---

 

::  .

Visas četras Lieldienu brīvdienas nodzīvojām pa Peipusu, sākumā pats neticēju, ka izturēšu, bet beigās pat iepatikās, jo lomi ar katru dienu kļuva labāki. Piektdien bijām netālu no Kolkja, pie upītes ietekas, tā kā pie ezera piebraucām tikai ap deviņiem no rīta(nostāvējām muitā trīs stundas, nav tādu vārdu ar kuriem aprakstīt manu "cieņu" igauņu muitniekiem VALGAS lielajā muitā), tad tālu ezerā negājām, lasījām krasta asarīti, asari ņēma ļoti negribīgi, ar baigo pierunāšanu, jo pa ālinģiem gāzās svaigais ūdens, sniegs kusa mērkaķa ātrumā. Līdz vakaram desmit kilogramiņus pa abiem salasījām, bet salīdzinoši smalkas zivis, tikai daži asarīši bija ap 250 gramiem. Pārējās dienas makšķerējām Ninā, tas ir daudzmaz pazīstams rajons, piekraste ir akmeņaina ar feiniem "pampakiem" kur mīl turēties asari. Loģiski domājot jau bija skaidrs, ka nekāda super cope nebūs, jo zivīm jāaprod ar jaunajiem apstākļiem, gaismas pleķiem u.t.t., bet cerība paliek, tā arī visas dienas turpat gar krastu(līdz pusotram kilometram) nomaisījāmies, pāris reizes tikām uz copes "piecminūtēm", bet visumā lasījām asarus vientuļniekus, kopējie lomi gan ar katru dienu pieauga, bet tādu īstu pavasara asaru copi vēl neizjutām. Zivis nododot svari rādīja 10; 13,5 ;15 un 17 kilogramus, lielākais asarītis bija ap 400 gramiem, labus lomus vilka raudu makšķernieki, Ninā liels bars veču sēdēja kādus divus -divarpus kilometrus no krasta, tur raudas ņēma pat pliku mormišku, vienreiz piegājām pie tā bara, bet izturējām tikai padsmit minūtes, jo nav nekāda copes prieka, tikai laid lejā un uzreiz velc ārā, bet atradās "meistari" kas arī tur nemācēja noķert zivi, gadījās atrast šāda meistara pazaudētu makšķerīti, sen tādu makšķeres kropļošanu nebiju redzējis. Aukla vismaz 0,2mm , apakšējā volframa mormiška ap 7 mm, augšējā mormiška no svina, bet pēc lieluma neatpalika no apakšējās, visu šo konstrukciju nobeidza pludiņš, puse no šampanieša korķa ar milzīgu spalvu vidū, visa šī konstrukcija bija makšķerēšanai 5-6 metru dziļumā bez straumes, jo biežāk gadās šādas šausmas redzēt, jo vairāk pārliecinos par nepieciešamību "nest gaismu" tautā.
Ledus vēl nav sācis kust, sniega vairs nav, tā ka tagad varētu sākties īsta pavasara cope, braucot pa ledu ar mašīnām uzmanieties no plaisām un lauzumiem, jo šajās brīvdienās jau daudzi mūsu bāliņi palika bez izpūtējiem un ar sasistām riepām.
 

::  Lieldienas

Kauns, bet esmu atstājis nedaudz novārtā šo lapu, patreiz gatavojamies jaunajai sezonai, gan veikalā, gan komandā pasūtam inventāru, mēģinam sabalansēt vēlmes ar iespējām.
Pats esmu saindējies ar Peipusa braukšanu, katras brīvdienas abi ar Ritu esam igaunijā, lomi kā kuru reizi', bet visumā nav slikti, asari ir izklīduši, bet tiko parādīsies pirmie ledus plankumi, tā viņi atkal savāksies lielos baros un sāks kolektīvās medības, to mirkli negribās palaist garām.
Jaunajā sezonā plānojās daudz interesantu pasākumu, piemēram tā pati SENSAS šefa ciemošanās, tas būs pasākums, kas domāts visiem interesentiem, seminārs un sacensības notiks kautkur Rīgas tuvumā.
Gatavojos sava projekta par makšķernieku skolu pieaugušajiem realizēšanai, izskatās, ka būs piekrišana.
Ja jūs interesē kāds jautājums uz kuru es varu sniegt daudzmaz sakarīgu atbildi, rakstiet, jo pie datora esmu lielāko dienas daļu.

::  Jaunums

Šodien tika likti pirmie pamati manai senai idejai par makšķernieku skolu pieaugušajiem, jo ikdienā nākās sastapties ar to, ka večiem ir liela interese par kādu lietu, bet nav iespējas to redzēt darbībā, izmēģināt, tāpēc izteicu savu piedāvājumu SALMO vadītājiem un saņēmu apstiprinājumu. Domas vēl pilnveidosies un papildināsies, bet ideja ir parādīt dabā gan štekeri, gan mačkātu, gan bolonēzi, gan barības sagatavošanu un pielietošanu, dot iespēju izmēģināt šos rīkus, apgūt pašus pamatus, pietam bez kādas samaksas. Prognozēju vienu nodarbību nedēļā kadā no darbadienas vakariem kautkur Rīgā vai tās tuvumā un ja vien nav sacensības, tad piedāvāšu iespēju piebiedroties brīvdienu copē.
Nodarbības vadīšu es, ja vajadzēs piesaistīšu kādu no citiem atzītiem makšķerniekiem, ja būs interese no sieviešu puses varēs noorganizēt arī nodarbības ar Ritas piedalīšanos.
Jau iepriekš brīdinu visus tukšu salmu kūlējus(tos kas kritizē citus, bet baidās pat savu vārdu nosaukt), ka būšu pret viņiem rupjš un neiecietīgs, jo visas nodarbības un pasākumi notiks brīvajā laikā un tā nav namaz tik daudz.
Jau tagad ir zināms, ka maija beigās Latvijā, pēc SALMO ielūguma, ciemosies SENSAS īpašnieks un vairāki franču sporta makšķernieki, tiks organizētas lekcijas un demonstrējumi, tiks nodrošināts tulkojums uz krievu valodu(jo piedalīsies arī igauņi un leiši), tas būs bezmaksas pasākums, kas domāts VISIEM interesentiem, tiem kas grib izprast pareizas iebarošanas pamatus.

::  Peipuss

Kauns atzīties, bet šajās brīvdienās apzināti izlaidu divas sacensības un abi ar meiteni aizbraucām uz Peipusu, sestdien makšķerējām Kallastē, nepilnu kilometru no krasta, asari nebija milzīgi, tomēr savus desmit kilogramiņus pa dienu salasīt varēja, Ritai, nododot zivis, bija bišķi virs desmit kilogramiem, man virs septiņiem, dziļāk ezerā veči ķēra rupjas raudas ar asariem 3/2, veiksmīgākie tika tikai uz asariem, pietam lieliem, vienam paziņam 24 asari svēra 10,4 kilogrami. Šādus asarus redzot acis gandrīz izsprāga no pieres ārā, nākošā rītā mēs vesela motorizēta brigāde bijām tajā rajonā, bet brīnumi nenotiek un asaru vietā ķērās tikai raudas, man paņēma smuks breksis, uzstiepu viņu no astoņiem metriem ar 0,08 mm aukliņu līdz ālinģim, iedabūju viņa seju ālinģa caurumā, bet tas arī viss, pasaucu Ritu, lai pietur breksi, pats izurbu otru ālinģi blakus, bet tik veiksmīgi, ka pārurbu sev auklu, nosmējāmies un viss, jo kaifu jau biju noķēris kamēr viņu stiepu augšā. Asarus tomēr atradām, ne maisu, bet labas copes izjūtām pietiekoši, Ritai bija trīs puskilogramīgi un virs trīsdesmit tādu 150-250 gramīgi, man lielākie bija ap 300 gramiem, bet no trīsdesmit asariem neviens mazāks par 150 gramiem, eh uz 0,08mm aukliņu kaifs pilnīgs. Raudas neķērām, jo nav tās kur likt, bet atradām rajonu kur lielas raudas ņēma katrā laidienā, pēc piecpadsmit neveiksmīgiem mēģinājumiem nolaist mormišku līdz gruntij bēgu, jo pēc katra šāda laidiena uz ledus lēkāja smuka rauda(150-300 grami).Zivīgākie rajoni bija pretī KALLASTEI, no 3,5-5 kilometri no krasta, var braukt ar mašīnu, bet esiet prātīgi un NOTEIKTI pazvaniet pirms uzbraukšanas uz ledus robežsargiem, jānosauc uzvārds un cik cilvēki brauc iekšā, izbraucot no ezera procedūra jāatkārto, uzvārds un cik cilvēku izbrauca no ezera, ja šo procedūru neievēro var atvadīties no 500 latiem un nokļūt melnajā grāmatā.Ledus ir biezs , ar garantiju uz ledus varēs sēdēt pat aprīlī.

::  .

Pirmdien zvanīja lietuviešu sportisti un piedāvāja uzrīkot nelielas starptautiskas sacensības izkritušā Pasaules čempionāta vietā, pat neaprunājoties ar sporta vadību, devu piekrisšanu, jo martā nekādas lielas sacensības nav paredzētas, bet pašiem liekās, ka sportiskā forma nupat tikai ir sasniegusi savu kulmināciju. Leiši piedāvāja šīs sacensības nosaukt par revanša mačiem, viņiem zaudējums PČ neliek mieru, paredzams ka no katras valsts piedalītos pa divām - trijām komandām, bet visu drīzumā precizēsim, tomēr laikam igauņus neaicināsim, gauži jau nu viņi mūsu leišus "dostaļi" ar savām dīvainībām.

::  Latvijas čempionāts manā skatījumā

Man šis LČ izrādījās itkā veiksmīgs itkā neveiksmīgs, ja skatās no komandas viedokļa, tad labāk nevar vēlēties, SALMO ir pirmie, nākamā gada izlasē no sešām vietām piecas ir "salmistiem", desmitniekā ir septiņi SALMO pārstāvji, jebkurā sporta veidā par tādu rezultātu var tikai sapņot. Individuālajā vērtējumā gan mani nepamet tāda jocīga rūgtuma sajūta, itkā visu čempionātu esmu nomakšķerējis labi, nevienā no sešām dienām nēesmu nokritis zemāk par 3. vietu sektorā, esmu nostartējis ļoti stabili, pēc punktiem būtu stabili pirmais, jā būtu, ja vien nenostrādātu formula, pēc kuras sliktākā kārta tiek ņemta ārā, tādējādi palieku tikai ceturtais. Izklausās jau laikam tāda sūdzēšanās, bet nu ir "abidna", tik skumji, bet nezin ko es teiktu, ja pēc šīs formulas būtu ticis priekšā.
Vispār jau pēc čempionāta palika tikai pozitīvas emocijas, priecē daudzās jaunās komandas un to apsveicamais rezultāts(SALMO VEIKALU 4. VIETA), sacensību laikā bija tikai viens starpgadījums, kad cilvēka ko kāds žurnāls regulāri sauc par labāko latgales makšķernieku zivju maisiņā ledus gabalu bija vairāk kā zivju, itkā nevainīga kļūda (ja tā ir kļūda), tikai daudziem kas startē godīgi, kam interesē katrs komandas punkts, tas var maksāt uzvaru. Jāatzīmē ka ļoti strauji aug makšķerēšanas sporta līmenis, ja vēl divus gadus atpakaļ, par uzvaru sektorā cīnījās labi ja pieci dalībnieki, tad tagad ejot uz sektoru jārespektē jau praktiski visi dalībnieki, tas patīkami priecē, un tādā konkurencē izcīnīta uzvara ir trīsreiz vērtīgāka.
Šosezon vēl notiks pāris sacensības, jau šo sestdien Mazajā Baltezerā būs sacensības tautas klasē, 5. martā Gulbenes rajona laikraksta un kāda pagasta rīkotās sacensības Ušura ezerā, ja ziema turēsies, tad vēl varētu notikt sacensības Madonas rajonā, Rēzeknē un dies vien zina kur vēl, cik nu varēsim , tik mēģināsim tajās piedalīties, sevišķi tajās uz kurām tiekam ielūgti, jo būtu diezgan nesmuki, popularizēt makšķerēšanas sportu un pašam ignorēt reģionālos pasākumus, lai arī tā sportiskā azarta tur ir krietni mazāk, totie rodās izdevība pamakšķerēt daudzos Latvijas ūdeņos, kur citādāk nekad nenonāktu.

::  .

Par sacensību rezultātiem jau JST ir informējis, tāpēc neatkārtošos. Latvijas čempionāta trešā, pēdējā kārta notiks šo sestdien un svētdien, sestdien Mazajā Baltezerā(no ceļa ALDERI-3), svētdien Dūņezerā, turpat arī notiks galīgo rezultātu apkopošana un uzvarētāju apbalvošana. Šāda sacensību vietu dalīšana notiek tādēļ, lai pēc iespējas samazinātu tukšas runas par kādas komandas vai dalībnieku negodīgu rīcību. Bet runās gan tāpat, jo daudziem ir nesaprotami, kā vienam var ķerties, bet viņam nē, tas nekas ka bieživien tas kam ķerās pirms atrod zivis vispirms izurbj 30-40 ālinģus, visus iebaro, apskrien vismaz pāris reizes un tikai tad kautkur atrod savu zivi.
Šonakt tikai atgriezos no SOMIJAS, bijām uz laivu un kuteru izstādi, meklējām labas laivas priekš jaunā SALMO makšķerlietu lielveikala, laivas atradām, atliek tikai vienoties par visām niansēm, bet ne par to gribēju runāt, ar skumju smaidu pavēroju somu aktivitātes uz kuģa, pavēroju kā tiek pirkts alkahols, kādos tempos "pierijās " 80% uz kuģa esošo somu, pietam gan jauni, gan veci un saprotu vienu, ka nemaz jau tik slikti mums neiet, vismaz ir dažas jomas kurās varam pasmaidīt par citām tautām, skumji, bet pasmaidīt.
 

::  SACENSĪBU OTRAIS POSMS

Šodien vienojāmies ar Āriju Ūdri, ka viņš ļaus izvest divas atlikušās LČ kārtas savā bāzē pie Dūņezera, tad nu tauta gatavojieties uz otro kārtu, tā notiks šo sestdien un svētdien Dūņezerā.Tiem kas nezin ceļu jau no Gaujas tilta pie Ādažiem būs norādes, tiekamies mačos, lai jaunās komandas SALMO VEIKALI 3. vieta pēc pirmās tūres liek sarosīties tiem kas pagaidām tikai domā par piedalīšanos, jo trīs no šīs komandas dalībniekiem pirmo reizi piedalījās sacensībās, veiksme protams, bet bez tāsnekas nenotiek.

::  Sākas sacensību sezona

Tā izskatās, ka sestdien un svētdien beidzot notiks Latvijas čempionāta 1. posms zemledus makšķerēšanā, tas notiks Baltezerā.
Tad nu varu piedāvāt vēl pāris vakantas vietas SALMO - 2 komandā, šī komanda tiek veidota, lai rastu iespēju piedalīties sacensībās tiem kuri grib izmēģināt savus spēkus sporta makšķerēšanā, savu atbalstu apsolu(teorētisko).

::  Atkal Igaunija

Tā nu sanāca, ka atkal brīvdienas pavadījām Peipusā, vēl piektdien Valmieras pusē ledus bija diezgan bēdīgs, tāpēc lai neietu zudumā divas dienas sestdienas rītā pirms astoņiem jau bijām turpat kur iepriekšējā nedēļā trāpījām uz copi. Neslēpšu, bija patīkami, kad jaunceltnes, pie kuras atstājām mašīnu, sargs mūs atcerējās un atpazina, viņš uzreiz sāka stāstīt,ka pēdējās dienās copes nēsot, veči nākot malā ar pārdesmit asarīšiem, ja teikšu ka tas viesa lielu optimismu, tad melošu. Ezerā gājām uz iepriekšējās nedēļas vietām, bet tur zivju nebija, te lieti noderēja paradums no sacensībām t.i. redzēt visu kas notiek tuvākajā apkārtnē, ievērojām trīs igauņu kompāniju kuri itin bieži vicināja rokas, sēdēja viņi stipri tuvāk krastam, tātad asari bija tuvāk krastam. Saurbām un iebarojām sev ālinģus tajā pašā dziļuma līnijā kurā sēdēja igauņi, urbām kādus 100-150 metrus no bāliņiem, copes sākās praktiski uzreiz, bet asari nebija pārāk lieli, vidējais izmērs 60-70 grami, pa reizei pieskrēja kāds lielāks, cope bija ļoti kaprīza, asari ņēma praktiski nekustinātu mormišku, pasit pa dibenu, pacel 1-2 cm, apturi un jā, asaris piesakās, tā ar nelieliem pārtraukumiem nosēdējām visu auksto dienu, labi, ka biju pārbaudei paņēmis līdzi jauno SALMO ziemas telti, tajā varēja sēdēt pat bez cepures, ārā bija ap -15, teltī krietni siltāk. Vakarā nododot zivis svari rādīja 8 kg man un 7,5 Ritai, asaru pieņemšanas cena 30 kronas, nakšņojām Mustvē, tur ir laba viesnīca, ne pati lētākā, bet ērta un gana viesmīlīga. Vakarā sazvanījāmies ar visiem paziņām kas bija Peipusā, secinājums bija, ka jābrauc vien turpat, jo nekur tāda īsta cope nav bijusi, tāpēc svētdienas rītā, neskatoties uz -23 grādiem, jau pirms astoņiem bijām pie saviem ālinģiem. Man cope sākās uzreiz pēc iebarošanas, manai mīļotai meitenei nācās paurbt un pameklēt pirms viņa atrada savu zivi, viss notika pēc sestdienas scenārija, asari apakšā bija, bet ņēma ļoti kaprīzi, ar biežu iebarošanu un lielu piestrādāšanu, es savas zivis 90% savācu no viena ālinģa, nebija jēgas skraidīt, jo asaris stāvēja uz vietas, ap ālinģi man mētājās vesela čupa ar mazajām dēlītēm, kas nokrita no asaru deguniem, tātad zivis nekustās. Vakarā zivis nododot svari rādīja man 10,05 kg, Ritai 8,1 kg. Braucām mājās apmierināti, lai arī nekāda supercope nebija, savas zivis salasījām, pavadījām kopā divas foršas dienas, atpūtāmies un, kas nav mazsvarīgi, neiztērējām nevienu naudiņu, pat vēl esam plusos.
Silti iesaku dodoties uz tālāku ziemas copi, paņemiet noteikti līdzi ziemas telti, vai vismaz plēves maisu kur ielīst, ja uz ezera ir liels vējš un padsmit grādi mīnusā, bez telts sēdēt nav liela kaifa.

::  Peipuss

Svētdien pabijām Peipusā, laiks kolosāls, praktiski bezvējš, mīnuss 2 grādi, brīžiem pat saulīte uzspīdēja, ledus ap 15 cm(bija rajoni kur ledus bija pat 30cm)un pats galvenais KOLOSĀLA COPE. Tauta sēdēja 400-700 metrus no krasta, tur bija ap 7 metriem dziļš, pats izurbu(kauns atzīties) tikai trīs ālinģis, vienā no tiem visu laiku bija dzīvība, ķērās labi asari(100-300)un pa retam uznāca tādu pašu raudu bars, noķēru pat vienu vimbiņu, baltās zivis atdevām igaunim, asarus nodevām(30 kronas/ kilograms). Man pie nodošanas izrādījās 14 kilogrami asaru, Ritai 13 kilogrami, plus izvilkām pa abiem vismaz 10 kilogramus raudu(igaunis aiz priekiem pat šņabi piedāvāja). Valmierieši tajā vietā bijām vismaz 30 cilvēki, sliktākais loms(uz aci)ap 5 kg, arī ßļitkas raustītāji bija saraustījuši labus maisus, taisnības pēc jāsaka, ka mēs ar meiteni copei pieklustot nolaidām lejā pusbarotavu ar motili, pa abiem mums izgāja nedaudz virs 200 gramiem tārpu, manuprāt tas ir to vērts. Izmēģinājām visvisādas mormiškas, secinājums ir, ka nav svarīga krāsa un forma, galvenais lai ir sabalansēts mormiškas lielums ar auklas diametru, lai mormiškas āķis būtu ass un gana stingrs, pārējais jau ir process, pats makšķerēju ar 0,085 mm auklu, vienubrīd paņēmu 0,10mm, bet noliku, jo lielāks kaifs strādāt ar tievāko, neviens neko nenorāva, lielāka gan arī par 400 gramiem neviena nebija. Vispārājais skats uz Peipusu ir šāds, makšķerējams ledus uz šo brīdi ir kādus 20 kilometrus aiz Mustves, no turienes Narvas virzienā ledus ir ļoti stabils, mūsu makšķerniekiem vairāk pazīstamās vietas kā Omeda, Ranna u.c.tikai divas dienas ir beigušas viļņoties, ja sals turēsies, tad jau nākamnedēļ varēs mēģināt.

::  .

Ledus Valmieras rajonā ir, tikai pirms braukšanas noteikti jānoskaidro vai uz konkrētā ezerā tas ir staigājams, uz Vaidavas ezera var sēdēt droši. Arī uz Peipusa šaurumu var braukt, tur ir krietni aukstāks un līči ir labi aizvilkušies, arī pašā Peipusā ir rajoni kur ledus ir pat 25-30cm biezs, arī asari ķerās labi.
Ir panākta vienošanās ar vienu no barības ražotānjiem par to, ka viņu rūpnīcā tiks ražotas sešu veidu barības pēc SALMO sportistu izstrādātām receptēm. Barības būs paredzētas praktiskai makšķerēšanai visa gada garumā, tiks ražotas trīs veidu karpu barības, pietam viena vēsam ūdenim, brekšu, raudu un līņu-karūsu barības, receptūra tika izstrādāta pagājušās sezonas garumā, tā gan nebūs pati lētākā(+-2,3ls), bet toties tā strādās arī sarežģītos apstākļos.

::  Igaunija

Šodien(ceturdien) atgriezāmies no Igaunijas kur četras dienas Peipusa šaurumā gatavojām materiālu vairākiem Krievijas, Lietuvas un Igaunijas žurnāliem. Laiks gan nebija tas veiksmīgākais, bet Krievijas žurnālistiem vīzas bija uztaisītas un atkāpties vairs nebija kur, tāpēc filmējām un fotogrfējām NĀVES ĒNĀ -2 . Ledus pie bāzes Mehikormā bija izgājis tieši mūsu iebraukšanas dienā, tāpēc makšķerēt nācās tikai līča dziļumā, netālu no zālēm, pietam tālu no zālēm atiet neļāva arī ļoti stiprā straume. Zivis ķērās normāli, bet asaru izmērs varēja būt lielāks, tikai retais bija virs 200 gramiem, ņēma tikai mormišku, bļitku un šķērsbļitku zivis ignorēja. Jau otrdienas vakarā kļuva skaidrs, ka Mehikormā vairs pamakšķerēt nevarēs, jo nonākšana no ledus bija dikti jau nu jocīga, vietām tas vēl bija 10 cm, bet turpat metru tālāk tikai 2 cm, šādos apstākļos nevarējām atļauties riskēt ar žurnālistu veselību, tāpēc sākām pratināt vietējos aborigēnus, kur vēl varētu būt ledus, tika dotas norādes uz pašu šauruma galu, uz kautkādu purvainu līci. Trešdienas rītā ar piecām mašīnām devāmies ledus meklējumos, pabraucām zem četriem "ķieģeļiem", garām diviem "šlagbaumiem", tad vēl kilometru gājām pa dubļiem līdz nonācām pie ezera, neteikšu, ka ieraudzītais sajūsmināja, bet uz ledus tomēr kāpām, jo vēl bija daudz nepabeigtu materiālu. Mēs ar Ritu palikām krasta zālēs, bet visi pārājie iegāja ezerā meklēt "lielos", mēs ar meiteni zālēs pie metra dziļuma atradām itin labus asarus, trāpījās arī daži 300 nieki, bet vidējais izmērs bija ap 100-120 gramiem, staigājām(ļoti uzmanīgi) pa plāno ledu(4-7)cm un lasījām asarus, tie ēda ļoti mazas mormišķiņas ar vienu diviem motiļiem uz āķa. Kā vēlāk izrādījās tikai Pēteris Lideris bija atradis nelielu pleķīti ar asariem, bet viņu draudzīgi apurba un viss beidzās, tā visi palēnām sanāca uz piekrastes zālēm un asaris izrādījās diezgan lielā laukumā, jau minūtes piecas pēc cauruma iebarošanas ar motiļu šķipsniņu sākās cope, no vietas varēja izvilkt 5-15 asarus un bija jāiet tālāk uz nākamo ālinģi, pēc mirkļa atgriežoties viss atkārtojās, tā mēs līdz vēlai pēcpusdienai kaifojām, bet jo tuvāk nāca vakars jo biežāk galvā ienāca domas, kā tiksim malā, jo šeit tieši piekrastē bija visplānākais ledus. Nost nācām ļoti stipri drebošām kājām, bet gandrīz bez zaudējumiem(viens līdz ku..., otrs ar slapju kāju)malā tikām visi, bet skaidrs bija viens, ka vairs uz ledus kāpt nevar.
Šorīt skats uz šaurumu bija pavisam bēdīgs, ledus lūza pa gabaliem un gāja prom, nu bēdīgi, ļoti, ļoti bēdīgi, jo iepriekšējās dienas cope uzsita baigo asumu. Par lomiem, kopumā atkal mana meitene izcēlās, apķēra mūs visus vienos vārtos, sevišķi otrdien, ka viņas loms pārsniedza 12 kilogramus, bet nākošais(mans) bija tikai nedaudz virs 5 kilogramiem, trešdien meitenei bija tie paši 12, man 10, pārējiem no 6-1 kilogramam, zivis nodevām pieņemšanas punktā(30 kronas), paņēmām uz māju pāris divniekus zandartus , lai ir ko uzcienāt radiniekus. Ar 100% garantiju varu teikt, veči nebrauciet uz Pepusu šajās brīvdienās, pat ja sāk salt, jo tur ledus vairs nav.

::  Sacensības atceltas

Tiko sazvanījos ar paredzēto sacensību organizatoriem, pateicoties siltumam un lietum ledus ir palicis pārāk bīstams, neviens negrib uzņemties atbildību, tāpēc sacensības nenotiks. Bēdīgi, bet fakts.

::  Darba piedāvājums

Tiek meklēti pārdevēji- konsultanti makšķerlietu veikalam, labi darba apstākļi, strauji augošs uzņēmums, labas izaugsmes iespējas un normāls atalgojums. Nav vecuma un dzimuma ierobežojuma, bet ir prasība būt MAKŠĶERNIEKAM un gribēt strādāt, darbs Rīgā.
Zvaniet man 9224086

::  Pirmās sacensības šogad

Svētdien 9. janvārī, Limbažu rajona Ozolmuižas ezerā notiks šāgada pirmās sacensības zemledus makšķerēšanā. Sacensības notiks meistarklasē, divreiz pa trīs stundām, komandā trīs dalībnieki, dalības maksa 3,-ls no cilvēka, jaunieši startē individuāli un dalība bezmaksas. Pieteikšanās no 7,30-8, arodvidusskolas telpās, vajadzības gadījumā var pieteikt lētu viesnīcu(no sestdienas uz svētdienu), tālākie braucēji to parasti izmanto. Ja ieinteresēja, tad rakstiet.

::  .

SALMO sporta makšķernieku vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību daudzgadējam sportistam un mūsu visu labam draugam Alnim Reinsonam sakarā ar traģisko dēla bojāeju.

::  Pirmie šīgada lomi .

Vidzemes pusē ledus ir ļoti labs, šodien pat, apstākļu spiests, biju uzbraucis uz ledus ar mašīnu un kā redzat esmu tomēr mājās. Šodien bijām SEDAS purvos, kur pēdējās dienās veči labi ķēra asarus un līdakas, ledus ap 20-25 cm, cope vidēja, šķērsbļitku ņēma negribīgi, man 2 dūči izvilkti un atlaisti plus vēl pārītis asaru ap 200 gr, Ritai tāpat. Labāki lomi bija uz parastām bļitkiņām, pats ķēru ar SALMO-2,ar kustīgo trīsžuburīti, kuru esmu nedaudz pilnveidojis uzvelkot uz āķa stikla pērlītes, to asarīši bakstīja, pietam tikpat bieži cik mormišku(pārbaudījām, pirmstam paši tam neticējām). Uz dzīvo (asarīti) copes bija, pietam ņēma smukas līdakas, bet neīstā mirklī, divas copes bija mirklī kad ēsmas zivtiņa vēl nav nogrimusi, makšķere vēl ir rokās, tad ir tāds tesiens, itkā jau piecērt, bet āķis nedabū iecirsties līdakas mutē un vienīgais guvums ir trīcošas rokas un daudz pozitīvu emociju. Noķertās līdaciņas(kopā 5)palaidām vaļā, jo tās visas bija zem kilo un mēs paši bijām paēduši. Kopsummā nekāds superloms nebija, bet pirmai reizei šajos ūdeņos normāli, paziņa, kurš visu nedēļu bija pavadījis uz šī ledus arī lamājās, līdakas(ciņas)gan četras bija, bet normāli asari, ar ko šie purvi ir slaveni, šodien gavēja, tikai viens 300nieks . Nākot nost no ledus secināju, ka viens asprātis ir savu mašīnu nolicis tieši priekšā manējai, tad nu uzbraucu uz ledus, apgriezos un veiksmīgi tiku uz ceļa.
Sestdien bijām Burtniekā, arī šeit ir ļoti stabils ledus, tā biezums ir no 10-15 cm, pietam pa visu ezeru, ūdens līmenis ir augsts, tāpēc liels daudzums balto zivju ir pašā krastā, zālēs, turpat var lasīt sprīža asarīšus, pa retam uzsēžās kāds lielāks, bet tā īsti novilkties asarus, vismaz sestdien, nevienam nesanāca, raudas, finierīšus un visādus citādus sīkumus var vilkt kamēr apnīk, bet kad tas pirmais asums ir nodzīts, tad gribās kautko vairāk.
Ja citur Latvijā nav ledus, tad pavisam droši var braukt uz Burtnieku vai kādu citu no šīspuses ezeriem, labas ziņas ir no igauņu zemes, Peipusā ne sevišķi, bet Virtsjarves(varbūt kļūdos pareizā nosaukumā) ezerā ledus ir ļoti stabils un lomi arī ir labi, tas ir otrs lielākais Igaunijas ezers, stipri tuvāk par Peipusu, no tā ezera iztek zivīgākā Igaunijas upe - Emajogi.

 

::  .

Nu ko, ir atkal viens kalendārs jānoņem no sienas un jākar cits, lai mums visiem izdodās, lai piepildās vismaz trešdaļa no mūsu vēlmēm un tas jau būs daudz.
Nelietojiet pārāk daudz, rīt tomēr uz copi jāiet un nekas šai dzīvē nav tik svarīgs kā COPE, to nedrīkst laist garām.

::  ledus tomēr IR

Lai arī piektdien bija atkusnis, mēs tomēr Ziemassvētku rītā braucām meklēt ledu, sākām ar nelielu ezeriņu Taurenes pusē, ledus izrādījās ļoti stabils, ap 15 cm biezs, bet copes nebija, pārdesmit asarīši, divas zemmēra līdaciņas uz dzīvo, tas arī viss mūsu loms triju stundu laikā. Izmantojot to, ka tajā pusē ezeru ir ļoti daudz, nolēmām meklēties tālāk un devāmies uz Dzērbenes pusi, tur vienā no daudzajiem ezeriņiem ieraudzījām pazīstamus cēsiniekus un turpat arī palikām, neskatoties uz nelielajiem izmēriem, ezeriņš izrādījās dziļš un ar ļoti lielu zivju dažādību, ķērās gan asari gan raudiņas gan brekšeļi, Rita uz mormišķu un 0,085mm aukliņu izvilka 48 cm garu līdaciņu, vienuvārdsakot baudījām ledu(tas arī šeit bija virs 15 cm). Makšķerējot, mazos laidām vaļā uzreiz, bet tik un tā vakarpusē zivju maisos katram bija pa pāris kilogramiem smuku(100-250 grami)asaru, bet galvenais, ka sēdējām uz ledus.
Svētdien bijām sarunājuši braukt uz igauņu zemi uz Peipusa šaurumu, tur pirms dažām dienām veči bija labus asarus vilkuši, bet sestdienas vakara putenis mūsu plānus nedaudz pamainīja, tāpēc svētdienas vēlā rītā(ap desmitiem) apzvanīju paziņas, noskaidroju, ka veči sēž gan Burtniekā, gan Vaidavas ezerā, pietam pēdējā sestdien bijuši itin labi asaru un līdaku lomi, tāpēc turp arī braucām. Ledus Vaidavas ezerā izrādījās pat necerēti labs, ap 15 cm, veči gan teica, ka ap pašu Vaidavas ciematu ledus tik labs nēesot, bet gar Valmiera-Rīga šoseju tas ir drošs. Zivis ķērās normāli, vajadzēja tikai atrast kur asari stāv un "izstrādāt" šo rajonu, pārsvarā gan ņēma maziņi asarīši, bet pa vidu trāpījās arī pa kādam smukākam, Rita uz dzīvo noķēra 1,5 kg līdaku un vispār līdz trijiem pēcpusdienā mēs ļoti labi pamakšķerējām, mājās atvedām 18 asarus (100-250 grami). Redzēju, kā viens paziņa uz bļitku izvilka breksi ap divi kilogrami, pietam bļitkas āķis bija iecirties breksim zodā, citur divi puišeļi no neliela līcīša uz dzīvo izvilka trīs smukas līdakas, vispār veču bija daudz un lielākā daļa vēsta. ka esot iestājusies tā stadija kad ir vienalga ko ķert, galvenais uz ledus.
Izskatās, ka arī nākamās brīvdienas varēs sēdēt uz ledus, vismaz nelielajos ezeriņos noteikti.
LEDUS IR, tikai skatieties, lai tas jums nekļūst par pēdējo.