| Šī ir Jāņa Stikuta privātā mājas lapa. Autora tiesības pieder Jānim Stikutam. Citām personām ,- ja tas ir atsevišķi norādīts. Adrese: jst@fishing.lv |
Latvijas Makšķernieku asociācijas priekšlikumi izmaiņām Latvijas Makšķerēšanas noteikumos.
,
* jauna redakcija
** jauna nodaļa vai punkts
LATVIJAS MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMI
I
** 1. NODAĻA
NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI
** Noteikumos lietoti šādi termini:
Amatierzveja - turpmāk makšķerēšana - zivju ieguve rekreācijas vai sporta nolūkā ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos.
1. Makšķerēšana (makšķerēšanas princips Latvijas Republikā) - individuāls un civilizēts bezpeļņas nolūka zivju ieguves paņēmiens ar tieši makšķerēšanai paredzētiem, rūpnieciski vai pašizgatavotiem makšķerēšanas rīkiem un makšķerēšanas piederumiem, un kuras darbība notiek saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Makšķerēšanas noteikumiem.
2. Makšķernieks - fiziska persona, kas civilizēti bezpeļņas nolūkā Latvijas Republikā nodarbojas ar zivju ieguvi saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Makšķerēšanas noteikumiem, iegādājoties makšķerēšanas karti, kā arī licenci, ja makšķerēšana paredzēta ūdenstilpēs, kurās noteikta licencēta makšķerēšana.
3. Makšķerēšanas rīki (makšķerrīki) - makšķerēšanai paredzēti, rūpnieciski vai pašizgatavoti priekšmeti - makšķere un makšķerspole.
4. Makšķerēšanas piederumi (makšķerpiederumi) - makšķerēšanai paredzēti, rūpnieciski vai pašizgatavoti priekšmeti, kuru pielietošanu nodrošina makšķerrīki.
5. Makšķere (makšķerkāts) - makšķerēšanai paredzēts, ar viena cilvēka roku darbību izmantojams viendaļīgs vai vairākdaļīgs, no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavots rīks - makšķerkāts, kas aprīkots ar makšķerauklu (ar vai bez makšķerspoles izmantošanu), kuras brīvajam galam pievienoti citi makšķerpiederumi (makšķerāķi, makšķerpludiņi, sakabes, atsvari, dažādas ēsmas ).
6. Makšķerēšanas spole (makšķerspole) - makšķerēšanai paredzēts, ar viena cilvēka roku darbību izmantojams, rūpnieciski izgatavots mehānisks rīks - makšķerspole, kuras izmantošana saistīta ar viena cilvēka roku darbību, kas nodrošina makšķerauklas un citu makšķerpiederumu izmantošanu makšķerēšanā.
7. Makšķeraukla - videi draudzīga, no dažādiem materiāliem rūpnieciski izgatavota, dažādas krāsas un diametra aukla, bez kuras izmantošanas makšķerēšanas darbība nav iespējama.
8. Makšķerāķi - makšķerēšanai paredzēti, bez vai ar atsvaru aprīkoti, no dažādiem materiāliem rūpnieciski izgatavoti, dažādas konstrukcijas, krāsas un lieluma (saskaņā ar numerāciju) vienžubura, divžuburu vai vairākžuburu āķi, kuri nodrošina dabiskas vai mākslīgas ēsmas izmantošanu.
9. Makšķerpludiņi - makšķerēšanai paredzēti, no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavoti, ar vai bez atsvaru aprīkoti, dažādas konstrukcijas, formas, krāsas un lieluma pludiņi, kuri optiski vai akustiski signalizē par zivs pieķeršanos.
10. Sakabes (riņķi, karabīneri, virpuļi) - no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavoti dažādas konstrukcijas un formas priekšmeti, kuri makšķerēšanā nodrošina citu makšķerpiederumu savstarpēju savienojumu, kā arī tiek izmantoti mākslīgas ēsmas konstrukcijās.
11. Atsvari (grimuļi) - no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavoti dažāda svara, formas un krāsas priekšmeti, kuri makšķerēšanā nodrošina citu makšķerpiederumu darbību saskaņā ar makšķernieka ieceri.
12. Makšķerāķu "sistēma" - ne vairāk kā 2(divu) makšķerāķu (neatkarīgi no žuburu skaita), no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavots, nenoteikta garuma un brīvas konstrukcijas savstarpējs savienojums ēsmas izmantošanai, uzskatot katru āķi, neatkarīgi no žuburu skaita, par 1(vienu) āķi.
13. Vizulis - rūpnieciski vai pašizgatavota, jebkuras krāsas mākslīga ēsma, kura makšķerēšanas darbības laikā tiek vilkta vai pludināta ūdenī vai pa ūdens virsmu, kā arī gremdēta ūdenī dažādos virzienos un līmeņos bez vai ar dabiskas ēsmas pievienošanu.
14. Gafs - rūpnieciski vai pašizgatavots priekšmets, kas paredzēts jau noķertas zivs uztveršanai, kura konstrukcijā izmantots no dažādiem materiāliem izgatavots viengabala vai teleskopisks rokturis, kura viens gals aprīkots ar vienu dažāda lieluma vienžubura āķi, kas neizmantošanas vai transportēšanas brīdī nosegts ar speciālu drošības uzmavu.
15. Makšķerēšanas pamatveidi - makšķerrīku un makšķerpiederumu izmantošana makšķerēšanā Latvijas Republikā:
15.1. makšķerēšana ar pludiņu (pludiņmakšķerēšana) - stacionāra makšķerēšana vai makšķerēšana kustībā, kuras darbības galvenās pazīmes ir optiska vai akustiska pludiņa kā zivs pieķeršanās signalizētāja izmantošana, neaktīva makšķerauklas uztīšana uz makšķerspoles vai makšķerspoles neizmantošana vispār un kurā ēsma netiek velcēta;
15.2. makšķerēšana ar spiningu (spiningošana) - dabiskas vai mākslīgas ēsmas vilkšana, kuras darbības neatņemama galvenā pazīme ir makšķerspoles izmantošana aktīvai makšķerauklas uztīšanai, velkot ēsmu klāt;
15.3. mušiņmakšķerēšana - mākslīgas ēsmas pludināšana bez pludiņa pa ūdens virsmu vai ūdenī ar tieši šim makšķerēšanas veidam paredzētiem makšķerrīkiem un makšķerpiederumiem, kuru pielietošanas paņēmiens (tehnika) ir būtiski atšķirīgs no citiem makšķerēšanas veidiem;
15.4. velcēšana - dzīvas vai mākslīgas ēsmas vilkšana ūdenī bez makšķerspoles aktīvas pielietošanas makšķerauklas uztīšanai no kustībā esoša ūdens transportlīdzekļa;
15.5. gruntsmakšķerēšana - stacionāra makšķerēšana, kuras darbības galvenā pazīme ir ēsmas novietošana uz ūdenstilpes grunts ar vai bez akustiska vai optiska zivs pieķeršanās signalizētāja izmantošanas;
15.6. zemledus makšķerēšana (bļitkošana, žibulēšana) - makšķerēšanas veids, kura darbības galvenā pazīme ir ēsmas ievadīšana ūdenī pa ledū izveidotu atveri;
15.7. Citi makšķerēšanas veidi - makšķerēšanas pamatveidu atvasinājumi, kuru darbība saistīta ar makšķerrīku un makšķerpiederumu tehnoloģijas attīstību un kuri nav pretrunā ar makšķerēšanas principu un spēkā esošajiem Latvijas Makšķerēšanas noteikumiem.
16. Ūda - brīvi peldošs vai noenkurots, dažādu formu un krāsu pludiņš, kurš tiešā veidā aprīkots ar makšķerauklu un āķi un tiek izmantots bez saskares ar makšķerniemu.
17. Makšķerēšanas tehnika - makšķerrīku pielietošanas paņēmiens atkarībā no makšķerpiederumu specifikas.
18. Vēžošana - vēžu ieguve ar tam paredzētu rīku (krītiņu) izmantošanu vai ar rokām.
19. Dabiska ēsma - zivju barība, kura radusies un pastāv ūdenī, gaisā, zemē vai zem zemes neatkarīgi no cilvēka gribas vai arī tiek audzēta saskaņā ar cilvēka gribu.
20. Mākslīga ēsma -
20.1. videi draudzīga un saskaņā ar cilvēka gribu un radošu izdomu rūpnieciski vai pašizgatavota zivju barība,
20.2. videi draudzīgs un saskaņā ar cilvēka gribu un radošu izdomu rūpnieciski vai pašdarināts dabiskas ēsmas brīvs atdarinājums (dažādi vizuļu veidi vai paveidi, mākslīgi insekti, abinieki, rāpuļi, tārpi un cita dabiskās ēsmas imitācija).
21. Kolektīvā sporta makšķerēšana (sacensības) - īpaši organizēta makšķerēšana, kurā galvenā nozīme ir sacensības principam, un kuras norise notiek saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Makšķerēšanas noteikumiem un to pašregulējošiem noteikumiem (nolikumu).
22. Individuālā sporta makšķerēšana - idejiski un filozofiski progresīva makšķerēšana, kurā galvenā nozīme ir makšķerēšanas darbībai un makšķerēšanas tehnikas pilnveidošanai, un kuras darbības rezultātā iegūtā zivs parasti tiek atbrīvota, tās ķeršanai izmantojot īpašus makšķerpiederumus (āķus bez atskabargām un zivju uztveramos tīkliņus bez mezgliem pinumā).
23. Ekoloģija - kompleksa zinātne par dzīvo organismu savstarpējām attiecībām un viņu attiecībām ar dzīvesvietu.
24. Dabas resursi - dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska, sociāla un kultūras vērtība.
25. Dabas aizsardzība - vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšana.
26. Vide - dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums.
27. Antropogēnās slodzes - vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību. Antropogēnās slodzes var izmērīt un aprēķināt.
28. Vides aizsardzība - pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.
29. Zivju resursi - visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot.
30. Publiskās ūdenstilpes -
31. Nomātās ūdenstilpes -
32. Privātās ūdenstilpes -
33. Licencētā makšķerēšana -
34. Tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeņu krastu
..
2. NODAĻA
VISPĀRĒJIE JAUTĀJUMI
II
3. NODAĻA
** ZIVJU RESURSU AIZSARDZĪBA UN SAUDZĒŠANA
** 1. Zivju resursu aizsardzību un saudzēšanu, kas ir saistoša cilvēkam, kas Latvijas Republikā nodarbojas ar makšķerēšanu, nosaka Latvijas Republikas "Zvejniecības" likums, "Sugu un biotopu aizsardzības" likums, Latvijas Sarkanā grāmata un šie makšķerēšanas noteikumi.
** 2. Saskaņā ar "Sugu un biotopu aizsardzības" likumu Latvijas Ministru kabinets noteicis sekojošu ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zivju sugu sarakstu (2. pielikums Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 396, punkts Nr. 5):
2.1. Alata (Thymallus thymallus);
2.2. Lasis (Salmo salar);
2.3. Palede (Alosa fallax);
2.4. Nēģis, upes (Lampetra fluviatilis);
2.5. Repsis (Coregonus albula);
2.6. Salate (Aspius aspius);
2.7. Sīga (Coregonus laveratus);
** 2.8. Strauta forele (Salmo trutta fario);
2.9. Taimiņš (Salmo trutta);
** 2.10. Vimba (Vimba vimba).
** 3. Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas:
** 3.1. sarūkošo sugu (2.) kategorijā - sīga;
** 3.2. reto sugu (3.) kategorijā - alata, palede, repsis.
** Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zivju sugu makšķerēšana Latvijas Republikā.
** 4. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumos norādītajām vietām un laikiem ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo lašveidīgo zivju sugu - lašu un taimiņu ieguve atļauta tikai spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas veidā, lietojot tikai mākslīgu ēsmu, kas minēta šo noteikumu 20.2. punktā.
** 5. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo lašviedīgo zivju sugu - alatas, sīgas un strauta foreles ieguve atļauta jebkādā makšķerēšanas veidā, izņemot gruntsmakšķerēšanu un zemledus makšķerēšanu, lietojot tikai mākslīgu ēsmu, kas minēta šo noteikumu 20.2. punktā.
** 6. Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo lašveidīgo zivju sugu uztveršanai gafu lietot aizliegts.
** 7. Latvijas Republikā makšķernieks drīkst iegūt un lomā paturēt ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās zivju sugas:
7.1. lašus un taimiņus - saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem;
7.2. alatas, strauta foreles, salates (meža vimbas), sīgas, vimbas - 5 gab. no katras sugas;
** 7.3. paledes - 3 gab.;
** 7.4. repšus - 3 gab..
* 8. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs aizliegts iegūt un lomā paturēt ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru garums, mērot no purna gala līdz astes spuras beigām, ir mazāks par:
8.1. lasim - 60 cm;
8.2. taimiņam - 50 cm;
8.5. salatei (meža vimbai) un vimbai - 29 cm;
** 8.6. alatai, sīgai, strauta forelei - 30 cm;
** 8.7. paledei - 30 cm;
** 8.8. repsim - 23 cm.
* 9 Latvijas Republikā nēģu ieguve ar makšķerēšanas rīkiem aizliegta visu gadu.
** Citu zivju sugu makšķerēšana Latvijas Republikā.
*10. Latvijas Republikā makšķernieks drīkst iegūt un lomā paturēt citu zivju sugas, kuras nav minētas šo noteikumu 7. punktā:
10.1. ālantus, līdakas, līņus, sapalus, vēdzeles, zandartus, zušus - 5gab. no katras sugas;
10.2. samus - 3gab. .
* 11. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs aizliegts iegūt un lomā paturēt šo noteikumu
10. punktā minētās zivju sugas, kuru garums, mērot no purna gala līdz astes spuras beigām (izņemot asari, breksi un vēdzeli), ir mazāks par:
11.1. samam - 50 cm;
** 11.2. zutim - 50 cm;
11.3. līdakai un zandartam - 45 cm;
11.4. ālantam, līnim, sapalam - 29 cm;
11.5. varavīksnes forelei - 29 cm;
** 11.6. lucim -
** 11.7. butei - 21 cm;
** 11.8. salakai -
** Pārējo zivju sugu makšķerēšana Latvijas Republikā.
* 12. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs drīkst iegūt un lomā paturēt zivju sugas, kuras nav minētas šo noteikumu 7. un 10. punktos - bez skaita, garuma un svara ierobežojuma.
** 13. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs zivju sugu ieguve atļauta jebkādā makšķerēšanas veidā saskaņā ar šiem makšķerēšanas noteikumiem, izņemot 4. un 5. punktos noteikto.
*14. Dzīvas ēsmas ieguve un izmantošana Latvijas Republikā:
* 14.1. drīkst iegūt un paturēt - trīsuļodu kāpurus un sānpeldes - 100 gr.;
* 14.2. drīkst izmantot ēsmai zivju sugas saskaņā ar šo noteikumu 12. punktā noteikto;
* 14.3. aizliegts izmantot ēsmai vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus);
* 14.4. aizliegts izmantot ēsmai zemledus makšķerēšanā kā dzīvo ēsmu jebkuras zivju sugas.
4. NODAĻA
** LATVIJAS REPUBLIKĀ MAKŠĶERĒŠANĀ
PUBLISKĀS UN NOMĀTĀS ŪDENSTILPĒS AIZLIEGTS IZMANTOT:
* 13. Vairāk nekā 2(divas) makšķeres vienlaicīgi ar makšķerspoli vai bez tās un vairāk nekā 2(divus) jebkāda veida āķus katrai makšķerei, uzskatot katru āķi, neatkarīgi no žuburu skaita, par 1(vienu) āķi.
14. Elektroenerģiju, izņemot:
14.1. īpašu makšķerspoļu un stacionāru zivs pieķeršanās signālierīču darbības nodrošināšanai ar vienu līdz 9V elektrobateriju, kurai makšķerēšanas darbības laikā jāatrodas šo priekšmetu iekšpusē;
14.2. īpašu pludiņu un vizuļu darbības nodrošināšanai ar vienu līdz 3V elektrobateriju, kurai makšķerēšanas darbības laikā jāatrodas šo priekšmetu iekšpusē.
15. Tīklus vai to paveidus, izņemot īslaicīgai lietošanai paredzētus, aiz kāta rokās turamus priekšmetus, kuros tīkls iestiprināts metāla, koka vai plastmasas rāmī un kuri paredzēti jau noķertas zivs uztveršanai vai uzglabāšanai.
16. Dažādus priekšmetus, ar kuru palīdzību zivi var nogalināt vai savainot - harpūnas, žebērkļus un zemūdens šautenes, ar atsvaru aprīkotus āķus vai āķu sistēmas (cemmerus), ar kuru palīdzību zivs tiek tīši aizkabināta (aizķerta) aiz ķermeņa, kā arī dažādu materiālu cilpas, izņemot tādus priekšmetus, kuri paredzēti jau noķertas zivs uztveršanai (gafus) vai no ūdens jau izvilktas zivs nogalināšanai.
17. Jebkāda veida ūdas.
18. Mākslīgu ēsmu, kas konstruktīvi aprīkota ar vairāk nekā 3(trim) āķiem, uzskatot katru āķi, neatkarīgi no žuburu skaita, par 1(vienu)āķi.
5. NODAĻA
VISPĀRĒJIE MAKŠĶERĒŠANAS AIZLIEGUMI
** 6. NODAĻA
VĒŽU RESURSU AIZSARDZĪBA UN SAUDZĒŠANA
* 1. Vēžošana Latvijas Republikā atļauta tikai tajās ūdenstilpēs, kurās vēžu ieguvi nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1998. gada 15. septembra noteikumiem nr.349 "Licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas kārtība Latvijas Republikas ūdeņos".
* 2. Vēžošana saskaņā ar šo noteikumu 1. punktu atļauta ne vairāk kā ar 5(pieciem) krītiņiem, kā arī ar rokām.
* 3. Atļauts iegūt un lomā paturēt vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem, bet ne vairāk kā 50 gab., un kuru garums, mērot no pieres dzelkšņa (ass izaugums pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam nav mazāks par 10 cm.
* 4. Vēžus (platspīļu un šaurspīļu) aizliegts iegūt no 1. oktobra līdz 30. novembrim, un vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu, kā arī aizliegts atrasties no 1. oktobra līdz 30. novembrim ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā ar vēžiem vai vēžu ieguves rīkiem.
7. NODAĻA
MAKŠĶERNIEKA PIENĀKUMI
* 1. Makšķernieks ir personiski atbildīgs par makšķernieka kartes iegādi, kā arī licences iegādi, kur to nosaka licencētās makšķerēšanas noteikumi.
** 2. ? Par to, ka makšķerēšanas brīdī makšķernieks nevar vides valsts inspektoram uzrādīt derīgu makšķernieka karti, viņš tiek sodīts ar naudas sodu Ls 10 (desmit latu) apmērā.
** 8. NODAĻA
MAKŠĶERNIEKA ĒTIKA
Makšķernieka kā ar saprātu apveltītas un civilizētas būtnes, kas savu vaļasprieku -makšķerēšanu īsteno ciešā saskarē ar dabu, morāls un pilsonisks pienākums ir ievērot sekojošus makšķernieka ētikas principus:
· attiekties pret makšķerēšanu kā pret civilizētu bezpeļņas nolūka zivju ieguves paņēmienu, kurā noteicošais faktors ir saskarei ar dabu, garīgai un fiziskai atpūtai un makšķerēšanas iemaņu pilnveidošanai;
· attiekties pret apkārtējo vidi ar apziņu, ka cilvēkam uz tās apdzīvošanu ir tādas pašas tiesības kā jebkurai citai dzīvai būtnei, bet pienākums, kā ar saprātu apveltītai būtnei, - būt atbildīgam par visa dzīvā harmonisku līdzāspastāvēšanu;
· īpaši rūpēties par bērnu un jaunatnes ekoloģisku audzināšanu un izglītošanu saskaņā ar latviešu tautas attieksmes pret dabu tikumiskajām tradīcijām un šiem makšķernieka ētikas principiem;
· nodarboties ar ekoloģisko pašizglītošanos, ņemot vērā un atceroties, ka dzīvo sugu un dabas kopumā noplicināšanās ir tiešas cilvēku necivilizētas darbības sekas;
· rūpēties par sakārtotu apkārtējo vidi kopumā un it īpaši savā makšķerēšanas vietā neatkarīgi no tās statusa;
· neiecietīgi izturēties pret jebkādu vardarbīgu un necivilizētu, cilvēku apzinātu darbību vai neapzinātu rīcību pret apkārtējo vidi un aktīvi iestāties par tās aizsargāšanu un saglabāšanu mūsu valsts tagadnes un nākotnes vārdā;
· popularizēt makšķerēšanu bērnu, jaunatnes un citu cilvēku vidū kā civilizētu bezpeļņas nolūka zivju ieguves paņēmienu.
("Makšķernieka ētikas" nodaļu izstrādājusi sabiedriskā organizācija
"Latvijas Makšķernieku asociācija" un iekļauta
Latvijas makšķerēšanas noteikumos saskaņā ar tās lūgumu)
**9. NODAĻA
MAKŠĶERNIEKU SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS
Latvijas makšķernieku sabiedriskās organizācijas - apvienības, asociācijas, biedrības, federācijas, klubi, savienības u.c. ir juridiskas personas, kuras darbojas saskaņā ar Latvijas likumu "Par sabiedriskajām organizācijām" un kurās saskaņā ar brīvprātības principu apvienojušās fiziskas un juridiskas personas, lai kopīgi īstenotu civilizētu makšķerēšanu un citas ar to saistītas darbības, ja tās atbilst viņu interesēm un nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar Latvijas makšķernieku sabiedriskajām organizācijām ir tiesības nomāt dažādas ūdenstilpes, veikt to apsaimniekošanu un organizēt licencētu makšķerēšanu.
10. NODAĻA
MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMU IEVĒROŠANAS
KONTROLE
** Saskaņā ar Latvijas Republikas "Vides aizsardzības" likumu vides valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu veic Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi.
** Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic kontroli pār:
** visu dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;
** faunas un floras izmantošanas normu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, introdukcijas, aklimatizācijas, reaklimatizācijas, krustošanas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas un citu aizsardzības prasību ievērošanu.
** Vides valsts inspektoriem ir tiesības:
** netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;
** apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;
** gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt, vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences).
** Pašvaldību institūcijas realizē kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu racionālu izmantošanu. Savas kompetences ietvaros tās ir atbildīgas par vides aizsardzību un dabas resursu saglabāšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
** Sabiedrisko kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji, un tās mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda vides aizsardzības un dabas resursu racionālas lietošanas plānus (programmas).
** Personas, kas pārkāpušas vides aizsardzības likumos noteiktās prasības, saucamas pie administratīvas atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
LATVIJAS MAKŠĶERNIEKU ASOCIĀCIJAS (LMA)
KONCEPCIJA - MOTIVĀCIJAS PAMATTĒZES TIEŠI ŠĀDU
LATVIJAS MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMU (MN) IZSTRĀDEI
1. LMA uzskata un ir cieši pārliecināta, ka:
1.1. MN jābūt juridiski un jēdzieniski precīzi un strikti definētam normatīvo aktu kopumam bez interpretācijas iespējām, ņemot vērā, ka makšķerēšana ir vaļasprieks, nevis piespiedu nodarbe;
1.2. MN jāveic pamatoti skaidrojošas funkcijas zivju sugu ieguves skaita un garumu limitiem, kā arī citiem makšķerēšanas ierobežojumiem no zivju resursu aizsardzības un saglabāšanas viedokļa Latvijas Republikā;
1.3. MN jāveicina bērnu, jaunatnes un citu potenciālo un esošo makšķernieku ekoloģisku izglītošanu un audzināšanu;
1.4. MN iespēju robežās jābūt arī skaidrojoši - informatīviem;
1.5. MN jābūt saskanīgiem ar Latvijas Republikas "Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas" nostādnēm un latviešu tautas tradicionāli tikumisko attieksmi pret dabu;
1.6. MN jāatbilst Eiropas un pārējās pasaules makšķerēšanas kā civilizēta zivju ieguves paņēmiena vispārējiem principiem, ņemot vērā Latvijas valsts politiku vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, tādējādi liekot to ievērot un cienīt arī cilvēkiem no ārvalstīm, kuri vēlas īstenot makšķerēšanu Latvijas Republikā;
1.7. MN izdevumam ir jābūt skaidrojošam priekšvārdam, ko apņemas veikt LMA;
1.8. MN gala variantu jātulko un jāizdod latviešu, krievu un angļu valodās, kur LMA ir gatava piedalīties kopā ar Latvijas Zivju fondu.
2. LMA ir kategoriski pret to, ka MN būtu jebkādas atsauces uz zemūdens medībām, jo šim zivju ieguves paņēmienam nav nekāda sakara ar makšķerēšanu.
Teksta autora tiesības pieder Latvijas Makšķernieku Associācijai
| Šī ir Jāņa Stikuta privātā mājas lapa. Autora tiesības pieder Jānim Stikutam. Citām personām ,- ja tas ir atsevišķi norādīts. Adrese: jst@fishing.lv |
