Vēstules par makšķerēšanas noteikumiem

30 oktobrī, 2001

Publiskojot šīs vēstules, es atgādinu, ka tās ir ievietotas nesaīsinātā formā. 

Izņēmums ir vēstuļu autoru adreses, kuras ir manā rīcībā, taču tās netiek 

publicētas bez autoru piekrišanas.

Priekslikums ML konsultatīvajai padomei

30.10.2001.

Vides Valsts inspekcijas Ūdeņu bioloģisko resursu daļas priekšlikumi ( 20.02.2001.)

Ieviest p.1.1. Amatierzveja ir zveja rekreācijas, sporta un pašpatēriņa nolūkā.
Svītrot p.6 "zemūdens medības" un papildināt ar p.6.1.Zemūdens medības atļautas VZP un VARAM saskaņotajās ūdenstilpēs, ievērojot šos un speciālos zemūdens medību noteikumus - iegādājoties zemūdens medību gada vai sezonas kartes ( Ls 50 : Ls 10 )
P.15. No noteikumiem var tikt izņemts , izstrādājot " Zemūdens medību noteikumus ".
Papildināt ar p..23.1.
Aizliegts izmantot ēsmas dzīvās zivtiņas visās ūdenstilpēs laika periodā no ledus izveidošanās līdz ledus izkušanai ( Pamatojums - liekot milzīgos daudzumos ziemā stacionārās ūdas ar ēsmas zivtiņām tiek iznīcinātas pamatā mazās līdaciņas un citas plēsējzivis)

Pielikumā: makšķerrīku un paņēmienu definīcijas.

1. Pludiņa makšķere - sastāv no jebkura mateŗiāla un garuma kāta ar vai bez spoles, auklas, pludiņa, viena vai diviem āķiem, līdz divām pavadiņām, bez mākslīgo zivtiņu, vobleru un citu vizuļu pielietošanas.
2. Gruntsmakšķere - neaktīvs zvejas rīks ar vai bez kāta , ar pamatauklu, ne vairāk kā 2 pavadiņām un āķiem, ar vai bez barotavas un svara.
3. Ziemas makšķere - sastāv no kātiņa, auklas , žibuļa ( bļitkas), auziņas( mormiškas), ar vai bez spolītes, pludiņa, svariņa un barotavas, līdz diviem āķiem un 2 pavadīņām.
4. Mušiņmakšķere - sastāv no kāta, spoles grimstošas vai peldošas auklas, mākslīgās ēsmas ( mušiņas) vai āķa dabīgai ēsmai.
5. Spinings - aktīvs zvejas rīks , sastāv no kāta, spoles, auklas ar vai bez pavadiņas, dabīgās vai mākslīgās ēsmas - vizuļa , voblera.
6. Peldošā ūda - ( nenoenkurota )- sastāv no peldoša pluda ar tam uztītu auklu ar āķi un svariņu.

Piedāvā: J. Balodis, I. Pētersons, J. Nagainis, Slaidiņš, d. vad. A. Egle  

01.10.30.
Mans komentārs par  20.02.2001. priekšlikumu.

  1. Par p.1.1.Lieka šādā izklāstā. Tiek piedāvāta kādreiz eksistējoša norma. Acīmredzot, lai netieši izslēgtu zivju pārdošanu vai "dāvināšanu". Ar šādu normu  varam nonākt pretrunā ar Civillikumu,- katrs ar savu īpašumu drīkst rīkoties pēc sava ieskata....Dažās valstīs to risina sabiedriskās organizācijas, kuras var saviem biedriem aizliegt pārdot lomus.  Reālais ceļš kā risināt šo un arī citas problēmas - stimulēt makšķerniekus apvienoties SO.
2 Par p. 23.1. Lieks. Ja tauta nerespektē esošo normu, ka rīkus nedrīkst atstāt bez uzraudzības , bet inspektori nevar pat šos pārkāpējus izķert, naivi būtu cerēt, ka ieviešot papildus normu, maliķi beidzot sāks to ievērot vai arī inspektori beidzot viņus varēs sodīt.  Sarežģījas dzīve tikai normālajam makšķerniekam, kuram ziemā tiek liegts izmantot dzīvo ēsmu. Cerat, ka to ievēros??? Neloģiska norma , kura "spiedīs" vēl biežāk ignorēt MN. 
  1.Par definīcijām  
Šis ir smalks jautājums. Ar to parasti iznāk sastapties divos aspektos - izglītojošos nolūkos un, kad lieta nonāk līdz tiesai. Pirmajā gadījumā nav problēmu normāliem cilvēkiem izskaidrot "kas ir kas". ( arī te parādās SO jēga). Taču strīdu gadījumos, ja nonāk līdz tiesai, ļoti svarīgi, lai jēdzieni būtu izklāstīti iespējami viennozīmīgi un nedz kāda no pusēm, nedz tiesa tos nevarētu interpretēt pretēji likuma būtībai. Informācijas teorijā ir postulēts vispārīgs princips, - jo vairāk vārdu ir skaidrojumā (runa ir par precīzu skaidrojumu ), jo šaurāks kļūst jēdziens. Praksē tas izpaužas tā, ka vieglāk ir apiet, formāli to nepārkāpjot, normu, kurā izmantots šaurs jēdziens( lasi - daudz vārdu) . Zinu daudzus mēģinājumus pasaulē rast izeju, definējot makšķerrīkus, bet vēl neesmu redzējis nevienu formulējumu, kurš būtu visiem pieņemams. Liekas, tāpēc pārsvarā likumdevēji pēdējā laikā pat necenšas to darīt , bet iet konceptuāli citu ceļu. Arī šo mēģinājumu neuzskatu par veiksmīgu, jo tajā ir lietoti jauni neviennozīmīgi jēdzieni - aktīvs, neaktīvs zvejas rīks, peldoša, grimstoša aukla, barotava, vobleris, kātiņš, āķis dabīgai ēsmai, pluds ar uztītu auklu un citi, kuri paši nav viennozīmīgi definēti. Tie rada jautājumus, bet nedod atbildes. Sarežģīti un liekvārdīgi. Piemēram, nav saprotams, ar ko formāli atšķiras "kāts" no "kāta ar vai bez spoles" , vai arī "aukla" no "auklas ar vai bez pavadiņas". Kāpēc jādefinē gruntsmakšķere un kāpēc tā ir nodēvēta par neaktīvu? Galīgi nesaprotami, manuprāt , nepareizi,  ka definīcijās tiek lietots vārds " bez" ar sekojošu uzskaitījumu.  Es neesmu piekritējs tam, ka likumdevējs netieši nosaka, ka  "šī likuma ( noteikumu ) izpratnē"... vēzis ir zivs, ...kāpuru iegūšana , zemūdens medības ir makšķerēšana , kāts ir kāts arī, ja tam ir spole.... Cilvēks ir cilvēks ar vai bez auto. U.t.t..

Es priecāšos , ja kāds izteiksies par šo tēmu un gaidīšu ziņu .  

Jūsu Jānis Stikuts.

A. god. Stikuta k-gs,

Šajā vēstulē nebūs nekādu priekšlikumu par makšķerēšanas noteikumu izmaiņām,

tikai pārdomas un varbūt arī kāds

ieteikums.

Mani visvairāk skar noteikumu punkts par aizliegumu mušiņmakšķerēt rudenī,

tāpēc šajā vēstulē rakstu tikai par šo tēmu.

Nedaudz par sevi:

 Vecums-32 gadi. Ar makšķerēšanu es nodarbojos no bērnības, izietas ir visas

makšķerēšanas stādijas un makšķerētas ir ļoti daudzu sugu zivis.

Pēdējos 4-5 gadus nodarbojos tikai ar mušiņmakšķerēšanu. Katru gadu dodos

makšķerēt uz Zviedriju, kur, protams, mušiņmakšķerēšanas iespējas ir

nesalīdzināmi lielākas nekā Latvijā. Aizņemtības dēļ makšķerēt nesanāk

bieži, tāpēc joprojām uzskatu sevi par iesācēju mušiņmakšķerēšanā.

Par noteikumiem:

Pēdējās veiktās izmaiņas noteikumos spilgti parādīja to, ka

loti daudziem cilvēkiem nav nekādas saprašanas par to kas ir makšķerēšana,

kāpēc cilvēki vispār brauc makšķerēt.

Manas domas par to, kāpēc tika aizliegta mušiņmakšķerēšana (jeb makšķerēšana

ar mušu) vietās, kur varētu būt laši:

  Pagājušoruden parādījās ļoti daudzi makšķernieki, kuri ļaunprātīgi

izmantoja to, ka drīkst makšķerēt ar mušiņu. Izmantoja mušas, kuras gan

vairāk izskatījās pēc spalvaina cemmera nevis pēc mušas. Citi

attiecīgajā brīdī steidzīgi mainīja vizuli pret mušu. Jāpiebilst, ka  šī

makšķernieku daļa mušiņmakšķeri rokās visticamāk nav turējusi. Tādu

makšķernieku rīcību izsauca inspektoru aktivitātes (pagājušajā rudenī

viņi strādāja ievērojami labāk nekā citus gadus) un izmaiņas noteikumos

ir inspekcijas atbilde uz makšķernieku izgudrojumiem.

Mani ieteikumi makšķerēšanas noteikumu izmaiņām:

1. Pilnīgi piekrītu jums, ka ir pareizi jādefinē jēdzieni un termini.

2. Jārod risinājums makšķerēšanai rudenī (šobrīd situācija ir absurda, ar

mušiņmakšķeri rādīties pie upes nedrīkst, bet ar "soļojošo gruntsmakšķeri"

un tārpu, ko ļoti plaši pielieto lašu ķeršanā Norvēģijā, drīkst. Skaidri

redzams, ka izmaiņas noteikumos izdomājuši makšķerēšanas analfabēti.)

Tāds muļķa sapnis:

Jaunie noteikumi definē, kas ir mušiņmakšķere un atļauj ar to makšķerēt

rudenī.

Daži pavisam nopietni jautājumi, kas varētu palīdzēt nekļūdīties

definīcijās:

-Vai maize ir dabīga ēsma?  (es domāju, ka jā)

-Vai desa ir dabīga ēsma?  (es domāju, ka jā)

-Vai vobleris no "jubilejas" desas ir dabīga ēsma? Vai desas gabalu vispār

var nosaukt par vizuli???  :):)

Domas par licencēto makšķerēšanu:

 Tā kā lašu ķeršanas iespējas Latvijā ir fantastiskas, tad pēc iespējas

ātrāk ir jārisina jautājumi par lašu licencēto makšķerēšanu, pie kam tikai

ar mušiņmakšķeri. Iespējams, ka jāierobežo trīs un divžuburu āķu lietošana.

Lieliski būtu arī nosacījumi, ka zivis paturēt nedrīkst. Vienalga

ķertgribētāju būtu daudz. Tas veicinātu arī mušiņmakšķerēšanas attīstību.

Es noteikti negribētu (zinu daudzus cilvēkus, kuri domā tāpat) tik

ierobežotu licencēto makšķerēšanu kā pavasarī Salacā. Vienā īsā un

ne jau labākajā upes posmā, liedzot iespēju apmakšķerēt skaistākās

vietas. Bet nu labi, ka vismaz ir dota iespēja.

Katrā ziņā lašu makšķerēšanu aizliegt ir bezjēdzīgi, tā ir jāorganizē

steidzami, jo tas lašu skaits, ko noķer svētdienas makšķernieki ir

smieklīgs salīdzinājumā ar to, ko noķer gaļenieki ar tīkliem, murdiem,

spiningiem, cemmeriem. Bez civilizēto makšķernieku atbalsta un makšķerēšanas

attīstības apkarot maluzvejniecību neizdosies.

Domāju, ka neko jaunu pateikt man neizdevās, bet šī vismaz ir viena balss

par labu mušiņmakšķerēšanai.

Paldies Jums par jūsu ieguldījumu makšķerēšanas popularizēšanā!

Ar cieņu

Jānis Cimiņš

14.09.2001, Rīga

Labdien, Stikuta k-gs

Gribētu dalīties pārdomās par lašu un taimiņu ķeršanu un attiecīgi, iespējamajām izmaiņām noteikumos.

                Pilnīgi piekrītu tam, ka šo zivju ķeršana ir aizliegta rudenī, taču man nav saprotams un es tam arī neredzu racionālu izskaidrojumu, kādēļ to nevarētu darīt pavasarī un vasarā. Izņēmums, protams, ir licencētā spiningošana Salacā. Godīgi sakot man tas izskatās pēc vienas pašvaldības lobēta rūpala( starp citu, tas ka licences pārdod ierobežotā skaitā ir muļķības). Tā kā mani ļoti ieinteresēja spiningošana no krasta jūrā( dzīvoju Liepājā), pasērfoju pa sietu meklējot kā notiek taimiņu(sea trout) ķeršana Eiropā. Atklājās, ka viss notiek. Izrādījās ka ļoti populāra tā lieta ir Dānijā, tādēļ arī mani ieteikumi noteikumu izmaiņām ir ņemti no Dānijas makšķerēšanas noteikumiem.

                Te nu tie ir:

1.       Atļauts spiningot, mušot lašus un taimiņus no krasta Baltijas jūrā;

2.       Aizliegts likt tīklus un citas zivju ķeramās ietaises Baltijas jūrā tuvāk kā 100 no krasta.(Tas ir tā pat kā Dānijā. Visu pirms lai netraucētu makšķerēt un otrkārt lai neizķer tik daudz lašveidīgos, kas agrā pavasarī peld ļoti tuvu krastam. Liepājas pusē zvejnieki tīklus sāk likt no dziļuma – “zem ceļa”, virzienā uz jūru.)

                Un te ir ieguvumi:

1.       Var legalizēt to, kas jau notiek;

2.       Obligāti jāprasa papildus licence( par saprātīgu cenu);

3.       Par iegūto licenču naudu var nolikt inspektoru katrā upes grīvā, kura platāka par 2 metriem no Lietuvas robežai līdz Kolkas ragam.( Pirms sākt kliegt par lielajām izmaksām, iesaku paskatīties kartē – nemaz tik daudz tādu upju un kanālu Latvijā nav);

4.       Ja esam nedaudz utopisti, tad iegūstam šādu ainu: rodas papildu nauda zivju inspekcijai tieši upju grīvu uzmanīšanai( Kur tad visvairāk liek nelegālos tīklus?), kā arī nauda priekš valsts pasūtījuma Latvijas Krasta Apsardzei(LKA), lai pāris reizes mēnesī(kad labi laika apstākļi, sliktos arī tīklu nevar ielikt) nobrauc 80-90 metrus no krasta ar āķi pa ūdeni( ja likums saka, tuvāk par 100 metriem nevar būt, tātad jebkurš tīkls ir nelikumīgs. Ja LKA ir pilnvara šādi rīkoties, atkrīt visa pārējā birokrātiskā ķēpa, jo galvenais taču ir rezultāts vai ne);

5.       Lašu un taimiņu populācija palielināsies, būs vairāk īpatņu, kuri nodzīvos līdz savam pirmajam nārstam, kur tos varēs apdurt un apsist ar strāvu aktīvākā cilvēces daļa; Palielināsies tādēļ, ka lašveidīgos ar tīkliem pie krasta ķer tik un tā, ja pieņemam, ka to izdodas kaut nedaudz ierobežot, makšķernieki nekad tik daudz nespēs noķert.

  Tas arī viss.

    Ar cieņu, Kārlis Jozeps

Back

Šī ir Jāņa Stikuta privātā mājas lapa. Autora tiesības pieder Jānim Stikutam. Citām personām ,- ja tas ir atsevišķi norādīts. Adrese: jst@fishing.lv