.

01 februārī, 2002

Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas septītā sēde 2001.gada 18.oktobrī Likumprojekts. "Grozījumi Zvejniecības likumā" Trešais lasījums. Sēdes gaitas saīsināts atreferējums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.  A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija). Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar vienu no nopietnākajiem šodienas dokumentiem - likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā"  1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Aleksandra Kiršteina. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Vajadzētu beidzot izrādīt cieņu pret latviešu valodu. Šis termins "ļubiteļskij lov" ir radies, pārtulkojot to no krievu valodas. Pasaulē eksistē gan zvejniecība, gan makšķerēšana. Angliski, teiksim, angling fishing ir zveja, makšķerēšana, savukārt tās iedalās profesionālajās sacensībās... tātad ir profesionālā makšķerēšana un amatiermakšķerēšana. Nevar būt profesionālā amatieru zveja. Ja jūs paliekat pie šā priekšlikuma "makšķerēšana - amatieru zveja" un neatbalstāt manu priekšlikumu, tad ir jābūt konsekventiem un no rītiem jāsaka: "Mīļo sieviņ, es tagad iešu uz amatieru sēņošanu!" Mēs neiesim vis zemenēs, bet iesim uz amatieru ogošanu un tā tālāk. Tāpēc es vienkārši gribēju tam visam pievērst jūsu uzmanību un attīrīt latviešu valodu no pilnīgi nevajadzīgiem piesārņojumiem. Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 16, atturas - 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu. A.Razminovičs. 4.priekšlikumu ir izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no 7.panta sestās daļas, kurā ir runa par zvejas tiesību nodošanu, vārdus "un zivju apstrādi". Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu. A.Razminovičs. 8.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tajā ir runa par zvejas ierobežojumiem. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns jautājums, kas iestrādāts 16.pantā. Manuprāt, veicot balsošanu, 8.priekšlikums ir jāsadala divās daļās. Tā ir ļoti nopietna lieta. Tas, kas notiek ar mūsu valsts iekšējiem ūdeņiem, vispār ir nesaprotama lieta. Cik ilgi tas tā turpināsies? Jūs taču zināt, ka tā mežonīgā darbība ar elektriskām ierīcēm notiek Latvijas upēs un ezeros, jums ir zināms viss tas, kas notiek… Uz visiem grāvjiem tagad liek aizsprostus un rīko elektrostacijas, un ko tikai vēl nedara! Tas jau novedīs pie tā, ka apmēram pēc pieciem gadiem mūsu upēs un ezeros nebūs ko zvejot. Nav svarīgi, vai esam, teiksim, pozīcijā vai opozīcijā. Nu galu galā mēs taču nevaram sakropļot savu dabu un iznīcināt zivju resursus! Jūs zināt, ka Latvija ir viena no tām valstīm, uz kurām nāk nārstot laši. Lašu Baltijas jūrā ir palicis ļoti maz, un, ja tādā mežonīgā tempā mēs tos iznīcināsim, kā tas ir noticis pēdējo desmit gadu laikā, tad pēc pieciem gadiem mums nebūs ko zvejot. Tāpēc mans ierosinājums ir 8.priekšlikumu sadalīt divās daļās un tādā veidā balsot. A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs jau rakstiski iesniedzām šo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt 8.priekšlikuma pirmo daļu un noraidīt otro daļu. Tāpēc, ka, debatējot par nākamo priekšlikumu, mēs varam izlemt, ko mums darīt sestdienās un svētdienās. Es domāju, ka ir atšķirība no iepriekšējā - otrajā lasījumā pieņemtā teksta… Tur ir teikts, ka tikai makšķerniekiem iznomātajos ezeros ir atļauta šāda brīva atpūtnieku kustība… bez tīkliem un visādiem murdiem sestdienās un svētdienās… Ņemot vērā, ka šādu ezeru ir tikai pāris desmitu, es domāju, ka mums būtu nopietni jādebatē par nākamo priekšlikumu. Šeit būtu jānoraida otrā daļa. Un, ja nu kaut kas 9.priekšlikumā neapmierina, tad ir vēl iespēja debatēt par 10.priekšlikumu, kas ir līdzīgs 8.priekšlikuma otrās daļas tekstam. Aicinu tātad priekšlikuma pirmo daļu atbalstīt, bet otro noraidīt. Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Augsti godātie kolēģi! Es absolūti piekrītu Kiršteina kunga viedoklim, ka par šo priekšlikumu vajadzētu balsot pa daļām, otro daļu atbildīgās komisijas izstrādātajā variantā nepieņemt, bet pieņemt Kiršteina kunga iesniegto priekšlikumu nr.9. Es jums gribu minēt vienu piemēru. Mēs, vairākas ģimenes, 80.gados braucām uz Daugavu makšķerēt. Tas bija piektdienās, sestdienās, svētdienās. Es redzēju tanī laikā burtiski tikai vienu tīklu. Tas piederēja zvejnieku kolhozam "9.Maijs", kuram bija atļauta rūpnieciskā zveja. Un arī tad jau mēs domājām, ka tas ir ļoti daudz, jo viņi novilka šo tīklu pār visu Daugavu krustām šķērsām, un mēs pie sevis runājām, ka tas ir tomēr liels kaitējums. Aizbraukuši tur 1994.gadā, jūs vairs nevarējāt iesviest burtiski nedz vizuli, nedz makšķeri upē - vienmēr viss bija pilns ar tīkliem. Tā konkrētā vieta ir Klintaine - netālu no Pļaviņām, kur ir ļoti labas zvejas vietas, kur ļoti labi zivis aug un vairojas. Tur ir brīnišķīgi sami un arī citas ļoti vērtīgas zivis. Tātad situācija ir krasi mainījusies. Izņemsim tīklus vismaz sestdienās un svētdienās! M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija). Cienījamie deputāti! Tā kā esmu Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, vēlos norādīt uz to, ka pareizāk būtu, ja jautājumus, kas saistīti ar zveju sestdienās un svētdienās, regulētu Ministru kabinets. Padomāsim, vai šobrīd Latvijā ir kāda profesija, uz kuru būtu attiecināms aizliegums strādāt brīvdienās? Nu, kas būtu, piemēram, tad, ja mēs aizliegtu zemniekam art zemi? Vai tā ir tāda, teiksim, moderna pieeja? Šajā gadījumā mēs gribam aizliegt strādāt vienai profesijai - aizliegt zvejniekiem zvejot Latvijas ūdeņos. Es domāju, ka tas nav korekti. Ministru kabinets šo jautājumu izsvērtu no visām pusēm. Taču jebkurā gadījumā aicinu balsot saskaņā ar sirdsapziņu. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Paldies Kuduma kungam par to, ka viņš pieminēja Daugavu. Bet tagad padomāsim, kas būs, kad pēc tā projekta tur uzcels celulozes kombinātu? Lejpus Jēkabpils zivis vispār nevarēs zvejot, jo tās būs saindētas ar dioksīdiem. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Nu kāda rūpnieciska zveja var būt Latvijas ezeros? Cik tad to ezeru ir un kāda tā nozveja tur ir? Tik tiešām pa vienu sezonu var visu nozvejot, un tad nākamajai sezonai vispār nekas nepaliks. Tā tik tiešām arī tagad notiek. Vietējie iedzīvotāji žēlojas, ka visdažādākajā veidā tiek izsniegtas licences un tad vīri atbrauc ar tīkliem, "izkāš" visu, kas tur ir, arī zivju mazuļus, un tās ūdenskrātuves un arī ezeri paliek absolūti tukši. Tā ka tā lieta, kas attiecas uz 16.panta otro daļu, nav pieņemama. Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt priekšlikuma pirmo daļu, bet otro daļu noraidīt un atbalstīt deputāta Kiršteina priekšlikumu par otro daļu. Es mēģināšu motivēt, kāpēc. Droši vien gan tie, kas te ir aktīvi makšķernieki, gan tie, kas to nedara vai arī ļoti reti dara, ir daudz lasījuši presē par mūsu bāleliņu izcilajiem lomiem svešajās zemēs - Norvēģijā, Ālandu salās, Karēlijā, Sibīrijā. Tātad Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji brauc uz svešām zemēm atpūsties, atstāj tur ievērojamas naudas summas un tādā veidā ar savu tūrismu papildina citu zemju ienākumus un veicina citu zemju labklājību. Ko Latvijas cilvēki var darīt šeit, Latvijā? Labākajā gadījumā viņi var izmantot tās ūdenskrātuves, kurām ir apsaimniekotāji, kas gādā par zivju resursu atjaunošanu, un tur tiešām atpūta ir pilnvērtīga. Taču, kā zināms, iespēja, ka lielākā daļa Latvijas publisko ūdeņu varētu nodrošināt šādu atpūtu, jau ir stipri vien niecīga, un tuvākajā nākotnē vispār nebūs iespējama šāda atpūta. Tātad mūsu nākotnes perspektīva ir tāda, ka mūsu 200 tūkstošus lielais makšķernieku pulks savu atpūtu organizēs pārsvarā ārzemēs, bet šeit, Latvijā, šis atpūtas veids arvien ies mazumā un iznīks. Jāteic, ka citas izejas mums nav, kā noteikt šo aizliegumu. Es nekādā ziņā nevaru piekrist Zemkopības ministrijas viedoklim, jo es neesmu redzējis nekādus Zemkopības ministrijas aprēķinus par to, cik daudz naudas mēs nodokļu veidā iegūstam no 200 tūkstošiem makšķernieku, kuri pērk benzīnu, pārtiku, iepērkas makšķerēšanas piederumu veikalos, vai arī cik daudz līdzekļu mēs iegūstam no tiem tīklu licējiem, kuri liek tīklus gan legāli, gan puslegāli. Šādu aprēķinu nav. Es nevaru piekrist arī Zemkopības ministrijas viedoklim, ka mēs kādam aizliedzam sestdienās un svētdienās strādāt. Runa ir tikai par publiskajiem ūdeņiem. Tikai par publiskajiem! Ja jums ir privāts dīķis vai kāda privāta ūdenskrātuve, jūs varat tur droši likt savus tīklus krustām šķērsām un nodarboties ar zveju. Nevajadzētu to visu, tā teikt, pagriezt šādā veidā. Tā ka es aicinu balsot par šā priekšlikuma pirmo daļu un par deputāta Kiršteina priekšlikumu. K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš"). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Acīmredzot es esmu divsimttūkstoš pirmais mūsu makšķernieku saimes pārstāvis. Jāteic, ka Latvijā mans lielākais loms pagājušajā gadā bija 6,4 kilogrami un Somijā tikai 8,4 kilogrami, pie kam jūrā. Pie kam jūrā! Tur līdaku vispār neuzskata par ēdamu lietu un jūrā stāv blakus tīkls pie tīkla. Ko te piedāvā atbildīgā komisija? Es esmu šeit nācis, lai aizstāvētu atbildīgo komisiju, jo man tomēr atbildīgajā komisijā jāstrādā un jāuzklausa gan makšķernieku viedoklis, gan arī to daudzo Latgales zvejnieku viedoklis, kuri varbūt nemaksā valsts budžetā milzīgas naudas summas, bet kuriem zvejošana ezeros ir vienīgā nodarbe. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: "Sestdienās, svētdienās!") Mans sievastēvs latgalietis Pēteris Vaivods teica: "Kas svētdien strādā, tas badu mirst." Jūs, Lagzdiņa kungs, esat pietiekami tievs, jo es katru svētdienu jūs satieku šeit, parlamentā. Tad te divi vien strādā: jūs - ārkārtīgi uzcītīgi, un es - tā laiski. Tā bija replika. Ko tad nosaka atbildīgās komisijas pieņemtā redakcija? Atbildīgā komisija mēģina panākt kompromisu starp latgaliešiem, kas zvejo rūpnieciski, un rīdziniekiem, kas mēģina izmakšķerēt ezerus šeit ap Rīgu. Viņi jau nebrauc uz Latgali zivis ķert, viņiem tas ir par tālu un par grūtu. Labāk iesēsties lidmašīnā un nolaisties Somijas pilsētā Turku vai arī ar prāmi nokļūt Somijā. Atbildīgā komisija piedāvā redakciju: "Ministru kabinets izdod noteikumus..." Jautājums ir par uzticību Ministru kabinetam, it īpaši par uzticību Zemkopības ministrijai, kuru vada mans draugs, ārkārtīgi tolerants cilvēks, ārkārtīgi saprotošs ministrs un viens no labākajiem ministriem Latvijas Republikas vēsturē - Atis Slakteris. Es negribu aplaudēt un slavēt jūsu partiju, bet es noteikti gribu paslavēt Ati. Tas ir ārkārtīgi precīzs cilvēks, kas nepieļauj vienu interešu pārsvaru pār otrām. Ko tad Ministru kabinets dara? Tas "izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās". Tātad Ministru kabineta attiecīgais departaments, Sprindžuka kungs, izvērtē, kur tad tiem makšķerniekiem vajag dot šīs priekšrocības, jo makšķernieks - tā ir svēta lieta. Jo, kas makšķerē, tas divus mūžus dzīvo, kā pareizi saka Aleksandrs Kiršteins. Ja mums ir nolemts, teiksim, 70 gadus ilgs mūžs, tad makšķerēdami mēs vilksim visus 140. Ja makšķernieki šos rīkus nepērk Somijā, bet pērk Latvijā, tad viņi tādējādi iemaksā ārkārtīgi milzīgu naudu valsts budžetā, jo tas vaļasprieks turklāt ir dārgs vaļasprieks. Bērnībā mēs sākām ar lazdas rīkstēm un kaut kādu diegu, kurā bija piesiets aizdomīgs āķis, un ķērām un ēdām kazragus. Par Ābiķa kungu es nemaz nerunāšu, jo, Ābiķa kungs, es lasīju par jūsu un jūsu tēva piedzīvojumiem Ventspils lašu upēs. Tas pieder pie lietas. Vārdu sakot, es domāju, ka ir jāatbalsta… jo nav jau lielas atšķirības starp deputāta Kiršteina priekšlikumu un atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Mēs arī uzskatām, ka ir upes un publiskie ūdeņi, kuriem Ministru kabinets nosaka īpašu režīmu, un ir upes un publiskie ūdeņi, kuriem… Usmas pārstāvji… Kiršteina kungs, jūs bijāt komisijā… Tur bija ārkārtīgi daudz pašvaldību pārstāvju. Viņi saka: "Atdodiet mums mūsu tiesu! Ja jūs mums neradāt darba vietas, ja jūs mums neceļat celulozes rūpnīcu, tad ļaujiet mums mest tīklus un tikt Jēzus aicinātiem! Jo jūs zināt, ka arī viens otrs Jēzus māceklis bija agrāk vienkāršs zvejnieks." Tā ka ļaujiet viņiem dzīvot, ļaujiet Ministru kabinetam izšķirt, kuri tad ir tie makšķernieki ar savām "badapātagām" un kuri tad ir tie zvejnieki ar saviem pārtikas tīkliem! Ja mēs atļausim Ministru kabinetam to izdarīt, tad tā mēs vēlreiz izteiksim uzticību Ministru kabinetam, kam mums jāuzticas regulāri. Tā ka aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju, pie viena atbalstot arī deputāta Kiršteina priekšlikumu. Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija). Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, mums vajadzētu varbūt izvairīties no sakāpinātām emocijām šajā jautājumā, jo emocijas ne vienmēr ir pats labākais līdzeklis, lai pieņemtu pareizus lēmumus. Leiškalna kungs mani nedaudz izbrīnīja, kad viņš runāja par divām lietām, proti, pirmkārt, par likumīgo zveju kā par vienīgo iztikas avotu un nodarbi un, otrkārt, par absolūti bezperspektīvo situāciju attiecībā uz makšķerēšanu, atpūtu Latgalē, tātad tālākā reģionā no Rīgas. Pirmkārt. Par pirmo jautājumu. Es diezgan uzmanīgi analizēju attiecīgos statistikas datus un nonācu pie secinājuma, ka skaitļi runā vispareizāko valodu, un mēģināšu arī jūs nedaudz iepazīstināt ar tiem. Latvijas iekšējos ūdeņos ar zveju nodarbojas 3422 zvejnieki, kuri ir reģistrēti oficiāli. Nozvejo šie zvejnieki gadā 620 tonnas zivju. Tas ir reģistrēts kā oficiāli nozvejotais zivju daudzums. Parēķināsim, cik tas iznāk dienā! Iznāk, ka viens zvejnieks dienā noķer puskilogramu zivju. Dienā vidēji puskilogramu zivju noķer viens licencēts zvejnieks! Tirgus cena kilogramam zivju ir aptuveni 0,6 lati, tātad 60 santīmi par kilogramu ir vidējā cena saldūdens zivīm. Ja mēs izslēdzam no saldūdens zivju saraksta pašas vērtīgākās zivis - nēģus, vimbas, lašus un foreles -, tad praktiski iznāk, ka tā summa, ko samaksā zvejniekam par zivīm, kas nozvejotas ezeros, ir vēl mazāka, jo ezeros šīs vērtīgās zivis nedzīvo. Tātad jūs gribat teikt, ka mūsu zvejniekiem šī nodarbošanās ir iztikas avots? Viņi var nopelnīt 30 santīmus dienā! Turklāt, ja mēs vēl parēķinām, ka arī starpniekiem, tirgotājiem, kaut kas ir jāmaksā (tātad jāmaksā nodokļi un jāmaksā arī starpniekiem), tad redzam, ka tā summa ir vēl mazāka. Par ko tas liecina? Tas liecina, pirmkārt, par to, ka zveja, valsts licencētā zveja, nevar būt iztikas avots, otrkārt, tā praktiski neko neienes valsts budžetā nodokļu veidā. Jo iznāk tā, ka gadā vidēji zvejnieks var nopelnīt par zivju pārdošanu apmēram simts latu. Simts latu! Rēķinot ņemsim vērā arī to, ka zvejniekam tīklu licence jeb licence par tīkliem maksā vismaz 30-40-50 latus! Tas liecina par vēl kaut ko - ka blakus likumīgi ieliktiem tīkliem tiek lietoti neatļauti zvejas tīkli, jo nevar ar dienā nozvejotiem pieciem kilogramiem zivju uzturēt savu ģimeni. Tātad tiek likti nelegāli tīkli. Ļoti daudzi ir apliecinājuši, ka, teiksim, uz 100 legāli ieliktiem tīkliem ieliek vēl 300 - 400 tīklu. Otrkārt. Zivis tiek realizētas melnajā tirgū. Es atkārtoju: melnajā tirgū! Treškārt. Acīmredzot arī zivju izmēri neatbilst standartiem, jo pretējā gadījumā zvejnieki uzrādītu varbūt lielāku summu. Tā ka praktiski no tā lielas jēgas nav. Visi dabas draugi - tūristi, makšķernieki - var apliecināt, ka mūsu ūdeņi ir noplicināti galvenokārt tādēļ, ka tiek likti šie tīkli. Tāpēc, ņemot vērā to, ka visas pasaules, civilizētās pasaules, tendence ir attīstīt atpūtas industriju - makšķerēšana ir tikai viena no atpūtas industrijas sastāvdaļām -, mēs nevaram kļūt par necivilizētu valsti, par Austrumu valsts piemēru. Es esmu bijis Sibīrijā pie lielās Jeņisejas upes Krasnojarskas apvidū, kur upe ir desmitiem reižu lielāka nekā Daugava un kur lielākās nozvejotās zivis ir sprīža garumā. Dz.Ābiķis. Tātad iesim civilizētas valsts ceļu! Dosim zaļo gaismu atpūtas industrijai un atbalstīsim deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu, kas paredz, ka sestdienās un svētdienās rūpnieciskā zveja ir aizliegta! Paldies par uzmanību. A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija). Godājamie deputāti! Nav jau pretruna Leiškalna kunga teiktajā. Ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu - 9.priekšlikumu - un tas būs iekļauts likumā, tad Ministru kabinets tik tiešām to iestrādās noteikumos. Man Slaktera kungs teica, ka viņš neiebilst pret šo normu kā tādu. Jo tās zivis, kuras netiks noķertas tīklos sestdienās, svētdienās, tiks noķertas darba dienās. Tā ka no tā nekas nemainīsies. Taču, ja runā nopietni par Ministru kabinetu, tad netālu no Ministru kabineta ir tāda upe Gauja, kas ietek jūrā, un Gaujas grīvā no piektdienas uz sestdienu tika veikta pārbaude. Jūs jau zināt, ka ir sācies lašu nārstošanas laiks un ka pilnīgi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kā jūs zināt, tur ir simtiem murdu un tīklu, un šajos tīklos ir sprāgušas zivis pašreiz iekšā. Tika atrasti jau sprāguši laši, tātad tie nav izņemti laikā. Tas tikai pierāda attieksmi. Tas pierāda attieksmi pret ūdeņu piesmiešanu. Bet šeit ir jūra. Es jau nemaz nerunāju par mazo ezeru piesmiešanu. Tā mums faktiski būtu šie notikumi ir jāsauc. Tagad par Leiškalna kunga teikto par rīdziniekiem un, teiksim, attālākajiem Latvijas lauku rajoniem. Es šeit gribētu Leiškalna kungam nolasīt kādu informāciju, jo viņš bija Ālandu salās un viņam nebija laika iepazīties ar situāciju Latgalē. Tātad runa būs par Luknas un Višķu ezeriem. Luknas ezerā tīklu likšana kā tāda tika aizliegta 1998.gadā, un arī Višķu ezerā tā ir ierobežota. Tātad Višķu pagasta izpilddirektors, - es jums nolasīšu, - Jānis Proms teica, ka tādējādi pagasts palielina zivju skaitu ezeros, ko līdz 1998.gadam diezgan pamatīgi bija paplucinājusi rūpnieciskā un malu zvejnieku zveja. Tālāk viņš pateica, ka makšķernieki par licencēm pašreiz ienes lielāku naudu nekā zvejnieki par tīklu licencēm. Un kāda tad ir nākotne? Latgales nākotne un arī mūsu tūrisma nākotne ir tieši tāda, kā te ir teikts. Tagad kā sēnes pēc lietus Latgales pusē tiek būvētas viesu mājas, lauku tūrisma viesnīcas un tā tālāk. Infrastruktūra. Ja mēs nesaprotam, ka brīvdienas - vasaras sestdienas - ainavas, ģimeņu izbraukumi ar laivām, ar ūdens velosipēdiem nav tikai Zivsaimniecības... A.Kiršteins. ...pārvaldes lieta, tad mēs to, protams, varam uzticēt, Ministru kabinetam, bet, ja mēs ticam, ka tā ir mūsu visu kopējā lieta un ka tā ir ideoloģijas lieta un tūrisma attīstība, tad mums tomēr ir jāpieņem likums, nevis jāatstāj tikai Ministru kabineta noteikumi. Aicinu noraidīt. Paldies. A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Godātie deputāti! Reiz nu Saeimā ir tāds valstiski svarīgs jautājums, par kuru nav nekādu frakciju viedokļu, bet visi dalās tikai divās frakcijās - makšķernieki un pārējie. Es šajā gadījumā piederu pie tiem pārējiem, kaut arī protu makšķerēt. Un šoreiz es gribu aizstāvēt Latvijas Pašvaldību savienības un vairāku pašvaldības vadītāju viedokli. Šis viedoklis pamatvilcienos sakrīt ar to, ko teica Leiškalna kungs, ka Ministru kabinetam tomēr vajadzētu izdot noteikumus, kas regulē zvejošanas kārtību sestdienās un svētdienās atsevišķās upēs un ezeros. Tātad, ja mēs paskatītos to redakciju, kādu mēs skatījām otrajā lasījumā, tad redzētu, ka te vēl smalkāk bija pateikts, ka pašvaldībām saskaņā ar to teritoriālās attīstības plāniem tik tiešām ir ieteicams noteikt vietas, kur varētu makšķerēt un nodarboties ar šo amatierzveju, un arī vietas, kur notiek tikai rūpnieciskā zveja. Tādējādi, atbalstot tos lauku cilvēkus, kuri tik tiešām dažreiz ieliek tīklu piektdienas vakarā un varbūt izņem to laukā sestdienas vakarā un kuru galvenā pamatnodarbošanās nav par 30 santīmiem iegūt iztiku savai ģimenei un to vēl pārdot, es aicinu atbalstīt visu 8.priekšlikumu, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija, kā arī vēl 10.priekšlikumu, kas faktiski ir identisks 8.priekšlikuma otrajai daļai, un noraidīt Kiršteina priekšlikumu, bet tiem, kuri saka, ka galvenokārt ir jādomā, kur nonāk pašvaldību kasēs un valsts kasē ienākumi no amatierzvejas, man jāsaka ir tā, ka bagātais var aizbraukt uz Ālandu salām, bet vietējais ne vienmēr, tāpēc aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš"). Reti šajā namā ir saprotami kādi patiesi draugi, un viens no maniem patiesajiem draugiem ir Dzintars Ābiķis. Es tā domāju un ceru, ka arī es viņam esmu patiess draugs. Citādi mēs te viens otram bieži vien apliecinām draudzību, nezobojamies, bet aiz muguras mēģinām padarīt par "stilbiņu piesedzēju". Es šeit domāju ne jau sieviešu... Taču, ja mēs runājam par lietu, Ābiķa kungs, tad mums reizēm iznāk emocionāli... Man liekas, ka šeit katra rinda ir jāizskata emocionāli, jo mēs nebūt neesam ierēdniecība. Mums pilnīgi citā rakursā ir jāskatās uz piedāvātajiem noteikumiem. Tas būtu pirmkārt. Otrkārt, Ābiķa kungs, par ienākumiem. Bieži vien, sēžot zem šīs lustras, kas maksā vairāk nekā piecu ģimeņu vidējie gada ienākumi Latvijā, mēs aizmirstam, ko nozīmē reāls ienākums. Mēs vienkārši smīnam par 30 santīmiem un kaut kādu "pelēko zonu", kur viens otram izlīdzas - viens dod pienu, otrs dod zivi. Mēs to nosaucam par melno tirgu, tajā pašā laikā negribēdami pamanīt īsto melno tirgu šajā valstī. Treškārt, ja mēs runājam par Ālandu salām un bagātniekiem, tad gribu sacīt, ka aizbraukt uz Ālandu salām nav nemaz tik dārgi. Īstenībā viena kārtīga makšķere dažiem spožiem makšķerētājiem maksā dārgāk nekā ceļojums ar personīgo mašīnu uz Ālandu salām. Nekas nav! Ceturtkārt - par to skaitļu lasīšanu Ālandās. Man nebija laika lasīt šos skaitļus, jo tie ir sausi, formāli un no pirksta izzīsti, Ābiķa kungs, es atļaušos pateikt pilnīgi precīzi, jo īstenībā bieži vien mēs neko nezinām par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latgalē un nodarbojas ar kādu rūpalu. Mēs viņus norakstām: "Nu ko tad tie 30 santīmu ķērāji! Ko tad tie? Ko tad tiem vajag?" Tā nav! Es uz Ālandu salām ņemu likumprojektu līdzi, un tā ir varbūt vienīgā vieta, ja man nesāk zvanīt par "stilbiņiem", kur es varu relaksēties un izlasīt, un pārdomāt, ko es otrdien teikšu komisijas sēdē. Piektkārt, ko es gribētu teikt. Mums nav jānoraida Kiršteina kunga priekšlikums, jo Kiršteina kunga piedāvājumā ir ārkārtīgi daudz patiesības. Mums vienkārši kārtējo reizi ir jāizsaka uzticība Ministru kabinetam un jāļauj... K.Leiškalns. ... jāļauj Ministru kabinetam nodalīt tos publiskos ūdeņus, kur svētdienās var zvejot un kur svētdienās neķer. Un vēl es gribētu pateikt, lai gan mans debašu laiks ir pārsniegts, ka zivis jau nepazīst kalendāru. Tās vairāk orientējas pēc vējiem un laika. Paldies! V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šajā likumprojektā un šajā punktā, ko mēs skatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mēs patiešām uzklausījām arī Latgales pārstāvjus un makšķernieku lobijus un mēģinājām izdarīt kaut kādu kopsavilkumu. Es jūs aicinu balsot par atbildīgās komisijas izstrādāto 8.priekšlikumu, kurā, manuprāt, ir izdarīts kompromiss un sperts solītis pretī gan vieniem, gan otriem. Tika sperts solītis pretī Latgales cilvēkiem, kuri nodarbojas ar zveju sev pārtikas iegūšanai, un arī citiem zvejniekiem, kuri strādā Latvijas teritorijā. Jautājums ir par to, ka mēs šajā likumprojektā papildus tam, ka viņi nodarbojas darbadienās ar šo zveju, atļaujam arī zveju ar vadiem. Un par to bija principiāls strīds: ko darīt šajā jomā? Atbildīgā komisija uzskata šādi: kādreiz, jau Pirmās republikas laikā, saimnieki, kam piederēja ezeri, paši palūdza talkā zvejniekus. Viņi atnāca un ar tīklu izgāja krastus, līdz ar to attīrot ūdenstilpnes gan no attiecīgajām ne īpaši vērtīgajām zivju sugām, gan arī iztīrot ezerus no zāles. Pašreiz šo pašu funkciju praktiski veic zvejas arteļi, ja iet zvejot ar vadu, un līdz ar to, es domāju, tas ir solītis pretī tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar zvejniecību. Attiecībā uz makšķerniekiem. Kiršteina kunga priekšlikums ir strikts un nozīmīgs, ka sestdienās, svētdienās un svētku dienās nekādā gadījumā publiskajos ezeros nenotiek rūpnieciskā zveja. Mēs atbildīgās komisijas redakcijā šeit piedāvājām, ka Ministru kabinets izstrādā noteikumus par to, kādā veidā tas tiek darīts. Es domāju, ka tas ir kompromiss. Piedāvājot tātad šo 8.pantu balsot kopumā un to nesadalīt, es vēlreiz gribu akcentēt, ka te tiek iestrādātas abu pušu intereses un katrai tiek sperts solītis pretī. Es gribētu arī vēlreiz īsi pateikt savu viedokli, ka, manuprāt, latviešu cilvēku darba tikums ir nostiprinājies tā, ka ar savu darbu ir jātiek galā darbadienās. Svētdienu nevajag ņemt talkā, lai darītu to darbu, ko bija jāizdara darba laikā. Un praktiski tas varbūt izriet arī no tās kristīgās morāles, ko latviešu cilvēkiem piedāvā kristīgā baznīca. Paldies. V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Priekšsēdētāja kungs, cienījamās makšķernieces un godājamie zvejnieki! Godājamās zvejnieces un cienījamie makšķernieki! Mana makšķerēšanas pieredze aprobežojas ar ņurņiku likšanu uz naktsāķiem 12 gadu vecumā, bet es redzu, ka šā panta sākumā ir runāts pavisam par citu lietu, proti, ka ir jānodrošina zivju resursu saglabāšana un aizsardzība. Tāda ir šā panta būtība! Faktiski Latvijas vēsturē, ja mēs paraugāmies, mēs vismaz divos aizvadītajos gadsimtos neatrodam nevienu laikmetu, kad varas un valdības ir bijušas spējīgas pilnībā nodrošināt šo lietu. Ja mēs palasām Jaunsudrabiņu, kas runā par pagājušā gadsimta vidu Sēlpils pusē, tad atceramies: jā, kamēr viens saimnieks nomāja upi, kamēr viņš tur zvejoja savas ģimenes un savu draugu vajadzībām, upe bagātinājās, zivju kļuva nesalīdzināmi vairāk, bet situācija krasi mainījās, kad atbrauca šim novadam sveši cilvēki, kas nopirka licences, nelietoja krastus savas zvejas īstenošanai, un 2-3 gadu laikā visa upe bija izsmelta tukša. Līdzīga situācija Latvijā ir pašlaik. Līdz ar to mūsu pamatuzdevums ir nosargāt Latvijas dabas bagātības, šajā gadījumā - zivju resursus. Protams, ka te būs dažādi lobiji - gan makšķernieku, gan zvejnieku, gan dabas sargātāju lobiji -, un Leiškalna kungam es varētu teikt tikai tā: ja ar gaļas jautājumiem jau ir notikusi ieķibelēšanās, tad varbūt mēģināsim šajā gadījumā neieķibelēties ar zivīm! Tātad tie cilvēki, kuri nodarbojas ar rūpniecisko zveju sestdienās un svētdienās, to nedara tādēļ, ka viņi cer gūt kādu lielu peļņu. Te būtu jāmin vēl viens latviešu rakstnieks, jo arī šodien uzpircēji nosaka zivju cenu tirgū; proti, tie ir tie Viļa Lāča pieminētie garozas. Šajā ziņā Latvijā nekas nav mainījies. Šie cilvēki zveju izmanto kā iespēju papildināt savus ārkārtīgi niecīgos ienākumus. Tātad šādas rīcības cēlonis, kādēļ tiek iznīcinātas dabas bagātības, ir Latvijas tautsaimnieciskā nesakārtotība, un mēs te varam… Neatkarīgi no tā, vai šos jautājumus risinās Ministru kabinets vai to noteikts Saeimas balsojumi, kamēr nebūs atrisināts pamatjautājums, ka cilvēki ar savu darbu varēs radīt jaunradītu vērtību un attiecīgi nopelnīt Latvijā, tikmēr nebūs atrisināta arī šī problēma un tiks paņemts tas, ka gan Latvijas meži, gan Latvijas zivis, gan arī citas Latvijas dabas bagātības ir jāaizsargā. Tā ka būtībā šim Saeimas balsojumam būtu jāatspoguļojas pavisam citos likumos un pavisam ar citu svaru, taču šā panta nolūks ir aizsargāt Latvijas dabu. Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, šeit šis jautājums tiek izvirzīts nepareizi. Makšķernieki un ne-makšķernieki. Šeit būtu jāskatās mazdrusciņ plašāk. Šī ir ļoti liela tautsaimniecības sfēra. Ja mēs sapratīsim un attīstīsim to, mēs gūsim milzīgus ienākumus. Šeit Dzintars Ābiķis nolasīja sausus ciparus, un tie, godīgi sakot, ir zināmā mērā dramatiski. Tie parāda, ka rūpnieciskā zveja nebūt nav tā labākā. Ūdens krātuves ir tukšas, un nevar attīstīties šī tūrisma industrija, nevar attīstīties viesu mājas, jo nebrauc jau šie makšķernieki, tie, kuri gribētu iznomāt laivu, gribētu iznomāt šo dzīvesvietu un pavadīt tur ar ģimeni savu atpūtas laiku. Nav šīs vides! Taču šobrīd vidi rada tikai zināmā mērā ar drakoniskiem paņēmieniem. Tie pat nav drakoniski, tas ir tikai tāds pirmais solītis šinī virzienā, lai sakārtotu vidi, bet tas zvejnieks, kurš sestdien vai svētdien met tīklu un šobrīd raud, ka viņš, teiksim, nevarēs nopelnīt, ja to nevarēs darīt, lai viņš pamēģina iznomāt laivu uz sestdienu un svētdienu. Tad viņš nopelnīs vairāk! Lai viņš padomā par šo biznesu. Lai pagastu vecākie nopietnāk aizdomājas, lai pabraukā pa pasauli un paskatās, kā tas notiek. Tā ir viena no ļoti svarīgām tautsaimniecības sfērām. Tā ka šeit nav runa par makšķerniekiem. Paldies. P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Interesanti, ka mēs esam apstājušies pie šā jautājuma, jo pēc būtības šeit ir runa par to, kā valsts regulē uzņēmējdarbību. Legālu uzņēmējdarbību, nevis malu zvejniekus vai makšķerniekus. Un šī legālā uzņēmējdarbība ir legāla, tāpēc šeit nevajadzētu runāt par to, ka ir malu zvejnieki un ka tāpēc ir jāslēdz šī legālā uzņēmējdarbība. Kontrabanda ir naftas produktiem, kontrabanda ir spirtam, kontrabanda ir gaļas produktiem. Un vai tad šīs nozares arī būtu jāslēdz ciet? Legālu uzņēmējdarbību regulē šis likums un arī citi likumi, un katrā ziņā tie cilvēki, kuri nodarbojas ar legālo uzņēmējdarbību, ja tā ir 30 santīmus ienesoša, viņi šo uzņēmējdarbību papildina ar citiem papildieņēmumu avotiem. Un es domāju, ka tie makšķernieki no Tautas partijas, kuri bija uz sporta spēlēm pie Rušona ezera, redzēja šo legālo uzņēmējdarbību, kur uzņēmējs ir uzbūvējis viesu māju. Viņam ir pirts, viņam ir laiva, viņam ir tīkli, viņam ir licence, un piektdien, sestdien, svētdien pie viņa brauc cilvēki, kuri grib atpūsties. Viņi paņem laivu, iet makšķerēt. Vakarā, ja arī neko nav noķēruši, tad īpašnieks nodrošina šo iespēju - ēst zivju zupu. Par to visu maksā. Tātad pie šiem 30 santīmiem nāk pārējā naudas summa klāt, ko atstājam mēs, iebraucēji, šajā teritorijā. Tātad atstājam šai teritorijai - Latgalei, pie šiem te bagātajiem ezeriem mītošajiem cilvēkiem, kuri nav bagāti, bet ir nabagi. Tāpēc viņiem ir jādod iespēja legālai uzņēmējdarbībai arī piektdien, sestdien un svētdien, jo mēs tad braucam pie viņiem un atvedam naudu uz šo teritoriju, lai viņi vispār tur varētu dzīvot. Es domāju, ka tie, kuri bija pie Rušona ezera, tiešām redzēja, kāda ir šī legālā uzņēmējdarbība Latgalē, it sevišķi Tautas partijas makšķernieki. Tad nu ļausim viņiem strādāt, un valsts regulēs šo uzņēmējdarbību. J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija). Godātie kolēģi deputāti! Tāda nu ir tradīcija, ka šobrīd, runājot par šo likumprojektu, katrs vispirms informē par to, vai viņš ir vai nav makšķernieks. Arī es nepiederu pie makšķerniekiem, bet diemžēl nevaru atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kas izlemšanas tiesības par to, kāda ir rūpnieciskās zvejas kārtība izejamajās dienās, grib nodot Ministru kabinetam. Un pateikšu - kādēļ. Ļoti bieži cilvēki pārmet, ka mūsu pieņemtie likumi nav taisnīgi un vienus nostāda labākā stāvoklī nekā citus. Ja mēs atbalstīsim Aleksandru Kiršteinu, tad jau šodien noteiksim visiem rūpnieciskās zvejas veicējiem un visiem makšķerniekiem vienādus atpūtas un darba noteikumus, bet tad, ja mēs pieņemsim to, ko ierosina atbildīgā komisija, mēs dosim iespēju tam izlemt, ka vienās un tajās pašās upēs, publiskajās upēs un vienos un tajos pašos publiskajos ezeros būs atšķirīgi noteikumi - tātad tie būs labvēlīgāki rūpnieciskās zvejas veicējiem, tātad notiks atsevišķu uzņēmēju lobēšana, vieni tiks nostādīti sliktākā stāvoklī, otri - labākā stāvoklī. Notiks tas, pret ko mēs tik ļoti cīnāmies mūsu valstī. Es negribētu, no šīs tribīnes runājot par šo likumu, nosaukt šos briesmīgos vārdus: "korupcija", "lobēšana" vai citas noziedzīgas lietas, bet diemžēl, kolēģi, pieņemot atbildīgās komisijas variantu, radīsies pateicīga vide, lai nostādītu daļu mūsu valsts iedzīvotāju neizdevīgākā stāvoklī kā citus. Es aicinu atbalstīt Aleksandra Kiršteina priekšlikumu. Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Godātie deputāti! Es negribētu piekrist savas kolēģes izteikumam, ka te mēs tiekam dalīti makšķerniekos un nemakšķerniekos. Man šķiet, ka mēs te tiekam dalīti nedaudz citādi - cilvēkos, kuri cenšas ieskatīties Latvijas valsts nākotnē, redzēt nākotnes vīziju, redzēt, kāda būs Latvijas valsts un kā attīstīsies tūrisma industrija, un tādos, kuri uzskata, ka pats svarīgākais šobrīd ir tas, ko mēs varam iedabūt vēderā. Tie otrie diemžēl uzskata, ka makšķerēšana ir zivju iegūšanas veids un ka zivju iegūšana ir makšķerēšanas primārais mērķis. Jūs stipri vien maldāties: makšķerēšana ir atpūtas veids! Cilvēks pēc grūtas darba nedēļas iegūst jaunu enerģiju gan no ūdeņiem, gan no dabas, un tas ir primārais makšķerēšanas mērķis. Ja jūs, kolēģi, nesaprotat šīs elementārās lietas, tad te nav vispār par ko diskutēt. Es pilnībā piekrītu Lagzdiņa kungam, ka ir jābūt likumā nostiprinātam šādam vispārējam aizliegumam. Civillikumā ir ietverts publisko ūdeņu saraksts. Līdzko mēs pilnvarosim Ministru kabinetu veidot šādus noteikumus, noteikt vienus ūdeņus labākus par labākajiem no Civillikumā ietvertā publisko ūdeņu saraksta, mēs uzreiz radīsim labvēlīgu augsni korupcijai. Jūs paši nonākat pretrunā - sakāt, ka sestdienās un svētdienās it kā nevajadzētu strādāt, bet aizliegumu tomēr nevajadzētu... Nu tad es jūs nesaprotu. Kā tad galu galā ir - vai jūsu atbalstītie svētdienās strādā vai nestrādā? Un beigās par pašvaldībām. Ja pašvaldība prasmīgi strādā - te jau tika minēts Višķu piemērs - , tad iegūst daudzreiz lielākus ieņēmumus no makšķerēšanas licencēm nekā no zvejnieku licencēm, no tīklu licencēm. Dz.Rasnačs. Es būtu gatavs maksāt jebkuram laivas īpašniekam, zinot, ka es lieliski atpūtīšos. Tātad arī tiem tīklu licējiem daudz izdevīgāk ir dot savu laivu nekā likt tīklus un, smagi strādājot, pelnīt kaut kādus santīmus un iznīcināt zivju resursus. J.Esta (Tautas partijas frakcija). Godātie deputāti! Manuprāt, visi ir vienisprātis, ka zivju resursi publiskajos ūdeņos katastrofāli samazinās. Es nezinu nevienu cilvēku, kurš teiktu pretējo. Kā tad būs ar rūpniecisko zveju, šīs zvejas licencēšanu, tālāku administrēšanu, pārbaudīšanu, vai viss atbilst nosacījumiem un noteikumiem? Ābiķa kungs jau minēja, ka, lai saņemtu licenci, ir noteikumi, cik garš vai cik liels drīkst būt tīkls, bet praksē izrādās, ka tas ir trīsreiz garāks, trīsreiz lielāks. Turklāt pastāv taču arī vēl maluzvejniecība, un tās īpatsvars ir milzīgi liels! Tātad ir jautājums - kā mēs administrēsim? Kā pārbaudīsim? Ja mēs ierakstām likumā, ka publiskajos ūdeņos sestdienās un svētdienās tīkli nedrīkst atrasties, tad ļoti vienkārši ir kontrolēt situāciju. Pretēji būs tad, ja mēs izdarīsim kaut kādus izņēmumus un ļausim sestdienās un svētdienās turpināt šo zveju. Otrs jautājums. Makšķerēšana. Neuzskatīsim, ka makšķerēšana ir tikai un vienīgi atpūtas veids! Atcerēsimies, ka makšķerēšana sestdienās un svētdienās ir ļoti lielam cilvēku skaitam arī iztikas avots! Es tātad aicinu atbalstīt priekšlikumu, bet noraidīt 8.priekšlikuma otro daļu. Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es runāju otro reizi, bet tomēr jārunā. Leiškalna kungs, jūs te teicāt no tribīnes, ka es it kā gribētu kaut kā ierobežot latgaliešiem iespējas attīstīties un pilnveidoties, un tā tālāk. Taisni otrādi! Darbdienās šie cilvēki varēs nodarboties ar licencēto zveju, taču sestdienās un svētdienās, padomājiet, tas Latgales zemnieks varēs savā mājā uzņemt ģimenes tēvu makšķernieku, kura dzīvesbiedre varbūt būs nemakšķerniece un varbūt arī bērni būs nemakšķernieki. Taču viņi tur dzīvos, viņi patērēs šā Latgales zemnieka saražotos produktus, viņi samaksās par īri, un tādējādi viņi tiešām dos reālus papildu ienākumus šā Latgales zemnieka budžetā. Ja ezers būs pilns ar tīkliem un ja tur makšķerēt nevarēs… Pagājušogad man vienam paziņam pusaugu veca meita izejamā dienā peldoties sapinās zvejnieku tīklā un gandrīz noslīka. Pilnīgi pareizi mani iepriekš runājušie kolēģi teica, ka te nevar cilvēkus dalīt makšķerniekos un nemakšķerniekos. Ja pie Latgales zemnieka aizbrauks šāda ģimene, kurā varbūt tikai viens no ģimenes būs makšķernieks, tie pārējie atpūtīsies un dos labumu gan sev, gan arī, protams, šim Latgales zemniekam un, samaksājot vēl par licenci, dos arī materiālo labumu valstij. Pareizi Viola Lāzo teica, ka mums šeit ir jārunā par zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, lai šī atpūtas industrija Latvijā varētu uzplaukt un attīstīties. Jo, kā jau es minēju iepriekš, tā ir viena no pašām lielākajām… Dz.Ābiķis. … un spēcīgākajām industrijām, kuras valsts budžetu bagātina visvairāk. Tā tas ir visā pasaulē, jebkurā civilizētā valstī. V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Godātie deputāti! Vēlreiz gribas atgriezties pie šā Latgales jautājuma. Maza statistika. Nezinu, kā Leiškalna kungam veicas Somijā, bet es esmu savukārt bijis vairākas reizes Igaunijas teritorijā, proti, uz Peipusa ezera, un gribu pateikt, ka vismaz uz Peipusa ezera, kurš atrodas apmēram 40 kilometrus no diezgan lielas igauņu pilsētas Tartu, cilvēku, kuri atbraukuši no Daugavpils un Rēzeknes, ir divas reizes vairāk nekā vietējo - igauņu. Tas fakts liecina nevis par to, ka Latgales cilvēki negaida, lai cilvēki no ārpuses brauc uz Latgales ezeriem, bet gan par to, ka arī Latgales cilvēki brauc ārpus Latgales un ārpus Latvijas - brauc uz citām valstīm, lai tur atpūstos un tur atstātu savu naudu. Šajā sakarā, protams, es gribu pateikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotajā redakcijā ir iestrādāts šis jautājums par iespējamo tūrisma industrijas attīstību Latgales teritorijā. Mēs skatīsim drusku vēlāk arī jautājumu par mazajām hidroelektrostacijām, par to atjaunošanu. Es domāju, ka cilvēks, kurš uzbūvēs mazu hidroelektrostaciju, izmantos visas iespējas, ko tā var dot. Viņš labiekārtotu vidi, ielaistu tur ūdenī zivis, uzbūvētu viesu namu un saņemtu arī no tā papildu līdzekļus. Arī no tāda viedokļa raugoties, sestdienas un svētdienas, protams, ir atvēlamas maksimālai tūrisma industrijai. V.Balodis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Visas tās debates dzirdot, man radās doma nākt un uzstāties arī pašam, kaut gan man pat grūti ir izšķirties starp diviem priekšlikumiem - kurš nu būtu tiešām tas pareizais. Man ir jāpiekrīt Kiršteina kungam, ka makšķernieku vairākums ir Rīgas un citu lielo pilsētu tuvumā. Un agri vai vēlu visi Pierīgas ezeri, tādi kā Babītes ezers, Dūņezers, Līlastes ezers, Ķīšezers, abi divi Baltezeri, iegūs sev individuālos apsaimniekotājus, kas, protams, pārdos zvejas atļaujas makšķerniekiem un tādā veidā nopelnīs daudz vairāk. Paskatīsimies, kāda ir pieredze ar kaut vai to pašu Kaņiera ezeru! Dienā tur izpeld 30 laivas ar makšķerniekiem, no kuriem katrs samaksā 8 latus un atved vienu vai divus kilogramus smagu līdaku. Parēķiniet, cik maksā viena šāda zivs? Ja to aizvestu uz tirgu, tad nekad nevarētu neviens tādu cenu dabūt. Taču būtība jau nav tur. Kā Abiķa kungs, ja ne Leiškalna kungs, teica, uz katru metru legālo tīklu ir vismaz trīs četri metri nelegālu tīklu. Mans lielākais loms šogad Latvijā ir bijis... Es peldu arī zem ūdens, un tāpēc es labi redzu to situāciju: ir astoņi murdi... Es viens pats to visu nevarēju izvilkt, man bija jālūdz divi vīri palīgā. Diemžēl murdi bija stāvējuši kādu mēnesi ūdenī un visas šīs zivis bija nobeigušās. Tādēļ es uzskatu, ka tiešām varbūt varētu atļaut zvejniekiem svētdienās nodarboties Latgales lielajos ezeros, tādos kā Lubāna ezerā, Rāznas ezerā, jo šobrīd tur nav tāds makšķernieku blīvums. Godātie deputāti! Domājot par problēmas risinājumu vispār, mums ir nepieciešams daudz vairāk domāt par to, veidojot valsts budžetu. Šobrīd ir 48 štata vietas zivju aizsardzības inspektoriem. Reāli ir tikai kādi 30 zivju aizsardzības inspektori uz 26 rajoniem. Vismaz 18 nodarbojas ar peldošo zvejas līdzekļu uzskaiti un reģistrāciju. Padomāsim, vai tiešām nevajag vairāk naudas iedot šiem inspektoriem! Varbūt viena šāda cilvēka pārziņā ir 200 vai pat vēl vairāk ezeru Latgalē. Cik viņš ir spējīgs tos apbraukāt un izvilkt malu zvejnieku saliktos tīklus, kuri tur stāv varbūt jau ilgāku laiku un kuros zivis tiešām iet bojā? Būtībā pats svarīgākais makšķerniekiem ir tas, lai šos ezerus neiztukšotu. Man pat grūti ir izšķirties starp šiem diviem balsojumiem, bet es priekšroku tomēr noteikti dotu Ministru kabinetam un pašai pašvaldībai, lai izlemtu, kam labāk dot zaļo gaismu - makšķerniekiem vai zvejniekiem. Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs. A.Razminovičs. Jāteic, ka komisijā bija tikpat karstas un ilgas debates kā šajā parlamenta sēdē. Komisija izlēma šo atbildīgo uzdevumu uzdot Ministru kabinetam. Aicinu parlamentu balsot. Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jālemj par to, vai izskatīsim 8.priekšlikumu pa daļām. Vai ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai balsotu par 8. priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 20, atturas - 23. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 31. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk! A.Razminovičs. 11. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Deputāts ierosina likumā ierakstīt normu, ka nedrīkst ar tīkliem, vadiem aizšķērsot "vairāk par pusi no brīvās ūdens platības starp jebkuriem sauszemes punktiem, neskaitot ar meldriem, niedrēm un citiem ūdensaugiem aizaugušās platības". A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija). Godājamie deputāti! Ja jūs uzmanīgi ieskatīsieties manā priekšlikumā, tad redzēsiet, ka tas nav pretrunā ar esošā Zvejniecības likuma 12.pantu, jo 12.pants paredz: "Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē saskaņotām zinātniskām programmām vai citiem materiāliem, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Vides valsts inspekcijā." Tātad šis priekšlikums ir vērsts pret rūpniecisko zveju ar vadu. Atšķirība ir ļoti vienkārša. Daudzi varbūt to nezina: tīklu zveja, ko mēs tik ļoti atbalstām, ir selektīvā zveja, taču nelielu ezeru, tādu kā Dzirnezers vai citu ezeru, apzvejošana ar vadu ir faktiski šo ezeru pilnīga izkāšana jeb iztīrīšana. Tā tiek izķertas visas zivis, kas tur ir mazākas, teiksim, par kilogramu. Jūs pēc tam varat kādus trīs vai četrus, vai piecus gadus gaidīt, līdz zivis paaugas, un tikai tad jūs varat mēģināt tur atkal kaut ko noķert. Vienkārši sakot, ja mēs atstājam situāciju tādu, kāda tā ir, un neatbalstām manu priekšlikumu, tad mēs mierīgi varam atteikties no šīs atpūtas industrijas, un tad nav jēgas arī pieņemt kaut kādus grozījumus Tūrisma likumā. Tā tas ir ne tikai šajos Pierīgas ezeros, bet arī, teiksim, septiņos Ludzas rajona ezeros, kuri pagājušajā gadā tika ar vadiem apzvejoti. Mēs varam tā atteikties, piemēram, no Cēsu rajonā esošā Alauksta ezera. Jūs tur nevienu zivi, kas būtu smagāka par diviem vai trijiem kilogramiem, vairs nenoķersiet, lai gan, kā jūs zināt, tur agrāk norma bija, teiksim, 7 kilogramus smagas zivis, bet rudeņos - 10 līdz 12 kilogramu un vēl smagākas zivis. Tā ka mana priekšlikuma pirmajā daļā ir runa vienkārši par to, lai mēs atstātu spēkā 12.panta noteikto kārtību. Tas nav pretrunā ne ar Zivsaimniecības pārvaldi, ne ar Zemkopības ministriju. Nelietosim vadu, rūpnieciskās zvejas nolūkā izkāšot ezerus uz četriem vai pieciem gadiem! Otrajā daļā ir runa par rūpnieciskās zvejas aizliegšanu upēs un ezeros. Te jau Ābiķa kungs teica, ka saskaņā ar atskaitēm pagājušajā gadā... atvainojos, aizpagājušajā gadā visās publiskajās iekšējās upēs, pārsvarā Daugavas hidroelektrostaciju krātuvēs, ir noķertas nepilnas 40 tonnas zivju. Taču mēs zinām, ka, piemēram, tādās vietās kā Lielupe pie Bauskas, Mūsa, Mēmele, kur ir daudz lielāki ienākumi no licenču izsniegšanas vimbu makšķerēšanai, šogad šīs licences netika izpārdotas viena iemesla dēļ: kāda jēga ir pašvaldībām pārdot, teiksim, vimbu zvejas licenci, ja Lielupes lejasdaļa jau ir aizšķērsota ar tīkliem? Runājot par to, kas ir Ministru kabineta noteikumos un kas ir likumā, es gribu atgādināt, ka Latvijas pirmskara Zvejniecības likumā ir ierakstīts skaidri un gaiši, ka nevienu upi, nevienu brīvo ūdenskrātuvi nedrīkst aizšķērsot vairāk par pusi. Turpretim tagad ir tā, ka var tikt aizšķērsotas divas trešdaļas. Ja jūs aizšķērsojat dziļākajā vietā divas trešdaļas, tas nozīmē, ka jūs praktiski esat aizšķērsojuši visu upi. Taču zveja ar tīkliem arī upēs - faktiski Latvijā visas lielākās upes, kā jūs zināt, ir zivju migrācijas upes -, kurās ir laši un vimbas, jau ir bezjēdzība pati par sevi. Tāpēc es ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu un neatbalstīt komisijas priekšlikumu. Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Vispirms es gribu pateikties visiem tiem deputātiem, kas balsoja, lai 8.priekšlikumu dalītu daļās. Lauska kungs, jūs esat zināmā mērā respektējams deputāts, jo jūs esat no Latgales puses. Es jums palūgtu aizbraukt uz Ludzu… es nezinu, varbūt jūs tur dzīvojat… Aprunājieties, kādā veidā tiek, es atvainojos par izteicienu, kāsti Latgales ezeri! Un kas tad tur tos kāš? Tas notiek, kad tur atbrauc lieli, brīnišķīgi kungi. Ne jau zvejnieciņš to dara priekš sevis, ne jau lai tirgotu, bet lai dabūtu lobiju kaut kam un tādā veidā arī zutīšus un visu pārējo... Nevajag runāt muļķības! Attiecībā uz Aleksandra Kiršteina priekšlikumu jāteic, ka es šajā ziņā to absolūti atbalstu, jo tas neļautu nosprostot ūdenskrātuves divas trešdaļas. Es bieži redzu, ka ūdenskrātuves nosprosto vispār. Puse - tas jau ir diezgan izmērāms jēdziens, un inspektors to var gan izmērīt, gan arī var ar aci noteikt, Taču, ja ir divas trešdaļas, tad ir strīds. Tā ka es lūdzu atbalstīt Aleksandra Kiršteina priekšlikumu. K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš"). Mums jau nav kur skriet, dāmas un kungi! Mums ir laiks līdz pulksten pieciem. Mums ir laiks līdz pulksten pieciem, un mums ir vēl jāpastrādā, un te jau nav runa par īsumu vai garumu, bet ir runa par to, ka daži zināmā mērā ir respektējami deputāti, daži vispār ir lunturi, bet daži met ūdenī vadus tikai tāpēc, lai noķertu kādu lobiju. Es tā saprotu. Es gribētu aizstāvēt komisijas redakciju, jo īsti galu galā un rezultātā es no tās zvejas ar vadu neko nesaprotu. Gatavojot šo likumprojektu - un tas pietiekami ilgi bija komisijā -, man nācās izlasīt divus zinātniskus darbus. Vienā bija stāstīts, ka zveja ar vadu ir kaut kas tamlīdzīgs, kas izkāš visus ezerus, ūdeņus un iznīcina zivis pilnībā. Otrā zinātniskajā darbā, par kuru, manuprāt, bija iegūts zinātņu kandidāta grāds (tagad jau doktora grāds), bija sacīts, ka no ezera tos planktonus un visādus citādus mikroorganismus, aizaugumus bez zvejas ar vadu ārā nevar dabūt. Es pie skaidrības nenonācu, un tāpēc arī, komisijā debatējot, mēs lielos vilcienos otrajā lasījumā esam atbalstījuši Aleksandra Kiršteina priekšlikumu. Kas tad tur ir rakstīts? Tur ir rakstīts, ka visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai, makšķerēšanai (parasti jau iznomā zvejas tiesības un amatierzveju ievieš paši nomātāji, teiksim, Ūdra kungs, kas ir izcils savas lietas speciālists) vai kurus saskaņā ar pašvaldības teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai un makšķerēšanai, rūpnieciskajā zvejā ir aizliegts izmantot zivju vadu. Patiesībā, tiklīdz pašvaldība savā plānā ieraksta, ka tā šeit paredz tūrisma attīstību, grib mājiņas kā Ālandu salās, kur par tām 25 latus var dabūt, vads ir aizliegts, kā, teiksim, tas ir Rāznā, kur nu nevar visu izzvejot un kur ir diezgan laba kompānija, kurā arī es biju… manuprāt, tā saucas "Leiči". Tur ir zivju veikali, un tur nopelna vairāk nekā 30 santīmus vai 30 grašus, par kuriem šeit tik izteiksmīgi runāja Ābiķa kungs… Šajos gadījumos lai viņi zvejo ar to vadu, jo es, goda vārds, neesmu speciālists un nevaru pateikt, vai zveja ar vadu nogalina visu dzīvo vai arī ir visa dzīvā garants upēs un ezeros. Es varu pateikt vienīgi to, ka komisijas viedoklis ir sabalansēt, un pārstāvībai, Ābiķa kungs, jēga ir tikai tad, ja tiek pārstāvēts un tiek atspoguļots ikviena jebšu katra viedoklis no šīs tribīnes, jo citādi, ja jau mēs uzskatām, ka mums ir jācīnās tikai par tiem… bet, ja jūs esat mazākumā, tad jums vispār nav tiesību savu viedokli paust, tad jau parlamentam… (No zāles dep. Dz.Ābiķis: "Es jau tev piekrītu!") Paldies, Ābiķa kungs, par piekrišanu! Mēs dziļā cieņā esam bijuši vienā partijā un vēl atgriezīsimies, es domāju, vienā nākamajā, un mēs vienmēr viens otram piekritīsim, taču šoreiz nobalsosim par sabalansētām lietām, par saskaņotām redakcijām, par komisijas viedokli. Kiršteina kungs, manuprāt, otrajā lasījumā ir redzams tas viedoklis, ko jūs pats iesniedzāt, un komisija tieši jūs atbalstīja otrā lasījuma redakcijā. Tagad es aicinu atbalstīt jūs, sperot vienu soli atpakaļ. Nu makšķerēsim! Būs šajā valstī zivis! Es jau tagad skatos Lielupē, kur vasarā, rudens pusē, piecu, sešu kilogramu smagu līdaku var noķert kā nieku. Var pat aizvelcēt, aizķert, aizķemerēt arī vēzi. Vēži jau ir Lielupē, un, kad būs tās zivis, somi varbūt drīz brauks pie mums, bet tagad nemēģināsim šos divus uzbūvēt uz aizliegumiem. Vislabākais bija padomju laiks, tad tīkli vispār nebija nopērkami... Rugātes kundze, kad jūs runājat par Latgali, es jums ar roku nevicinos (No zāles dep. Dz.Ābiķis: "Tā ir latgaliete!"), bet es jums varu pamāt pretī: "Sveiki, sveiki, mīļā Rugātes kundze!" Jā, tūlīt es beigšu. Kāpēc jūs domājat, ka pietiek? Varbūt man ir sirds pilna ar jums (No zāles dep. Dz.Ābiķis: "Par ko?"), varbūt es jūs klusībā mīlu. (Starpsauciens: "Par vēlu!") Paldies! Es zinu, ka par vēlu, bet ne jau man. Paldies! V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Tā kā es esmu zināmā mērā respektējams deputāts, tad atļaušos vispirms pateikt jums paldies par to, ka jūs kopumā atbalstījāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju iepriekšējā - 8. priekšlikumā, bet, tā kā es vēlos arī turpmāk būt respektējams cilvēks, tad gribu, it sevišķi attiecībā uz Ludzu, pateikt, ka katra mēneša katrā piektdienā esmu Ludzas domē, kur pieņemu cilvēkus un runāju ar viņiem, to skaitā ar zvejniekiem. (No zāles dep. A.Rugāte: "Neredzu!") Un es gribu pateikt arī to, ka Ludzas zvejnieki piedalījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kad mēs skatījām šo jautājumu. Tāpat es gribu pateikt, ka Ludzas cilvēki strādā arī attiecīgajās parlamenta telpās un ka šo cilvēku viedoklis ļoti konkrēti kaut kādā veidā saskan ar manu viedokli attiecībā uz to, kā mēs izturamies pret zvejniekiem un zivju ķeršanas vadiem. Ja kādam no cilvēkiem vai deputātiem šajā telpā ir atsevišķs viedoklis, es tam piekrītu, es to respektēju, tikai nevajag atsaukties uz ludzāniešiem! Paldies. A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija). Godājamie deputāti! Es vēlreiz atkārtoju: jūs neieklausījāties! Mans priekšlikums atļauj šo zveju ar vadu tajos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs zinātniskajiem vai citiem nolūkiem. Es neesmu pret! Es esmu pret to, ko jūs varbūt nezināt, ka noteikumos par rūpniecisko zveju ir atļauta tā saucamā piezveja - šis attiecīgais procents. Un, ja jūs brīnāties, kāpēc Centrāltirgū nav 45 cm garu līdaku, bet 25 vai 30 cm, tad, lūk, tā ir šī likumīgā piezveja. Tā ir šī ezeru izkāšana, un, ja šis stāvoklis Latvijā nebūtu tik traģisks, tad mums šeit nevajadzētu sēdēt. Mums ir jāatzīst, ka pēdējos desmit gados - Latvijas neatkarības gados - ir katastrofāli samazinājies zivju skaits ezeros sakarā ar šo nekontrolēto rūpniecisko zvejošanu ar vadu un tīkliem. Lūk, šī piezveja ir tā, kas iznīcina! Jūs to redzat! Un arī tirgū jūs varat to ieraudzīt. Otrs, ko es gribēju pateikt. Kāpēc Burtnieku zvejnieki neraksta sūdzības Saeimai vai Ministru kabinetam? Jūs zināt, ka jau vairākus gadus Burtnieku ezerā darbojas šī sistēma, tāpēc ka turienes ļaudis labi zina, ka tas, ko neizķer ar vadiem vai tīkliem, viņiem paliek darbadienās, jo Ministru kabinets ir noteicis svētku dienas un darbadienas, taču mēs visu laiku šeit runājam par makšķernieku kaut kādu nostādīšanu pretim kaut vai, teiksim, Saeimas deputātiem vai zvejniekiem. Es tomēr gribētu plašāk teikt: kāpēc mēs nostādām visu tūrismu un atpūtas industriju, kā arī varbūt šos 200 000 makšķerniekus no vienas puses, pretim 3 vai 4 tūkstošiem rūpnieciskās zvejas tīklu licēju un varbūt divām vai trim brigādēm, kas nodarbojas ar zveju ar vadiem. Pēc pagājušā gada statistikas datiem, tika apzvejoti 7 Ludzas rajona ezeri, Rāznas ezers, Baltezers, trīs Pierīgas ezeri, ezeri Rēzeknē un vēl citur, bet šī SIA, kas zvejo ar vadiem, jau nākamajā gadā atkal apzvejos kādus citus 20 ezerus, tātad kādos četros vai piecos gados četrdesmit vai piecdesmit lieli ezeri tiks pilnībā izkāsti. A.Kiršteins. Paldies. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tur nekāda zveja ar vadu nav aizliegta. Iepazīstieties ar 12.pantu šinī likumā! Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Es gribētu vērsties pie tiem, kuri visu laiku oponē un piemin Latgali. Man bija tā laime vai nelaime izmantot lauku tūrisma iespējas pie Kategrades ezera. Varbūt zināt tādu ezeru Preiļu rajonā. Un jāteic, ka nepilnu piecu dienu laikā - pirms vairākiem gadiem tas bija - , kad es tur atpūtos, es mēģināju izmantot šīs iespējas un diezgan aktīvi nodarbojos ar makšķerēšanu. Jāatzīstas, ka piecu dienu laikā pilnīgi nekā nebija. Pilnīgs tukšais! Šis ezers tāpat kā daudzi citi Latgales ezeri tajā laikā - , es gan nezinu, kāda situācija ir šobrīd - bija novests līdz tādam stāvoklim, ka otru reizi uz šo lauku tūrisma atpūtas vietu es vairs nebraukšu un naudu tur neatstāšu. Un tas ir tieši tāpēc, ka notiek šī zveja, ezeri pilnīgi tiek kāsti ārā, bet zivju resursi tiek atjaunoti tikai tur, kur ezers ir nodots apsaimniekošanā. Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs. A.Razminovičs. Komisija neatbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu. A.Razminovičs. 14.priekšlikumu ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarova kunga, un komisija to ir daļēji atbalstījusi. A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Godājamais priekšsēdētāj! Principā es personīgi būtu par to, lai katru atļauju celt vai necelt mazo upju HES uz tās vai citas upes tajā vai citā posmā izskatītu individuāli un to darītu pastāvīgi strādājoša autoritatīva ekspertīzes komisija, izmantojot kompleksus kritērijus. Būtībā, ja mēs paskatāmies 26.panta trešo daļu, tad redzam, ka esošajā redakcijā tāda iespēja līdz šim ir bijusi dota. Es citēšu šo daļu: "Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze." Diemžēl tādas patstāvīgi darbojošās procedūras - atļaut būvēt vai neatļaut būvēt - nav, tāpēc acīmredzot bieži vien ministrs vai kāds cits pašā augstākajā līmenī vienu otru šo licenci izdod, varbūt neievērojot šo vēlamo procedūru. Tātad šobrīd mums priekšā ir ministra Makarova kunga priekšlikums, kas, ja jūs labi ieskatāties, atšķiras no komisijas izveidotās redakcijas. Tātad runa ir par to daļu, ka Makarova kunga priekšlikumā tomēr ir paredzēts noteikt upju sarakstu un to posmus. Turpretī komisijas priekšlikumā šo posmu nav, tur ir paredzēts noteikt tikai upju sarakstu, kur nedrīkstētu būvēt mazās HES. Makarova kunga priekšlikumā tātad ir paredzēts noteikt upju sarakstu un to posmus. Es domāju tā: ja mēs nepiekrītam pirmajam variantam, kā es jau minēju iepriekš, tad, lai mēs 15.priekšlikumā nenonāktu pie atbildīgās komisijas priekšlikuma akcepta, loģiskāks, lietderīgāks un elastīgāks šajā ziņā ir ministra Makarova kunga priekšlikums. Tātad es iestājos par šādu lietu, jo, ja mēs noteiksim upju sarakstu, bet uz tām jau būs uzbūvētas un darbosies kaut kur HES, tad radīsies rēbusa jautājums: vai tās būs jānojauc, ja šī upe būs iekļuvusi to upju sarakstā, kur nedrīkst būvēt HES. Un ko darīsim ar tiem uzņēmējiem, kas startēja, kas jau ir sagatavojuši projektus un sākuši darbus uz šādām upēm, kuras ir šo potenciāli aizliegto upju sarakstā, kur nedrīkstētu būvēt HES? Tāpēc mēs nostādītu šādus uzņēmējus neapskaužamā stāvoklī un rīkotos pretēji esošajiem likumdošanas aktiem attiecībā uz uzņēmējdarbību. Un beigās es gribu piebilst, ka Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā ilgstoši tika diskutēts par to normu, kura tika pieņemta 6.Saeimā par dubulto tarifu mazajām upju HES un kuras autors, starp citu, bija Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis. Mēs panācām, ka šo dāsno, labvēlīgo režīmu samazina, kā jūs atceraties, Enerģētikas likumā no 2005.gada 1.janvāra uz 2003.gada 1.janvāri, tāpēc, liekas, viss būtu normāli. Tātad šinī situācijā, kāda mums ir šobrīd, labvēlīgāks ir 14.priekšlikums, salīdzinot to ar 15.priekšlikumu. A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Godātie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt 14. - Makarova iesniegto priekšlikumu, jo šajā priekšlikumā tik tiešām ir dota iespēja noteikt arī atsevišķus upju posmus, uz kuriem nevar būvēt elektrostacijas - ne lielās, ne mazās. Starp citu, te nav teikts, ka arī mazās elektrostacijas, jo var būt šāds Abavas upes posms tās tecējumā no Kandavas līdz Sabilei vai varbūt Gaujas augštecē. Taisnības labad jāsaka, ka komisija, debatējot par šo jautājumu, tā ļoti pamatīgi neiedziļinājās lietas būtībā, un tas mums tā ātri aizskrēja garām, un varbūt arī tāpēc šis komisijas priekšlikums ir alternatīvs, izslēdzot laukā šos posmus. Aicinu atbalstīt 14.priekšlikumu. J.Gailis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija). Paldies, godājamo prezidij! Godājamie kolēģi! Es pateicos Kalniņa kungam par atbalstu 14.priekšlikumam un gribu šeit uzsvērt galvenokārt vienu lietu - 14.priekšlikums ir ļoti loģisks. Ja neatbalsta šo priekšlikumu un nosaka tikai visu upju sarakstu, tad mēs varam nonākt zināmas dilemmas priekšā. Tātad mēs it kā gribam veicināt zivju migrāciju, makšķerēšanas attīstību un visu pārējo un pilnīgi aizliedzam uz šīm upēm hidroelektrostaciju būvi, mazo vai lielo, kas principā nav nekas ļoti slikts, tajā pašā laikā apzinoties, ka kādā no šiem upes posmiem to tomēr varētu būvēt un tā netraucētu visām pārējām darbībām. Otra galējība. Tātad bija viena šī aizlieguma forma. Un otra. Negribēdami aizliegt, ka tajā vai citā posmā varētu notikt šāda būve, upē tiek atļauta būvniecība, un tad jau iznāk tā, ka visā upē var būvēt. Makarova kunga priekšlikums ir ļoti loģisks. Es lūdzu to atbalstīt un no šāda viedokļa šobrīd izvērtēt šīs mazās hidroelektrostacijas. Mums nav īstas analīzes, kāds ir to pozitīvais ieguldījums un kāds ir arī negatīvais ieguldījums, varbūt pat dziļi negatīvais ieguldījums. Arī tas būtu dziļi jāizvērtē. Paldies. L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām rada izbrīnu tas, ka paiet 10 gadu, un tikai tad mūsu ministrijās ministri, visi tie ierēdņi sāk attapties, ka kaut kas nav izdarīts īsti tā, kā vajag, bet izdarīt kaut ko citādi, ja jau kaut kas ir paveikts, ir ļoti smagi. Par to, kas attiecas uz šo mazo hidroelektrostaciju būvi un šīm mazajām hidroelektrostacijām. Jūs zināt, ka 30.gados pēc Ķeguma HES uzcelšanas tika pārtrauktas visdažādākās hidrotehniskās būves, jo jau tad cilvēki saprata, ko nozīmē zivju resursi. Tā ir iztika Latvijas iedzīvotājiem! Un, ja runātu tā, kā tagad mēs sakām, tad tas arī ir bizness, jo var pieaicināt tūristus, un viņi kaut ko, kā saka, atstās tajā vietā, kur viņi zvejos tās zivis. Bet diemžēl tagad ir sācies mazo hidroelektrostaciju būvēšanas drudzis. Un kāpēc tas ir? Ļoti vienkārši - dubultā cena attiecībā uz enerģijas iegādi. Kas to ir radījis? To ministrijās ir radījuši mūsu darbinieki, to ir pasnieguši veikli komersanti, un, protams, tas ir atbalstīts Saeimā. Cienījamie pozīcijas deputāti savā laikā par to nobalsoja, un tagad mēs mēģinām kaut ko darīt. Negribas tā kā kāpt uz varžacīm saviem draugiem... Tas ir pirmais. Un otrais. Tajā pašā laikā mēs sagandējam savu dabu. Nu ko nozīmē 10 vai 12 elektrostacijas, cik nu tur to būs, uz Ogres upes? Kādi tad tai ir resursi? Tā taču ir strautiņš, salīdzinot ar lielu upi! Daugava - tā ir cita lieta! Ja mēs vēl rūpīgi paskatāmies, tad tur varbūt tik tiešām varētu kādu HES uzcelt. Taču ir jāaprēķina, ko tā nesīs un kas tur būs. Un arī tie pārējie strautiņi, ko tur aizsprosto. Jā, tie ražo tur 100-200 kilovatu, bet kas tad tas ir? Un tagad vēl jājautā: kas ir izrēķinājis visu šo celtniecību ekonomisko modeli? Neviens nav neko darījis! Visi tikai staigā, pārrunā, paraksta dokumentus un tad cits citu lamā. Tā ka mans priekšlikums ir šāds: tomēr ir jāatbalsta Makarova kunga priekšlikums. Un tik tiešām mums ir jāpārdomā, vai ir vērts celt tos mikrohesus, kuriem nav nekādas jēgas. V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Godātie deputāti! Gan Makarova kunga priekšlikums, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātā redakcija - abi priekšlikumi ir ļoti loģiski. Šie priekšlikumi tika iestrādāti ar vienu nolūku - lai atteiktos no pašreiz eksistējošās bēdīgās prakses saistībā ar mazo hidroelektrostaciju atjaunošanu un būvēšanu. Papildus tam, ka valsts nozīmēti eksperti kopā ar atsevišķām komisijām dodas uz konkrētajām vietām un izanalizē katras elektrostacijas būvēšanas lietderību un ietekmi uz vidi, pēc tam notiek saskaņošana ar dažādām citām ministrijām, un katrai ministrijai ir savs viedoklis. Protams, tas viss nekādā ziņā neveicina ne jautājuma risinājuma "caurspīdīgumu", ne loģisku attīstību. Līdz ar to tas, ka pēc tam eksperti ir veikuši jautājuma izskatīšanu katrā konkrētajā vietā un tālāk jautājums tiek skatīts Ministru kabinetā, kur tiek pieņemts galīgais lēmums, - tas ir patiešām ļoti svarīgi. Taču ir jautājums par vienu mazu atšķirību: vai Ministru kabinets skata tikai upes vai arī upes un upju posmus? Makarova kungs ierosina skatīt arī upju posmus, un arī tas ir pietiekami loģiski. Paldies. A.Razminovičs. Aicinu balsot. Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Back

Šī ir Jāņa Stikuta privātā mājas lapa. Autora tiesības pieder Jānim Stikutam. Citām personām ,- ja tas ir atsevišķi norādīts. Adrese: jst@fishing.lv

.