Iepriekšējās nedēļas nogalē lija lieti un upēs ūdens cēlās un duļķojās, taču tas netraucēja un brīvdienās bija ļoti aizraujoša strauta foreļu cope.
Lai gan šajā Viduskurzemes upē ūdens arī pēc lietiem saglabā savu dzidrumu (Mans draugs Māris K pirmo reizi te spiningoja tik saduļķotā ūdenī), šoreiz smilšu un mālu daļiņas to bija iekrāsojušas kafijas ar pienu krāsā. Pēc piektdienas vakara spēcīgajiem lietiem sestdienas rītausmā foreles brūnajā ūdenī bija kūtras, savu klātbūtni parādot tikai ar pāris uzsitieniem pa rotiņu.
Pēcpusdienas copes laikā karsēja saule, kuru reizēm aizsedza viegli mākoņi. Mierīgi un lēnām gājām uz augšu pa upi divatā. Ūdens kļuva dzidrāks un foreles aktīvas. Mums jau bija pieteikušās vairākas zemmēra forelītes. No celma sakņu apakšas izskrēja un pa Māra rotiņu viegli uzsita forele. Vairāk tā neņēma. Uz augšu no šīs vietas nomainīju dzelteno matēto rotiņu pret Rapala peldošo voblerīti. Tas aizslīdēja straumē tieši virs celma saknēm. Māris stavēja blakus un bija skeptiski noskaņots par Rapalas izredzēm, bet otrajā ietīšanas reizē forele nespēja pretoties tā kārdinājumam, izleca no paceres un sakampa vizulīti. 
Upei ietekot pļavās, straumē plīvojošajās zālēs mutulīšus uzmeta foreles. Tādi paši mutulīši arī sekoja mūsu rotiņiem. Pēc saudzīgas atsvabināšanas kā straujas šautras zivis atkal pazuda upes zālēs. Pienācām vietai, kur upe izskalojusi un izgrauzusi krastu, galvenās straumes malā izveidojot dziļu un platu bedri. Gar krastu saskaloti koku zari, ūdens lēni virpuļoja. Visīstākā lielās foreles mājvieta. Un viņa bija mājās. Pirmajā ietīšanas reizē tādas kā nelielas aizķeršanās, bet nebija jūtami uzsitieni. Otrajā reizē mutulis reizē ar belzienu un mans 2-8 g Rhon Thompson Microspin saspringa cīņai. Ja zivs ir paņēmusi frontāli kā šoreiz un cīņas telpu strikti neierobežo dažādi šķēršļi, tad to valdīt ar šo kātiņu ir vieglāk, ja sāniski vai šķēršļotā vietā kā vēlāk, tad ir grūtāk, bet jebkurā gadījumā silti iesaku visiem forelistiem, kuri grib saņemt pašu maksimālāko adrenalīna devu asinīs. Turklāt kombinācijā ar DAM Microlite spoli, 0.2 Stroft auklu un 2g vizulīti šāds ekipējums ir ļoti viegls, ļoti jutīgs sabalansēts un ērts. Vienīgi lielākas foreles izcelšana nav iedomājama bez uztveramā tikliņa. To elastīgā gumijas auklā iesietu var ērti pielietot vienkārši pastiepjoties zivij pretī vai kā šoreiz, piepalīdzot Mārim, noraujot no pleca un, noraugoties kā kolēģis dažus metrus tālāk veikli tajā iesmeļ piekrastes zālēs smagi kūleņojošo lielzivi. Pēc brīža mēs jau jūsmīgi dejojam cancan mūsu mīļās foreļupes krastā. Zivs nedaudz zem kilograma un 40 cm.
 
Pašā vakarā foreles barojas pilnām mutēm, pat aizrautībā visā augumā izlecot no ūdens, bet visas izvilktās ir pavisam nedaudz zem mēra. Tikai viena no spēlētājām, izskrienot no zālem un sakampjot rotiņu pirms pašas izcelšanas no ūdens ir stabila trīsdesmitniece.
Svētdienas rītausmā bebru valstības robežās pēc pirmā metiena zaru sanesumiem bagātā vietā sekoja foreles ķēriens. Zivs centās nokļūt atpakaļ savā paslēptuvē. Tas notika kādus 6-7 metrus man priekšā un spinings, lai gan krietnā līkumā, bet tomēr labi ļāva man zivi valdīt. Pietinot pretinieci tuvāk, tā sparu nezaudēja, bet metās uz leju no manis zaru sanesumā. Spinings ieguva parabolas formu. Galvenais tagad bija zivi noturēt un iegūt mazliet auklas! Tas izdevās un pēc brīža, izceļot pretinieces galvu no ūdens, pastiepos tai pretī ar uztveramo tīkliņu. 39 cm. Vienā mutes pusē zivij nebija augšžokļa kaula. Nedaudz vēlāk Māris izvilka savu trīsdesmitnieci, kurai mutes vienā pusē apakšžoklī bija sen aizdzijusi trauma. Tā kā Māris te vasarās ciemojas vairākkārt, tad visticamāk, ka zivis jau bija pabijušas uz viņa vai cita forelista āķa. Tātad forele pēc savainojuma ar āķi vienmēr atgūsies un dzīvos, ja vien nebūs skarta apasiņošanas sistēma, t.i., traumētas žaunas. Nelielām forelītēm, kas dūšīgi kampj vizuli bieži vien visi trīs žuburi ir mutē, reizēm cieš galva un acis, bet, ja vien zivtiņa var peldēt, tā jāatlaiž dzīvei. To nosaka arī Latvijas makšķerēšanas noteikumi. Personīgi man ir prieks par katru punktoto mazuli, kurš naski aizpeld atpakaļ savā stihijā. Citu gadu šajā vietā mani gaidīs jau mēra forele, ja, protams, kāds šaurpiere nebūs uzkūlies. Mans un Māra mērs ir 30 cm. Tos, kas ķer mazākas par 28 cm pie ūdens laist nedrīkst un un ja viņi tur ir, tad jāper un jādzen projām. Tādēļ katram forelistam biksēs jābūt ievērtai stingrai jostai ar izturīgu metāla sprādzi. 

Sveiciens visiem forelistiem un visiem citiem godīgajiem makšķerniekiem - www.fishing.lv apmeklētājiem 
Māris Poikāns