Noteikumi                           

Pēdējās izmaiņas:07 janvārī, 2002

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 67

Rīgā 2001.gada 13.februārī__(prot. Nr. 7, 20.§)

Makšķerēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar amatierzveju — ( lieks)makšķerēšanu (turpmāk — makšķerēšana), kā arī ar zemūdens medībām, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi rekreācijas vai sporta nolūkā ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos.

2. Nodarboties ar makšķerēšanu Latvijas Republikas ūdeņos var visas fiziskās personas, kuras iegādājušās makšķerēšanas karti. Vietās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama arī licence. Licencētās makšķerēšanas vietu sarakstu attiecīgā pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona presē. ( lieks,jo tam ir tikai informatīvs raksturs, pie tam kā  vienreizējs pasākums, tiek regulēts ar citiem noteikumiem).

3. Personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, vecākām par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes iegādes. Minētajām personām jābūt klāt attiecīgam personu apliecinošam dokumentam vai invaliditātes apliecībai. Slikts stils- tikko bija pants- MK vajag visām fiziskām personām, bet šajā pantā - dažiem izrādās nevajag .

4. Privātos ezeros vai ezeros, kas atrodas viena īpašnieka zemesgabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij, makšķerēšanas tiesības pieder ezeru īpašniekam. Īpašnieks makšķerēšanas tiesības var izmantot pats vai atļaut tās izmantot arī citām fiziskām vai juridiskām personām saskaņā ar šiem noteikumiem un Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumiem Nr.453 "Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos". Manuprāt, sarežģiti un nevajadzīgi gari, nevietā šajos MN noteikts, ka makšķerēšanas tiesības pieder noteiktas kategorijas ezera īpašniekam ( kāpēc nav noteikts, kam tās pieder citās ūdenstilpēs?), pie tam parādās jauns jēdziens - "makšķerēšanas tiesības..  var izmantot pats vai atļaut... " Skaidrāk būtu -" makšķerēt drīkst"  Neskaidra paliek  kārtība  ūdenstilpēs, kuras sauc par "dīķiem". 

5. Ūdenstilpēs (arī šo noteikumu V nodaļā minētajās) un ūdenstilpju daļās, kur noteikta (organizēta) licencētā makšķerēšana, kārtība, kādā fiziskā persona nodarbojas ar makšķerēšanu, noteikta Zvejniecības likuma 10.panta otrajā daļā, šajos noteikumos un Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumos Nr.349 "Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas kārtība Latvijas Republikas ūdeņos", kā arī ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos. Vajadzētu atsevišķu jaunu sadaļu - Licencētā makšķerēšana un tajā koncentrēt un arī     izklāstīt visus pantus, kuri uz to attiecas.

6. Vēžošana un zemūdens medības atļautas tikai tajās ūdenstilpēs, kurās vēžu un zivju ieguvi nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumiem Nr.349 "Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas kārtība Latvijas Republikas ūdeņos". Slikti ir MN atsaukties uz citiem Likumdošanas vai normatīviem aktiem. Labāk būtu iztikt bez tā. MN paredzēti Cilvēkiem( fiziskām personām) un viņi būtu jāatbrīvo no liekām teorētiskām darbībām.  Piemēram, ....atļautas tikai ūdenstilpēs, kurās ir organizēta un to paredz licencētā makšķerēšana.  

7. Makšķerēšana īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos notiek saskaņā ar šiem noteikumiem un attiecīgo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Sķiet, ka nevietā tiek pieļauta kolīzijas ( vai brīvas interpretācijas )iespēja, jo netiek noteikts, kam ir lielāks spēks MN vai ADT noteikumiem.  

8. Makšķerēšanas un zemūdens medību sacensību nolikumi jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi un Valsts zivsaimniecības pārvaldi, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās — arī ar to administrāciju. Ja sacensības tiek rīkotas nomātās ūdenstilpēs, sacensību nolikumi papildus jāsaskaņo ar ūdenstilpes nomnieku. ( Vēl  trūkst nolikuma saskaņošana ar valodas inspekciju , autoinspekciju , robežsardzi ,visiem glābšanas dienestiem u.t.t... . Bet varbūt vienkāršāk būtu  papildināt ar sekojošu tēzi." Šis pants ir spēkā gadījumos, kad nolikumos  ir paredzētas atkāpes no normām, kuras regulē nolikumos paredzētās darbības" Taču principā šis pants ir lieks. J.S.)-  Pilnīgi lieks pants, -kāpēc jāsaskaņo dokumenti, kuros plānotas atļautas darbības?!  Prakse parādījusi, ka tas tikai sarežģī visiem dzīvi.  Saskaņojumi būtu nepieciešami tikai, ja konkrētās situācijās objektīvi nevar izvairīties no kādu likumu, noteikumu vai normu pārkāpšanas.

9. Makšķerniekam, lai pārvietotos vai makšķerētu,  ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu: gar jūras piekrasti — 20 m, gar privāto ūdeņu krastiem — 4 m, gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 m.

10. Valsts zivsaimniecības pārvalde atbilstoši Zvejniecības likuma 15. un 16.pantam, kā arī ņemot vērā zinātniskās rekomendācijas, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt īslaicīgus makšķerēšanas regulēšanas pasākumus. Pēc attiecīgajam pasākumam noteiktā termiņa beigām ir spēkā šo noteikumu normas.( lieks) Valsts zivsaimniecības pārvalde rīkojumu par makšķerēšanas regulēšanas pasākumiem pirms tā stāšanās spēkā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona presē, kā arī paziņo televīzijā un radio. Labāk būtu  cita redakcija , izejot no tā, ka subjekts ir makšķernieks. Piemēram.  Atsevišķos gadījumos, kad  VZP veic īslaicīgus makšķerēšanas regulēšanas pasākumus,  makšķerēšanas noteikumu normas var atšķirties no šeit minētajām. 

II. Makšķerēšanas rīki un veidi

11. Makšķerējot atļauts vienlaikus izmantot ne vairāk kā divus šādus makšķerēšanas rīkus:

11.1. jebkura tipa ziemas vai vasaras makšķeri (arī gruntsmakšķeri, mušiņmakšķeri) ar spoli vai bez tās ne vairāk kā ar diviem jebkura veida āķiem katrai, nelietojot mākslīgās zivtiņas, voblerus un citus vizuļus;( lieks) ( Jocīgi gan - aizliegts lietot to, ko neviens normāls cilvēks ar vasaras makšķeri t. sk. mušiņmakšķeri !!! gandrīz nemaz nelieto?! Vienlaicīgi tiek it kā aizliegta tautā iecienītā bļitkošana!! Bet varbūt arī nē , jo latviešu valodā mākslīgo zivtiņu( kuru šis pants aizliedz) , kuru tautā mēdz saukt par " bļitku ", pareizi esot saukt par žibuli. Bet lietot žibuli šis pants neliedz. Tātad , acīmredzot ,  lai inspektoru rīcībā būtu vēl viens pants, kurš beidzot varbūt  sabaidītu  un atturētu maluzvejniekus no cemmerēšanas, makšķerei liegts  piesiet vizuli( bet žibuli drīkst !?). Skaidrības paraugs!? Katrs  var tulkot , kā ērtāk. Tā vietā , lai noteikumos  precīzi definētu, kas ir makšķere, kas ,starp citu, man liekas bezcerīgs pasākums,  šeit ir centieni aizliegt visu , ko izgudro atjautīgie zivju "mīlētāji".  Ironiska konsekvence- lai nodrošinātos pret maluzveju nav jāuzlabo inspekciju darba apstākļi un beidzot vairāk  jāparūpējas par inspektoriem, bet jāaizliedz tuvoties ūdenim ar makšķeri rokā !  J. S.)

11.2. spiningu (arī velcējot), lietojot dabiskās ēsmas vai to imitācijas, aprīkotas ne vairāk kā ar trim āķiem;

11.3. peldošu nenoenkurotu ūdu, ne vairāk kā ar vienu āķi.

12. Ēsmai nekustīgi piestiprināta āķa smailes attālums līdz kātiņam nedrīkst pārsniegt 9 mm, bet kustīgi piestiprinātam āķim — 15 mm. Katrs vairākžuburu āķis tiek uzskatīts par vienu āķi.

13. Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu, ne lielāku par 1,5 x 1,5 m, ar linuma acu izmēru, ne lielāku par 10 mm.

14. Vēžošana saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu atļauta ne vairāk kā ar pieciem krītiņiem, kā arī ķerot ar rokām.

15. Licencētās zemūdens medībās atļauts lietot ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni. Akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu lietot aizliegts.

16. Visu sugu zivju, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguve jebkuros citos veidos un ar citiem rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos ir aizliegta.) Lieks, jo iepriekš viss ir noteikts.

III. Atļautais loma lielums

un minimālais pieļaujamais zivju garums

17. Makšķerniekam(makšķernieks) vienā makšķerēšanas reizē lomā atļauts( drīkst) paturēt:

17.1. alatas, ālantus, foreles (strauta un varavīksnes), līdakas, līņus, salates (meža vimbas), sapalus, sīgas, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus — piecus no katras sugas;

17.2. trīs samus;

17.3. taimiņus un lašus — saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem;

17.4. pārējo sugu zivis — bez skaita un svara ierobežojuma;

17.5. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) — saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem, bet ne vairāk kā 50;

17.6. trīsuļodu kāpurus un sānpeldes — 100 gramu.

18. Lomā paturētajām zivīm un vēžiem jāatbilst šādam minimālajam pieļaujamajam garumam (cm):

18.1. lasim__60

18.2. taimiņam un samam__50

18.3. zutim__40

18.4. līdakai un zandartam__45

18.5. alatai, ālantam, līnim, salatei

(meža vimbai), sapalam, sīgai un vimbai__29

18.6. forelei (strauta un varavīksnes)__28

18.7. vēzim (platspīļu un šaurspīļu)__10

19. Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras beigām.

20. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

IV. Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi

21. Aizliegts visās ūdenstilpēs iegūt:

21.1. nēģus — visu gadu;

21.2. lašus un taimiņus — visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas noteikumos norādītajās vietās un laikos;

21.3. līdakas — no 15.marta līdz 30.aprīlim;

21.4. zandartus — no 1.maija līdz 31.maijam;

21.5. alatas — no 1.aprīļa līdz 31.maijam;

21.6. sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) — no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

21.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) — no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem — visu gadu.

22. Aizliegts izmantot ēsmai šo noteikumu 18. un 21.1.punktā minēto sugu zivis, vēžus, kā arī nēģu kāpurus (ņurņikus)(lieks) un izmantot zemledus makšķerēšanai jebkuras dabiskās ēsmas zivtiņas. Bezjēdzīgs - "jaunums"- aizliegt  izmantot ēsmas zivtiņas. Skar tikai normālus līdaku makšķerniekus. Liekas, lai cīnītos pret nelegālu ūdu pielietošanu. Nesaprotams, jo praktizētā, bet neiznīdētā  nekontrolēta ūdu lietošana tiek regulēta jau sen ar p.11. un  p.27. 

23. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu)(lieks) visu gadu:

23.1. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošo upju un kanālu grīvās 200 m uz abām pusēm gar Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krastu un 200 m no krasta jūras virzienā, kā arī 200 m jūras virzienā un virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno pretējo krastu vistālāk izvirzītos sauszemes punktus;

23.2. 100 m lejup pa straumi no  ūdenskritumiem ,aizsprostiem, slūžām un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;

23.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;

23.4. 50 m attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.

24. Aizliegts spiningot (arī velcēt) no 15.marta līdz 30.aprīlim.

25. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu)( lieks) no 16.aprīļa līdz 31.maijam:

25.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot Baltijas jūru un Rīgas jūras līci;

25.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji.

26. Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

26.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta;

26.2. ar to sugu zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto loma lielumu.

27. Aizliegts atstāt ūdenī makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības.

28. Aizliegts patvaļīgi pārvietot zivis no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22.pantā noteiktās prasības.( lieks, jo neattiecas uz makšķerēšanu. Varbūt  MN ir jāparedz, ka zivis, kuras netiek atlaistas,  nekavējoties ir  jānonāvē. )

V. Makšķerēšanas aizliegumi

atsevišķās ūdenstilpēs( neattiecas uz licencēto makšķerēšanu)

29. Aizliegts visu gadu makšķerēt un spiningot (velcēt):(lieks)

29.1. Daugavā:

29.1.1. Daugavas grīvā no moliem un 200 m augšup pret straumi;

29.1.2. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

29.1.3. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.1.4. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2. no Ventas rumbas Kuldīgā 500 m lejup pa straumi un 200 m augšup pret straumi;

29.3. Salacā no grīvas līdz Staiceles papīrfabrikas tiltam;

29.4. Salacas pietekā Jaunupē visā tās garumā;

29.5. Engures ezera (Mērsraga) kanālā;

29.6. Svētē no grīvas 1000 m augšup pret straumi;

29.7. Maltas–Rēzeknes kanālā;

29.8. Aiviekstē no Aiviekstes HES aizsprosta 500 m lejup pa straumi.

30. Aizliegts makšķerēt un spiningot (velcēt):

30.1. Daugavas baseinā:

30.1.1. Sausajā Daugavā — no 1.septembra līdz 30.novembrim;

30.1.2. Aiviekstē no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam — no 15.marta līdz 31.maijam;

30.1.3. Aiviekstē un Lubāna ezerā 100 m uz abām pusēm no slūžām — no 15.marta līdz 15.maijam;

30.1.4. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā 1400 m gar krastu un ezerā 600 m no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam) — no 1.septembra līdz 31.maijam;

30.1.5. Rēzeknes upē no grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas "Žogoti" — no 1.septembra līdz 31.maijam;

30.2. Lielupes baseinā — no 1.aprīļa līdz 31.maijam:

30.2.1. Lielupē no Emburgas augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām;

30.2.2. Mēmelē no grīvas līdz aizsprostam pie uzņēmuma "Saule";

30.2.3. Mūsā no grīvas līdz sporta kompleksam "Klintis";

30.2.4. Slocenē starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru un starp Slokas ezeru un Kaņiera ezeru;

30.3. Gaujas baseinā — no 1.aprīļa līdz 31.maijam:

30.3.1. Gaujā no grīvas līdz Tallinas šosejas tiltam, no Līgatnes grīvas līdz Amatas grīvai un Valmieras airēšanas trasē;

30.3.2. Braslā no grīvas līdz zivaudzētavas aizsprostam.

31. No 1.oktobra līdz 30.novembrim aizliegts spiningot (velcēt) un mušiņmakšķerēt: ( Jauns jēdziens -mušiņmakšķerēt , laikam turpmāk nedrīkstēs makšķerēt izmantojot mušas, mušiņas ...Nesaprotams, kāpēc tas skar tā sauktās lašu upes,- varbūt, lai mazāk traucētu lašu medniekus... Ja šis pēc savas būtības absurdais liegums skar klasisko mušiņmakšķerēšanu un visas labākās makšķerēšanas vietas, pašai progresīvākajai makšķernieku daļai atliek pārcelties uz copi uz kaimiņvalstīm.  J.S.) Būtu jāizslēdz, kā kļūdaini ievietots!!!

31.1. Gaujas baseinā:

31.1.1. Amatā no grīvas līdz lielceļa tiltam pie Skujenes; (Ja kāds ir redzējis virs Kārļiem lašus, lūdzu mani steidzīgi informēt, pašreiz makšķernieki apgalvo , ka tur lašu nav. J.S.)

31.1.2. Braslā no grīvas līdz zivjaudzētavas aizsprostam;

31.1.3. Gaujā no grīvas līdz šosejas tiltam Strenčos;

31.1.4. Raunā no grīvas līdz dzirnavu aizsprostam;

31.2. Salacas baseinā — Salacā no Staiceles papīrfabrikas tilta līdz Vecates tiltam;

31.3. Ventas baseinā:

31.3.1. Abavā no grīvas līdz rumbai;

31.3.2. Ventā no grīvas līdz Latvijas-Lietuvas robežai;

31.4. Aģē, Bārtā, Durbē, Inčupē, Irbē, Pēterupē, Rojā, Sakā, Svētupē, Tebrā, Užavā un Vitrupē.

VI. Makšķernieku pienākumi un atbildība

32. Makšķernieka pienākumi ir:

32.1. makšķerēšanas vietā uzrādīt kontrolei makšķerēšanas kartes, licences un citus dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī makšķerēšanas rīkus un lomu;

32.2. saudzīgi izturēties pret dabu, atlaist ūdenī zivis un vēžus, kurus nav atļauts iegūt un paturēt;

32.3. nosūtīt iezīmēto zivju zīmītes Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8).

33. Aizliegts izveidot krāvumus un aizsprostojumus upēs, piesārņot ūdenstilpes un piekrastes joslas.

34. Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt dabai nodarīto kaitējumu saskaņā ar normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos un par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos noteiktajām taksēm.
 Beidzot būtu  jāieved pants, kas nosaka, ka noteikumos noteiktie ierobežojumi ir spēkā, ja pie ūdenstilpēm  vietās, kur spēkā stājas kādi speciāli noteikumi, ir atbilstoši  apzīmējumi. Pašreiz reti kur ir norāde pat  par ezera vai upes nosaukumu. Tam būtu jābūt noteiktam kā īpašnieka vai tiesību izmantotāja pienākumam. 

VII. Makšķerēšanas noteikumu

ievērošanas kontrole

35. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī vides aizsardzības sabiedriskie inspektori. Uzraudzības darbā savas kompetences ietvaros piedalās arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas institūcijas, policija, pašvaldību policija, zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

VIII. Noslēguma jautājums

36. Atzīt par spēku zaudējušiem:

36.1. Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumus Nr.223 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 167./168.nr.; 1998, 228./229.nr.);

36.2. Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumus Nr.293 "Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.223 "Makšķerēšanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 228./229.nr.).

Ministru prezidents__A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs__A.Slakteris

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 17.februāri

  P.S. Noteikumi nav jākomentē, tie ir jāpilda. Diemžēl pārāk daudz ir atstātas vietas brīvai interpretācijai. Visas manas fragmentārās  piezīmes, kuras ir izceltas brūnā krāsā, ir tikai manas personīgās pārdomas par vājajām vietām.  J.S. 

Back

 

Jaunumi - Klubi - Ceļvedis - Intercope - Teorija - Galerija - Intereses -  Par Lapu