Sarkans – mans viedoklis

Zils – esošais, bet kuram nevajadzētu vai arī vajadzētu būt savādākam

 

Priekš publicēšanas šo materiālu vajadzētu noformēt nedaudz savādāk, saprotamāk un pārskatāmāk, tomēr es vairāk orientējos uz tiem cilvēkiem, kas šos priekšlikumus izstrādāja un kuriem ir vēlēšanās, varēšana un iespēja cīnīties par uzlabojumiem makšķerēšanas jomā – sakārtojot noteikumus. Tāpēc labprāt sniegšu savu vērtējumu, lai šie cilvēki varētu paraudzīties kā viņu izstrādātie priekšlikumi tiek uztverti no malas un varētu ietekmēt turpmākās izmaiņas makšķerēšanas jomā. Protams mans viedoklis nav absolūti pareizais.

Pirmkārt, sākšu ar koncepciju, jo šeit, kā izskatās, ir formulēti principi kuri noteikumos netiks iekļauti, bet uz kuriem balstās LMA

 

 

 

LATVIJAS MAKŠĶERNIEKU ASOCIĀCIJAS (LMA)

KONCEPCIJA – MOTIVĀCIJAS PAMATTĒZES TIEŠI ŠĀDU

LATVIJAS MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMU (MN) IZSTRĀDEI

 

1.      LMA uzskata un ir cieši pārliecināta, ka:

 

1.1.  MN jābūt juridiski un jēdzieniski precīzi un strikti definētam normatīvo aktu kopumam bez interpretācijas iespējām, ņemot vērā, ka makšķerēšana ir vaļasprieks, nevis piespiedu nodarbe;

Piekrītu, ka makšķerēšana ir vaļasprieks un jēdzieniem MN ir jābūt precīziem. Problemātiski gan šeit būs ar interpretācijas iespējām. Tas būtu ideāls uz ko tiekties, bet kā rāda pasaules pieredze pilnīgi precīzu definējumu izveidošana bieži vien nav iespējama, bet mēģinājumi to darīt noved pie absurdām situācijām. Šādos gadījumos ikviens maluzvejnieki vairumā gadījumu būs vinnētāji (visas šaubas tiek vērtētas par labu apsūdzētajam), bet par to precīzāk pie definējumiem.

1.2.  MN jāveic pamatoti skaidrojošas funkcijas zivju sugu ieguves skaita un garumu limitiem, kā arī citiem makšķerēšanas ierobežojumiem no zivju resursu aizsardzības un saglabāšanas viedokļa Latvijas Republikā;

Ja tas domāts veikt pašos MN, tad jājautā par ko pārvērtīsies noteikumi. Šo darbu, ja nav spējīgas valsts institūcijas būtu jāveic nevalstiskām organizācijām (bukleti, sacensību organizēšana rajonos, pagastos, skolās, kur tad arī popularizēt godīgu makšķerēšanu) Tas pats uz 1.3. un 1.7. Šāds darbs būtu tikai apsveicams.

1.3.  MN jāveicina bērnu, jaunatnes un citu potenciālo un esošo makšķernieku ekoloģisku izglītošanu un audzināšanu;

1.4.  MN iespēju robežās jābūt arī skaidrojoši - informatīviem; Kā tas domāts???? Skaidrojumus noteikumiem var izdot jebkurš, jo pastāv neoficiālā un paplašinātā normu iztulkošana. Tas nozīmē, ka šādā noteikumu iztulkošanā var iekļaut gan informatīva, gan izglītojoša rakstura jautājumus.

1.5.  MN jābūt saskanīgiem ar Latvijas Republikas “Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas” nostādnēm un latviešu tautas tradicionāli tikumisko attieksmi pret dabu; Ja kāds spēs noformulēt “latviešu tautas tradicionāli tikumisko attieksmi” es būtu ļoti priecīgs. Tikumiskai attieksmei būtu jābūt pieņemamai un ilgstoši no paaudzes paaudzē nodotai latviešu tautai. Vai maz tas ir iespējams mūsdienu apstākļos.

1.6.  MN jāatbilst Eiropas un pārējās pasaules makšķerēšanas kā civilizēta zivju ieguves paņēmiena vispārējiem principiem, (Neesmu diemžēl tādus redzējis. Iespējams, ka kādos starptautiskos dokumentos tie tiek formulēti, tad Latvijai atliek tik oficiāli pievienoties. Bet tādā gadījumā uz šādiem principiem vajadzētu balstīties pirmkārt.)  ņemot vērā Latvijas valsts politiku vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, tādējādi liekot to ievērot un cienīt arī cilvēkiem no ārvalstīm, kuri vēlas īstenot makšķerēšanu Latvijas Republikā;

1.7.  MN izdevumam ir jābūt skaidrojošam priekšvārdam, ko apņemas veikt LMA; Domāju nevis priekšvārds, bet gan preambula, tātad ar visām preambulai izvirzītām prasībām. Grūti pateikt vai MN tas būtu vajadzīgs drīzāk gan jāaktivizē nevalstisko organizāciju darbs izglītošanas jomā

1.8.  MN gala variantu jātulko un jāizdod latviešu, krievu un angļu valodās, kur LMA ir gatava piedalīties kopā ar Latvijas Zivju fondu. Tas būtu apsveicami, jo valsts diez vai to izdarīs tik ātri kā LMA.

Nesen biju Ventspilī un man patika, ka naktsmītnē pie reģistratūras atradās Ventspils sabiedriskās kārtības noteikumi. Nebūtu jau slikti, ka vietās kur visticamāk apmetīsies vai iegriezīsies makšķernieki (veikali, makšķernieku klubi) no ārzemēm būtu brīvi pieejami MN viņiem saprotamā valodā. To var iekļaut arī internetā.

 

2.      LMA ir kategoriski pret to, ka MN būtu jebkādas atsauces uz zemūdens medībām, jo šim zivju ieguves paņēmienam nav nekāda sakara ar makšķerēšanu.

Piekrītu, ka zemūdens medības nav makšķerēšana. Tādā gadījumā būtu jāizdod atsevišķi noteikumi. Tomēr otrs viedoklis ir tāds, ka zemūdens medību noteikumiem vajadzētu būt iekļautiem MN kā viens no zivju ieguves veidiem, kas arī ir vaļasprieks. Bez tam, tas rada pareizu priekšstatu par visiem atļautiem (ne komerciāliem) zivju ieguves veidiem vienos noteikumos. Bet tas ir atsevišķs jautājums par kuru vajadzētu nopietni diskutēt, jo kā rāda pieredze, tie, kas ir tikai makšķernieki pilnībā neizprot zemūdens medniekus un otrādi. Vissaprotošākie šajā jautājumā ir cilvēki, kas savā laikā gan medīja, gan makšķerēja. Tomēr tā ir sabiedrībai ļoti plaši vēl diskutējam tēma.

Jā un vēl – kā tad būs ar vēžošanu?

 

 

Latvijas Makšķernieku asociācijas

priekšlikumi grozījumiem

Latvijas Makšķerēšanas notikumos:

* jauna redakcija,

** jauna nodaļa vai punkts

 

 

LATVIJAS MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMI

 

I

 

** 1. NODAĻA

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Definīcija – precīzs (jēdziena) raksturojums, kurā minētas būtiskās pazīmes.

Definīcija – jēdziena vai vārda satura precīzs izklāsts.

 

Vai visi definējumi šeit atbilst loģikas prasībām??????????? Tam vajadzētu nepieļaut jēdzienu neprecīzu iztulkošanu. No otras puses. Vai visiem jēdzieniem ir nepieciešamas definīcijas? Manuprāt normatīvo aktu sākumā parasti tiek iekļauti tikai tie jēdzieni, kas sastopami pašā dokumentā un var radīt problēmas to iztulkošanā. (Likumā lietotie termini) Pie tam, pārāk labas definīcijas, lai arī nosaka precīzi kas ir kas tomēr sasien rokas, piemēram, tiesājot maluzvejniekus. Bez tam, daudzas definīcijas var atrast skaidrojošās vārdnīcās.

Pirms dot precīzas definīcijas vajag sev pajutāt vai konkrētajos noteikumos iekļaujot un piemērojot tos praksē amatpersonas (domāju tiesu, vides inspektorus utt.) netiks ierobežotas savā rīcībā. Ka tik kāds vēlāk nesāk runāt par to, ka inspektori aiztur maluzvejniekus, bet līdz saukšanai pie atbildības nenonāk - vai tik nav kļuvuši korumpēti. Bet patiesībā viņi ir ierobežoti ar precīzajām definīcijām.

Mazliet teorijas

Jau tiesību vēsture pierāda, ka bieži vien pats likumdevējs apzināti vai reizēm neapzināti izmanto tādus jēdzienus kā: vaina, (kaut kā) intereses, zaudējuma atlīdzināšana un tiesnesis ir spiests katrā konkrētā gadījumā precizēt vai lietas apstākļi ļauj piemērot likumu atbilstoši šī jēdziena izpratnei. Izvērtējot lietas apstākļus tieši no amatpersonas būs atkarīgas kā izprotams jēdziens makšķerēšanas atļautie rīki vai zivju aizsardzība. Piemēram, vai kāds spēs pateikt, kas ir laba griba. Tā var izpaustie gan zivs atlaišanā pēc noķeršanas, gan tās nogalināšanā uzreiz pēc noķeršanas, bet laba griba var izpausties arī, ja vispār zivis neķersim. Kādas ir makšķernieka intereses un kādas zivs. No zivs viedokļa mēs visi esam slepkavas un viņai neinteresē vai mēs to darām hobija pēc un ļoti civilizēti vai mēs to darām brutāli ar elektrību. Savukārt makšķernieks vai nu ķer zivis vai aizsargā tās un neļauj to darīt nevienam. Protams tas ir sakāpināts piemērs, bet tā visuzskatāmāk var atklāt jautājuma patieso būtību.

Iedomājieties, kas notiks, ja kāds precīzi definēs, kas ir cieņa un gods tāpat ar makšķerēšanas piederumiem. Jābūt iespējai tiesai vai lēmumu pieņemošajai amatpersonai izvērtēt pārkāpuma smagumu un atbilstību MN.

Daudzus jēdzienus tikai paskaidro, lai vieglāk būtu izprast attiecīgos jautājumus, bet nenosaka, ka tā ir definīcija. Kā  jau tiecu, tad daudz precīzu skaidrojumu var atrast vārdnīcās.

Protams tas būs saistīts arī ar zināmām problēmām. Juristi šos noteikumus sāks tulkot atbilstoši ne tikai pastāvošā laika prasībām un izpratnei par taisnīgumu, bet darīs to atbilstoši savai izpratnei par taisnīgumu.

            Tā būtu tā šausmīgā teorētiskā daļa, bet nu nedaudz konkrētāk.

 

 

Pirms domāt par izmaiņām jābūt skaidrībai.

Manuprāt precīzi jānosaka tie jautājumi kurus vēlas mainīt pastāvošajos MN. Bet, ja vēlamie skaut ko jaunu, tad jāpaskatās vai tas jau kaut kur netiek regulēts. Kāpēc to vajag darīt? Ar ko vēlas nomainīt – kādi varianti? Kādu rezultātu tas dos (+ un -)? Kā to izpilde tiks īstenota dzīvē (kā kontrolēs un kā ievēros)?

Gribētos zināt vai pirms noteikumu izmaiņu plānošanas kāds nopietni ir pētīja tiesu praksi un administratīvo sodu uzlikšanu Latvijā attiecībā par MN pārkāpšanu? Latvija nav liela (ar to es domāju, ka jāaptver visa Latvija nevis daži cilvēki no dažiem rajoniem), bet var noskaidrot galvenos punktus kuri tiek pārkāpti un kādā veidā. No rezultātiem savukārt var izdarīt secinājumus un būs pilnīgi skaidrs kādas problēmas tad patiesībā ir, un nevis tās par kurām atsevišķu grupu cilvēki tikai skaļi bļauj un uzskata par primāru savu viedokli.

           

Sākotnēji biju domājis norādīt uz tām neprecizitātēm kuru dēļ piedāvātajiem definējumiem pēc mana uzskata nav jēgas. Tomēr skatot pamatīgāk šos definējumus atklāju neprecizitātes (kas neatbilst definīciju prasībām). Un protams liekvārdība, kas gan sašaurina vārda jēgu, gan rada “putru” turpmākā noteikumu izpratnē.

 

 

 

** Noteikumos lietoti šādi termini:

Amatierzveja – turpmāk makšķerēšana – zivju ieguve rekreācijas vai sporta nolūkā ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos. Ne ar ko neatšķiras ar pašreizējiem MN tik vien kā izņemta vēžošana un zemūdens medības, bet kā jau iepriekš teicu tie ir diskutējami jautājumi.

Piekrītu Kiršteinam, ka nevar būt amatieru vai profesionāļu makšķerēšana. Makšķerē gan vieni gan otri grupai ir un paliek zivju ķeršana, jautājums par motīviem, kāpēc tiek ķertas (skatīt kas ir makšķerēšana zemāk)

  1. Makšķerēšana (makšķerēšanas princips Latvijas Republikā) – individuāls un civilizēts bezpeļņas nolūka zivju ieguves paņēmiens ar tieši makšķerēšanai paredzētiem, rūpnieciski vai pašizgatavotiem makšķerēšanas rīkiem un makšķerēšanas piederumiem, un kuras darbība notiek saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Makšķerēšanas noteikumiem. Definēt kas ir makšķerēšana un vienlaicīgi noteikt, ka tas ir princips.......... Cienījamie autori apskatiet lūdzu kas ir princips. Kādā vārdnīcā atradu skaidrojumus: Makšķerēšana – zivju ķeršana ar makšķerēm. Makšķere – zivju ķeršanas rīks - aukla (ar vai bez kāta) ar āķi galā. Āķis – metāla vai cita materiāla stiegra vai lējums ar uzliektu, atliektu galu.  Manuprāt nevajag izgudrot to, kas jau ir izgudrots un, ja cilvēkam ir radusies nepieciešamība noskaidrot jēdziena būtību, tad jebkura vārdnīca palīdzēs. Un, lai teiksim priekšmets būtu makšķere ar kuru var ķert zivis nav obligāti jābūt svaram, pludiņam utt. Starp citu, vārdnīcās var atrast arī citu vārdu definējumus, kas nav ierobežojoši, bet atklāj vārda patieso jēgu.

 

Tālāk definīcijas neskatīju, jo manuprāt lielākai daļai šo definējumu nav nozīmes. Būtu jāraksta pārāk daudz papildjautājumu?

2. Makšķernieks – fiziska persona, kas civilizēti bezpeļņas nolūkā Latvijas Republikā nodarbojas ar zivju ieguvi saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Makšķerēšanas noteikumiem, iegādājoties makšķerēšanas karti, kā arī licenci, ja makšķerēšana paredzēta ūdenstilpēs, kurās noteikta licencēta makšķerēšana.

3. Makšķerēšanas rīki (makšķerrīki) – makšķerēšanai paredzēti, rūpnieciski vai pašizgatavoti priekšmeti – makšķere un makšķerspole.

4. Makšķerēšanas piederumi (makšķepiederumi) – makšķerēšanai paredzēti, rūpnieciski vai pašizgatavoti priekšmeti, kuru pielietošanu nodrošina makšķerrīki.

5. Makšķere (makšķerkāts) – makšķerēšanai paredzēts, ar viena cilvēka roku darbību izmantojams viendaļīgs vai vairākdaļīgs, no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavots rīks - makšķerkāts, kas aprīkots ar makšķerauklu (ar vai bez makšķerspoles izmantošanu), kuras brīvajam galam pievienoti citi makšķerpiederumi (makšķerāķi, makšķerpludiņi, sakabes, atsvari, dažādas ēsmas ).

6. Makšķerēšanas spole (makšķerspole) – makšķerēšanai paredzēts, ar viena cilvēka roku darbību izmantojams, rūpnieciski izgatavots mehānisks rīks - makšķerspole, kuras izmantošana saistīta ar viena cilvēka roku darbību, kas nodrošina makšķerauklas un citu makšķerpiederumu izmantošanu makšķerēšanā.

7. Makšķeraukla – videi draudzīga, no dažādiem materiāliem rūpnieciski izgatavota, dažādas krāsas un diametra aukla, bez kuras izmantošanas makšķerēšanas darbība nav iespējama.

8. Makšķerāķi – makšķerēšanai paredzēti, bez vai ar atsvaru aprīkoti, no dažādiem materiāliem rūpnieciski izgatavoti, dažādas konstrukcijas, krāsas un lieluma (saskaņā ar numerāciju) vienžubura, divžuburu vai vairākžuburu āķi, kuri nodrošina dabiskas vai mākslīgas ēsmas izmantošanu.

9. Makšķerpludiņi – makšķerēšanai paredzēti, no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavoti, ar vai bez atsvaru aprīkoti, dažādas konstrukcijas, formas, krāsas un lieluma pludiņi, kuri optiski vai akustiski signalizē par zivs pieķeršanos.

10. Sakabes (riņķi, karabīneri, virpuļi) – no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavoti dažādas konstrukcijas un formas priekšmeti, kuri makšķerēšanā nodrošina citu makšķerpiederumu savstarpēju savienojumu, kā arī tiek izmantoti mākslīgas ēsmas konstrukcijās.

11. Atsvari (grimuļi) – no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavoti dažāda svara, formas un krāsas priekšmeti, kuri makšķerēšanā nodrošina citu makšķerpiederumu darbību saskaņā ar makšķernieka ieceri.

12. Makšķerāķu “sistēma” – ne vairāk kā 2(divu) makšķerāķu (neatkarīgi no žuburu skaita), no dažādiem materiāliem rūpnieciski vai pašizgatavots, nenoteikta garuma un brīvas konstrukcijas savstarpējs savienojums ēsmas izmantošanai, uzskatot katru āķi, neatkarīgi no žuburu skaita, par 1(vienu) āķi.

13. Vizulis – rūpnieciski vai pašizgatavota, jebkuras krāsas mākslīga ēsma, kura makšķerēšanas darbības laikā tiek vilkta vai pludināta ūdenī vai pa ūdens virsmu, kā arī gremdēta ūdenī dažādos virzienos un līmeņos bez vai ar dabiskas ēsmas pievienošanu.

14. Gafs – rūpnieciski vai pašizgatavots priekšmets, kas paredzēts jau noķertas zivs uztveršanai, kura konstrukcijā izmantots no dažādiem materiāliem izgatavots viengabala vai teleskopisks rokturis, kura viens gals aprīkots ar vienu dažāda lieluma vienžubura āķi, kas neizmantošanas vai transportēšanas brīdī nosegts ar speciālu drošības uzmavu.

15. Makšķerēšanas pamatveidi - makšķerrīku un makšķerpiederumu izmantošana makšķerēšanā Latvijas Republikā:

15.1. makšķerēšana ar pludiņu (pludiņmakšķerēšana) – stacionāra makšķerēšana vai makšķerēšana kustībā, kuras darbības galvenās pazīmes ir optiska vai akustiska pludiņa kā zivs pieķeršanās signalizētāja izmantošana, neaktīva makšķerauklas uztīšana uz makšķerspoles vai makšķerspoles neizmantošana vispār un kurā ēsma netiek velcēta;

15.2. makšķerēšana ar spiningu (spiningošana) – dabiskas vai mākslīgas ēsmas vilkšana, kuras darbības neatņemama galvenā pazīme ir makšķerspoles izmantošana aktīvai makšķerauklas uztīšanai, velkot ēsmu klāt;

15.3. mušiņmakšķerēšana – mākslīgas ēsmas pludināšana bez pludiņa pa ūdens virsmu vai ūdenī ar tieši šim makšķerēšanas veidam paredzētiem makšķerrīkiem un makšķerpiederumiem, kuru pielietošanas paņēmiens (tehnika) ir būtiski atšķirīgs no citiem makšķerēšanas veidiem;

15.4. velcēšana – dzīvas vai mākslīgas ēsmas vilkšana ūdenī bez makšķerspoles aktīvas pielietošanas makšķerauklas uztīšanai no kustībā esoša ūdens transportlīdzekļa;

15.5. gruntsmakšķerēšana – stacionāra makšķerēšana, kuras darbības galvenā pazīme ir ēsmas novietošana uz ūdenstilpes grunts ar vai bez akustiska vai optiska zivs pieķeršanās signalizētāja izmantošanas;

15.6. zemledus makšķerēšana (bļitkošana, žibulēšana) – makšķerēšanas veids, kura darbības galvenā pazīme ir ēsmas ievadīšana ūdenī pa ledū izveidotu atveri;

15.7. Citi makšķerēšanas veidi – makšķerēšanas pamatveidu atvasinājumi, kuru darbība saistīta ar makšķerrīku un makšķerpiederumu tehnoloģijas attīstību un kuri nav pretrunā ar makšķerēšanas principu un spēkā esošajiem Latvijas Makšķerēšanas noteikumiem.

16. Ūda – brīvi peldošs vai noenkurots, dažādu formu un krāsu pludiņš, kurš tiešā veidā aprīkots ar makšķerauklu un āķi un tiek izmantots bez saskares ar makšķernieku.

17. Makšķerēšanas tehnika – makšķerrīku pielietošanas paņēmiens atkarībā no makšķerpiederumu specifikas.

18. Vēžošana – vēžu  ieguve ar tam paredzētu rīku (krītiņu) izmantošanu vai ar rokām.

19. Dabiska ēsma – zivju barība, kura radusies un pastāv ūdenī, gaisā, zemē vai zem zemes neatkarīgi no cilvēka gribas vai arī tiek audzēta saskaņā ar cilvēka gribu.

20. Mākslīga ēsma –

20.1. videi draudzīga un saskaņā ar cilvēka gribu un radošu izdomu rūpnieciski vai pašizgatavota zivju barība,

20.2. videi draudzīgs un saskaņā ar cilvēka gribu un radošu izdomu rūpnieciski vai pašdarināts dabiskas ēsmas brīvs atdarinājums (dažādi vizuļu veidi vai paveidi, mākslīgi insekti, abinieki, rāpuļi, tārpi un cita dabiskās ēsmas imitācija).

21. Kolektīvā sporta makšķerēšana (sacensības) – īpaši organizēta makšķerēšana, kurā galvenā nozīme ir sacensības principam, un kuras norise notiek saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Makšķerēšanas noteikumiem un to pašregulējošiem noteikumiem (nolikumu).

22. Individuālā sporta makšķerēšana – idejiski un filozofiski progresīva makšķerēšana, kurā galvenā nozīme ir makšķerēšanas darbībai un makšķerēšanas tehnikas pilnveidošanai, un kuras darbības rezultātā iegūtā zivs parasti tiek atbrīvota, tās ķeršanai izmantojot īpašus makšķerpiederumus (āķus bez atskabargām un zivju uztveramos tīkliņus bez mezgliem pinumā).

23. Ekoloģija – kompleksa zinātne par dzīvo organismu savstarpējām attiecībām un viņu attiecībām ar dzīvesvietu.

24. Dabas resursi – dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska, sociāla un kultūras vērtība.

25. Dabas aizsardzība – vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšana.

26. Vide – dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums.

27. Antropogēnās slodzes – vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību. Antropogēnās slodzes var izmērīt un aprēķināt.

28. Vides aizsardzība – pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

29. Zivju resursi – visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot.

30. Publiskās ūdenstilpes – 

31. Nomātās ūdenstilpes –

32. Privātās ūdenstilpes –

33. Licencētā makšķerēšana –

34. Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu………..

 

2. NODAĻA

VISPĀRĒJIE JAUTĀJUMI

 

 

II

 

3. NODAĻA

** ZIVJU RESURSU AIZSARDZĪBA UN SAUDZĒŠANA

Neredzu jēgu šādas jaunas nodaļas izveidošanai

 

** 1. Zivju resursu aizsardzību un saudzēšanu, kas ir saistoša cilvēkam, kas Latvijas Republikā nodarbojas ar makšķerēšanu, nosaka Latvijas Republikas “Zvejniecības” likums, “Sugu un biotopu aizsardzības” likums, Latvijas Sarkanā grāmata un šie makšķerēšanas noteikumi. Nesaprotu šī punkta jēgu.

 

** 2. Saskaņā ar “Sugu un biotopu aizsardzības” likumu Latvijas Ministru kabinets noteicis sekojošu ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zivju sugu sarakstu (2. pielikums Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 396, punkts Nr. 5): ja tās ir ierobežoti izmantojamas, tad kā? Bet vispār to var iekļaut spēkā esošo noteikumu III vai IV nodaļā. Otrs, ja noteikta atsauce uz citu normatīvo aktu, tad tas nav jācitē.

2.1. Alata (Thymallus thymallus);

2.2. Lasis (Salmo salar);

2.3. Palede (Alosa fallax);

2.4. Nēģis, upes (Lampetra fluviatilis);

2.5. Repsis (Coregonus albula);

2.6. Salate (Aspius aspius);

2.7. Sīga (Coregonus laveratus);

** 2.8. Strauta forele (Salmo trutta fario);

2.9. Taimiņš (Salmo trutta);

** 2.10. Vimba (Vimba vimba).

 

** 3. Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas: Labi ka iekļautas, tad MN var vienkārši norādīt, ka šīs sugas zivis vai nu vispār aizliegts vai pie kaut kādiem nosacījumiem atļauts iegūt. Piemēram, 21. punkts “Aizliegts visās ūdenstilpēs iegūt:

21.1. nēģus, sīgas , alatas. paledes, repšus - visu gadu;

21.2. ....

Tas ir viens no variantiem. Es neesmu zivju sugu pazinējs un man grūtu teikt kura no tām ir vairāk vai mazāk aizsargājam, es piedāvāju tikai variantu kā šo zivju sugu aizsargāt no juridiskā viedokļa. Var noteikt, ka šīs zivis var iegūt tikai ar noteiktu garumu, līdzīgi kā spēkā esošo MN 18.pantā.

            ** 3.1. sarūkošo sugu (2.) kategorijā – sīga;

** 3.2. reto sugu (3.) kategorijā – alata, palede, repsis.

 

** Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zivju sugu makšķerēšana Latvijas Republikā.

** 4. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumos norādītajām vietām un laikiem ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo lašveidīgo zivju sugu – lašu un taimiņu ieguve atļauta tikai spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas veidā, lietojot tikai mākslīgu ēsmu, kas minēta šo noteikumu 20.2. punktā. Kāpēc jāsarežģī jautājumi kas jau ir noteikti MN 21.pantā . Varētu dot izmaiņas “21.2. lašus un  taimiņus - visu  gadu, izņemot licencētās  makšķerēšanas noteikumos norādītajās vietās, laikos, atļautajiem rīkiem un to pielietošanas veidiem.” Izdodot makšķerēšanas noteikumus konkrētai vietai var norādīt kad to varēs darīt un ar kādiem rīkiem un kādā veidā. Piedāvātais variants var kalpot kā pamats kur var mainīt atsevišķus vārdus un to izvietojumu, bet jēga kā redzat daudz nemainās un netiek ierobežota, jo ierobežošana parādīsies konkrētajos licencētās makšķerēšanas noteikumos.

 

** 5. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo lašviedīgo zivju sugu – alatas, sīgas un strauta foreles ieguve atļauta jebkādā makšķerēšanas veidā, izņemot gruntsmakšķerēšanu un zemledus makšķerēšanu, lietojot tikai mākslīgu ēsmu, kas minēta šo noteikumu 20.2. punktā. Iepriekš piedāvāju variantu kad visu gadu aizliegts iegūt , bet ja speciālisti (ihtiologi) saka , ka var šīs zivis iegūt, tad kāpēc tieši ar gruntsmakšķerēm un zemledus makšķerēšanu to nevar darīt? Nav saprotams kāpēc tieši ar dabīgo ēsmu to nevar darīt? Nesaprotu! Piedāvātajā variantā ir iekļauta gan atļauja, gan aizliegums, kas nu ne kādi neatvieglo izpratni. Bet ja tiešām ir kādi iemesli kāpēc tādas prasības ir jāievieš, tad kārtējais variants - IV.nodaļa ”Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi” iekļaut pantu “aizliegts visās ūdenstilpēs iegūt alatas, sīgas un strauta foreles izmantojot gruntsmakšķeres un ziemas makšķeres, kā arī jebkura tipa vasaras makšķeri lietojot dabīgo ēsmu”  Tomēr arī ziemā es varu lietot vasaras makšķeres, tāpēc nav saprotams kāpēc gruntsmakšķeres un zemledus makšķerēšana ir īpaši atrunāta.

Sākumā biju domājis “aizliegts visās publiskajās ūdenstilpēs..” tomēr MN ir atruna par privātajiem ūdeņiem (4.pants)

 

** 6. Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo lašveidīgo zivju sugu uztveršanai gafu lietot aizliegts. Un kāds tam ir pamatojums?

 

** 7. Latvijas Republikā makšķernieks drīkst iegūt un lomā paturēt ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās zivju sugas:

7.1. lašus un taimiņus – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem;

7.2. alatas, strauta foreles, salates (meža vimbas), sīgas, vimbas – 5 gab. no katras sugas;

** 7.3. paledes – 3 gab.;

** 7.4. repšus – 3 gab..

Šos jauninājumus var iekļaut MN 17.pantā

 

* 8. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs aizliegts iegūt un lomā paturēt ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru garums, mērot no purna gala līdz astes spuras beigām, ir mazāks par:

            8.1. lasim – 60 cm;

8.2. taimiņam  – 50 cm;

8.5. salatei (meža vimbai) un vimbai – 29 cm;

** 8.6. alatai, sīgai, strauta forelei – 30 cm;

** 8.7. paledei – 30 cm;

** 8.8. repsim – 23 cm.

Iekļaujams MN 18.pantā

 

* 9 Latvijas Republikā nēģu ieguve ar makšķerēšanas rīkiem aizliegta visu gadu. Visu gadu nēģus jau ir aizliegts iegūt (MN 21.1.), bet ja šādā formulējumā atstās, tad ar rokām es varēšu ķert un mājās nēģus nesīšu maisiem

 

** Citu zivju sugu makšķerēšana Latvijas Republikā. Arī jau ir MN kāpēc ir jāizgudro jauns “ritenis” pie tam formulējumi šeit arī ir aplami.

*10.  Latvijas Republikā makšķernieks drīkst iegūt un lomā paturēt citu zivju sugas, kuras nav minētas šo noteikumu 7. punktā:

            10.1. ālantus, līdakas, līņus, sapalus, vēdzeles, zandartus, zušus – 5gab. no katras sugas;

            10.2. samus – 3gab. .

* 11. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs aizliegts iegūt un lomā paturēt šo noteikumu

10. punktā minētās zivju sugas, kuru garums, mērot no purna gala līdz astes spuras beigām (izņemot asari, breksi un vēdzeli (un ko ar pārējām zivīm darīs), ir mazāks par: Arī MN ir iekļauts, jāizdara tikai piedāvātās izmaiņas un jāiekļauj jauninājumi (ja to atbalsta (ihtiologi)

11.1. samam – 50 cm;

** 11.2. zutim – 50 cm;

11.3. līdakai un zandartam – 45 cm;

11.4. ālantam, līnim, sapalam – 29 cm;

11.5. varavīksnes forelei – 29 cm;

** 11.6. lucim –

** 11.7. butei – 21 cm;

** 11.8. salakai –

 

** Pārējo zivju sugu makšķerēšana Latvijas Republikā.

* 12. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs drīkst iegūt un lomā paturēt zivju sugas, kuras nav minētas šo noteikumu 7. un 10. punktos – bez skaita, garuma un svara ierobežojuma. MN III nodaļā “makšķernieks drīkst iegūt un paturēt lomā visas zivju sugas, kuras nav minētas šajos noteikumos bez skaita, garuma un svara ierobežojuma”

 

Manuprāt par atļautajiem lomiem šeit ir izveidojusies putra, jo dažādos pantos parādās dažādas atļaujas un aizliegumi un nav skaidrs kur ko skatīties.

 

** 13. Latvijas Republikā visās publiskajās ūdenstilpēs zivju sugu ieguve atļauta jebkādā makšķerēšanas veidā saskaņā ar šiem makšķerēšanas noteikumiem, izņemot 4. un 5. punktos noteikto. Vai ir jebkāds pamatojums šādam formulējumam un atsaucēm uz piedāvātā varianta 4. un 5. punktu. Šādi punkti ir iekļauti un nav nepieciešama papildus atsauce.

 

*14.  Dzīvas ēsmas ieguve un izmantošana Latvijas Republikā:

* 14.1. drīkst iegūt un paturēt – trīsuļodu kāpurus un sānpeldes – 100 gr.;

* 14.2. drīkst izmantot ēsmai zivju sugas saskaņā ar šo noteikumu 12. punktā noteikto;

* 14.3. aizliegts izmantot ēsmai vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus);

* 14.4. aizliegts izmantot ēsmai zemledus makšķerēšanā kā dzīvo ēsmu jebkuras zivju sugas. Par šo punktu laikam īpaši jādiskutē.

  Arī jau ir iekļauti MN (skat. attiecīgos pantus)

 

 

4. NODAĻA

** LATVIJAS REPUBLIKĀ MAKŠĶERĒŠANĀ

PUBLISKĀS UN NOMĀTĀS ŪDENSTILPĒS AIZLIEGTS IZMANTOT:

Ir pozitīvi momenti, bet kāpēc jāsarežģī tā latviešu valoda un jāievieš jauninājumu kuri jau ir. Bet pamatojums kāpēc šie varianti ir labāki nav un es arī neredzu.

* 13. Vairāk nekā 2(divas) makšķeres vienlaicīgi ar makšķerspoli vai bez tās un vairāk nekā 2(divus) jebkāda veida āķus katrai makšķerei, uzskatot katru āķi, neatkarīgi no žuburu skaita, par 1(vienu) āķi. Jau ir MN

14. Elektroenerģiju, izņemot:

14.1. īpašu (makšķerspoļu un stacionāru) (nav vajadzīgs) zivs pieķeršanās signālierīču darbības nodrošināšanai ar vienu līdz 9V elektrobateriju, kurai makšķerēšanas darbības laikā jāatrodas šo priekšmetu iekšpusē;

14.2. īpašu pludiņu un vizuļu darbības nodrošināšanai ar vienu līdz 3V elektrobateriju, kurai makšķerēšanas darbības laikā jāatrodas šo priekšmetu iekšpusē. Jauns un interesants piedāvājums

 

15. Tīklus vai to paveidus, izņemot īslaicīgai lietošanai paredzētus, aiz kāta rokās turamus priekšmetus, kuros tīkls iestiprināts metāla, koka vai plastmasas rāmī un kuri paredzēti jau noķertas zivs uztveršanai vai uzglabāšanai. “brīnišķīgs “ izņēmums - es pa upi staigāšu ar “brideni” uztveršu un uzglabāšu zivis kuras būšu noķēris ar rokām vai iespiedis starp kājām (arī noķēru).

 

16. Dažādus priekšmetus, ar kuru palīdzību zivi var nogalināt vai savainot – harpūnas, žebērkļus un zemūdens šautenes, ar atsvaru aprīkotus āķus vai āķu sistēmas (cemmerus), ar kuru palīdzību zivs tiek tīši aizkabināta (aizķerta) aiz ķermeņa, kā arī dažādu materiālu cilpas, izņemot tādus priekšmetus, kuri paredzēti jau noķertas zivs uztveršanai (gafus) vai no ūdens jau izvilktas zivs nogalināšanai. Absurds! Ar āķi arī var savainot zivi. Tātad aizliegts izmantot makšķeres. Otrs. Ja sākumā deklarēts, ka zemūdens medības nav iekļaujamas šajos noteikumos, tad kāpēc jānosaka, ka harpūnu, zemūdens šauteni nedrīkst lietot. Pēc Jūsu piedāvātā - zemūdens medībām jābūt atsevišķiem noteikumiem, tātad tur arī noteiks ar kādiem zemūdens medību rīkiem to varēs darīt. Trešais, no teiktā izriet, ja lietošu āķu sistēmu un aizkabināšu (aizķeršu) aiz ķermeņa zivi no vienas puses būšu noziedznieks, bet tiesā es paziņošu, ka to izdarīju netīšam, bet gan gribēju, lai zivs pati paņem manu āķu sistēmu, jo man tur bija piekabināta klāt beigta vai mākslīga zivtiņa. Es tiesu vinnēšu. Bez tam , visas šaubas tiek vērtēts par labu apsūdzētajam.

 

17. Jebkāda veida ūdas. Pēc piedāvātā ūdu definējuma es varu izmantot jebkuru pagali, kas nav pludiņš un tās tiešā funkcija nav signalizēt par zivs pieķeršanos. Tas nekas, ka tā peld un tai klāt ir aukla ar āķi. Pagale ir domāta, lai to dedzinātu. Pagale – neliels malkas gabals (kurināšanai) (no vārdnīcas) Tas ir uzskatāms piemērs nevajadzīgām definīcijām.

 

18. Mākslīgu ēsmu, kas konstruktīvi aprīkota ar vairāk nekā 3(trim) āķiem, uzskatot katru āķi, neatkarīgi no žuburu skaita, par 1(vienu)āķi.

 

5. NODAĻA

VISPĀRĒJIE MAKŠĶERĒŠANAS AIZLIEGUMI

 

 

 

** 6. NODAĻA

VĒŽU RESURSU AIZSARDZĪBA UN SAUDZĒŠANA

Vai tad vēži ir zivis?(neesmu ihtiologs) Un kāda ir sākotnēji deklarētā nostāja? “LMA ir kategoriski pret to, ka MN būtu jebkādas atsauces uz zemūdens medībām, jo šim zivju ieguves paņēmienam nav nekāda sakara ar makšķerēšanu”

 

* 1. Vēžošana Latvijas Republikā atļauta tikai tajās ūdenstilpēs, kurās vēžu ieguvi nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1998. gada 15. septembra noteikumiem nr.349 “Licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas kārtība Latvijas Republikas ūdeņos”.

* 2. Vēžošana saskaņā ar šo noteikumu 1. punktu atļauta ne vairāk kā ar 5(pieciem) krītiņiem, kā arī ar rokām.

* 3. Atļauts iegūt un lomā paturēt vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem, bet ne vairāk kā 50 gab., un kuru garums, mērot no pieres dzelkšņa (ass izaugums pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam nav mazāks par 10 cm.

* 4. Vēžus (platspīļu un šaurspīļu) aizliegts iegūt no 1. oktobra līdz 30. novembrim, un vēžu mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu, kā arī aizliegts atrasties no 1. oktobra līdz 30. novembrim  ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā ar vēžiem vai vēžu ieguves rīkiem. Manuprāt visi šie noteikumi jau ir iekļauti MN, bet var tik tiešam izveidot atsevišķu nodaļu, kas attiektos tikai uz vēžu ieguvi. Tas atvieglo uztveri.

 

 

7. NODAĻA

MAKŠĶERNIEKA PIENĀKUMI

 

* 1. Makšķernieks ir personiski atbildīgs par makšķernieka kartes iegādi, kā arī licences iegādi, kur to nosaka licencētās makšķerēšanas noteikumi. 

** 2. ? Par to, ka makšķerēšanas brīdī makšķernieks nevar vides valsts inspektoram (pārējiem –policija un citi kam ar liku uzliktas tāds tiesības un pienākums var neuzrādīt – “jauki”) uzrādīt derīgu makšķernieka karti, viņš tiek sodīts ar naudas sodu Ls 10 (desmit latu) apmērā.

            Likums “Par policiju” 3.pants. Policijas uzdevumi ir: ....

                   - novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

   - atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt  personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;

   - likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā;

Bez tam, es būšu pirmais kurš aizskries sūdzētie uz Eiropas cilvēktiesību tiesu par to, ka man tiek piemērots sods neizvērtējot nodarījuma smaguma pakāpi. Bez tam, ja man šī karte ir, bet aizmirsu to mājās vai man tā stāv 100m tālāk automašīnā jo vairākas reizes es to esmu samērcējis iekrītot ūdenī.  “ .. tiek sodīt ar naudas sodu līdz Ls 10..” Tādā veidā paliek iespēja izvērtēt katru gadījumu atsevišķi. Piemēram, puikam trīs dienas atpakaļ palika 16 gadu vai citam līdz 65 pus mēnesi un veco karti viņš var uzrādīt.

Tas protams ir viens viedoklis, bet otrs. Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK)  80.pants.

   Par medību, zvejas, makšķerēšanas, zivju krājumu aizsardzības noteikumu un noteiktās  kārtības,    arī par citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz simt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Ņemot vērā  APK MN nav nepieciešama šāda atruna. Par soda apmēru var izlemt amatpersona, kas tiesīga pieņemt lēmumu par šo pārkāpumu.

 

 

 

** 8. NODAĻA

MAKŠĶERNIEKA ĒTIKA

Visnotaļ apsveicami, bet nevienam nevar piespiest ievērot šādus principus un principi nav noteikumi. Tie nav iekļaujami noteikumos. Tā ir nevalstisko organizāciju iespēja propagandēt šādus principus, veikt izglītojošus pasākumus, izdot brošūras utt. bez tam vairāki formulējumi katram var izraisīt savādāku reakciju jo katrs cilvēks uztver savādāk. Piemēram, ko nozīmē  “īpaši rūpēties par bērnu un jaunatnes ekoloģisku audzināšanu un izglītošanu...”?

 

Makšķernieka kā ar saprātu apveltītas un civilizētas būtnes, kas savu vaļasprieku -makšķerēšanu īsteno ciešā saskarē ar dabu, morāls un pilsonisks pienākums ir ievērot sekojošus makšķernieka ētikas principus:

·        attiekties pret makšķerēšanu kā pret civilizētu bezpeļņas nolūka zivju ieguves paņēmienu, kurā noteicošais faktors ir saskarei ar dabu, garīgai un fiziskai atpūtai un makšķerēšanas iemaņu pilnveidošanai;

·        attiekties pret apkārtējo vidi ar apziņu, ka cilvēkam uz tās apdzīvošanu ir tādas pašas tiesības kā jebkurai citai dzīvai būtnei, bet pienākums, kā ar saprātu apveltītai būtnei, – būt atbildīgam par visa dzīvā harmonisku līdzāspastāvēšanu;

·        īpaši rūpēties par bērnu un jaunatnes ekoloģisku audzināšanu un izglītošanu saskaņā ar latviešu tautas attieksmes pret dabu tikumiskajām tradīcijām un šiem makšķernieka ētikas principiem;

·        nodarboties ar ekoloģisko pašizglītošanos, ņemot vērā un atceroties, ka dzīvo sugu un dabas kopumā noplicināšanās ir tiešas cilvēku necivilizētas darbības sekas;

·        rūpēties par sakārtotu apkārtējo vidi kopumā un it īpaši savā makšķerēšanas vietā neatkarīgi no tās statusa;

·        neiecietīgi izturēties pret jebkādu vardarbīgu un necivilizētu, cilvēku apzinātu darbību vai neapzinātu rīcību pret apkārtējo vidi un aktīvi iestāties par tās aizsargāšanu un saglabāšanu mūsu valsts tagadnes un nākotnes vārdā;

·        popularizēt makšķerēšanu bērnu, jaunatnes un citu cilvēku vidū kā civilizētu bezpeļņas nolūka zivju ieguves paņēmienu.

 

 

(“Makšķernieka ētikas” nodaļu izstrādājusi sabiedriskā organizācija

“Latvijas Makšķernieku asociācija” un iekļauta

Latvijas makšķerēšanas noteikumos saskaņā ar tās lūgumu)

 

 

**9. NODAĻA

MAKŠĶERNIEKU SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS

Šī nodaļa nav iekļaujama MN, jo ir speciāls likums par sabiedriskajām organizācijām, kas nosaka ko var un ko nevar šīs organizācijas.

 

Latvijas makšķernieku sabiedriskās organizācijas – apvienības, asociācijas, biedrības, federācijas, klubi, savienības u.c. ir juridiskas personas, kuras darbojas saskaņā ar Latvijas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām” un kurās saskaņā ar brīvprātības principu apvienojušās fiziskas un juridiskas personas, lai kopīgi īstenotu civilizētu makšķerēšanu un citas ar to saistītas darbības, ja tās atbilst viņu interesēm un nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar                     Latvijas makšķernieku sabiedriskajām organizācijām ir tiesības nomāt dažādas ūdenstilpes, veikt to apsaimniekošanu un organizēt licencētu makšķerēšanu.

 

 

10. NODAĻA

MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMU IEVĒROŠANAS

KONTROLE

 

** Saskaņā ar Latvijas Republikas “Vides aizsardzības” likumu vides valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu veic Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi. Nav jēgas atsaukties uz vienu konkrētu likumu un ierobežot kontrolējošo amatpersonu skaitu.

Piemēram, Likums “Par policiju” …10.pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi … 6) novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt  lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības;

Bez tam, makšķerēšanas noteikumos nevar noteikt, ka tiks kontrolēta visi jautājumi (no teiktā tas izriet), kas skar vides aizsardzību. Nav tik kompetentu personu un tas būs pretrunā ar APK (sk. APK 17.nodaļu “Administratīvo pārkāpumu lietu pakļautība”)

No teiktā izriet, ka izmaiņām vajadzētu būt pastāvošajos MN, bet pēc manām domām 35.pantā tie nav vajadzīgi

 

** Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic kontroli pār:

** visu dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;

** faunas un floras izmantošanas normu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, introdukcijas, aklimatizācijas, reaklimatizācijas, krustošanas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas un citu aizsardzības prasību ievērošanu. Šis ir MN pakārtot jautājums un tāpēc nav nepieciešami iekļaut to, kas ir noteikt citos normatīvajos aktos.

 

** Vides valsts inspektoriem ir tiesības:

** netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;

** apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;

** gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt, vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences). Šis būs pretrunā ar daudziem normatīviem aktiem. Sk.APK 231.p. Mūsu valstī tiesa lemj.

Iespējams, ka MN vajadzētu noteikt ko var un ko nevar amatpersonas veicot MN ievērošanu. Šeit tiek piedāvāts tikai vienas kategorijas tiesības ,ko tad darīsim ar citiem. Arī viņu tiesības tad būtu jāiekļauj.

Bez tam ir noteikts kas, ko, kad un cik lielā mērā var darīt. Tāpēc jau neatkārtosim to, kas iekļauts APK vai Kriminālprocesa kodeksā un citos normatīvajos aktos. Piemēram, APK 231.pants “…Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

   1) Vides valsts inspekcijas priekšnieks  un viņa vietnieki, Jūras  vides pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki -

   uzlikt naudas  sodu līdz  divsimt piecdesmit  latiem, atņemt  mazā  kuģa vadītāja tiesības un piemērot konfiskāciju;

   2) Vides valsts inspekcijas kontroles  daļu vadītāji un viņu  vietnieki, sektoru vadītāji, reģionālo vides pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki -

   uzlikt naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem un piemērot konfiskāciju;

   3) Vides  valsts  inspekcijas,  reģionālo vides  pārvalžu,  Jūras  vides pārvaldes, valsts  rezervātu un  citu īpaši  aizsargājamo teritoriju  vides aizsardzības valsts inspektori -

   uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.”

 

254. pants   “....Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, drīkst tikai institūcijas (amatpersonas), kuras tam  pilnvarotas ar likumu, tas ir:

                   4) Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides aizsardzības pārvalžu amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar medību, zvejas, makšķerēšanas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos minēto vides aizsardzības valsts iestāžu amatpersonu likumīgam rīkojumam vai prasībai....”

Pie tam šo kārtību, kā to darīt, arī reglamentē APK (20 .nodaļa) Nekas jauns nav jāizdomā. Ja grib precizēt tiesības, tad jādod vispārēji formulējumu nevis konkrēti jāapraksta to, kas jau ir noteikts.

Tas pats attiecas arī uz tālāko.

** Pašvaldību institūcijas realizē kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu racionālu izmantošanu. Savas kompetences ietvaros tās ir atbildīgas par vides aizsardzību un dabas resursu saglabāšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

** Sabiedrisko kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji, un tās mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda vides aizsardzības un dabas resursu racionālas lietošanas plānus (programmas).

 

** Personas, kas pārkāpušas vides aizsardzības likumos noteiktās prasības, saucamas pie administratīvas atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. MN 34.pants to jau nosaka, kad persona saucama un par ko pie atbildības. “Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”

Pie disciplinārās atbildības var saukt tikai personas kāda kolektīva ietvaros (vismaz man liekas, ka šajā gadījumā tā tas ir domāts)( disciplinārās atbildības ir: iekšējā kolektīva; pakļautības kārtībā uzliktā (valsts iestādēs) un saskaņā ar disciplinārajiem reglamentiem noteiktā sfērā) un kolektīvā to nosaka iekšējie noteikumi. (Vai tiešām LMA nav juristu?). Tātad disciplināro atbildību Jūs nevarēsiet piemērot visiem.

Vai man var kāds paskaidrot kas domāts ar “citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem”? Varam runāt par sekojošām: kriminālā, civiltiesiskā (kas aptver lielu sfēru), administratīvā un disciplinārā (kas gan nav iekļaujama noteikumos)

 

 

Secinājumi

Ņemot vērā, ka šos priekšlikumus izmaiņām izstrādājusi LMA man ir jājautā. Vai LMA biedru vidū nav cilvēki ar filologa izglītību, cilvēki ar zināšanām loģikā un jurisprudencē?

Nevajag izgudrot “riteni” no jauna, ja ir objektīvi un pamatoti iemesli kādām izmaiņām, tad tās ir jānoformulē un jāievieš nevis jācenšas pilnībā mainīt to pašu, kas jau ir noteikts, pie tam vēl vairāk sarežģī noteikumu izpratni. Noteikumi nav jāpārvērš par mācību grāmatu. Izglītojošajam darbam nav vajadzīgas atrunas noteikumos, to tāpat var veikt nevalstiskās organizācijas (Protams jautājums tiek saistīts ar makšķerēšanu)

Piedāvātie varianti, ar atsevišķiem izņēmumiem, manuprāt nevis uzlabo, bet gan sarežģī situāciju. Pie tam ir liela liekvārdība, kas dod iespēju nepareizai normu interpretācijai. Sekas – virkne noteikumu pārkāpēji izvairīsies no atbildības, jo būs dotas lielas iespējas interpretēt noteikumus viņam izdevīgi. Piemēram, gadījumā ar ūdu, nēģiem vai cemmeriem.

Patiesībā skatot šos priekšlikumus radās vairāki jautājumi uz kuriem atbildes nav, tāpēc var būt daudzi būtiski jautājumi netika aplūkoti.