līnīši(visi 400-600 grami)un viena zelta karūsa ap 600 gramiem, tad samainījās vējš, strauji palika auksts, stipri sāka līt un cope pārtrūka. Izmēģinājām visu, lai sakacinātu kādu zivi uz copi, līdz krastam divu stundu laikā dabūjām tikai 3 līnīšus un vienu karpiņu, tad pār mums nāca atklāsme,jeb pēdējās veselā saprāta paliekas sakustējās un ātri savākušies braucām mājās. Neskatoties uz nelielo zivju izmēru, tomēr esam apmierināti, jo pat pilnīgā necopē(tā teica citi veči) izdevās pierunāt 31 zivi, vislabāk tās gribēja kukurūzu, makaronus un gaļiniekus.
 

::  Karpu dīķi.

Otro pēcpusdienu veltījām tuvāko karpu dīķu testēšanā, šodien bijām Valkas rajona Trikātas pagastā, pirmais iespaids ļoti patīkams, pļavas vidū divi palieli dīķi, ir stāvieta mašīnām, viss izpļauts, ir soliņi pie dīķa, vienuvārdsakot smuka un sakopta vieta. Zivis ir, pamatā karpas(karpiņas)500 grami līdz 3 kilogrami, līņi(nīši) 400 grami līdz 2 kilogrami, labi asari, līdakas un citas zivis, saimnieks stāstīja savu bēdu stāstu, kā 3gadīgu karpu vietā viņam atvestas 300-400 gramīgas, kā veči(nošaut) zog zivis, bāzdami tās somās u.t.t., jo šeit ir retā vieta kur par makšķerēšanu ir atsevišķa samaksa(ļoti simboliska)un ja gribi zivis, tad ir noteikta kilograma cena(stipri zem veikalu cenas), makšķerēšana atļauta ir otrdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās.
Mēs pa pēcpusdienu noķērām demit karpiņas(zem kilograma), pāris līnīšus, bija daudz tukšo copju, jo šis dīķis ir salīdzinoši sekls ar dažām īpatnībām, kā mazāki pludi, savādāka barība u.t.t. Noteikti brauksim turp vēlreiz(visticamāk pat rītvakar), jo gribās arī šo ūdenskrātuvīti "atkost", šodien karpiņas ēda visu, kukurūzu, gaļiniekus, slieku un to sajaukumu, rīt jāmēģina ko citu, jo zivju barotajās vietās bija stipri padaudz, radās iespaids, ka viņām barība garšoja labāk par ēsmu. Eksperimentēsim, tad ziņošu.

::  Monstrs

Šodien pie manis veikalā rokām un kājām trīcot ienāca divi puiši, kad ieraudzīju viņu nesamo aiz sajūsmas aš noelsos, iemesls tam bija milzonīga līdaka. Veikala svari ir tikai līdz 6 kilogrami, tad nu braucu uz mājām pēc jaudīgākiem, tie tad arī parādīja 11,9 kilogrami. Svēršana bija ap pusdienas laiku, bet noķēra viņi līdaku ap 8, uzsēdās tā uz zāļinieka vizuļa vienīgā āķa, cīņa ilga 50 minūtes, puisis esot gar Gaujas krastu labu gabalu noskrējis zivij līdz un tikai tad to izdevās pievilkt pie krasta, kā pats atzinās, esot bijis bail to saņemt un atvilkt no upes krasta.
Malacis, tādas zivis katru dienu nepieķerās.

::  Barības

Šodien beidzot SALMO noliktavās ienāca SENSAS barības un atraktori, domāju ka daudzus tas iepriecinās, jo barības ir labas, sevišķi karpām un brekšiem domātās.
Arī jau ierastās SALMO barības beidzot ir klāt, tās ir pārbaudītas un drošas, slikti ka nebūs šogad lielo fasējumu, tie iebarošanu padarīja bišķi lētāku, paliekot nedaudz siltākam laikam uzlabojās arī miermīlīgo zivju apetīte, šodien Stalbes karpudīķī pēc gavēņa atkal ēda karpiņas, bet nu maziņas gan(līdz kilogramam).
 

::  Salacas augštece.

Šodien bijām Salacā pie Mazsalacas, precīzāk vietā kur pēc nedēļas notiks sacensības, teikšu jums atklāti, nezinu nevienu citu vietu Latvijā kur iŗ tāds daudzums zivju. Te no Burtnieka nāk nārstot auslejas(30-60 grami), raudas, pliči un brekši, tiem no pakaļas nāk asari un līdakas, esot arī zandarti dabūti. Ja kaut nedaudz iebaro, tad no 25 metieniem būs vismaz 20 zivis, lai gan straumīte ir diezgan stipra raudas un pliči stāv uz barības biezā slānī, ik pa brītiņam pienāk breksēni, viena dāma turpat netālu izmocīja tādu bišķi virs divi kilo dzeltenīgu portfeli. Mēs braucām ar domu patrennēt tempu ausleju vilkšanā, jo pie tādas viņu koncentrācijas visticamāk, ka sacensībās lielāko tiesu tās arī tiks ķertas, kaut arī ar dibenzivīm var trijās stundās savus 6-8 kilogramus salasīt, uz auslām labākie ķers virs 10 kilogramiem trijās stundās.
Pats šodien ķēru ar 4metrīgu kātiņu bez spoles, uz āķa liku gaļiniekus, baroju ar SALMO raudu barību kurai uz diviem kilogramiem sausās masas piebēru pusbundžu KREMKUS raudu atraktoru, Rita savai barībai piebēra KREMKUS karpu atraktoru un ķēra viņa ar 3,5 metrīgu kātiņu. Mūsu kopējais septiņu stundu loms bija virs 50 kilogramiem zivju, uz mājām paņēmām kādus pāris kilogramus lielāko ausleju, jo to kulinārās īpašības ir lieliskas, pārējās visas tika atlaistas atpakaļ, vēžiem nogrima labi ja desmit zivteles.

::  MAZSALACA - SKAŅAISKALNS

Šodien abi ar Ritu bijām uzaicināti uz bērnu makšķerēšanas sacensībām Mazsalacā, tur bija sapulcējušies ap 60 dalībnieku. Puišeļiem un desmit meitenēm makšķerēšanai bija atvēlētas trīs stundas, kā nu kurš mācēja tā cīnijās, mēs staigājām palīdzot ar padomu, visbiežāk gan pārsienot pavadiņas un āķus, jo to šausmu skatu ar kādiem āķiem puikas makšķerē ir grūti aprakstīt, tā var atsist visu apetīti uz makšķerēšanu. Salacā ap šo laiku savā lielākajā rijienā ir auslejas, tās ņem uz visu, vislabāk gan uz gaļiniekiem, tos tad nu arī nācās padalīt sacensoņiem lai visi tiktu pie loma, un atkal sevi parādīja meitenes, jo vislielāko lomu savilka tieši meitene, viņa trijās stundās savilka 5,5 kilogrami ausleju, te gan jāpiebist, ka tik milzonīgas auslejas nekur citur nēsmu redzējis, lielas renģes izmērs
Ja jūsu bērns ir no 3-14 gadus vecs, tad atvediet viņu 5. jūnijā uz Lucavsalu, tur notiks Rīgas domes un SALMO rīkotie makšķerēšanas svētki bērniem, dažādās vecuma grupās bērni makšķerēs trīs stundas, notiks dažādi atjautības konkursi kā āķu siešana, zivju atpazīšana u.t.t. . Jebkāda veida konsultācijas un palīdzību bērniem sniegsim arī mēs t.i. SALMO sporta makšķerēšanas komanda, vēl ir daudz laika lai ieplānotu šo pasākumu apmeklēt. Ticiet, bērniem tādas sacensības ir liels notikums, ja vēl izdodās kautkādu vietu ieņemt, tad ir notikums ko atcerēties ilgus gadus.

::  Latvijas čempionāta pirmais posms Ventā.

Sestdien un svētdien Ventā, netālu no Skrundas, notika Latvijas čempionāta pludiņmakšķerēšanā pirmais posms. Laika apstākļi bija reti sūd..i, bet tas netraucēja jau piektdien sabraukt lielākai daļai vadošo sportistu lai patrennētos, lai sagatavotu inventāru un vienkārši lai pabūtu starp savējiem. Ūdens līmenis bija zems, tāpēc sacensību vietā straumīte bija ļoti lēna, kā jau katru gadu šajā laikā ļoti aktīvas bija auslejas, tās visu laiku trenkāja asari un līdakas, trenniņos trāpījās itin pieklājīgas raudas(līdz 300 gramiem), pa retai vimbai, Rita dažas minūtes paturēja karpu( tad karpai apnika), likās ļoti cerīgi.
Sacensību sākumu atlikām uz pusstundu, jo tuvojās negaiss, tā kā lielākā daļa kātu darbojās kā zibeni uztverošas antenas, neviens negribēja riskēt. Pats ielozējos A zonā, pēc iebarošanas praktiski uzreiz sākām uz štekeri vilkt nelielus plicīšus un raudiņas, dažs uzreiz sāka ķert auslejas, tomēr te viņas ir tik maza izmēra, ka bija pamatotas izredzes uz dibenzivīm salasīt lielāku svaru, tāpēc stingri turējos pie štekera, neļaujoties kārdinājumam pāriet uz auslu ķeršanu, kā to darīja kaimiņi. Tā ar nelieliem copes uzplūdiem gāja laiks, uz otrās stundas beigām sāka pietrūkt zivju, uz papildus piebarošanu tās nereaģēja, tāpēc ar kaķenes palīdzību iebaroju vietiņu kādus metrus 35-40 no krasta, pēc pāris tukšām pludināšanām pieteicās šīsdienas lielākais finierītis(brekšelis) ap 300 gramiem, papludināju vēl kādas piecas minūtes, bet nekā. Paņemot štekeri atkal pieteicās piecas raudeles un viss, pēdējo pusstundu veltīju ausleju ķeršanai ar 3metrīgo makšķerīti, kā parādīja svēršana savu tuvāko konkurentu biju apķēris par nepilniem 400 gramiem. Ritai arī bija gājis itin labi, zonā pirmā un pati ļoti apmierināta, citiem komandas biedriem gāja nedaudz sliktāk, mēs pēc punktiem pirmajā dienā bijām 2. vietā, iemesls visu pārrunāt, izanalizēt kļūdas, tā līdz vieniem naktī pie ugunskura arī nosēdējām, pat salu nejutām(varbūt rums palīdzēja).
Svētdienas rīts ausa saulains un auksts, pat ledus uz teltīm bija, pēc izlozes atkal izklīdām pa zonām, man tika B sektora vidus. Pēc sagatavošanās atkal sākam ar masveida iebarošanu, un atkal praktiski uzreiz sāk ķerties mazi plicīši un raudiņas,bet manam kaimiņam tie ķērās stipri labāk kā man, mainīju gan pludu lielumus, gan ēsmas, gan dziļumus, uz pirmās stundas beigām jutu, ka zaudēju diviem puišiem savā sektorā, tomēr beidzot sāka strādāt barība, šoreiz zivīm patika, ka ik pa laiciņam iemetu nelielu barības bumbiņu, tas palīdzēja savilkt sev priekšā lielu sīkzivju daudzumu, tad nu man atlika tikai mērkaķa ātrumā slidināt savu jauno(ugunskristības) štekeri turpu šurpu. Ik pa brīdim izmēģināju tālmesšanas kātu, bet bez rezultātiem, uz 13 metrīgo štekeri ķērās auslejas, plicīši in pa retai raudai, tomēr ar to pietika, lai atkal novinnētu savu zonu. Stipri nepaveicās Ritai, divas stundas esot 100% vadībā zonā pēc stipras vēja brāzmas, gāžoties štekera turētājam salūza viens no štekera posmiem, tas manu meiteni uz padsmit minūtēm izsita no ierindas, ar to pietika lai konkurenti pietuvotos un apietu viņu, bet tik un tā viņa palika 3. zonā un 5. kopvērtējumā, citiem komandas biedriem gāja ciešami, tikai Lideru Pēteris arī novinnēja savu zonu, tas palīdzēja mūsu t.i.SALMO komandai ierindoties patreiz pirmajā vietā, labs sākums un prieks arī par firmas SALMO piešķirtajām dāvanu kartēm( itin pieklājīgos apmēros) uzvarētājiem.
Atpakaļ ceļā mani sazvanīja viens no Gaujas sapalu medniekiem un prasīja padomu kā savu tiko noķerto 3,1 kg sapalu aizsūtīt uz CL konkursu, šōdien veikalā iebrauca cita kompānija ar kolosālu ruduli 1,4 kg , pats tādu nemaz nebiju redzējis, tas paņēma kukurūzas graudu, sapals tika izvilkts uz SALMO teleskopisko fīderīti un divām grūbām uz āķa. Neskatoties uz aukstumu zivis ķerās, Kālā paziņa sestdien izvilka divas 7nieces karpas, Burtniekā labi ņem līdakas, tāpēc apsavilksim siltās ūzas un iesim pie ūdeņiem.

::  ESAM MĀJĀS.

Tiko atbraucām no Kijevas, kur divas dienas cīnījāmies par kluba un žurnāla "SOVREMENNAJA RIBALKA" kausu, konkurence bija liela, jo piedalījās divi labākie Krievijas klubi, labākie klubi no Ukrainas un Slovākijas, makšķerējām mums nepierastā ūdenī, kanālā ar ūdens līmeņa maiņu vairākas reizes diennaktī, uzsvaru likām uz breksēniem, raudām un asarīšiem. Es jau trenniņos izvēlējos mačkātu, jo apstākļi ļoti līdzinājās makšķerēšanai man tik mīļajā Gaujā, tāpēc lai sev nesagrozītu pēdējā mirklī galvu, pārējās makšķeres nemaz no somām neņēmu ārā, šoreiz tas nostrādāja, zivis turējās kanāla vidū un ar mačkātu man izdevās tās no turienes izmānīt. Abas sacensību dienas savā zonā ieņēmu 1.vietu un tādējādi kļuvu par sacensību uzvarētāju, jūtos nopelnījis šo uzvaru, jo nācās stipri piestrādāt, lai breksēni sāktu ieinteresēties par manu āķi.
Pērējiem komandas dalībniekiem šoreiz tik labi negāja, komandu vērtējumā ieņēmām 4. vietu no 7, varējām labāk, bet ......... .
Sestdien un svētdien Ventā pie Skrundas notiks Latvijas čempionāta pirmais posms pludiņmakšķerēšanā, ja ir interese zvaniet vai atbrauciet, visi vadošie sportisti tur būs jau piektdien, jo tas ir ļoti nopietns starts.

::  LAIKS PAIET ŠAUSMĪGI ĀTRI

Pa šo klusēšanas laiku esmu bijis reizes piecas Salacā, Staicelē, tur viss ir kā vienmēr, zivis ķerās, pietam ļoti labi, zem 15 kilogramiem dienā nēsmu ķēris. Ķērās pārsvarā lielas raudas(līdz 500 gramiem), vimbas, ālantiņi, otrdien jau bija daudz breksēnu, lielākie izvilktie ap 1,5 kg, bet jāatzīstās ka manis paša *****isma pēc metru no sačoka palaidu ļoti skaistu breksi, noteikti virs 2,5 kg, šis puisis iemanījās izmantot manu sajūsmu, par viņa pievilkšanu pie krasta un ar labu manevru salauza man štekermakšķerei spicīti, amortizatora gumija iesprūda un pārgriezās uz asajām lūzuma malām, bet vienalga cīņa bija kolosāla. Nomierināšu bļāvējus, praktiski visas zivis tika palaistas vaļā, par ko man ir pietiekoši daudz fotogrāfiju. Ķērām uz gaļiniekiem un motiļiem, copes pārsvarā ļoti vājas, daudz zivis aizcērtās ar āķi(No 16-18) aiz astes vai spuras.
Līdaku ķērājiem mūsu pusē ir ļoti labi iesākusies sezona, šogad Burtniekā 1. maijs nesa labus lomus, daudziem bija norma( 5 līdakas), pārsvarā gan līdz divi kilogrami, bet mušotāji(GROSFOGELIS R.) pieveica astotnieci, citiem bija arī piecinieces. Šodien no rīta pie manis veikalā sakrējās četri Burtnieka pazinēji, pēc garām diskusijām tomēr visi vienojās , ka sen tik labs sākums nav bijis, ņem gan vidū uz velci, gan mētājot pa zālēm, topā gumijas ļurļaki, 3.-4. izmērs zaļganas ar sarkanu asti un sarkani baltas zivis, Rapala zāļinieki, patreiz ezerā nārstojot brekši. Arī citos ūdeņos viss notiekās, Gaujā uz dzīvo līdakas ņem pat ļoti labi, Sedas upē cilvēku daudz, bet ir arī līdakas un pa retam asarim, vakar man rādīja līdaku nedaudz zem kilograma kurai no puses līdz astei bija svaigas zobu pēdas, atliek tikai minēt kāds zvērs tur ir bijis.
Sestdien Staicelē notiks sacensības Staiceles vimba, būs gan meistarklase, gan tautas klase, dalībnieku reģistrācija no 6, daudz labu balvu, par Vimbu karali tiks kronēts tas kurš noķers vislielāko vimbu, plus atsevišķs vērtējums kā jau sacensībās. Visu dienu tur notiks koncerti un atrakcijas, dažādi turnīri un sacensības, vakarā makšķernieku diska prezentācija un zaļumballe, varbūt sadomāsiet .... .
JST lapā kautkāds atraktīvs tautietis taujāja par sacensībām Ukrainā, pieļauju, ka Jānis par tām tiešām neko nezin, uz Kijevu jau otrdien izbraucam mēs SALMO sporta makšķerēšanas komanda: Rita Verza- Grabovska
Pēteris Lideris
Guntis Kārkliņš
Normunds Grabovskis un
Ainārs Eglītis no kluba Pasaule, tās būs draudzības kausa izcīņas sacensības kurās piedalīsies Krievija ar 2 komandām, Slovākija, Polija, Lietuva ,Ukraina un mēs.Šo sacensību mērķis ir popularizēt sporta makšķerēšanu un iegūt labu trenniņu pašā sezonas sākumā. Braucam ar divām mašīnām, lai lieki neiebrauktu atkal sociālismā, Baltkrieviju izlaidīsim, brauksim caur Poliju.
Vēl informēšu par Staiceles notikumiem un tad gan nedēļu klusēšu.

::  STRAUMES BARĪBAS ĪPATNĪBAS

Šīs brīvdienas atkal pavadījām pie Salacas, ķērām raudas, vimbas, patrāpījās daži virsmēra ālantiņi, un sapalēni. Sestdien sēdējām nedaudz uz leju no šosejas tilta Staicelē, dziļums virs trīs metriem, stipra straume, makšķerējām ar sporta štekeriem lietojot 15-25 gramīgus diskveda un katamarānveidīgos straumes pludiņus, copes bija lēkmjveidīgas, 10 minūtes nekā nav, tad uznāk zivju bariņš, 15 minūšu aktīvas darbošanās un atkal tukšums, tomēr uz pēcpusdienu, dienai iesilstot, cope kļuva nedaudz stabilāka, pamainīju nedaudz barības konsistenci un kļuva pavisam jautri, kopsummā nedaudz virs 20 kilogramiem zivju, no tiem bija 7 vimbas, ālantiņš ap 700 gramiem. Ritai gāja nedaudz bēdīgāk, virs 17 kilogramiem zivju, 4 vimbas un viens tiešām labs aizgājējs(ālants vai sapals ap 2-3 kg). Svētdien atbraucām tikai uz 10 un aizgājām nedaudz uz augšu no tilta, te vietējie, neskatoties uz liegumu, uz gruntenēm labi ķēra vimbas. Sabarojām un gaidītā efekta nebija, Rita gan ik pa laikam pa raudai vai vimbai izvilka, mani piemeklēja kautkādas muļķīgas neveiksmes, te velkot vimbu ,tā ieskrien piekrastes zālēs un iepinās, te pienāk dižie sūcēji un visu laiku izsūc tārpus(kļūda pluda izsvarojumā, dziļuma regulēšanā, pavadas garumā), tā ka pierakstījos ar vimbu tikai kādas minūtes 30 pēc copes sākuma, man ķērās izteikti smalkas raudiņas un plicīši, pa retam kāda vimbiņas cope, tomēr tas likās pat interesantāk, ja nav tekoši copju var izmēģināt visādas citas pieejas un atkal uz copes beigām itkā aizgāja raitāk tā lieta, izdevās piesiet labas raudas, kopsummā Ritai ap 15 kilogramiem(6 vimbas)man ap 12 kilogramiem(4 vimbas). Dīvaini, ka daudzām raudām jau tek pieņi, parasti tik agri tas vēl nenotiek, tagad aprakstīšu savu barību, kuru sausā veidā sajaucu jau piektdien vakarā un kuras man pietiks vēl uz vienu copi.
5 kg baltmaizes rīvmaizes
1 kg saulespuķu spraukumu
0,5 kg Herkulesa auzu pārslu(citas ir baigi cietas)
2 kg SALMO raudu barība
2 kg SENSAS 3000 GARDON
1 kg prosa
2 kg Dobeles zivju kombikorms
Prosu vāra kamēr tā ir mīksta, kombikormu un saulespuķu spraukumus aplej ar verdošu ūdeni, labi samaisa, vēl mājās sajauc ar prosu. Pārējos sausos komponentus rūpīgi samaisa un ieber biezā politelēna (atkritumu) maisā, pie ūdens beram sauso barību tik daudz, lai rūpīgi maisot izveidojās masa, kas ir labi izmirkusi, bet pietiekoši stingra lai veidotu cietas barības bumbas, pamēģiniet uztaisīt tādu bumbiņu un iemetiet sev pie kājām ūdenī, būs labi redzamas visas izjukšanas stadijas. Tad ņēmu parastāko kurmju rakumu zemi un liku klāt aptuveni 70% no barības daudzuma, iepriekš gan izdzinu to caur sietu, lai nav kunkuļu, vēl nedaudz ūdens un barība gatava. Iebaroju ar domu, ka ķeršu vienā noteiktā vietā, nevis pludināšu pa visu upi, tāpēc pirmo barojumu(7 bumbas) iemetu vienā punktā sev pretī, kā vēlāk izrādījās nedaudz par augstu, nevarēju ēsmu noturēt tajā punktā kur biju nolicis zivju stāvlaukumu, vēlāk pārbaroju nedaudz zemāk un situācija uzlabojās. Eksperimentējot piejaucu barībai vēl zemi, to šoreiz aizņēmos no vietējiem mazdārziņiem, sanāca no skata ļoti nepievilcīga masa(1/3 barības un 2/3 zemes), bet efekts bija labs, raudām un vimbām ļoti patika tas smaržīgais duļķis, kas radās skalojoties grimstošai zemes/barības bumbai, sekojoši kārtējo reizi pierādījās, ka vispirms jāuztaisa barotais punkts un tad ik pa laikam jāpalaiž pa straumi(tomēr sasniedzot gultni) sasaucēja lomu pildošu barības mākoni.

::  Salaca Staicelē.

Šodien pēcpusdienā neizturēju un aizbraucām uz Salacu, Staicelē visās vakantajās vietās bija sasēduši veči, bet tā kā šoreiz braucām štekerēt, tad droši iekārtojāmies turpat pie šosejas tilta, vakar tepat Lideru Pēteris pa pēcpusdienas copi tika pie pārdesmit kilogramiem labu raudu. Kauns jau teikt, bet š†ekeris nebija aiztikts kopš atbraukšanas no Slovākijas, pagājušā gada septembrī, tāpēc pagāja laba pusstunda kamēr tiku kārtībā ar to, laika makšķerēšanai bija maz, ap 16 tikai sākām iebarot un makšķerēt. Sākums bija diezgan stīvs, pa retai copītei, Rita gan uzreiz pierakstījās ar vimbu, man 3.un 4. zivs bija vimbiņas(ap 600 gramiem), tā palēnām pa kādai zivtiņai mēs lasījām, bet no Pētera salielītās super copes nebija ne miņas, es biju diezgan silti saģērbies, bet tik un tā nosalu kā susliks, jo pat kājas zābakos sala, zivis upē ir ļoti daudz, šļakstinās un lēkā visa upe, bet ņem baigi stīvi.
Inspektori stāstīja, ka šogad esot izteikti daudz televizoru licēju pie dambja, esot izņēmuši pat vairākus lielos tīklus, tos itkā vietējiem bomžiem savedot Rīgas darboņi kuri arī nopērk zivis, bet nu jau divas nedēļas vimbas un raudas lieliem bariem ejot pāri dambim, vimbas esot jau pie Burtnieka.
Koprezultāts mums izrādījās dikti pieticīgs, no 4 līdz 8 vakarā katram pa 5-6 kilogrami raudu(150 līdz 400 grami) un pa divām vimbiņām, paņēmām uz mājām desmit lielākās raudas, pārējās zivis palaidām vaļā ar ko izpelnījāmies dažus netulkojamus teikumus no tuvākajiem nenosakāma dzimuma un skaidrības pakāpes radījumiem. Laikam paliekot aukstākam raudas nolēmušas gavēt, sestdien sola vēl aukstāku, bet vai tad tas kādu var atturēt no braukšanas uz copi, nē tikai atkal jāvelk būs ziemas ancuks.

::  IESPĒJA TIKTIES KLĀTIENĒ

Sestdien 17. aprīlī mums ir iespēja satikties klātienē, ja vien jūs apmeklēsiet Ķīpsalas izstāžu centru, tur būs lielāko tirgotāju stendi, mēs SALMO sporta makšķerēšanas komanda visi būsim satiekami SALMO stendā, tur būs apskatāmi dažādi jaunumi, praktiska barības sagatavošana u.t.t. .
Pulksten 15 būs ļoti interesanta kompaktdiska prezentācija, visas dziesmas par makšķerēšanu no atraktīvākajiem mūsu muzikantiem(Gobziņš, Ufo), Pasaules čempionu zemledus makšķerēšanā apbalvošana no MA puses, vismaz pagaidām liekās, ka sanāks labs pasākums. Un nesakiet, ka tas nav domāts jums, ka tas jau tikai tiem tur augšā, viss šis pasāciens ir domāts MAKŠĶERNIEKIEM .

::  Pārdomas par SALACAS licensēm

Daudz un dikti ir runāts par Salacas, sevišķi Salacgrīvas licensēto makšķerēšanu, šogad tur ir vēl sliktāk kā pagājušajā gadā, pie dienas licenses cenas 2,5 lati nekādiem stulbiem ierobežojumiem nevajadzēja būt, patreiz ir tā, ja tu nēsi sazvanījies ar meitenēm viesnīcā kur tirgo licenses un pieteicis, lai tev to norezervē, tad reāli pēc sešiem no rīta vairs Salacgrīvas teritorijā makšķerēt nevari. Pavisam negribot esmu palicis par gana pazīstamu personu makšķernieku aprindās, to izjutu arī Salacgrīvā, nāca pie manis runāties gan patreizējās kārtības piekritēji, gan pretinieki, no piekritēju puses pat izskanēja viedoklis, ka makšķernieku skaitu vajadzētu vēl samazināt, citādāk tagad upes krasti esot kā izgāztuve, daļēji jau var piekrist, reti kurš aiz sevis satīra, bet pa visu piekrasti ir tikai viena atkritumu tvertne, tualete pēdējo reizi ir izvesta labi ja pagāšgad, par tādu licenses cenu jau nu varēja arī sētnieku noalgot, kā tas tiek darīts privātos ūdeņos.
Bēdīgākais jau ir tas, ka dažam labam liekās, ka Salaca ir viņa privātīpašums, gribu kautko aizliegt, aizliedzu, nebrīnīšos, ja A.Birkova nākošais ieteikums būs makšķerējot stāvēt uz vienas kājas, lai mazāk nomīdās zālīte, ārstēties vajag.

::  COPE SALACĀ

Nu beidzot arī es tiku daudzmaz kārtībā ar darbiem un varēju doties uz sezonas atklāšanas copi, pēc daudzgadējas tradīcijas man tā sākās Salacgrīvā. Piektdien ieradāmies pie upes ap septiņiem, visas vietas jau bija aizņemtas, tāpēc nācās palikt pie paša tilta, ja lomos dominē baltie sapali, tad tā nav sliktākā vieta, bet ja raudas un karūsas, tad daudz labāk ir nedaudz, kādus metrus simts, uz augšu. Iebarojamā barība man bija salīdzinoši vienkārša,jo pēc citiem gadiem zināju, ka nav vērts pavasara copei pārcensties ar barības gatavošanu, Salacgrīvā zivis ir pieradinātas pie grūbu un auzu pārslu putrām, tās te rīdzinieki gāž iekšā uz nebēdu, tāpēc vienmēr jābūt līdzi termosam ar grūbām ko uzlikt uz āķa, reizēm tās izglābj.
Cope bija vidēja, nedaudz augstāk veči vilka pat ļoti labi, mēs bijām trijatā, katrs līdz pieciem pēcpusdienā savilkām pa 6-8 kilogrami labu raudu un balto sapalu, ņēma tie vislabāk uz gaļiniekiem ar motiļa dekoru. Izmantojot daudzās brīvdienas nolēmām arī svētdien aizbraukt līdz upei, šoreiz pie upes bijām jau pussešos, varējām vismaz izvēlēties sev vietu, kamēr ausa gaisma pastaigāju pa krastu, pavēroju upi, lecošās saules apspīdētā upe burtiski vārījās, pa upes vidu, kur ir pamatsraume, kūleņoja un plunkšķinājās nenormāls daudzums zivju, gan mazu, gan lielu, tās visas devās pa straumi uz augšu, kolosāls skats.
Pati cope bija diezgan vāja, sevišķi no rīta, vēlāk dienai iesilstot tā nostabilizējās, vismaz mums noteikti, jo ar regulāru piebarošanu izdevās piesiet sev pretī zivis, šoreiz viss notika kā pēc labākiem paraugiem, mēs barojām un ķērām, smalkākas gan kā iepriekš, bet ķērām, veči kuri nebaroja tā arī palika ar pārdesmit zivīm kulēs, ķērās pārsvarā raudiņas, pa retam baltam sapalam, breksēnam vai sapalēnam. Rezultātā mums visiem četriem bija katram ap desmit kilogramiem zivju, viens puisis paņēma tās uz māju, esot kaimiņu pensionāri pasūtījuši, pārējie demostratīvi palaidām tās vaļā, likās, ka dažs labs no daudzajiem večiem bija ar mieru lekt pakaļ zivīm.
Barība bija šāda:kilogramu miežu putraimu vārīju minūtes 40, vāroties tiem pielēju trīs korķīšus SENSAS AROMIX GARDON, spainī ar verdošu ūdeni aplēju 3 kilogramus Dobeles zivju kombikormu, atsevišā traukā samaisīju kilogramu saulespuķu spraukumu ar vienu paku SALMO RAUDA sauso barību un puskilogramu Herkulesa auzu pārslu, šos visus komponentus samaisot kopā sanāk tāda labi ūdenī šķīstoša, bez asiem aromātiem masa, mūsu gadījumā apzināti neliku klāt nekādas balasta vielas(māli, zeme), jo makšķerējamais dziļums ir maksimums pusotrs metrs, mans mērķis bija lai barība sasniedz grunti un ātri izskalojās, tādējādi savelkot pie mums zivis no lejas, raudas vislabāk reaģē uz grimstošu barību, nevis uz gultnes guļošu. Šādās situācijās, kad nākās makšķerēt ne tālāk kā divus trīs metrus citam no cita, labāk uz trijiem četriem taisīt vienu barību un barot tā lai visi var pludināt pa iebaroto laukumu, jo ja katrs gribēs barot sev nekas labs nesanāks.

::  Brekši, asari un laši.

Šodien sazvanoties ar dažādiem Latvijas nostūriem nākās secināt, ka ir plašas iespējas pabūt gan ziemā gan jau pavasarī, tā Mērsraga kanālā lomi bia itin pieklājīgi, veču kā vienmēr daudz, lomos salīdzinoši daudz(noteikumi?)ālantu līdz kilogramam.
Salacā šodien noķerts pirmais šīgada oficiālais lasis, tas bija 4 kilo svarā, to noķēra, nosvēra un palaida vaļā Gunārs Ķirsons, Egonam Simsonam viens tāds pats pie krasta tikai parādījās, tā ka sākums ir. Salacgrīvā var sākt teibot un raudot, ūdens gan ir paliels, bet zivis ir.
Vidzemes pusē vēl ir atrodami ezeri ar itin labu ledu, lomos dominē baltās zivis, var izsēdēt labus brekšus, bet var arī neizsēdēt, katrā gadījumā tuvākajās dienās vēl var doties pabaudīt cīruļu dziesmas sēžot uz ledus, jocīga, bet laba sajūta kad tev dažus metrus virs galvas aizlido gulbju pāris, turpat jau bradājas zivju gārņi, bet tu sēdi uz ledus un velc baigos asarus un brekšus(varbūt).

::  Sezonas beigas, vai lielais sākums.

Vakar vēl notika vienas no pēdējām sacensībām, Mazajā Baltezerā klubs Pasaule rīkoja sezonas noslēguma pasākumu, žēl ka ieradās tikai nedaudz virs divdesmit dalībnieku, toties izņemot Pēteri Lideri, kuru bija pievarējis vīruss, piedalījās visi šī gada labākie sporta makšķernieki. Ledus vēl bija normāls, bet tas kūst acīmredzami, ezerā bija stipra straume, tāpēc noturēt ar iebarošanu zivis vienā vietā bija ļoti sarežģīti, ķērās nelieli breksēni, asari un raudiņas. Kērām piecas stundas, šoreiz vislielākais loms bija man, tas bija 8,2 kilogrami, otrais ar 5,3 kilogramiem zivju palika Mareks Reķis(internetā Suits), cilvēks kuram arī laikam širmīts ir aizgājis ciet, pietika pamēģināt šīs sezonas sākumā sacensību garšu un viss, cauri ir ar viņu, trešais palika Jānis Vizors ar 5,1 kilogramiem asaru. Komandām pirmie esam mēs - Salmo, otrie Pasaule -1, trešie Pasaule -2, pēc sacensībām kādas pāris stundas pasēdējām , pārspriedām sezonu, kā tajā krievu filmā - harašo sidim, forši.

Šodien, neskatoties uz lietu, abi ar Ritu aizbraucām uz Burtnieku, izturējām kādas trīs stundas, savilkām ap 15 kilogramiem dažādu sīkzivju(līdz 300 gramiem dažas lielākās)un braucām mājās žāvēt drēbes, gāza kā ar spaiņiem, copi gan tas baltajām zivīm sevišķi neiespaidoja, asari bija stipri pierunājami uz ķeršanos, visas upes ūdeņu pilnas, zivis izteikti tuvu krastam, ezera ledus piedzīvo pēdējās dienas, būs grūti tikt virsū.
Citur Latvijā jau pilnā sparā veči vicina garos kātus, Salacā oficiāli sākusies lašu spiningošanas sezona, kuriozi, bet spinigot gribētāji Salacgrīvā vēl satika uz ledus sēdošos makšķerniekus, upe vaļā bija tikai ap Staiceli, neviens oficiāls lasis vēl netika noķerts.
Lielupē vilka vimbas, ļoti daudz, šausmīgi daudz, un visas stiepa mājās, tādi mēs esam, neviens likums neko nemainīs, kamēr lielākā daļa ļautiņu nesāks domāt savādāk, arī es esmu pret piecu vimbu ierobežojumu, reizēm tas ir piecu minūšu jautājums, bet vairāk par desmit arī nevajadzētu, šeit nerunāju par sevi, mums visai ģimenei pietiek arī ar piecām, mēs arī tās ķeram daudz un praktiski visas arī atlaižam, runa ir par tiem tūkstošiem makšķernieku kam tās desmit vimbas vienā reizē gadās reizi piecos gados, lai viņi noķerot 6-7-8 vimbas netiktu pieskaitīti maluzvejniekiem, tie kas gribēs likt naktsšņores un televizorus tik un tā likumus neievēro, paskatīsimies šogad uz tirgos nopērkamo vimbu izmēru un laiku kad tās tiks tirgotas, ja viss būs tāpat kā citus gadus, tad makšķernieki atkal būs muļķu lomā, cerēsim ka šoreiz būs savādāk.

::  Mēs esam ievēroti.

Šodien notika jocīga lieta, mani , Pēteri Lideri un Egonu Simsonu uzaicināja uz saeimas sporta komitejas sēdi, tur Dzintara Ābiķa vadībā visu frakciju deputāti (man likās ar interesi)noklausījās mūsu stāstījumos par Pasaules čempionātu, par makšķerēšanas sportu un makšķerēšanu kā atpūtu, kā dzīvesveidu vispār, ar prieku konstatēju, ka daudzi bija pat labi informēti par notiekošo šajā jomā, bija daudz jautājumu, tāpēc gribās ticēt, ka solījumi sakārtot finansējumu, uzlabot kontroles mehānismu un pamainīt dažus likumus nepaliks tikai solījumi, prieks, ka makšķerēšana, kas ir vismaz 200 000 cilvēku vaļasprieks, ir ievērota valstiskā līmenī, lai vai kā tas jau ir daudz, tas dod papildus enerģiju makšķerēšanas popularizācijā, jo lai tas viss vezums kustētos katram nedaudz ir jāpiepalīdz.



Uh, gandrīz vai uzsaukums tautai sanāca, bet tā es arī patreiz domāju .

::  Brīvdienas.

Sestdien atļāvu sevi pierunāt vēlreiz doties uz Burtnieku, itkā jau cope laba, sameklējām asu kanti kur no metra dziļums strauji aiziet uz trijiem metriem, pārsvarā ņēma plicīši, nelieli finierīši un raudiņas, ik pa brīdim uzskrēja līdz simt gramu asarīši, pa dienas vidu varēja pat kombinezonam augšu novilkt, pabaudīt pavasara sauli, tomēr tuvāk vakaram iegriezās riebīgs vējš un visu kaifošanu sabojāja. Līdz četriem pēcpusdienā katrs ar Ritu savilkām pa + - 15 kilogramiem zivju, lielākie 300-350 gramu breksēni, tādu katram bija pa 10-12 gab.,pārējās zivis reti kura bija virs simts gramiem, nomācoša vienveidība. Ruduļotājiem arī sestdien nekādi spīdošie lomi nebija, pa retam līdz 300 gramu smagam rudulim, tāda sajūta, ka zivis gaida laika maiņu, kura nu jau ir pienākusi, tagad lēnām vajadzētu copei uzlaboties vispār, tuvojās taču sezonu mija, pēdējais ledus, man gan visveiksmīgākās ir bijušas pašas pēdējās ledus dienas, tad kad normāls cilvēks uz ledus vairs neiet.
Svētdien bijām sacensībās Sāvienas ezerā, ļoti savdabīgs ezers, zivis šoreiz uzturējās izteikti seklās vietās, vietējie to labi zināja, tāpēc ja sacensības ilgtu divas stundas, tad uzvarētu viennozīmīgi tikai vietējie, taču nolikumā bija piecas stundas un tas ļāva atstrādāt sākotnēji zaudēto. Rezultātus es nosaukšu tādā secībā kā tas būtu godīgi, te es domāju sievietes pieskaitot pie cilvēkiem, organizatori(manuprāt lai celtu savu vīrieša pašapziņu) viņas bija ielikuši atsevišķā vērtējumā, bet mana mīļotā meitene Rita atkal visus smagi apķēra, viņas loms bija 4810 grami, otrais pēc godīguma principa ir vietējais puisis ar 3900 gramiem un trešais esmu es ar 3320 gramiem zivju. Kērās raudas un asarīši(+ - 100 grami), citas zivis esot kādreiz bijušas, bet pateicoties pašvaldības tuvredzībai tīklu licenšu izsniegšanā patreiz ezerā vērtīgo zivju sugu tikpatkā vairs nav, tā ir daudzu ūdeņu traģēdija, dažus gadus atpakaļ arī pats biju kādas pašvaldības deputāts, kopš tā laika ļoti skeptiski raugos uz gudru, tālejošu lēmumu pieņemšanas iespējamību pagastos, ja mazam, ne seviški gudram zemnieciņam, pagasta bibliotekārei un deju skolotājai ir jālemj par ūdeņu apsaimniekošanu, par to neizsaimniekošanu, tad nekas labs tur nesanāk, diemžēl ne visi, pat tie kas ir labi speciālisti savā jomā, var tālejoši un daudzmaz pareizi lemt.

::  Sāviena.

Svētdien, Madonas rajona Sāvienā ,uz sacensībām pulcēšanās ir līdz 7 no rīta, pat nenojaušu kāpēc tik agri, bet tā nu vietējie lēmēji ir lēmuši, prognozējās paliels dalībnieku skaits un labi lomi, izmantojiet izdevību vēl šosezon piedalīties mačos, pie tautas klases noteikumiem katram ir iespēja "ielikt" pasaules čempionam, vai kādam no Latvijas labākajiem sporta makšķerniekiem, vai vienkārši pamakšķerēt labā kompānijā.

::  Pavasara gaiss.

Pat rītos, kad ir krietni piesalis, gaisā jūtams pavasaris, sestdien bijām Gulbenes rajona Stāmerienas ezerā, tur notika vietējā rajona laikraksta kausa izcīņa zemledus makšķerēšanā, sacensības notika gan meistaru grupā, gan tautas klasē, tas bija darīts ar gudru ziņu, lai neatsistu apetīti vietējiem makšķerniekiem, bet tajāpat laikā dotu iespēju salīdzināt lomus ar profesionāliem sportistiem. Ezers ir ļoti interesants, plaši sēkļi, kas strauji aiziet līdz desmit metru dziļumam, zivju daudz, pārsvarā raudiņas(50-100 grami), uz sēkļiem varēja lasīt asarīšus(līdz 200 gramiem), daudzi vietējie lika uzsvaru uz brekšiem, bet tie, ar retiem izņēmumiem, bija nolēmuši gavēt. Sacensību ilgums bija piecas stundas, pēc lomu svēršanas visiem tika piedāvāta silta zivju zupa un tēja, katrā gadījumā palika ļoti labs iespaids, pat neradās šaubas par visu tautas klases dalībnieku godīgumu(diemžēl ir bijuši gadījumi), bet dalībnieku bija pāri simtam. Rezultāti meistaru grupā ir sekojoši: 1.mana Rita ; 2. Es ; 3.Laila Grīnberga.
Tagad šo svētdien jābrauc us Madonas rajona Sāvienas ezeru, tur atkal būs sacensības, tas ezers ir slavens ar saviem raudu lomiem, parasti tur labākajiem ir virs 6-7 kilogramiem zivju 5 stundās.
Vakar abi ar Ritu bijām Burtniekā un diemžēl secināju, ka diez vai vēl braukšu, jo pat dienā, kad itkā nesevišķi labi ņēma, mēs no 9 līdz 16 pa abiem savilkām nedaudz virs 35 kilogramiem mazu raudiņu, lieki piebilst, ka Rita atkal man ielika, pietam par kilogramiem 5 noteikti. No visa tā zivju lēruma bija divi breksēni ap 250 grami, pārējās zivis visas zem 100 gramiem, labi ka mums bija pasūtīts liels daudzums zivju, radinieks tās maļ forelēm barībā, bet vispār ezers ir jāglābj, citādāk tur balto zivju ir tik nenormāli daudz, ka tās vairs lielākas neaug, plēsīgās vienkārši nevar tās apēst, bet laikam jau tik vērienīgi pasākumi pie mums vēl nav iespējami, ja gribat saviem bērniem mācīt makšķerēt, tad brauciet uz Burtnieku, tur ķerās vienmēr.

::  Paldies.

Liels paldies visiem, kas apsveica mani un mūsu komandu ar labu startu LČ.
Šodien pavisam neplānoti nācās apgūt makšķerēšanu Daugavā pie Klidziņas, pirmais iespaids ir labs, pat neskatoties uz vietējo vīru stāstiem, ka šodien neķērās, uz to ka mūsu štrumi bija galīgi nepiemēroti tik stiprai straumei, tomēr pie kādiem finieriem un skaistām raudām tikām, noteikti aizbrauksim vēl, parādījās azarts atkost šīs vietas īpatnības. Paklausījos vietējā matadora stāstu par monstrīgo līdaku, kura turpat netālu pārrāva resnu pavadiņu, par svētdien ķertiem zandartiem, par gaidāmajiem brekšiem un goda vārds labāk braukšu uz Daugavu nevis uz Pērnavu, varbūt tā domāju tikai līdz pirmajai copes reizei.