Cik tālu jāmet mušiņa.


Viens no jauno mušiņmakšķernieku visbiežāk uzdotiem jautājumiem ir: "Cik tālu var aizmest mušiņu?"  Tie, kas ir spēruši pirmos soļus metienu tehnikas apguvē, zina, ka pat 10-12 metru tāls metiens nav nemaz tik vienkāršs. Neskatoties uz instinktīvo vēlēšanos mest daudz daudz tālāk (jo tur vairāk zivis). Un visi neticībā groza galvu, kad iet runa par 50-60 metrus tāliem metieniem.

Tādēļ nedaudz par lietas faktisko stāvokli. Praktiskajā makšķerēšanā , kad pārsvarā tiek lietots vienrocīgais kāts vidējais attālums līdz iemestai mušiņai, kurā notiek makšķerēšana, atrodas 8-15 metru robežās. Runājot par makšķerēšanu ar divrocīgo kātu, katrā gadījumā var kādus 5 metrus pielikt klāt. Metieni 15-20 metru attālumā skaitās jau tāli. Retāk, taču lielās upēs var gadīties arī situācijas, kad ar metienu tuvāku par 25 - 30 metriem zivij nevar piekļūt. Normāli domājošs makšķernieks šādā situācijā centīsies pats tuvoties zivij, nevis veikt ļoti tālu metienu. Tāli metieni sarežģī mušiņas korektu pasniegšanu, pie tam lielākā attālumā ir grūtāk fiksēt zivs ķērienu un to piecirst. Taču der atcerēties, ka tam, kurš māk aizmest mušiņu 25 metrus, mazāk būs sarežģījumu  arī 15 metru attālumā. Bet sarežģījumi var būt ik uz soļa. Piemēram, vējainā laikā, makšķerējot sēdus no laivas vai, kad jāiebrien līdz vidum ūdenī. Tātad, jo tālākus metienus makšķernieks ir apguvis, jo vieglāk ir makšķerēt jebkuros apstākļos.
 Cenšoties izpildīt tālus metienus, līdztekus precīzai metienu tehnikai ir jāsaprot arī inventāra loma. Kaut vai tas, ka ar smagākas klases inventāru var tālāk aizmest. Gadījumos, kad runa ir par reāliem 50 - 60 metrus tāliem metieniem, metieni tiek izpildīti sacensību apstākļos, kad vējš ir no mugurpuses, ar 10 -11 klases inventāru un tā saukto "shooting head" auklu. Tie, kas piedalījušies manās mušiņmakšķerēšanas nodarbībās, ir pārliecinājušies, ka ar standarta 5 - 6 klases inventāru laukumā var sasniegt diezgan ievērojamu 30 - 35 metru attālumu. Kaut gan praktiskā makšķerēšanā arī es parasti necenšos pārsniegt jau pieminēto 20 metru attālumu.
Te būtu jāpiemin arī DT un WF auklu iespaids uz metienu. WF auklas savu pozitīvo efektu parāda tikai, kad  jāizpilda metieni tālāki par 12 -15  metriem. Līdz šādam attālumam arī ar DT auklu nav problēmu. Tālākos metienos var sākt just priekšrocības, ko dod tievais WF posms vai pavadošā aukla, ja lieto ST auklu. Nevajag aizmirst, ka tāli metieni sarežģī  mušiņas pasniegšanu ( piezemēšanu) ne tikai iesācējiem , bet arī jebkuram speciālistam. Neesmu redzējis, ka  35 metru attālumā kāds mācētu jebkuros apstākļos perfekti pasniegt mušu.
Attiecībā uz mušiņas piezemēšanas vai prezentācijas kvalitāti, tāpat arī uz riņķa metiena izpildi un auklas palabošanu vēl var piebilst sekojošo. Visas līdzīga diametra auklas nelielos attālumos,( WF un ST to nosaka galvas garums)  uzvedas līdzīgi. Jo minētās iepriekš lietošanas īpašības vairāk ir atkarīgas no auklas izmēriem ( svara) un tās konusīguma. Tādēļ pretēji izplatītam viedoklim nevar apgalvot, ka ar DT auklu mušiņu var labāk pasniegt kā ar WF auklu. 

Noslēgumā gribu atgādināt, ka mušiņmakšķerēšanā noteicošā loma ir metienu tehnikai. Nedz spēks, nedz labākais inventārs nepalīdzēs, ja mušiņmakšķernieks vāji pārvaldīs attiecīgo metienu tehniku.

Jānis Stikuts. 12.09.2002.