---

::  Zivju gaiss.

Nezinu vai mani sapratīsiet, bet jau šodien pamodos ar iekšējo mandrāžu - tuvojās nozīmīgākās sacensības, kautkāds iekšējais drebinātājs lika vakar sataisīt visas 20 sacensību makšķerītes, nopulēt mormiškas, vienuvārdu sakot slims un neārstējams, tikai priecē fakts, ka šodien trenniņā, Dūņezerā, būs vismaz pārdesmit tādi paši slimie.
Burtniekā aktivizējušies ruduļi, večiem uz pludiņmakšķerēm trāpās pat ļoti labas līdakas(5,3; 8,6), par raudām un breksēniem nemaz nerunājot.
Arvien vairāk Pērnavas fanu sāk braukt uz Peipusu, pirmkārt asari lielāki, lielāka zivju dažādība un pat ne sevišķi prasmīgs makšķernieks var savilkt savus 3-5 kilogramus, Pērnavā savukārt vēl tā lielā asaru smelšana, kad pat apdzēries makšķerniekam līdzīgs radījums kautko noķer, šogad nav, var savilkt savus 20-30 kilogramus, ja trāpa virsū īstajā vietā un īstajā brīdī, bet vidējais lomu rādītājs ir stipri zemāks kā citus gadus, starpcitu zivju uzpircēji stāsta, ka zivis varēs nodot arī pēc "jocīgā" likuma stāšanās spēkā, tikai tad būs jābrauc pie uzpircējiem uz mājām.

::  Vēl ir laiks.

Atgādināšu, ka vēl dažas dienas var pieteikt komandu dalībai Latvijas čempionāta trešai, noslēdzošajai kārtai, tā sestdien un svētdien notiks Dūņezerā. Ja nevēlaties piedalīties, tad svētdien ap pusdienas laiku varat atbraukt vienkārši paskatīties sacensību noslēgumu un jaunā Latvijs čempiona apbalvošanu, tas atkal būs labu emociju brīdis.

::  Kurzemes --- Mežmaļu kauss.

Svētdienas rītā pie Talsu rajona Pļavu ezera sabraucām aptuveni četrdesmit cilvēki, pasākums bija iecerēts nopietns, organizatori bija nosprauduši sacensību zonas pa visu ezeru,(pirmajā mirklī neticējās, ka tādā mazā ezeriņā var būt tik labas zivis) tomēr mazās reklāmas pēc un citu ticamu un mazāk ticamu iemeslu pēc, dalībnieku bija tik cik nu bija, tāpēc nolēmām, ka sacensības notiks tautas klasē un turpat uz vietas izveidojām trīs cilvēku komandas, jo sacensību rīkotāji teicās esot sagādājuši interesantas komandu balvas.
Jau no pirmajām sacensību minūtēm veči sāka vilkt labus pannas asarus, plaudēnus un raudas, pēc pāris stundām atkal sāka klīst runas, ka Rita skaldot finierus, bet arī citiem sevišķi degunu urbināt laika nebija, vidū ņēma mazas raudiņas un plicīši, gar zālēm patrāpījās smuki asari un raudas, kāds no vietējiem izvilka divas līdaciņas uz murmuli, tās ar skumjām acīs viņš palaida vaļā. Piecas stundas šoreiz pagāja ļoti ātri, pat negribējās mest mieru, tomēr krastā smaržojošais šašliks un tiesneša saucieni lika mums nonākt malā, lielai daļai bija iespaidīgi maisi ar skaistām zivīm, svari visu salika pa vietām. Par rezultātiem teikšu tikai vienu, tik labs vidējais loma svars gadās reti, pirmo vietu ieņēma mana mīļotā meitene Rita(6150), viņa par vairāk kā diviem kilogramiem apķēra Pēteri Lideri(4000), trešais Ainārs Eglītis, pats paliku piektais, tikai par diviem gramiem zaudējot ceturtai vietai. Lielākā zivs bija turpat 300 gramīgs asaris, bet tādi 150 -250 gramīgie bija visiem, pa visiem mums vietējās zivis atņēma vairāk par desmit mormiškām un tās nebija līdaciņas, tie bija labi brekši un asari, vienkārši salīdzinoši seklajā( ap 2-2,5 metri)ūdenī tievās auklas neļauj noturēt kilo un virskilo zivis, tieši tādas šeit trāpās.
Kamēr organizatori skaitīja rezultātus, tikmēr dalībniekiem bija sponsora sarūpēts galds ar karstu šašliku, pēc speciālas receptes ceptiem nēģiem un (nav ko slēpt) labu šņabi, kaifs pilnīgs, tie kuri neatbrauca var to tikai nožēlot, jo tik labas emocijas un draudzīgu atmosfēru katru dienu viss nenākas izbaudīt, ar lielām ovācijām tika sagaidīta apbalvošana, komadu balva, bez kausa un medaļām, izrādījās liels(10 kilogramīgs) spainis(katrai komandai)ar labi samarinētām ķilavām, jo viens no sacensību atbalstītājiem bija zivju pārstrādes uzņēmums, itkā nekas sevišķs, tomēr jautri un patīkami, nākamgad šo pasākumu paredzēts taisīt citā ezerā(kur zivju esot vēl vairāk un lielākas) un ar lielāku dalībnieku skaitu.

::  Koknese.

Sestdien Koknesē notika plaši izreklamētās sacensības kurās piedalījās vairāk kā simts dalībnieku, pirmās emocijas ir diezgan jocīgas, itkā prieks par to ka vispār kautkas notiek, tieši tāpēc arī braucām, lai nebūtu tā ka mēs tikai runās atbalstam visa veida aktivitātes, bet darbos nē, no otras puses kautkas iekšā liek šaubīties, vai nākošgad arī brauksim. Tas noteikti nav pārmetums Edgaram Zvejam, viss noorganizēts bija ļoti labi arī par makšķernieku godīgumu šoreiz nekādi būtiski iebildumi nevienam neradās, vienīgais kas likās nedaudz jocīgi, bija dalības maksā(tā salīdzinoši ar citām sacensībām bija paliela) iekļauto pusdienu kvalitāte.
Par zivīm sevišķi daudz ko stāstīt nav, jo lomi priekš piecu stundu makšķerēšanas bija vairāk kā pieticīgi, pat vietējie takuziņi, tie kuri perfekti pārzin visus Daugavas untumus un zivju uzturēšanās vietas, nevarēja neko sevišķu parādīt, zivis vienkārši neņēma. Pa visiem dalībniekiem šoreiz nebija neviena ieskaites zandarta, bija labi asari(150-250 grami), skaistas(līdz 300 gramiem) raudas, maziņi finierīši, tomēr pamatsvaru sastādīja sprīža asarīši un gandrīz caurspīdīgi ķīši, pats šoreiz biju dziļā di..ā, lielās neķērās un mazās es neķēru.
Uz Koknesi vajag aizbraukt, sevišķi tad ja nēesat tajā pusē bijis, vietas ir skaistas, organizatori ir iecerējuši plašu, interesantu pasākumu, tā varētu būt laba visas ģimenes atpūta.

::  Brauksim noteikti, tikai vēl nezinām kur.

Šodien izrunāju ar SALMO šefu Raimondu Vaišļu visu kas saistīts ar jauno vasaras preču katalogu, viņš apstiprināja, ka SALMO mājas lapa patreiz atrodās izstrādes stadijā, tur būs piejama liela daļa kataloga, būs arī sportā un praktiskajā makšķerēšanā savu profesionalitāti pierādījušu cilvēku atsauksmes, tiks rīkoti dažādu jaunu produktu testēšanas pasākumi, katrā gadījumā domas ir labas, kā tās realizēsies redzēsim aptuveni pēc mēneša.
Šodien pirmspusdienā lielākā daļa no veikala pircējiem bija Peipusa braucēji, jāatzīmē ka šogad liela daļa no Pērnavas piekritējiem atkal sāk braukt uz Peipusu, un man jāpiekrīt ka tur vairāk ir makšķerēšana nevis skriešana pakaļ veču (un asaru) baram. Valmieriešu šīs nedēļas lomi bija ievērības cienīgi, viena kompānija otrdien pašā krastā (2 metri dziļš)savilka pa 15-26 kilogrami asaru katrs, pietam neviena zem 100 gramiem, varētu jau neticēt, bet pie zivju nodošanas to lomu redzēja daudzi, otrā dienā tajā pašā vietā bija vairs tikai sprīdīši ar retiem pannenieku uzskrējieniem.Citi, kuri praktizē braukt iekšā ezerā ar sniega močiem, vēl aizvakar tika pie 2-3 labām sīgām katrs plus pie dažiem padsmitiem lielisku asaru(450-800), arī pagājušā gada sērga, mazie(200-400 grami) zandartiņi, ja atrod viņu slēpņus, itin braši sēžās uz bļitku āķiem, te gan jābrīdina veči, sods par zemmēra zandartiņiem ir stipri lielāks un nepatīkamāks kā varat iedomāties.
Arī Peipusa iemītnieki ir atkoduši pēdējo sezonu bestselleru t.i. bļitkiņu SALMO No 2 un 3, ja tai vēl mazo trīsžuburīti izgrezno ar pērlītēm, tad to ēd pat raudas, kurnu vēl asari.
Uz Burtnieku var doties raudu, ruduļu un līdaku cienītāji, var atrast arī asarus, bet tad vajag lielus gabalus brist pa sniegu, pats tam esmu par slinku, pie labiem raudu lomiem var tikt pat pilnīgs iesācējs ziemas copē, tiko šonedēļ vīrs pirmo reizi paņēmis rokās ziemas štrumus, pirmajā copē savilka nedaudz virs četriem kilogramiem raudu, cauri ir ar to vīru, šodien iepirka visu inventāru un jau plāno kā izbrīvēt vēl kādu brīvdienu, lai tiktu uz copi, prieks, ka par vienu mūsējo ir kļuvis vairāk.

::  Salmo jaunais vasaras katalogs.

Šķirstu jauno firmas SALMO vasaras katalogu un gribu padalīties ar jums pirmajos iespaidos, sāksim ar spolēm un tās nu šogad tiks piedāvātas lielā daudzumā, salīdzinoši ar pagājušo gadu klāt ir nākuši vairāki desmiti modeļu, pietam lielākais skaits jaunumu ir vidējā cenu kategorijā, tas ir līdz 25-29 lati. Spoles ar lielāko gultņu skaitu 9 + 1 , tas gan noteikti nav galvenais, būs pieejamas par 25-28 latiem, varēsim izvēlēties gan ar priekšējo, gan aizmugurējo bremzi, tām līdzi nāk divas rezerves, tātad kopā trīs auklas kasetes, te es domāju pat lielākajiem skeptiķiem jāpiekrīt, tas nav nepaceļami dārgi par normālas kvalitātes spoli.
Godīgi atzīstos, ka man uz sacensību makšķerēm nestāv SALMO spoles, toties uz līdaku makškerēm, uz samiem, butēm, lielām karpām domātajām makšķerēm gan lieku SALMO spoles un kātus,jo mani apmierina cena un tā kvalitāte ko par to saņemu, piekrītu, ja esat zvērināts lielo samu vai karpu speciālists, tad jums jāmeklē kāda lieljaudas spole, bet man kurš pa visu vasaru varbūt tikai divas -trīs reizes aizbraucu uz samiem, pilnīgi pietiek. Par lieljaudas spolēm runājot, šī gada katalogā ir trīs jauni baitrunner spoļu, jeb vienkāršāk sakot lieljaudas gruntsmakškeru spoļu ar papildus bremžu mehānismiem, modeļi, pietam dārgākā modeļa cena ir zem 30 latiem, zinot citu firmu šādu spoļu cenas noteikti vismaz rokās šo spoli paņemšu un papētīšu. Spolēm kuras nebūs žēl ņemt uz butēm un vispār uz jūru šogad ir īpaši liels piedāvājums, pietam to cenas nepārsniedz 15 latus, ceru ka drīzumā arī internetā būs redzams
jaunais firmas katalogs, jo te ir daudz interesantu lietu, kautvai sešu veidu multiplikatora spoles, kuru cenas ir no 15 līdz 28 latiem. Makšķerkātos sevišķu jaunumu nav, toties spiningos to ir daudz, sākot jau ar speciāli multiplikatoriem domātajiem un beidzot ar smagajiem, tests līdz 300 gramiem, samu un jūras kātiem, tāds 390 cm garš kāts ar 250 gramu testu veikalos maksās zem 13 latiem, skeptiķiem manuprāt nav kur piesieties. Šoziem daudz tiek diskutēts par mušiņmakšķerēšanas dārdzību, piekrītu, ka karūsas ķert ir lētāk, tomēr pērkot jaunu firmas VISION komplektu var iekļauties 70-80 latos, vai tas ir jums pieņemami spriediet paši, tikai atgādināšu, ka visas mantas sākot no 50 latiem var iegādāties līzingā. Daudz jaunumu jaunai sezonai ir vobleros, saskaitīju 15 jaunas formas, no tiem 6 veidi poperu, pietam katrai formai ir sešu veidu krāsojumi, būs ko izmēģināt, tāpat daudz jaunumu ir starp gumijas zivīm, pat ar jau iekausētām svinagalvām, varbūt līdz šim ne vienmēr visi SALMO gumijzivju modeļi ir bijuši veiksmīgi, tomēr no kļūdām mācās un cenā konkurentu šeit nav. Līdaku ķērājiem tiek piedāvāts labs pavadiņu materiāls 10 metru rullīšos, tāda cena ir tikai lats, bet ērtības lielas, liec kādas karabīnes gribi. Būs dabūjami četru izmēru elektromotori, pēc pagājušā gada par tiem ir ļoti labas atsauksmes, pats sev arī esmu vienu noskatījis, to cenas ir no 170 latiem par mazāko( līdz 800 kilogamīgām laivām), līdz 290 latiem par(līdz 1750 kilogramīgām) lielākajiem.
Ir daudz jaunu telšu modeļu, labu copes(220cm)lietussargu ar piesprādzējamu aizmugures sienu, vairāk par trīsdesmit krēslu un krēsliņu modeļu, grūti protams spriest par mantām no kataloga, bet piešaut aci un aptuveni paplānot paredzamos tēriņus var, tāpēc prasiet veikalos, lai parāda jums jauno SALMO katalogu, tur redzamās cenas ir vairumtirgotāja ieteicamās veikalu cenas.

::  Tas ir noticis un mēs to bijām pelnījuši

Liels paldies visiem mūsu daudzajiem līdzjutējiem, kuri atbalstīja mūs gan klātienē, gan esot citur turēja par mums īkšķus, nebūt nav daudz sporta veidu, un makšķerēšanas sports ir starptautiski atzīts, tātad pilnvērtīgs sporta veids, kuros mūsu valsts izlases iegūst PASAULES ČEMPIONU nosaukumu, mēs to izdarījām.
Patreiz nekomentēšu kā kuram individuāli gāja un kāpēc tieši tā, to mēs ar puišiem vēlāk analizēsim un spriedīsim, patreiz vienkārši izbaudam šīs kolosālās izjūtas, būt labākajiem, bet jāsāk atgriezties darbos, pietiekoši daudz visu bijām atstājuši novārtā. Vēlāk nāks daudz dažādu komentāru, pirmos jau dzirdēju vakar, esot vajadzējis visas trīs pirmās vietas u.t.t., lai rej tie kuriem to tik ļoti gribās, mēs esam visstabilākā komanda, nevienai citai komandai nav tik nopietni rezultāti paskatoties uz visiem trijiem notikušajiem čempionātiem, varbūt tieši tāpēc man bija tik sāpīgi redzot kā pusstundas interviju LNT žurnālisti uztaisīja par nenopietnu, divu teikumu spļāvienu, piekrītu ja žurnālistam jāstāsta gan par mūziku, lauksaimniecību un makšķerēšanu, tad nekas labs tur sanākt nevar, žēl. Ļoti patīkami bija redzēt piecu - sešu televīziju klātbūtni, vismaz pārdesmit dažādu valstu žurnālistu nopietnu darbu, tas viss liecina, ka mūsu sports attīstās un paliek arvien populārāks.
Tomēr man kā komandas trennerim pašas spēcīgākās emocijas uzsita brīdis, kad noslēgumā pie manis pienāca komandas puiši un ar asarām acīs teica paldies, ticēsiet vai nē, es, liels, bārdains tēviņš, raudāju lielām asarām un tagad man ir pilnīgi vienalga ko kurš saka, mana komanda manu darbu novērtēja, tas ir galvenais.

::  Ungurs,Rēzekne, Gulbene

Pēc ilgāka laika atkal esmu piesēdies pie datora, visu pagājušo nedēļu Latvijas izlase dzīvoja pa Ungura ezeru, mēs cītīgi pētījām visas Pasaules čempionātam paredzētās zonas, meklējām labākās mormiškas, barības un veidus kā pierunāt zivis ķērties, kas no tā mums būs izdevies redzēsim pavisam drīz.
Pirms nedēļas, Ušura ezerā, Gulbenes rajonā notika sacensības par vietējās pašvaldības dāvātajām balvām, kā izteicās organizatori, dalībnieku skaits bija necerēti liels, sabraukuši bijām no Valmieras, Cēsīm, Rēzeknes, Kokneses, Madonas un visiem apkārtējiem pagastiem. Sliktā laika dēļ cope gan diezkāda nebija, dalībnieki kas šajā ezerā bija pirmo reizi sākumā meklēja zivis dziļumā, tomēr tas šoreiz neattaisnojās, raudas un brekši gavēja, toties mazie piekrastes asarīši kā vienmēr ēda, tāpēc lomi pārsvarā no tiem arī sastāvēja, parasto sešu stundu vietā sacensības notika tikai četras un tas deva priekšroku ezera pazinējiem, tomēr arī mūsu ģimene nostartēja normāli, Rita pirmā starp sievietēm un otrā kopvērtējumā, es diemžēl paliku ceturtais, tikai 50 gramus zaudējot trešai vietai.
Vakardien Rēzeknē, Adamovas ezerā, notika Latgales kausa izcīņa zemledus makšķerēšanā. Dalībnieku skaits bija liels, sacensības līdzīgi kā Baltezerā notika divās klasēs, sporta un tautas, vērtēja gan komandas, gan individuālos rezultātus. Nolikumā bija paredzēts trīs cilvēku komandas, tāpēc mēs ar cēsiniekiem izveidojām divas komandas, vienā startēja tikai meitenes, mana Rita, Laila Grīnberga un Kristīne Maklere otrajā es, Bauģis Ainārs un Bresis Edgars. Pats ezers ir ļoti interesants, dziļš, ar lielu zivju daudzumu, tāpēc, pat itkā necopē, lomi bija labi un ļoti uzskatāmi parādīja, ka sportists nav tikai slimība, bet gan nopietna pieeja tam ko tu dari. Pirmo vietu atkal ieņēma mana mīļotā meitene t.i. Rita Verza-Grabovska ar super lomu 9,4 kg finieru, otro vietu ieņēmu es t.i. Normunds Grabovskis ar 7,2kg un trešais palika Ainārs Eglītis ar 6,1 kg lomu, komandām pirmās ir meitenes, otrā ir Pasaule-1, trešajā vietā mana komanda. Priecē ka tautas klasē, kur lomi bija vismaz uz pusi mazāki, otrais palika Suits, kurš ir aktīvs mūsu foruma dalībnieks un vismaz savās domās grib nopietnāk pievērsties sportam, vispār ir laba tendence pieaugt sacensību un to dalībnieku skaitam, tas liecina, ka viss notiek. Tuvākās sacensības tagad ir Pasaules čempionāts, tad 21. tautas klase Koknesē uz Daugavas ledus, 22. Madonas rajona atklātās sacensības un tajā pašā dienā arī Kurzemes kauss kautkur pie Talsiem, 28.un 29. Latvijas čempionāta 3. posms, kur tas būs vēl nezinam, viss atkarīgs no ledus, tad vēl marta sākumā paredzamas vēlvienas sacensības Gulbenes rajonā, ir iespēja piedalīties visiem kuri grib pārbaudīt savus spēkus.

::  Vidzemē silts Kurzemē auksts .

Sestdien un svētdien astoņdesmit sportiski noskaņoti ļautiņi skraidīja pa Ungura ezeru, un laikam neviens no tiem kas tur bija nenožēlo sacensībās pavadīto laiku, pat neskatoties uz neveiksmīgiem startiem un kritieniem reitinga tabulā, visi kā viens būs klāt uz nākošo, noslēdzošo čempionāta kārtu, kura notiks pēc Pasaules čempionāta.
Personīgi man šis sacensību posms, pat neskatoties uz neveiksmīgu startu sestdien, izrādījās veiksmīgs, izdevās pacelties uz piekto vietu reitinga tabulā, toties mūsu Salmo komanda patreiz zaudēja līdera vietu Pasaule - 1 komandai, visu izšķirs pēdējā kārta.
Pati makšķerēšana bija salīdzinoši vienkārša, ar zivīgu punktu meklēšanu varēja salasīt kādu pusotru- divus kilogramus asarīšu, ķīšu un raudiņu. Bija sektori kuros lomos dominēja tikai ķīši, parēķiniet kā pirmajā dienā nostrādājās Ainārs Bauģis, kuram 2,5 kilogramu lomā bija tikai pieci mazi asarīši, pārējie ķīši 1-15 gramu svarā. Lai gan trenniņos bija daudz raudiņu, sacensībās lomos to bija ļoti maz, vai nu aukstums, vai kāds cits apstāklis ietekmēja to copi un tādējādi tas iegāza dažu labu makšķernieku, kurš visas cerības bija licis uz raudām.
Priecē fakts, ka sports paliek arvien godīgāks un sportiskāks, te es domāju staigāšānu pa svešiem ālinģiem, vēl dažus gadus atpakaļ dažiem tā bija norma, tagad ir nerakstīta vienošanās, ka to var atļauties darīt tikai pēdējās minūtēs, nevis jau sacensību sākumā, nepatīkami, ka cienījamais seniors Osvalda kungs saviem makšķerēšanas skolas audzēkņiem māca nekorektu attieksmi pret saviem pretiniekiem, bet domāju ka viss ir labojams. Man jāatvainojas tam puisim kuru es svētdien ļoti rupjiem vārdiem, par šo tēmu, sacensību laikā nolamāju, bet nu man tāda rīcība ir apsalūti nepieņemama, katrs punkts ir tik ļoti svarīgs, ka emociju uzplūdā bildu kādu vārdu.
Šo nedēļu Latvijas sporta makšķernieku izlase atpūtīsies lai tad atkal dotos uz septiņu dienu trenniņnometni Ungura ezerā, būtu kauns neizmantot māju priekšrocības, esam nolikuši sev uzdevumu uz Pasaules čempionātu zināt visas gultnes īpatnības, tad būs vieglāk noorientēties konkrētā situācijā, visi aicināti piedalīties izlases trenniņos, jo lielāks bars domubiedru, jo vairāk atziņu no kurām veidot pareizos secinājumus.

::  Man patīk likumu izmaiņas.

Varbūt būšu kā tas partizānis, kurš pēc desmit gadiem iznāk no meža un prasa vai karš ir beidzies, bet es tikai šajās dienās tā pa īstam noskaidroju, ka ar pludiņmakšķeri(no 1. janvāra) līdakas ķert drīkst, neteikšu ka nupat skriešu uz ezeru, tomēr kad beigsies aktīvā sacensību sezona, tad noteikti ķerot raudas, līdaku makškeri ar pludiņu turpat blakus ielikšu. Itin bieži jūti ka iebarotās zivis kāds iztrenkā, un vēl pagājušajā gadā ja gribējās to plēsoņu tomēr pārmācīt, nekas cits neatlika kā ņemt bļitku un mēģināt to sakacināt, tagad varēsim pavisam godīgā ceļā to mēģināt noķert uz ēsmas zivtiņu. Tādējādi tiek nolīdzināta apsalūtā netaisnība, kad zvejnieki tās ķert drīkstēja, bet makšķernieki, no kuriem starpcitu valstij ir daudz lielāks labums, to nedrīkstēja.
Igaunijā zivju iepirkšanas aizliegums ir pārcelts līdz 30. martam, bet nu atļaujas gan vajag, vienu mūsu kompāniju nupat šajās dienās Peipusā apbalvoja ar 600 kronu prēmiju katru.
 

::  Kas , kur ,uz ko.

Atkal vienas brīvdienas ir pagājušas, sazvanoties ar makšķerniekiem par kuriem zinu, ka nemuldēs lieku varu savilkt nelielu apskatu. Lielākā daļa Valmieriešu protams atkal bija jūrā,Pērnavā, pagaidām nekādas izmaiņas zivju pieņemšanā nav, tāpat nonākot no jūras jūs sagaida inspektori un zivju pieņēmēji, pirmos vairāk interesē atļaujas, zivju maisā sevišķi neskatās, uzpircēji savukārt pieturās pie tradīcijas, ka brīvdienās cenai jābūt zemai, šodien 18 igauņu naudiņas par kilogramu asaru, tas ir nedaudz zem lata. Lomi kā vienmēr, veiksmīgākajiem ap 40 un vairāk kilogrami, vidēji ap 20 kilogramiem uz "peršingu", 10-12 kilo dažam izdevās salasīt uz parasto sudraba bļitkiņu, mormiška pagaidām zaudē, bet jau ir veiksminieki, kuri ir tikuši virs desmit kilogramiem(vēl nēsmu sazinājies ar divām mormiškotāju kompānijām). Peipusā ja neatrod asarus, tad var novilkties raudas, smukas, bet tās nav kur likt, citugad vēl varēja tās iemainīt pie zvejniekiem pret labākām zivīm, šogad nē, asariem cena 13-15 naudiņas, sevišķiem lomiem neviens nelielījās, pārsvarā 5-6 kilogrami, dažam nedaudz virs desmit, tikai viena daudzgadīga braucēju kompānija, kuri brauc ezerā ļoti tālu iekšā, ar GPS palīdzību meklē akmeņu grēdas un ķer tikai uz paštaisītām bļitkām, savika pa divām dienām 63 kilogramus lielisku(250-600grami) asaru, tas uz trijiem večiem. Peipusā piekrastes rajonos patreiz diezgan daudz trāpās vēdzeles, viņām patreiz jānārsto, sekojoši arī asari pulcēsies tajās vietās, sāks lieliski strādāt ikru krāsas mormiškas.
Labus vārdus dzirdēju par Sedas kūdras purviem, tur gan ir maksa 2,5 ls no deguna, toties asaru izmērs vienkārši labs, tā paziņam 11galvas svēra 5,7 kilogrami, patrāpās līdz pat 800-900 gramiem smagi, bet tur ir tikai nedaudz virs metra dziļums,parasti gan tur ir laba pirmā ledus cope, veči uz šķērsbļitkām velk līdakas un bieži arī asarus, vakar paziņa ķēra tikai uz mormišku, bļitku esot ignorējušas. Burtniekā ledus ir sasniedzis to biezumu, kad sevišķi daudz ālinģus vienā piegājienā neizurbsi, tomēr vēl sestdien asari ņēma, pat itin labi ēda bļitkas, toties svētdien cope bija ļoti kaprīza, pat raudas, kuru te ir šausmīgi daudz, ļoti vēlu nāca klāt iebarotajiem ālinģiem, mēs ar Ritu līdz vieniem pēcpusdienā katrs knapus desmit kilogramus gan salasījām, bet ar lielu staigāšanu un lasīšanu.
Gaujā pa bedrītēm lasa asarus, straumē, ar stacionāro barotavu, ķer raudas un baltos sapalus, bet ne sevišķi daudz 2-3,5 kilogrami pa dienu. Tagad ir laiks, kad var apmeklēt lielākos Latvijas ezerus, pameklēt asarus, varbūt kautkur arī nopietnāki brekši izrāda interesi par ēsmu, ne vienmēr tā zivs ir galvenā, lai būtu iekšējais miers un gandarījums par pavadīto dienu.

::  Mazais Baltezers - laba tradīcija.

Tie kuri neatbrauca uz Mazo Baltezeru sestdien nav tiesīgi spriest par to kas tur notika, bet notika tur laba makšķerēšana labā kompānijā. Zivis tāpat kā iepriekšējā nedēļas nogalē stāvēja mistiskos punktos un tie kuriem nepaveicās uzsēsties "uz zivīm" skrēja, skrēja un kādus 4-6 kilogramus saskrēja, tomēr ar to nepietika, jo ar sacensībām fantastisku rezultātu 9 un 8 kilogramiem smuku pliču, raudu un plaudēnu krastā nonāca pirmo divu vietu ieguvēji Jānis Vizors un mana mīļotā meitene Rita Verza-Grabovska, trešais palika Ainārs Eglītis. Patīkami pēc copes nobaudīt organizatoru sarūpēto karsto kafiju, maizītes, uzcept ugunskurā desiņas, izbaudīt kolosālu makšķernieku kopības sajūtu, jo katru dienu 150 vienādi domājošie kopā nesanāk. Pēc apbalvošanas, vairāk gan jaunajiem dalībniekiem par prieku, bija uguņošana, nezinu, man patika kaut arī paša rezultāts šoreiz bija diezgan viduvējs, bet tas nav galvenais, tāpēc lielu paldies vajag teikt klubam Pasaule, Latvijas avīzei un firmai Salmo, par vēl dažu patīkamu brīžu radīšanu, galvenais lai cilvēki saprot, ka to naudu kura tiek ieguldīta balvās un citos izdevumos šie organizatori ņem no savas kabatas, tāpēc cienīsim viņus kautvai par to vien, jo mūsu valsts politika nav labvēlīga pret nesavtīgiem palīdzētājiem. Tās ir manas domas, pats esmu uzņēmējs, tāpēc zinu kāda parasti ir attieksme pret potenciālo sponsoru no prasītāja puses, parasti skan vārdi - mums vajag, atvainojiet ja kādu apvainoju.
Esmu patiesi priecīgs, ka Pasaules čempionāts tika pārcelts uz Ungura ezeru, tur nebūs gadījuma lielo zivju, kas tik nopietnās sacensībās nebūtu pieļaujams, var daudz diskutēt par mazo asarīšu ķeršanu, bet tad sāksim pārspriest arī boksu un citus cīņu sporta veidus, praktiski visi kas dabū izjust īstu sacensību azartu saslimst ar šo kaiti un ticiet man tā nav sliktākā slimība.

::  Lomi.

Šajās brīvdienās liela daļa Valmieras makšķernieku ceļoja pa igauņu zemi, precīzāk ūdeņiem. Pērnavas līci patreiz labākie lomi ir ar "peršingu", speciālo asaru ķeramo kombainu, te labākie lomi bija 43-48 kilogrami, vidēji ap 20 kilogramiem. Mormišku jūras asari vēl tikpatkā nepazīst, kādus patsmit kilogramus izdevās savilkt uz parasto vai šķersbļitku, zivju pieņemšanas cena brīvdienās nokrita no 30 uz 20 kronām, bet lasot Stikuta Jāņa doto informāciju liekās , ka ar to viss arī beigsies, tikai zinot mūsu ļautiņu praktiskumu kautko jau izdomās tik un tā. Peipusā lomi kā kuram, tomēr pārsvarā veči ir apmierināti, esot savus 7-9 kilogramus asaru salasījuši, arī tur uz zivju nodošanu sevišķi cerēt nevajag, mazos nepieņem vispār, bet par lielajiem maksā no 15-18 kronām, bet to dara ļoti negribīgi, kuriozākais jau ir tas ka pēc oficiālajiem priekšrakstiem arī mājās tās zivis vest nedrīkst, jo to neļauj muitas likumi, ir man bijusi darīšana ar šiem tautiešiem un ar lielu pārliecību varu teikt, ka ne par velti par viņiem stāsta anekdotes.
Gaujā pa bedrēm veči velk asarus, tikai lielākā daļa bedru ir piedzītas ar ledus sablīvējumiem, Burtniekā kā vienmēr ķerās, zvejniekiem tīkli gan tur stāv tā pavairāk, tomēr ar tukšu muldēšanu tos no turienes ārā nedabūsim. Visā visumā ziema ir pilnībā stājusies pie valdīšanas.

::  Mans viedokli par pēdējām sacensībām.

Priekš mūsu komandas(SALMO)ļoti veiksmīgi ir noslēgusies pirmā Latvijas čempionāta kārta, tomēr ne viss gāja tik gludi. Trenniņos iepriekšējā dienā likās, ka atliek tikai paņemt sektora ārējo malu, nobarot laukumu un viss būs kārtībā, pliči un plaudēni pienāks, agrāk vai vēlāk bet pienāks, tikmēr bija paredzēts pa krastu lasīt asarīšus, lai konkurenti pārāk neatraujās. Tomēr tā izdevās tikai Guntim Kārkliņam, viņam gan vēl pirms starta jau iekšējā balss pareģoja uzvaru, pārējie mēs kā susliki pa stepi skraidījām no ālinģa pie ālinģa lasīdami mazus asarīšus un ķīsīšus, ļoti priecājāmies, ja izdevās noķert vismaz 30-40 gramīgu zivteli. Pēteris Lideris arī pirmajā dienā ļoti pārliecinoši apķēra savus konkurentus, tomēr vēlāk analizējot atzina, ka kāju pēdas no skraidīšanas ir jēlas, viss loms tika salasīts ar lielu darbu. Ļoti nepaveicās manai mīļotai meitenei, ieguldot visus spēkus un meistarību neizdevās iegūt pietiekoši labu rezultātu, bet tāpēc jau tā ir komanda, lai viena veiksme notušē cita neveiksmi. Pavērtējot daudzu pieredzējušu sportistu neveiksmi šajās sacensībās varu secināt, ka zivis stāvēja kautkādos mistiskos punktos, tās, kā parasti Baltezerā, nestaigāja, tikai tā var izskaidrot atsevišķu dalībnieku veiksmi - izurbjot tikai vienu ālinģi novinnēt zonu, tomēr tā ir veiksme tādā vietā apsēsties.Kopumā iespaids par sacensībām palika labs, mūs apmeklēja pat Ķīnas vēstnieks, viņš gribēja redzēt kā te viss notiek, jo Ķīnas komanda taisās piedalīties Pasaules čempionātā, bija gan neliels nepatīkams atgadījums ar kādu dalībnieku, kuram draugi mēģināja piemest no malas zivis, tomēr viss atrisinājās veiksmīgi, tikai puisis vairs par sportistu nekļūs, nekur tādus nemīl.Šajās sacensībās vēlreiz pierādījās, ka makšķerēšanā nekas nav paredzams iepriekš pilnīgi precīzi, ļoti priecē lielais dalībnieku skaits, atgādinu ,ka vēl varat pieteikt savu piecu cilvēku komandu uz Latvijas čempionāta otro kārtu, kura notiks Ungura ezerā 24.un 25. janvārī.

::  Sporta makšķerēšanas sezonas sākums.

Svētdien notika pirmās sacensības kurās piedalījās deviņas komandas pa pieci cilvēki katrā, bija divas debitantu komandas, tā pirmo reizi, pēc manas aģitācijas, piedalījās Dobeles makšķernieki un arī Koknesieši nebija agrāk redzēti mūsu rindās, cepuri nost viņu priekšā. Ledus biezums bija ap 15 cm, zonas bija saspraustas gar ezera krastu kuru vietējie uzskata par daudzmaz zivīgu, ķērās nelielas(līdz 100 gramiem) raudiņas un tik maziņi asarīši, kādus reti kur dabū redzēt, tāpēc no to ķeršanas visi atteicās, likdami uzsvaru uz raudiņām. Kā jau tāda tipa ezeros zivis stāvēja ļoti nevienmērīgi, ar to arī izskaidrojami stipri atšķirīgie lomu svari dažādu zonu uzvarētājiem.
Komandu vērtējumā 1.B&B cope
2.Pasaule
3.Salmo
4.Pasaule 2
5.Dobele !!!!!
Individuālajā vērtējumā uzvarēja cēsu trio, labi makšķernieki kuriem zvaigznes šajā dienā bija sastājušās pareizā kombinācijā, jo kā mēs smējāmies pirms mačiem, ziemā vāju makšķernieku sacensībās nav, ir tievi, ir resni, bet vāju nav, te būs pirmais desmitnieks: 1.Kristīne Maklere
2.Ainārs Bauģis
3.Laila Grīnberga
4.Arnolds Grebežniks
5.Normunds Grabovskis
6.Pēteris Lideris
7.Agris Ziediņš
8.Egons Simsons
9.Māris Nuķis
10.Jānis Upītis
Citos ūdeņos lomi ļoti atšķirīgi, Burtniekā asari ņēmuši diezgan kaprīzi, toties raudas labi, šodien Gaujā, no ledus, labi ņēma asari un baltie sapali, pietam asari līdz 800 gramiem lielākie, Trikātas puses dziļajos ezeros svētdien labi ēduši smuki asari, paņemot vairākas mormiškas. Peipusā kā kuram, citiem maz pēc skaita, bet smuki asari, citiem daudz, tomēr ne tik lieli.
Šodien viena kompānija taisījās rīt doties uz Pērnavas līci, esot jau daži līči ciet un pēc pieredzes zinot, ka vislielākos asarus tieši tādā pussalušā ledū varot savilkt, ja atbrauks atpakaļ, došu kādu ziņu.
Nu tad tagad laikam var visus Latvijas makšķerniekus apsveikt ar jaunās sezonas nopietnu sākumu, starpcitu vēl divas dienas varat pieteikt savu dalību visos trijos, vai kādā atsevišķi, Latvijas čempionāta zemledus makšķerēšanā posmos, galvenais lai jūs būtu piecu cilvēku komanda, pārējo visu varam palīdzēt sagatavot. Pirmais posms notiks 10. un 11.janvārī Mazajā Baltezerā.
 

::  Sāksim gadu ar labu copi.

Beidzot ir pienācis aukstums, kurš sastindzinās visus Latvijas ūdeņus, tur kur ledus jau stāv vairākas nedēļas veči pirmo asumu ir nodzinuši, jāatzīst ka zivis pēdējo nedēļu vētrainā laika iespaidā ņēma diezgan kaprīzi, bet pēdējās dienās vismaz asariem jau sāk parādīties apetīte un tepat Vidzemes mazajos ezeriņos varēja tikt pat pie lomiem ar kuriem nebūtu kauns atgriezties arī no Peipusa. Tā mēs 30. decembrī vienā no Taurenes ezeriņiem salasījām smukus asarus, Simsons Egons, kuru satikām uz šī ezera, pirmais atrada vienu līci kurā ar motilīti iebarotos ālinģos sāka vilkt lieliskus asarus(100-250 grami), trijās stundās viņam izdevās savilkt 61 pannas asari, mums pārējiem, kuri piebiedrojās Egonam vēlāk, bija no 25-40 ēdamie asari un pa simtam sprīdīši, kurus cītīgi sastūķējām atpakaļ ālinģos. Interesanti bija tas, ka asari ņēma tikai barotajos ālinģos, arī ja kādu laiku nenolaida kādu šķipsnu motiļu cope beidzās, šajās vietās bija ap čētri metri dziļš, tāpēc pirmai iebarošanai izmantojām barotavas, kuras atvērām 2,5-3 metru dziļumā, tālāk jau turpinājām piebarot no augšas.
Tiko zvanīja Arnolds Grebežniks no Limbažu rajona, ledus esot nostabilizējies, tāpēc tiko atceltās sacensības tiek pārceltas uz 4. janvāri, tās notiks Ozolu ezerā, pulcēšanās līdz 7,30, ir iespēja lēti pārnakšņot turpat Ozolu skolas kopmītņu viesnīcā, šo iespēju tradicionāli izmanto Kuldīgas un Mērsraga makšķernieki. Ja ir interese zvaniet man, palīdzēšu gan ar tārpiem, gan informāciju t. 9224086
Lai jums izdodās piecirst katru copi, un ne tikai makšķerēšanā .