|
Pateicoties ievērojamam sponsoru,
galvenokārt firmu R Soft Ražotājs un Salmo atbalstam
2001.gads mūsu makšķerēšanas sporta izlasēm ir raksturīgs ar
iespēju piedalīties necerēti daudzās starptautiskās sacensībās. Ja
atceramies, jau gada sākums bija veiksmīgs Latvijas komandai,- tā
izcīnīja sudraba medaļas pasaules meistarsacīkstēs zemledus
makšķerēšanā Maskavā. Gatavojoties šīgada pasaules čempionātam
makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri, kurš septembra vidū notiks
Parīzē, Latvijas izlases makšķernieku delegācija ( N. Grabovskis,
G.Kārkliņš, V.Arehins, L.Pankovs, treneris J. Grigorjevs, pārstāvis J.
Stikuts) jūnija pēdējās dienās Bulgārijā Plovdivā izmēģināja
spēkus attiecīgajās Eiropas meistarsacīkstēs. Šīs bija pirmās
šāda līmeņa sacensības, kurās Latvijas pārstāvjiem radās iespēja
salīdzināt savas makšķerēšanas iemaņas atklātā ūdenī ar citu
valstu makšķernieku varējumu. Pastāv uzskats, ka pasaules modi un
līmeni šajā sporta veidā pārsvarā nosaka Eiropas makšķerēšanas
sporta lielvalstis Anglija , Itālija , Francija, Vācija. Tieši
tāpēc arī Latvijas komanda , izlēma izmantot iespēju tikties un
klātienē paspēkoties arī ar makšķerēšanas eliti, visa
vadošās Eiropas komandas kopskaitā 22, bija pieteikušas dalību
sacensībām Plovdivā .
Ievadā, šķiet, vēl ir nepieciešams paskaidrot, ka līdzdalībai
šādās sacensībās ir visai tāla līdzība ar parasto romantisko
makšķerēšanu. Vadošo valstu izpildījumā čempionāti
ir pilnīgi profesionāls pasākums, un tikai vienas šādas līdzdalības
budžets 5 cilvēku komandai ir 20 tūkstoši USD un vairāk. Neskaitot
pamatinventāra izmaksas, kuras vienam sportistam, kurš vēlas atrasties
sportistu pirmajā simtniekā, var būt 2 20 tūkstošu USD robežās.
Un nerēķinoties ar laiku treniņiem un sacensībām,- vidējas klases
komandas sezonā startē vismaz 5-10 sacensībās, bet vadošie sportisti,
kuri bieži ir profesionāļi, pie ūdeņiem pavada līdz 250 dienas
gadā. Uz šī fona mūsu sportisti, kā šo sacensību debitanti
izskatījās vizuāli it kā apmierinoši, taču, kā
vēlāk izrādījās, pieticīgi pēc būtības. Taču šī,
kā viena no gūtajām vērtīgām atziņām, kļuva skaidra tikai pēc
tam, kad sacensības bija jau beigušās.
Tagad par visu pēc kārtas.
Izrādījās, ka nokļūt Plovdivā 6 cilvēku makšķernieku
delegācijai, kuras bagāža sastāda 40 vienības kopsvarā ap 700 kG,
nemaz nav vienkārši. Tikai pateicoties tūrisma firmas Voyage
atbalstam, izdevās visu mantu, arī visai dārgos bet vārīgos
makšķerkātus caur visām muitām un pārkraušanām 22. jūnijā
nogādāt līdz galamērķim sveikus un veselus. Tam sekoja visai
veiksmīga izvietošanās viesnīcā un dažādu sīku tehnisku jautājumu
risinājums, bija jāsagādā gan dažādas ēsmas treniņiem un
sacensībām, gan katrai dienai jānoorganizē visa ekipējuma transports
uz treniņu un sacensību vietu. Taču jau nākošajās
dienās saskāramies arī ar problēmu, kuras risinājums bija ārpus
mūsu iespēju robežām. Plovdivā, kura izvietojusies Bulgārijas
kontinentālajā vidienē, sākās un līdz pat sacensību beigām 1.
jūlijā valdīja neprognozēti karsts laiks. Temperatūra dienās, kad
notika treniņi un sacensības, ēnā bija 30-32 grādi, saulē līdz 40
grādiem pēc Celsija. Varat iedomāties, cik sarežģīti ir šādā
tveicē saglabāt dzīvās ēsmas, un, cik var izturēt pats attiecīgi
nesagatavotais makšķernieks no ziemeļnieciskās Latvijas. Kā vēlāk
pastāstīja citu komandu dalībnieki, viņiem tas neesot nekas neparasts
, tādā iecienītā čempionātu
norises vietā kā Portugāle ( tur notiks arī 2002. gada pasaules čempionāts)
temperatūra var būt vēl vismaz 5 grādus augstāka. It kā sīkums,
taču jārēķinās ar papildus
nepieciešamību pēc ļoti plāna dienvidnieciska apģērba,
aizsargkrēmiem, saulessargiem, pārvietojamiem ledusskapjiem utt.,
nerunājot nemaz par tādām lietām kā aklimatizācija. Šoreiz šo
problēmu mēs daļēji risinājām vienkārši -saīsinot treniņu laiku,
jo pie ūdens ēnu atrast nevarēja .
Sacensības un arī treniņi notika speciāli airēšanai no betona
izbūvētā mākslīgā ūdenstilpē. Tā nodrošināja visiem
dalībniekiem līdzvērtīgus apstākļus visur bija vienāds 2.80 m
dziļums , vienāda augu valsts, vienāds zivju sastāvs. Galvenokārt
sīkas 50 200 gr smagas karūsas kā arī karpas. Visdažādākās
karpas kopsvarā 16 tonnas bija ielaistas šajā ūdenstilpē, speciāli
sagatavojot to sacensībām. Vairumā bija 400 līdz 800- gramu karpiņas,
taču gadījās arī 2-4kg smagi
eksemplāri. Lai gan makšķerēšana parasti risinājās no 10.00 līdz
13.00 dienā, lomi bija iespaidīgi. Treniņos trijās stundās viena
sportista noķerto zivju kopsvars parasti bija 10-15 kG robežās, bet
atsevišķos gadījumos pat līdz 25 kG. Kā tas ir noteikts sacensību
noteikumos, pēc nosvēršanas visas zivis tika atlaistas atpakaļ
ūdenī. Starp citu, interesants novērojums, kurš pretēji mūsu
karpu un foreļu dīķu īpašnieku apgalvojumiem un šaubām, vēlreiz
apstiprina noķerto zivju atpakaļ atlaišanas efektivitāti. Veselu
nedēļu aptuveni 110 makšķernieki katru dienu noķēra vismaz vienu
tonnu zivju dienā, kuras pēc trīs stundu uzglabāšanas un tai
sekojošas svēršanas atlaida atpakaļ. Bija daudz gadījumu, kad lielas
zivis norāvās ar visu āķi,- parasti sportisti lietoja 0.10 0.16 mm
auklas. Bija atsevišķi eksemplāri, kuri tika noķerti vairākkārtīgi,
par ko liecināja notrūkušie āķi karpu lūpās. Tas viss notika
slēgtā ūdenstilpē, un visi mēs bijām liecinieki, ka kopumā, pat
neskatoties uz karsto laiku, pēc sacensībām ūdenī beigtas varēja
redzēt tikai atsevišķas nelielas zivis, kuru nobeigšanās cēloņi
varēja būt visdažādākie.
Par makšķerēšanas tehnoloģiju.
Kā jau mēs to paredzējām, šīs
sacensība vēlreiz parādīja, ka makšķerēšanā ar pludiņa
makšķeri nozīmīgākās ir trīs lietas. Pirmkārt, tā ir māka zivis
pievilināt un noturēt savā zonā ar iebarošanu. Otrkārt , tā ir
māka jebkuriem apstākļiem piemeklēt un sagatavot atbilstošu
iespējami labāko sacensību inventāru. Un, treškārt, pilnībā ir
jāpārvalda inventāra pielietošanas iemaņas, proti, ar inventāru ir
jāprot ātri un precīzi darboties. Lai gan mēs savās mājās mūsu
labāko sportistu makšķerēšanas prasmi vērtējām kā apmierinošu,
dažkārt pat kā ļoti efektīvu, čempionāts
parādīja, ka, lai tuvotos labākajiem, darba netrūkst. Vienkārši
izsakoties, kamēr mūsējais noķer 5 kG zivju, labākie profesionāļi
10 kG un vairāk. Iemesli, manuprāt, ir daudz un dažādi. Piemēram,
kā starptautisko sacensību debitantiem mums trūkst pieredzes
jautājumā par zivju uzvedību dažādas sacensību ūdenstilpēs slēgtā
kā Plovdivā, upēs ar spēcīgu straumi kā Sēnā Parīzē. Šādu
pieredzi nav iespējams aizvietot ar teorētiskām zināšanām. Tā prasa
laiku. Sakarā ar to, ka mūsu makšķerēšanas praksē tikai pēdējā
laikā parādās augsti efektīvas iebarošanas ēsmas, kuras būtiski var
celt makšķerēšanas efektivitāti, trūkst pietiekošas izpratnes un
pilnvērtīgu ziņu par ziņu par dažādu ēsmu un piedevu lietošanu
dažādos apstākļos. Diemžēl, šī problēma ir jārisina mums
pašiem. Atšķirībā no inventāra, kuru katrs var aplūkot, galvgala
komandas izvairās rādīt savu iebarošanas ēsmu virtuvi. Vairumā
gadījumu šī tēma tiek ietīta noslēpumainības plīvurā, bet
daudzām plašāk kultivētām atziņām ir stipra reklāmas piegarša.
Jāpiemin , ka dažādās ēsmas ieņem ievērojamu daļu sportista
budžetā, piemēram, komandai, lai tā varētu kaut cik jēdzīgi
startēt pasaules čempionātā,
līdzi ir jābūt vismaz 500 kG iebarošanas pamatbarības. Vēl lielāka
sportista budžeta sastāvdaļa ir makšķerēšanas inventārs.
Pievienotajos fotoattēlos var daļēji redzēt, no kā sastāv
mūsdienīgs sportista ekipējums. Tas viss kopumā nodrošina iespēju
ātri un efektīvi darboties relatīvi īsajās trīs stundās, kuras
sacensībās ir dotas, lai katrs parādītu savu prasmi. Ne velti
sacensības makšķerēšanā pasaules līmenī makšķernieku vidē tiek
pielīdzinātas Formula-1 sacīkstēm - tajās tiek izmantots viss
pašreiz labākais neatkarīgi no cenas. Nenoliedzami, ka neatņemama un
arī dārgākā inventāra komponente šodien ir 14.50 metrus gara
štekera makšķere, kuras cena var svārstīties no 500 līdz 5000 USD un
vairāk. Šī makšķere, kopā ar savdabīgo tās pielietošanas tehniku
ir būtiski izmainījusi priekšstatu par moderno makšķerēšanu,
vienlaicīgi daudzās situācijās makšķerēšanu padarot būtiski
efektīvāku. Taču tās augstā cenā pašreiz vēl kavē šo makšķeru
izplatību pie mums, līdz ar to trūkst plašākas pieredzes tās
pielietošanā. Jācer, ka ,augot karpu makšķerēšanas popularitātei,
plašāks kļūs arī štekera makšķeru īpašnieku pulks arī pie mums,
un līdz ar to paplašināsies arī derīga informācija par tās
lietošanas īpatnībām.
Par mūsējo startu.
Uzreiz jāsaka, ka tam bija treniņa
pieskaņa. Galvenokārt tāpēc, ka mēs tikai mēnesi iepriekš
izlēmām braukt uz Plovdivu, attiecīgi komanda startēja bez nopietnas
sagatavošanās un mainītā sastāvā . Brauciena svarīgākais mērķis
bija iegūt reālo priekšstatu kādi mēs izskatāmies pārējo
vidū. Kad pirmajos treniņos Normunds Grabovskis trijās stundās
noķēra 18 kG zivju , bet pārēji ap 10 kG katrs, likās, ka viss būs
kārtībā. Taču pirmais priekšstats bija pārsteidzīgs,-
karstais laiks darīja savu darbu, arī makšķeres jau treniņos lūza,
lai piedalītos sacensībās bija jāsāk rīkoties taupīgāk gan ar
inventāru gan ar veselību. Tuvojoties sacensību dienai mūsu sportistu
darbības efektivitāte kritās, sacensībās tas atspoguļojās gan
individuālajās vietās, labākais mūsu sportists Normunds Grabovskis ar
31 punktu un 10.170 kG zivju bija 74. vietā, gan komandas 22.vietā
kopvērtējumā ar 189 punktiem un 40.195 kG lomu, pavisam nedaudz ( tikai
80 gramu starpība!) aiz Šveices (40.275 kG) un mūsu ziemeļu kaimiņiem
Zviedrijas un Somijas. Arī kopumā sacensības par čempionu medaļām
ritēja ļoti spraigi. Līdz sacensību pēdējam mirklim starp visiem
līderiem notika sīva cīņa, par to mēs varējām spriest pēc tā, kā
sportistu palīgi, bruņojušies ar rācijām, uzmanīgi sekoja katrai
konkurentu noķertai zivij. Iznākums nebija skaidrs līdz pat pēdējai
sacensību sekundei. Tikai noslēguma svēršana, kad dažreiz iegūto
vietu sektorā izšķīra pat 5 grami, visu salika savās vietās. Eiropas
čempionātā individuālā
vērtējumā visu pjedestālu aizņēma Itālijas sportisti. Zelta medaļu
izcīnīja Iacopo Falsini, kurš abās dienās savos sektoros bija
labākais un noķēra kopsvarā 24.370 kG zivju . Sudrabu ieguva Simone
Carraro ar 3 punktiem un 23.335 kG , bronzu ar tādu pašu punktu skaitu,
bet mazāku lomu 23.305 kG ieguva Umberto Ballabeni. Komandu
vērtējumā samērā pārliecinoši ar piecu dalībnieku 29 punktiem un
107.250 kG lomu zelta medaļas ieguva pašreizējie pasaules čempioni
itāļi. Līdzīgi kā iepriekšējā
pasaules čempionātā Itālijā arī
šoreiz otrā vietā palika angļi ar 43 punktiem un 85.670 kG smagu lomu,
trešie - ungāri ar 65 punktiem un 81.935 kG lomu. Salīdzinoši
neveiksmīgi startēja nākošā pasaules čempionāta
saimnieki un vieni no šo sacensību favorītiem franči, kuri piekāpās
arī beļģiem un vāciešiem un bija tikai sestie. Visas vadošās
komandas izcēlās ar to, ka ļoti efektīvi darbojās ar štekera
makšķerēm un uzskatāmi parādīja šo makšķeru priekšrocības.
Noslēgumā jāatzīmē, ka čempionātā
neskatoties uz aso konkurenci vadošo sportistu vidū, valdīja ļoti
draudzīga atmosfēra un līdzās ar jaunām atziņām mēs ieguvām daudz
jaunu draugu visā Eiropas kontinentā. Pielikumā
var redzēt arī bildes.
|