Latvija Eiropā.

22 jūlijā, 2001

 

Pateicoties ievērojamam sponsoru, galvenokārt firmu R Soft Ražotājs un Salmo atbalstam 2001.gads mūsu makšķerēšanas sporta izlasēm ir raksturīgs ar iespēju piedalīties necerēti daudzās starptautiskās sacensībās. Ja atceramies, jau gada sākums bija veiksmīgs Latvijas komandai,- tā izcīnīja sudraba medaļas pasaules meistarsacīkstēs zemledus makšķerēšanā Maskavā. Gatavojoties šīgada pasaules čempionātam makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri, kurš septembra vidū notiks Parīzē, Latvijas izlases makšķernieku delegācija ( N. Grabovskis, G.Kārkliņš, V.Arehins, L.Pankovs, treneris J. Grigorjevs, pārstāvis J. Stikuts) jūnija pēdējās dienās Bulgārijā Plovdivā izmēģināja spēkus attiecīgajās Eiropas meistarsacīkstēs. Šīs bija pirmās šāda līmeņa sacensības, kurās Latvijas pārstāvjiem radās iespēja salīdzināt savas makšķerēšanas iemaņas atklātā ūdenī ar citu valstu makšķernieku varējumu. Pastāv uzskats, ka pasaules modi un līmeni šajā sporta veidā pārsvarā nosaka Eiropas makšķerēšanas sporta lielvalstis – Anglija , Itālija , Francija, Vācija. Tieši tāpēc arī Latvijas komanda , izlēma izmantot iespēju tikties un klātienē paspēkoties arī ar makšķerēšanas eliti, – visa vadošās Eiropas komandas kopskaitā 22, bija pieteikušas dalību sacensībām Plovdivā .
Ievadā, šķiet, vēl ir nepieciešams paskaidrot, ka līdzdalībai šādās sacensībās ir visai tāla līdzība ar parasto romantisko makšķerēšanu. Vadošo valstu izpildījumā čempionāti ir pilnīgi profesionāls pasākums, un tikai vienas šādas līdzdalības budžets 5 cilvēku komandai ir 20 tūkstoši USD un vairāk. Neskaitot pamatinventāra izmaksas, kuras vienam sportistam, kurš vēlas atrasties sportistu pirmajā simtniekā, var būt 2 – 20 tūkstošu USD robežās. Un nerēķinoties ar laiku treniņiem un sacensībām,- vidējas klases komandas sezonā startē vismaz 5-10 sacensībās, bet vadošie sportisti, kuri bieži ir profesionāļi, pie ūdeņiem pavada līdz 250 dienas gadā. Uz šī fona mūsu sportisti, kā šo sacensību debitanti izskatījās vizuāli it kā apmierinoši, taču, kā vēlāk izrādījās, pieticīgi pēc būtības. Taču šī, kā viena no gūtajām vērtīgām atziņām, kļuva skaidra tikai pēc tam, kad sacensības bija jau beigušās.
Tagad par visu pēc kārtas. Izrādījās, ka nokļūt Plovdivā 6 cilvēku makšķernieku delegācijai, kuras bagāža sastāda 40 vienības kopsvarā ap 700 kG, nemaz nav vienkārši. Tikai pateicoties tūrisma firmas Voyage atbalstam, izdevās visu mantu, arī visai dārgos bet vārīgos makšķerkātus caur visām muitām un pārkraušanām 22. jūnijā nogādāt līdz galamērķim sveikus un veselus. Tam sekoja visai veiksmīga izvietošanās viesnīcā un dažādu sīku tehnisku jautājumu risinājums, – bija jāsagādā gan dažādas ēsmas treniņiem un sacensībām, gan katrai dienai jānoorganizē visa ekipējuma transports uz treniņu un sacensību vietu. Taču jau nākošajās dienās saskāramies arī ar problēmu, kuras risinājums bija ārpus mūsu iespēju robežām. Plovdivā, kura izvietojusies Bulgārijas kontinentālajā vidienē, sākās un līdz pat sacensību beigām 1. jūlijā valdīja neprognozēti karsts laiks. Temperatūra dienās, kad notika treniņi un sacensības, ēnā bija 30-32 grādi, saulē līdz 40 grādiem pēc Celsija. Varat iedomāties, cik sarežģīti ir šādā tveicē saglabāt dzīvās ēsmas, un, cik var izturēt pats attiecīgi nesagatavotais makšķernieks no ziemeļnieciskās Latvijas. Kā vēlāk pastāstīja citu komandu dalībnieki, viņiem tas neesot nekas neparasts , tādā iecienītā čempionātu norises vietā kā Portugāle ( tur notiks arī 2002. gada pasaules čempionāts) temperatūra var būt vēl vismaz 5 grādus augstāka. It kā sīkums, taču jārēķinās ar papildus nepieciešamību pēc ļoti plāna dienvidnieciska apģērba, aizsargkrēmiem, saulessargiem, pārvietojamiem ledusskapjiem utt., nerunājot nemaz par tādām lietām kā aklimatizācija. Šoreiz šo problēmu mēs daļēji risinājām vienkārši -saīsinot treniņu laiku, jo pie ūdens ēnu atrast nevarēja .
Sacensības un arī treniņi notika speciāli airēšanai no betona izbūvētā mākslīgā ūdenstilpē. Tā nodrošināja visiem dalībniekiem līdzvērtīgus apstākļus – visur bija vienāds 2.80 m dziļums , vienāda augu valsts, vienāds zivju sastāvs. Galvenokārt sīkas 50 –200 gr smagas karūsas kā arī karpas. Visdažādākās karpas kopsvarā 16 tonnas bija ielaistas šajā ūdenstilpē, speciāli sagatavojot to sacensībām. Vairumā bija 400 līdz 800- gramu karpiņas, taču gadījās arī 2-4kg smagi eksemplāri. Lai gan makšķerēšana parasti risinājās no 10.00 līdz 13.00 dienā, lomi bija iespaidīgi. Treniņos trijās stundās viena sportista noķerto zivju kopsvars parasti bija 10-15 kG robežās, bet atsevišķos gadījumos pat līdz 25 kG. Kā tas ir noteikts sacensību noteikumos, pēc nosvēršanas visas zivis tika atlaistas atpakaļ ūdenī.  Starp citu, interesants novērojums, kurš pretēji mūsu karpu un foreļu dīķu īpašnieku apgalvojumiem un šaubām, vēlreiz apstiprina noķerto zivju atpakaļ atlaišanas efektivitāti. Veselu nedēļu aptuveni 110 makšķernieki katru dienu noķēra vismaz vienu tonnu zivju dienā, kuras pēc trīs stundu uzglabāšanas un tai sekojošas svēršanas atlaida atpakaļ. Bija daudz gadījumu, kad lielas zivis norāvās ar visu āķi,- parasti sportisti lietoja 0.10 – 0.16 mm auklas. Bija atsevišķi eksemplāri, kuri tika noķerti vairākkārtīgi, par ko liecināja notrūkušie āķi karpu lūpās. Tas viss notika slēgtā ūdenstilpē, un visi mēs bijām liecinieki, ka kopumā, pat neskatoties uz karsto laiku, pēc sacensībām ūdenī beigtas varēja redzēt tikai atsevišķas nelielas zivis, kuru nobeigšanās cēloņi varēja būt visdažādākie.
Par makšķerēšanas tehnoloģiju. Kā jau mēs to paredzējām, šīs sacensība vēlreiz parādīja, ka makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri nozīmīgākās ir trīs lietas. Pirmkārt, tā ir māka zivis pievilināt un noturēt savā zonā ar iebarošanu. Otrkārt , tā ir māka jebkuriem apstākļiem piemeklēt un sagatavot atbilstošu iespējami labāko sacensību inventāru. Un, treškārt, pilnībā ir jāpārvalda inventāra pielietošanas iemaņas, proti, ar inventāru ir jāprot ātri un precīzi darboties. Lai gan mēs savās mājās mūsu labāko sportistu makšķerēšanas prasmi vērtējām kā apmierinošu, dažkārt pat kā ļoti efektīvu, čempionāts parādīja, ka, lai tuvotos labākajiem, darba netrūkst. Vienkārši izsakoties, kamēr mūsējais noķer 5 kG zivju, labākie profesionāļi – 10 kG un vairāk. Iemesli, manuprāt, ir daudz un dažādi. Piemēram, kā starptautisko sacensību debitantiem mums trūkst pieredzes jautājumā par zivju uzvedību dažādas sacensību ūdenstilpēs –slēgtā kā Plovdivā, upēs ar spēcīgu straumi kā Sēnā Parīzē. Šādu pieredzi nav iespējams aizvietot ar teorētiskām zināšanām. Tā prasa laiku. Sakarā ar to, ka mūsu makšķerēšanas praksē tikai pēdējā laikā parādās augsti efektīvas iebarošanas ēsmas, kuras būtiski var celt makšķerēšanas efektivitāti, trūkst pietiekošas izpratnes un pilnvērtīgu ziņu par ziņu par dažādu ēsmu un piedevu lietošanu dažādos apstākļos. Diemžēl, šī problēma ir jārisina mums pašiem. Atšķirībā no inventāra, kuru katrs var aplūkot, galvgala komandas izvairās rādīt savu iebarošanas ēsmu virtuvi. Vairumā gadījumu šī tēma tiek ietīta noslēpumainības plīvurā, bet daudzām plašāk kultivētām atziņām ir stipra reklāmas piegarša. Jāpiemin , ka dažādās ēsmas ieņem ievērojamu daļu sportista budžetā, piemēram, komandai, lai tā varētu kaut cik jēdzīgi startēt pasaules čempionātā, līdzi ir jābūt vismaz 500 kG iebarošanas pamatbarības. Vēl lielāka sportista budžeta sastāvdaļa ir makšķerēšanas inventārs. Pievienotajos fotoattēlos var daļēji redzēt, no kā sastāv mūsdienīgs sportista ekipējums. Tas viss kopumā nodrošina iespēju ātri un efektīvi darboties relatīvi īsajās trīs stundās, kuras sacensībās ir dotas, lai katrs parādītu savu prasmi. Ne velti sacensības makšķerēšanā pasaules līmenī makšķernieku vidē tiek pielīdzinātas Formula-1 sacīkstēm - tajās tiek izmantots viss pašreiz labākais neatkarīgi no cenas. Nenoliedzami, ka neatņemama un arī dārgākā inventāra komponente šodien ir 14.50 metrus gara štekera makšķere, kuras cena var svārstīties no 500 līdz 5000 USD un vairāk. Šī makšķere, kopā ar savdabīgo tās pielietošanas tehniku ir būtiski izmainījusi priekšstatu par moderno makšķerēšanu, vienlaicīgi daudzās situācijās makšķerēšanu padarot būtiski efektīvāku. Taču tās augstā cenā pašreiz vēl kavē šo makšķeru izplatību pie mums, līdz ar to trūkst plašākas pieredzes tās pielietošanā. Jācer, ka ,augot karpu makšķerēšanas popularitātei, plašāks kļūs arī štekera makšķeru īpašnieku pulks arī pie mums, un līdz ar to paplašināsies arī derīga informācija par tās lietošanas īpatnībām.
Par mūsējo startu. Uzreiz jāsaka, ka tam bija treniņa pieskaņa. Galvenokārt  tāpēc, ka mēs tikai mēnesi iepriekš izlēmām braukt uz Plovdivu, attiecīgi komanda startēja bez nopietnas sagatavošanās un mainītā sastāvā . Brauciena svarīgākais mērķis bija iegūt reālo priekšstatu – kādi mēs izskatāmies pārējo vidū. Kad pirmajos treniņos Normunds Grabovskis trijās stundās noķēra 18 kG zivju , bet pārēji ap 10 kG katrs, likās, ka viss būs kārtībā. Taču pirmais priekšstats bija pārsteidzīgs,- karstais laiks darīja savu darbu, arī makšķeres jau treniņos lūza, lai piedalītos sacensībās bija jāsāk rīkoties taupīgāk gan ar inventāru gan ar veselību. Tuvojoties sacensību dienai mūsu sportistu darbības efektivitāte kritās, sacensībās tas atspoguļojās gan individuālajās vietās, labākais mūsu sportists Normunds Grabovskis ar 31 punktu un 10.170 kG zivju bija 74. vietā, gan komandas 22.vietā kopvērtējumā ar 189 punktiem un 40.195 kG lomu, pavisam nedaudz ( tikai 80 gramu starpība!) aiz Šveices (40.275 kG) un mūsu ziemeļu kaimiņiem Zviedrijas un Somijas. Arī kopumā sacensības par čempionu medaļām ritēja ļoti spraigi. Līdz sacensību pēdējam mirklim starp visiem līderiem notika sīva cīņa, par to mēs varējām spriest pēc tā, kā sportistu palīgi, bruņojušies ar rācijām, uzmanīgi sekoja katrai konkurentu noķertai zivij. Iznākums nebija skaidrs līdz pat pēdējai sacensību sekundei. Tikai noslēguma svēršana, kad dažreiz iegūto vietu sektorā izšķīra pat 5 grami, visu salika savās vietās. Eiropas čempionātā individuālā vērtējumā visu pjedestālu aizņēma Itālijas sportisti. Zelta medaļu izcīnīja Iacopo Falsini, kurš abās dienās savos sektoros bija labākais un noķēra kopsvarā 24.370 kG zivju . Sudrabu ieguva Simone Carraro ar 3 punktiem un 23.335 kG , bronzu ar tādu pašu punktu skaitu, bet mazāku lomu – 23.305 kG ieguva Umberto Ballabeni. Komandu vērtējumā samērā pārliecinoši ar piecu dalībnieku 29 punktiem un 107.250 kG lomu zelta medaļas ieguva pašreizējie pasaules čempioni itāļi. Līdzīgi kā iepriekšējā pasaules čempionātā Itālijā arī šoreiz otrā vietā palika angļi ar 43 punktiem un 85.670 kG smagu lomu, trešie - ungāri ar 65 punktiem un 81.935 kG lomu. Salīdzinoši neveiksmīgi startēja nākošā pasaules čempionāta saimnieki un vieni no šo sacensību favorītiem franči, kuri piekāpās arī beļģiem un vāciešiem un bija tikai sestie. Visas vadošās komandas izcēlās ar to, ka ļoti efektīvi darbojās ar štekera makšķerēm un uzskatāmi parādīja šo makšķeru priekšrocības.
Noslēgumā jāatzīmē, ka čempionātā neskatoties uz aso konkurenci vadošo sportistu vidū, valdīja ļoti draudzīga atmosfēra un līdzās ar jaunām atziņām mēs ieguvām daudz jaunu draugu visā Eiropas kontinentā. Pielikumā var redzēt arī bildes.

 


Back

Šī ir Jāņa Stikuta privātā mājas lapa. Autora tiesības pieder Jānim Stikutam. Citām personām ,- ja tas ir atsevišķi norādīts. Adrese: jst@fishing.lv