ALTERNATĪVAIS FIZISKĀS AUDZINĀŠANAS UN SPORTA
LIKUMS

19 jūlijā, 2001

Projekts

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis ir sekmēt veselas nācijas veidošanu un nodrošināt katra iedzīvotāja iespējas nodarboties ar sportu, atbalstīt augstu sasniegumu sportu, kā arī garantēt sporta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un papildināšanu.

2. pants. Likums nosaka ar fizisko audzināšanu un sportu saistīto valsts, pašvaldības un sabiedrisko institūciju uzdevumus un sadarbību, kā arī fiziskās audzināšanas un sporta finansēšanas avotus un kārtību.

3. pants. Sports ir visa veida individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības uzlabošanai, gandarījuma un panākumu gūšanai sacensībās.

4. pants. Fiziskās audzināšanas un sporta jomā jāievēro šādus principus:

1) fiziskās audzināšanas un sporta aktivitātes ir svarīgs indivīda attīstības un garīgā līdzsvara faktors, personības izglītības, kultūras un sociālās dzīves pamatelements, veselas nācijas pamats;

2) fiziskās aktivitātes ir fundamentāls sabiedrības audzināšanas, integrācijas un sabiedriskās dzīves elements;

3) vienlīdzības princips - ikvienam, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, spējām vai sociālā stāvokļa, ir tiesības nodarboties ar sportu;

4) partnerības princips - nodrošina sadarbību starp valsti, pašvaldību, nevalstiskām organizācijām, uzņēmējiem un starptautiskajām institūcijām;

5) papildināmības princips - valsts budžeta finansējums papildina pašvaldību finansējumu, atbalsta finansējumi ir savstarpēji papildinoši un neaizstāj viens otru;

6) godīgas spēles princips un olimpiskie ideāli veido profesionālās ētikas normu pamatu sporta pedagoģiskajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā.

5. pants. Vienoto valsts sporta politiku nosaka ar speciālu likumu.

II nodaļa

Fiziskā audzināšana un sports izglītības iestādēs

6. pants. Fiziskajai audzināšanai un sportam vispārējās un augstākās izglītības iestādēs jānodrošina standarta prasības kustību iemaņu un prasmju apguvē un zināšanu apguvē to pielietošanai visa mūža garumā.

7. pants. Izglītības un zinātnes ministrs nosaka minimālo fiziskās audzināšanas stundu skaitu izglītības iestādēs, .vispārējās izglītības iestādēs paredzot ne mazāk kā par trim stundām nedēļā, kā arī eksāmenu un ieskaišu sistēmu pamata un vidējās izglītības abiturientiem.

8. pants. Skolēniem ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem speciālajās izglītības iestādēs fiziskās audzināšanas nodarbības vada fiziskās audzināšanas un sporta pedagogs ar augstāko speciālo izglītību.

9. pants. Izglītības iestādēs invalīdiem - skolēniem, audzēkņiem un studentiem - jānodrošina iespēja apgūt fiziskās audzināšanas programmu, kā arī nodarboties ārpusstundu sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.

10.pants. Pirmskolas izglītības iestādēs jāorganizē fiziskās audzināšanas nodarbības, un tās vada audzinātāji pēc pašu izstrādātām programmām.

11. pants. Augstākajās mācību iestādēs fiziskās audzināšanas nodarbības studentiem jānodrošina ne mazāk kā četrus semestrus.

12. pants. Katrai izglītības iestādei fiziskās audzināšanas standarta izpildei ir jābūt sporta zālei un laukumam ar nepieciešamo aprīkojumu, kāds noteikts Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvos.

13. pants. (1) Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par fiziskas audzināšanas un sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām.

(2) Izglītības iestādes vadītājam ar sporta bāzi un aprīkojumu pirmām kārtām jānodrošina savas skolas audzēkņi ārpusstundu fiziskās audzināšanas un sporta nodarbību organizēšanai un tikai pēc tam citas organizācijas.

14. pants. Pašvaldībām ir jānodrošina ar to teritorijā un valdījumā esošajām sporta bāzēm skolas, kurām nav savas sporta bāzes, lai tās organizētu obligātās fiziskās audzināšanas un ārpusstundu sporta nodarbības.

15. pants. Izglītības iestādes vadītājam jāveicina skolas sporta kluba veidošana un jānodrošina tā darbība.

16. pants. Ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu vispārējās izglītības iestādēs var apstiprināt viena vai vairāku sporta veidu specializāciju.

III nodaļa

Sporta klubi un to apvienības

17. pants. Sporta sistēmas pamatvienība valstī ir sporta klubs, kurā var brīvi apvienoties atsevišķi iedzīvotāji vai iedzīvotāju grupas, iekļaujoties fiziskajās aktivitātēs. Sporta klubu darbība sekmē iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, kā arī viņu piedalīšanos sacensībās, personisko rezultātu izaugsmi un personības socializāciju.

18. pants. Sporta klubi tiek veidoti pašvaldībās vai citur, un to darbība var būt saistīta ar vienu vai vairākiem sporta veidiem vai sporta aktivitātēm.

19. pants. Sporta kluba biedram ir individuāla biedra karte.

20. pants. Izglītības iestādēm ir tiesības dibināt skolu un augstskolu sporta klubus, kas organizē skolēnu un studentu brīvprātīgās sporta nodarbības pēc mācību procesa. Studentu sporta klubiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem var būt pieejamas federāciju vai pašvaldību sporta bāzes.

21. pants. Sporta klubi, kas ir juridiskas personas un darbojas saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", papildus sabiedrisko organizāciju valsts reģistram jāreģistrē ari attiecīgajā pašvaldībā. Pārējie sporta klubi jāreģistrē tikai attiecīgajā pašvaldībā. Turpat jāreģistrē arī sporta klubu apvienības.

22. pants. Valsti starptautiskajās organizācijās pārstāv tikai viena nacionālā sporta apvienība, kuras kompetenci un atbilstību noteiktajiem kritērijiem nosaka Latvijas Sporta pārvalde (turpmāk - Sporta pārvalde).

23. pants. Nacionālās sporta apvienības atbilstības kritērijus apstiprina Sporta pārvalde, pēc tam, kad tie ir saskaņoti ar augstāko Latvijas sabiedrisko sporta organizāciju.

24. pants. Sporta apvienības piedalās valsts sporta politikas īstenošanā un veicina veselīga dzīves veida praktisku īstenošanu un popularizēšanu ar fizisko un sporta aktivitāšu palīdzību. Tās attīsta un sekmē sacensību sistēmu valsts līmenī un piedalās starptautiskā līmeņa pasākumos.

25. pants. Augstāko Latvijas sporta sabiedrisko organizāciju, atbilstoši tās statūtiem, veido sporta veidu apvienības, teritoriālās klubu apvienības un tautas sporta (Sports visiem) apvienības.

26. pants. (1) Nacionālā olimpiskā komiteja - Latvijas Olimpiskā komiteja (saīsināti - LOK) apvieno olimpiskās vasaras un ziemas sporta apvienības, kā arī ar olimpisko kustību saistītās sabiedriskās sporta organizācijas.

(2) LOK savā darbībā vadās no IOC (International Olympic Committee) hartas un citiem saistošajiem starptautisko sporta organizāciju dokumentiem.

(3) LOK sadarbojas ar olimpiskajām sporta veidu apvienībām: federācijām, savienībām, ko reglamentē savstarpēji noslēgtie līgumi, sekmē Latvijas labāko sportistu sagatavošanu, nodrošina piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs, ievērojot godīgas spēles noteikumus.

(4) LOK sadarbībā ar mācību iestādēm un visām sporta apvienībām popularizē un īsteno olimpiskās kustības idejas valstī, atbalstot vasaras un ziemas olimpisko pasākumu un sacensību organizēšanu Latvijā un sportistu piedalīšanos Eiropas jaunatnes olimpiskas dienas un Pasaules jaunatnes spēlēs.

27. pants. (1) Nacionālā paralimpiskā komiteja apvieno invalīdu sporta apvienības, pievēršoties tiem sporta veidiem, kuri iekļauti Paralimpiskajās spēlēs. Tā nodrošina labāko sportistu atlasi, sagatavošanu un piedalīšanos Paralimpiskajās spēlēs.;

(2) Nacionālā paralimpiskā komitejā savā darbībā vadās no Paralimpiskās komitejas hartas.

28. pants. (1) Privātie komercdarbības sporta (fitness) klubi darbojas saskaņā ar statūtiem un sekmē iedzīvotāju veselības nostiprināšanu un veselīga dzīves veida popularizēšanu.

(2) Privātajos sporta klubos par treneriem un instruktoriem var strādāt tikai sporta pedagogi, kuriem saskaņā Izglītības likumu ir tiesības strādāt par pedagogiem.

IV nodaļa
Valsts un pašvaldību institūciju kompetence

29. pants. Izglītības un zinātnes ministrija fiziskās audzināšanas un sporta jomā:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju;

2) nosaka minimālo fiziskās audzināšanas stundu skaitu izglītības iestādēs, kā arī popularizē tajās sportu un veselīgu dzīvesveidu un lietderīgas laika pavadīšanas iespējas;

3) nodrošina valsts pārstāvniecību starptautiskajās sporta organizācijās;

4) atbild par sporta nozares kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tā izmantošanu izglītības jomā;

5) izstrādā un īsteno morālās un materiālās stimulēšanas principus un kārtību saskaņā ar valsts sporta politiku;

6) nosaka kritērijus augsta līmeņa sportista statusa noteikšanai;

7) veicina un finansē sporta zinātnes attīstību;

8) nodrošina sporta interešu izglītības programmu finansēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9) nosaka kritērijus un kārtību nosaukuma - Interešu izglītības iestādes ar profesionālo ievirzi sportā - piešķiršanai;

10) apstiprina izglītības iestāžu audzēkņu valsts vienotas fiziskās sagatavotības pārbaudes (testu) programmas;

11) apstiprina izglītības iestāžu audzēkņu vienotu sporta sacensību sistēmu.

30. pants. Labklājības ministrija:

1) koordinē sportistu, bērnu un jauniešu veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību sportistiem pie paaugstinātām fiziskām slodzēm;

2) izstrādā antidopinga programmas;

3) izstrādā sporta programmas invalīdiem;

4) izstrādā programmas sporta medicīnā;

5) nodrošina datu apkopošanu un analīzi par iedzīvotāju, īpaši bērnu un pusaudžu, fizisko attīstību un fizisko sagatavotību;

6) koordinē ar sporta medicīnu saistītos jautājumus izglītības iestādēs;

7) pārzina Nacionālo paralimpisko komiteju un nodrošina tās medicīnisko apkalpošanu;

8) koordinē skolēnu fiziskās sagatavotības pārbaudi un analīzi ar Eirotestu palīdzību.

31. pants. Aizsardzības ministrija:

1) nodrošina valsts labāko sportistu - militārpersonu un obligātā dienesta karavīru - treniņu un sacensību iespējas;

2) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

3) nodrošina militārpersonu vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību.

32. pants. Iekšlietu ministrija:

1) atbalsta valsts labāko sportistu - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku - treniņu un sacensību iespējas;

2) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošina iekšlietu sistēmas darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

 

33. pants. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā programmas, kas nodrošinātu iespējas nodarboties ar sportu ieslodzījuma vietās.

34. pants. Latvijas Sporta pārvalde ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esoša valsts iestāde, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Tās galvenie uzdevumi ir šādi:

1) piešķirt augsta līmeņa sportista statusu saskaņā ar noteiktiem kritērijiem;

2) nodrošināt sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) vākt, apkopot un analizēt sporta statistiku un periodiski publicēt informāciju par sporta zinātni un sporta vēsturi un sporta aktualitātēm Latvijā;

4) atbildēt par sporta nozares kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tā izmantošanu izglītības jomā;

5) reģistrēt sporta būves, sporta skolas, sporta klubus un sporta apvienības;

6) nodrošināt valsts pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās;

7) saskaņot starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā;

8) slēgt līgumus ar darba devējiem, lai atvieglotu augsta līmeņa sportistu darbību, sekmētu viņu izglītību un profesionālo izaugsmi, kā arī nodrošinātu tādus darba apstākļus, kas ir savienojami ar treniņiem un piedalīšanos sporta sacensībās;

9) koordinēt komplekso (vairākos sporta veidos) sporta pasākumu rīkošanu valsts līmenī;

10) izstrādāt sporta veidu apmācību programmas sporta skolām un to finansēšanas kārtību;

11) popularizēt izglītības iestādēs sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

12) koordinēt sporta izglītības un sporta interešu izglītības iestāžu darbību;

13) nodrošināt organizatoriskās un finansiālās sistēmas pilnveidošanu darbā ar talantīgiem jauniešiem;

15) vadīt izglītības iestāžu audzēkņu valsts vienotas fiziskās sagatavotības pārbaudes (testu) programmu.

35. pants. Katra ministrija atbalsta fiziskās un sportiskās aktivitātes tās pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs.

 

36. pants. Pašvaldības:

1) nosaka par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju pašvaldībā,

2) finansē sporta izglītības programmas to pārziņā esošajās sporta izglītības iestādēs,

3) atbalsta un veicina jaunu sporta klubu veidošanos un sporta klubu darbību,

4) būvē un uztur sporta bāzes, lai radītu iespēju savas pašvaldībās iedzīvotājiem iesaistīties fiziskās aktivitātēs;

5) veido veselības takas un celiņus dažādām sporta nodarbībām,

6) atbalsta un veicina jebkura veida starptautisko sadarbību sportā.

37. pants. Darba devējs atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu saskaņā ar darba līgumiem un darba koplīgumu. Darba devējs ir tiesīgs organizēt darbiniekiem sacensības un dalību sporta federāciju un citu personu rīkotajās sacensībās.

38. pants. (1) Nacionālā sporta padome ir konsultatīva institūcija, lai atbalstītu valsts fiziskās audzināšanas un sporta politikas īstenošanu, veicinātu sabiedriskā sporta sektora nostiprināšanos, koordinētu ar sporta nozari saistītos reālos un stratēģiskos uzdevumus, analizētu valsts un speciālā budžeta sadalīšanas lietderīgumu un atklātumu, ieteiktu naudas un citu balvu piešķiršanu augstas klases sportistiem, komandām, to treneriem un attiecīgajām sporta apvienībām.

(2) Nacionālo sporta padomi izveido Ministru kabinets. Tās sastāvā ietilpst fiziskajās aktivitātēs un sportā iesaistītās puses - pārstāvji no valsts un pašvaldībām, kā arī no sporta apvienībām.

(3) Nacionālo sporta padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.

 

V nodaļa

39. pants. Augsta līmeņa sportista statusu iegūst sportists, kas atkārtoti izpildījis augstus rezultātus starptautiskajās sacensības un ir iekļauts Latvijas augsta līmeņa sportistu sarakstā.

40. pants. Augsta līmeņa sportistam, saskaņojot ar sporta veida federāciju, ir tiesības slēgt individuālu līgumu ar sponsoru, kurš atbalsta viņa darbību augstu rezultātu sasniegšanai, kā arī saņemt ziedojumus.

41. pants. Augsta līmeņa sportistam ir tiesības mācīties augstākajās mācību iestādēs pēc saskaņota, individuāla mācību plāna.

42. pants. Gadījumā, ja augsta līmeņa sportists ir valsts vai pašvaldību darbinieks, viņam tiek noteikts īpašs darba režīms, lai viņš varētu turpināt trenēties un piedalīties sporta sacensībās.

43. pants. Augsta līmeņa sportistu sagatavošanā sporta apvienības izmanto sadarbības līgumus ar citu valstu un starptautiskajām organizācijām.

VI. nodaļa

Sporta bāzes un sacensību organizēšana

44. pants. Sporta bāzes ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, vai vide. Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotāju fizisko audzināšanu un iespēju nodarboties ar sportu.

45. pants. Sporta bāzes iedzīvotājiem rada iespējas fiziskām nodarbībām. Atkarībā no tehniskā nodrošinājuma tās kalpo dažāda līmeņa sacensību rīkošanai. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.

46.pants. Normatīvus par sporta būvju tehnisko atbilstību, higiēnas prasībām un invalīdu, kuriem ir speciālas prasības iespējām nodarboties ar sportu, kā arī sertificēšanas un sporta bāžu drošības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

47.pants. Par sacensību rīkošanu tās organizators iesniedz pieteikumu pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise. _;

48. pants. Sacensību organizators sacensību norises vietā nodrošina medicīniskās palīdzības pieejamību, kā arī higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu ievērošanu. Sacensību organizators ir atbildīgs par kārtības uzturēšanu sacensību laikā.

49. pants. Sacensību organizatori, tiesneši, instruktori, kā arī brīvprātīgie palīgi ir atbildīgi par attiecīgās sporta apvienības apstiprināto sacensību noteikumu ievērošanu.

50. pants. Par dopinga lietošanu atbildīgs ir treneris, ārsts un sportists saskaņā ar starptautiskās sporta apvienības reglamentu, bet Olimpiskajās spēlēs - saskaņā ar Olimpiskās spēles dopinga noteikumiem.

VII. nodaļa

Sporta sistēmas finansēšana

51. pants. Sporta sistēmas finansēšanas avoti ir:

1) valsts budžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu atskaitījumi;

2) sporta apvienību un organizāciju pašu iegūtie līdzekļi,

3) pašvaldību budžeta līdzekļu atskaitījumi;

4) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

5) starptautisko sporta federāciju/apvienību atskaitījumi,

6) mērķa investīcijas.

52. pants. No valsts un valsts speciālā budžeta prioritāri finansējamas ir sporta bāzes, kā arī šādi sporta kustību virzieni:

1) sports visiem;

2) jaunatnes sports;

3) augstu sasniegumu sports.

53. pants. (1) Finansējumu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" no valsts un valsts speciālā budžeta par sporta politikas īstenošanu ir tiesīgi saņemt:

1) vadošā sabiedriskā sporta organizācija;

2) sporta veidu apvienības;

3) sporta klubu teritoriālās apvienības;

4) sporta klubi;

5) privātie sporta klubi.

(2) Sporta apvienības ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību finansējumu sākot no otrā darbības gada.

54. pants. No pašvaldību budžeta līdzekļiem finansē:

1) mācību iestāžu un sporta skolu kompleksu;

2) fiziskās audzināšanas un sporta speciālistus,

citus sporta pasākumus saskaņā ar ikgadējo budžetu.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 7. un 11.pants stājas spēkā sākot no 2002/2003 mācību gada.

2. Šā likuma 12. pants stājas spēkā no 2005.gada.

3. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šis likums izveido Nacionālo sporta padomi un apstiprina tās nolikumu un personālsastāvu.

PAR ALTERNATĪVO LIKUMPROJEKTU

Atvēlot nozīmīgu vietu Latvijas tēla veidošanā augstas klases sasniegumiem sportā, mūsu Latvijas sporta sistēmas analīzes pamatā paliek pieeja, ka par galveno mērķi jāizvirza veselīgas tautas veidošana - kā fiziskās audzināšanas un sporta nozare visracionālāk un efektīvāk varētu iesaistīties šī mērķa īstenošanā un sadarboties ar citām sociālās nozares sfērām, kuras tāpat nes atbildību par morāli, fiziski un garīgi veselu tautu, kas ir valsts ekonomiskā uzplaukuma pamats. Atšķirībā no MK Sporta likumprojekta, mūsu izstrādātajā alternatīvajā likumprojektā esam ieveduši nodaļas, kuras, mūsuprāt, stiprinās Latvijas sporta sistēmas attīstību demokrātijas virzienā, ievirzīs un nostiprinās visu sociālo grupu iedzīvotāju (īpaši bērnu un jaunatnes), iesaistīšanu sporta nodarbībās. Alternatīvajā likumprojektā ir mēģināts ieviest saskaņu starp jaunatnes, tautas sportu (Sports visiem) un augstu sasniegumu sportu. Likumprojekts ir izstrādāts ar skatu nākotnē.

IZM SP likumprojektā iztrūkst kāds būtisks sporta termins, kas iekļauts EP sporta dokumentos: sporta kustība, kas aptver visas sabiedriskās sporta organizācijas un to darbību valsts sporta politikas īstenošanā, un kas ir demokrātiskas sporta sistēmas virzītājspēks. Olimpiskā kustība ir sporta kustības sastāvdaļa.

Kāpēc Fiziskās audzināšanas un sporta likums?

— Balstoties uz III Sporta kongresā pieņemtajiem dokumentiem, esam nodēvējuši likumprojektu par Fiziskās audzināšanas un sporta likumu, jo Izglītības likumā nekas nav minēts par fizisko un sporta audzināšanu. Mūsuprāt, jāatstāj jēdziens fiziskā audzināšana, kas nozīmē sapratnes ieaudzināšanu skolēnā par dažādu fizisko kustību ietekmi uz ķermeni un to nozīmi veselības stiprināšanā, izvairīšanos no traumām, godīgas spēles noteikumu apgūšanu, tiesāšanas normu un principu apgūšanu u.t.t. Termina sports nozīme pielīdzināma fiziskajai audzināšanai ar mērķi apgūt noteiktu sporta veidu, iesaistīties sacensībās, lai sasniegtu rezultātus, pakāpeniski tos uzlabojot. Fiziskās audzināšanas (sporta) skolotājam ir piešķirama nozīmīga loma - ar fizisko kustību palīdzību veidot bērnos izpratni par veselības nozīmi visam mūžam.

— Iekļauta nodala par fizisko audzināšanu mācību iestādēs. jo tieši tajās veidojas jaunais nākotnes cilvēks. Esam pārliecināti, ka skolas sporta klubs, kurš ir ierakstīts EP Sporta hartas pantos, var kļūt par labu pamatu skolēnu iniciatīvai savas skolas sporta zāles un laukuma sakārtošanā, dot iespēju iepazīties ar sabiedriskas organizācijas statūtiem, lai turpinātu iegūto pieredzi augstskolās, kurās visa sporta kustība balstīta tieši uz augstskolu sporta klubiem.

Latvijā (arī pašā Rīgā) vēl ir ne mazums skolu, kurās nav sporta zāles, tādēļ ieviesām pantu, kas paredz, ka katrā skolā jābūt aprīkotai sporta zālei un sporta laukumam. Tā ir valsts un pašvaldību atbildība. Un, ja pašvaldībai trūkst līdzekļu, valstij tie jāatrod.

— Iekļauta nodaļa par Latvijas sporta sistēmas veidošanās mehānismu, kuras pamatā ir sporta veidu federācijas ar saviem klubiem un teritoriālajām/reģionālajām sporta klubu apvienībām un to augstākā (vadošā) valsts sabiedriskā sporta organizācija.

— Sporta sistēmas pamatā ir sporta klubs, kurš veidojas pārsvarā pašvaldību līmenī. Jebkuram cilvēkam jābūt iespējai caur savu sporta klubu un sporta federāciju izvirzīties līdz valsts un starptautiskajam līmenim.

— Latvijas augstākā sabiedriskā sporta apvienību jumta organizācija, kuras dibināšanu paredz III Sporta kongresā pieņemtais dokuments, ir ļoti svarīgs posms valsts sporta politikas un demokratizācijas procesu īstenošanā, jo apvieno sporta federācijas, reģionālās sporta klubu apvienības un tautas sporta (sports visiem) apvienības. Piezīme: Balstoties uz likumu «Par sabiedriskām organizācijām un apvienībām», runājot par sporta apvienībām, mēs ņemam vērā, ka sporta apvienības ir: federācijas/savienības/asociācijas/biedrības, taču tekstā visbiežāk lietojam nosaukumu federācijas.

— Izvirzīts atšķirīgs viedoklis par Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) uzdevumiem un darbību.

Par pozitīvu jāuzskata fakts, ka valdības ministri atbalsta sporta nozari. Tomēr, lai demokratizētu Latvijas nacionālo sporta padomi un tās darbības principi neaprobežotos ar MK sēdes sava veida turpinājumu, LNSP darbību nepieciešams pavērst demokrātiskas darbības virzienā, paredzot tās sastāvu papildināt, panākot līdzsvaru starp valsts un dažādu sabiedrisko sporta organizāciju pārstāvjiem. Līdz ar to ir jāmaina LNSP nolikums. Rūpīgāk izanalizējot LNSP statūtus, redzams, ka tie nav juridiski korekti, jo dublē IZM SP funkcijas un uzdevumus.

— Secinām, ka finansu sadalē valda voluntārisms, lobēšana un neinformētība. Šādas situācijas pamatā ir neizveidotā un nestabilā Latvijas sporta sistēma ar tās vājo sabiedrisko sporta apvienību sektoru . Pašreizējā situācijā valsts un īpaši speciālā budžeta (kā iepriekš minējām) sadales mehānismu veic pāris cilvēku. Sabiedriskajam sporta sektoram praktiski atņemtas lemšanas tiesības. Visu speciālo budžetu sadala IZM SP direktors E. Fogelis ar savu parakstu izveidojot sporta nozares 6 cilvēku ekspertu padomi, kuru vada Sporta pārvaldes jurists. Te jāmin, ka droši nav tādu demokrātijas valstu, kur tik lielas naudas summas valdība uzticētu sadalīt nelielai grupai cilvēku, bez attiecīga fonda starpniecības.

SECINĀJUMI

Papildus priekšlikumiem, kuri ir iestrādāti alternatīvajā likumprojektā, izsakām šādus ierosinājumus:

1. Lai veicinātu sabiedrisko sporta organizāciju aktivitāti un to nostiprināšanos, dot iespēju tām piedalīties valsts un speciālā budžeta līdzekļu sadalē un tās izpildes kontrolē;

2. Nodibināt Sporta (kapitāl- ) fondu, kas darbotos līdzīgi kā Kultūrkapitāla fonds, ar ekspertu komisijām, dodot iespēju plašākai sporta sabiedrībai piedalīties Latvijas sporta politikas īstenošanā;

3. LOK kļūt par Latvijas augstāko sabiedrisko sporta organizāciju, apvienojoties ar LSFP, reģionālajām un tautas sporta (Sports visiem) apvienībām;

4. Uzskatām par lietderīgu veikt NSS un LOV apvienošanu, lai novērstu funkciju dublēšanos, paredzot pienākumu, atbildības un finansu sadali, jo LOV jau pašreiz darbojas kā valsts organizācija, saņemot tās finansējumu.

5. Šajā gadā rīkot konferenci par Latvijas sporta sistēmas tālāko attīstību, kurā, uzklausot dažādus viedokļus un pieredzi, nonāktu pie Latvijas apstākļiem un tradīcijām visoptimālākā risinājuma.

Nobeigumā gribam atzīmēt, ka mēs vēlamies sakārtotu Latvijas sporta sistēmu un lai sporta nozarei valsts atvēlētu vēl vairāk līdzekļu. Kopš neatkarības atgūšanas ir pagājis ļoti īss laika posms, tādēļ izglītošanās procesam ir piešķirama liela nozīme. Bet, lai jebkuru sistēmu veidotu uz Eiropas demokrātijas principiem, piemērojot tos Latvijas apstākļiem, ir ļoti daudz jāmācās un jebkuram, sevišķi ar sporta nozari saistītiem cilvēkiem, aktīvi jāiekļaujas šajā darbā.

Mēs esam atvērti diskusijām, jo neuzskatām, ka mūsu piedāvātais Fiziskās audzināšanas un sporta likumprojekts ir absolūts. Tam jākalpo kā iniciējošam materiālam, lai kopā ar Latvijas sporta organizācijām un jau iesniegtā Sporta likumprojekta autoriem mēģinātu dialektiskā diskusijā vai speciāli šai nolūkā organizētā konferencē izveidot labu likumu, kas ilgus gadus kalpotu stabilai Latvijas sporta sistēmas attīstībai.

Back

Šī ir Jāņa Stikuta privātā mājas lapa. Autora tiesības pieder Jānim Stikutam. Citām personām ,- ja tas ir atsevišķi norādīts. Adrese: jst@fishing.lv