Mans pirmais videoklips

Brīvajās dienās uztaisīju savu pirmo eksperimentālo videoklipu, kurš domāts tiem, kas vēlas apgūt spiningošanu un, konkrēti, metienus ar spiningu. Man pagaidām nesaprotamu iemeslu dēļ, uz YouTubes servera tas uzlādējās, kā saka, ar atkārtojumu un rezultātā tas ir divreiz garāks.

P.S. Izrādās, YouTube piedāvā iespēju sagriezt klipu vairākos gabalos, to izmantoju un tagad viss izskatās kā plānots.

P.S. Pēc pirmā klipa radās arī otrs, veltīts mušiņmakšķerēšanas pamatmetieniem.

Picasa albuma pārbaude

Ne tikai Latvijā ir problēmas lauksaimniecībā, arī Zviedrijas lauki paliek arvien neapdzīvotāki, jo lauksaimniecība kļūst arvien nerentablāka nodarbe. Tieši tādēļ atsevišķi lieli zemju un mežu īpašnieki arvien biežāk pievēršas makšķerēšanas tūrismam un tiek piedāvāti arvien jauni maršruti. 24.- 26.aprīlī pēc vienas zviedru firmas ielūguma pabiju Zviedrijas dienvidu daļā Hjortserydā, kur bija iespēja iepazīties ar iespējām, ko šī firma gatavojas piedāvāt plašākam makšķernieku lokam. Ar spiningu ķēru līdakas, ar mušiņu varavīksnes foreles. Diemžēl pavasaris šeit attīstās lēni, ūdens temperatūra ezeriņos vēl nepārsniedz +5°C un līdaku aktivitāte vēl nav sākusies. Lielākās līdakas bija ap 3kg smagas. Varavīksnes foreļu lomi bija nopietnāki,- lielākā zivs bija 3,5 kg smaga. Redzēto pacentos apkopot un atspoguļot zemāk redzamajā albumā.

Savdabīga detaļa. Picasa albuma pirmajā variantā (to var redzēt, uzklikšķinot uz "Lasīt tālāk") ir 59 bildes, man nesaprotamu iemeslu dēļ, ir pieejamas tikai 20 bildes. Uzklikšķinot uz bildi un ieejot picasa albuma orģinālavota lapā, var redzēt arī pārējās bildes. Šim albumam ir tā priekšrocība, ka tajā vienkārši var piekļūt un apskatīt visus manus uz picasaweb servera izvietotos albumus.
Šeit izmantoju flash albuma variantu, tas funkcionē pareizi un arī bilžu kvalitāte ir augstāka. Albuma nosaukums "Aprīļa cope Zviedrijā"

Lasīt tālāk

Makšķerēšanas tēma Saeimas apakškomisijā

Trešdien bija iespēja klātienē sekot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas darbam, kad tā izskatīja jautājumus, saistītus ar zivju resursu izmantošanu, ieskaitot arī dažas tēmas, kas skar makšķerniekus. Tikai daži mani secinājumi, kas radās pēc sēdes.

Kā jaunumu sev atzīmēju divas lietas. No jautājuma rosinātāja biedrības LMA uzstāšanās izrietēja, ka LMA, izrādās, sadarbojas ar daudziem ārvalstu partneriem līdz pat Briselei ! , bet to, ka Latvijā eksistē makšķernieku NVO sektors, laikam, piemirsusi. Atcerējās tikai sen noietus etapus, - kādreiz pie ZM esot bijusi Makšķernieku konsultatīvā padome, un, iespējams, vajadzētu to atjaunot. Par 2011. gadā notikušo Latvijas makšķernieku forumu, izskatījās, LMA nezin. Pārsteidza arī tas, ka Vides apakškomisijas deputātiem ir tik nepilnīga informācija par zivsaimniecisko sektoru un ar to saistītajām vides pārraudzības problēmās. Izrādās, gandrīz vai jaunums ir, ka inspektoriem nav degvielas, lai varētu normāli izmantot autotransportu un veikt tiešos pienākumus.

Pozitīvi bija tas, ka jautājumu izskatīšana Vides apakškomisijas līmenī ļauj vēlreiz aktivizēt vairākus makškerniekiem jau sen aktuālus jautājumus. Piemēram, jautājumu par to, ka Zivju Fondam vajadzētu piešķirt, pareizāk, atstāt vairāk līdzekļus, kas ļautu risināt vairākas sasāpējušas problēmas. Deputāts I. Līdaka solīja šo tēmu aktualizēt, kad tiks veidots 2013. gada valsts budžets. Sēde risinājās ierobežotos laika resursos, attiecīgi, ļoti konspektīvā formālā gaisotnē, - cik nopratu, apakškomisija secināja, ka būtu jāturpina iedziļināšanaos skartajos jautājumos - gan paredzot deputātu tikšanos ar BIOR speciālistiem, gan pieminot, ka jāpilnveido makšķernieku sadarbību ar likumdevējiem un pārvaldes aparātu jautājumos, kas skar makšķerēšanas sfēru.

Lieldienu priekšvakarā

Makšķerēšanas frontē iestājies sezonas maiņas laiks. Dažuviet vēl ķer no ledus, bet daži aktīvisti jau ķer foreles ar spiningu. Nekādu pārsteidzošu ziņu par superlomiem tomēr nav. Kā izskatās Peipusā, var pavērot nedēļu vecos videoklipos YouTube.

Marta otrajā pusē Latvija pārdzīvoja dažas vētrainas dienas, gaisa temperatūra, kura dažas dienas bija uzkāpusi pat līdz +15°, šobrīd naktīs atkal noslīdējusi mīnusos, bet dienā tomēr turas +5° rajonā. Dīķis vakar atkusa pilnībā, tajā atgriezušies "pieradinātie" iemītnieki - jau vairākus gadus pazīstamais pīļu pāris, tomēr karūsas vakar vēl neizrādīja dzīvību.
Arī dārzā atjaunojusies dzīve, - mūsu rajona putnu saimnieks vistu vanags vakar savas pusdienas notiesāja turpat desmit metrus no manas mājas. Dārzs kļuvis krietni zaļāks, pilnā sparā zied dažādas sniegpulkstenītes, visi koki un krūmi gaida savu rindu pie friziera. Izskatās, izvairīties no daiļdārznieka iemaņu atsvaidzināšanas neizdosies.

Sen nebiju fotografējis, lai pārliecinātos, ka aparatūra nav ierūsējusi, uztaisīju dažas bildītes.

Pavasarim tuvojoties politiskās spekulācijas medijos kļuvušas nomācošas. Latvija tomēr ir maza valstiņa, mediju niša ir maza, valstī nav daudz notikumu, kuru atspoguļošana varētu dot darbu tik daudz medijiem. Jo sevišķi tiem, kuri savu vietu cenšas atrast dzeltenajā sektorā, pievēršot uzmanību ar saviem "atradumiem" ķēķos, guļamistabās vai sabiedrības miskastēs. Attiecīgi, lai saviem saimniekiem pierādītu lojalitāti, žurnālisti bieži no katras pašu izplatītas tendenciozas baumas vai "viedokļa" cenšas radīt problēmu ar lozungu "tauta runā", kā saka, no oda uzpūš ziloni, lai pēc tam varētu nedēļām ilgi kopā ar "ekspertiem" tukši, bet varonīgi darboties ap pašu izgudroto "valstisko problēmu". Tikai nākas secināt, ka netrūkst arī politiķu, kuri dzird tikai tos, kuri skaļāk kliedz, vai arī panaivi bet diplomātiski filozofē - nav dūmu bez uguns. Laikam, nezin, ka mākslīgi radīts dūmu aizsegs ir sen pazīstams ierocis.

Pasaule protestē pret ACTA

Visa šī jezga ir līdzīga tai, par ko iepriekš rakstīju par LM tēmu. Neliela atškirība ir tikai apstāklī, ka zemāk neesmu izteicis, kā var domāt, tikai savu attieksmi pret citādi domājošajiem, bet esmu paudis viedokli par sfēru, kurā kā autoru advokāts esmu profesionāli darbojies 20 gadus, proti, autora tiesību aizsardzību.

Galvenais ažiotāžas izraisītājs ir internetā pieejamais G.Gailīša aicinājums balsot pret līguma atbalstīšanu, ko mediji cenšas pasniegt kā tautas viedokli. Manuprāt, tas vēlreiz tikai parāda, ka tāda veida balsojumi nav uztverami sevišķi nopietni. Ja G.Gailīša aicinajumu analizē nopietni, jāsecina, ka autors nepārzin temu, par kuru raksta. Iespējams, ka viss tas būtu jauztver nenopietni un ar smaidu, ja vien medijos nevaldītu tik nopietna ažiotāža. Mediji, kā saka, no oda uzpūtuši ziloni un tagad cenšas visus ar to iebiedēt.
Lai paskatītos uz aicinajumu nopietnāk, no malas un bez emocijam, zemāk citēju tikai aicinājuma dažus pirmos teikumus, kas lasāmi manabalss.lv un pievienoju savas domas.

Mums jau tā ir atņemtas visas brīvības.
Nez ko autors sauc par brīvību, varbūt viņš ir ieslodzījumā un ar "mums" jasaprot visi ieslodzītie?Bet pat tiem neviens nav atņēmis tiesības uz apdzīvojamo platību. Tas tā, ironiski, bet pēc būtības tas ir tikai tipisks "revolucionārs" lozungs.

Brīvība internetā ir viena no tām, kas vēl palikusi.
Naivs apgalvojums, visticamāk, autors ar brīvību saprot tikai, - ko gribu, to daru. Autors aizmirst vai arī nezin, ka internetā arī valda likumi, un brīvība internetā maz atškiras no brīvības publiskā vietā, personīgajā dzīvoklī vai, ja izmantojam "krutu" piemēru, pat tualetē. Lasīt tālāk

Demokrātija un brīvība diskusijās

Dažas dienas atpakaļ piedalījos nelielā diskusijā par makšķerēšanas tēmu. Kā parasti, noteiktu laika daļu iznāca tērēt, kā saka, ne par tēmu. Tieši tāpēc ienāca prātā doma, neskarot diskusijas būtību, pafilozofēt, kāpēc dažreiz viss norit tik lēni un, es teiktu, pat garlaicīgi.

Šīs manas piezīmes ir tādā vidusskolas līmenī, bet, makšķernieki, jo sevišķi tā daļa, kura eksponējas kā aktīvi cīnītāji par makšķernieku tiesībām, ir stipri raiba publika. Tāpēc bieži nākas sastapties ar to, ka daudzu vienkāršo atziņu lietošana nav sasniegusi nepieciešamo automātismu, attiecīgi, atkārtošana nekad nav par ļaunu un arī pats no tās nevairos.

Problēmu visbiežāk redzu diskusiju kultūrā. Kaut gan daudziem tas šķiet nepieņemami, mani nekad neuztrauc tas, ka 4-5 cilvēki kādā diskusijas fāzē runā vienlaicīgi. Laiks ir dārgs un saprotami ir lietišķu cilvēku centieni visu atrisināt iespējami ātri, un cienu tos, kas sarunas būtību spēj uztvert no pusvārda. Viņiem ir liela priekšrocība, - jautājums vēl nav nobeigts, bet atbilde jau gatava. Biežāk gan notiek tā, ka visi runā, haotiski vai skaisti sarindotā secībā, bet vienalga vien otru īsti nesaprot, - ja nesaprot, var teikt arī, ka nedzird.

Pirmais priekšnoteikums, lai dalībnieki viens otru saprastu, saruna būtu konstruktīva, tiktu taupīts dalībnieku laiks un sasniegts iecerētais rezultāts, visiem dalībniekiem vispirms kaut vai neformāli bet savlaicīgi Lasīt tālāk

Ko raksta tie, kas balso pret LM

Manā atstāstījumā daži citāti no tipiskākajiem komentāriem, kurus portālā manabalss.lv balsotāji ir pievienojuši savam balsojumam pret LM.

Latvijas dabas resursiem jābūt pieejamiem visiem
Esmu par sakārtotu vidi, sabalansētu darbību...
Gribu brīvi makšķerēt Latvijas ezeros un upēs...
Lai ikviens var ūdeņiem piekļūt bez maksas un kādu zivi nomakšķerēt
Neļausim izkāst ūdeņus
Neļausim izzagt ūdeņus
Aizsargāsim no licenzētās maluzvejas
Nepatīk, ka daudziem ūdeņiem nevar piekļūt bez saimnieka piekrišanas
Ūdeņiem un zemēm jābūt valsts īpašumā
Gribu kā agrāk
Par to, kas dots no dabas, iekasē naudu, bet, lai to attīstītu un uzturētu, līdzekļus nepielieto...
Nepatīkami, ka netiec pie valsts bagātībām, tikai tādēļ, ka kādam biezāks maks
Kāda mārrutka pēc man jāpērk licence, ka tai pašā laikā tur atļauta rūpnieciskā zveja...
Tādas licenču cenas pie mūsu algām nav reālas

Komentāri, visticamāk, rāda iemeslus, kāpēc to autori atdod balsi pret LM. Ja neskaita aicinājumus atgriezties pie brīvas pieejas valsts dabas resursiem (kura, starp citu, nekad nav bijusi neierobežota). Ja pieņemam, ka tie simti balsotāju, kas komentārus nav pievienojuši, domā līdzīgi, komentāru saturs un tajos redzamā izpratne par LM būtību liecina, ka sabiedrības informētībā vēl daudz robu.

Sabiedriskās iniciatīvas un to efekts

Gribēju uz "no malas" komentārā uzdoto jautājumu atbildēt īsi, tas neizdevās, tāpēc atbilde parādās pamatlapā. Pie tam tēma ir samērā daudz cilāta medijos un populāra.

Varbūt neesmu īsti sapratis tautas iniciatīvas mērķi bet, ja tā virzīta, lai tauta varētu tieši Saeimai iesniegt priekšlikumus likumu jomā, pirmajā tuvinājumā mans viedoklis par minēto aktivitāti ir visai skeptisks.

Kopumā to uzskatu populistisku ideju, neko vairāk. Tā eksistē un tiek izdabūta līdz Saeimai tikai tāpēc, ka tā ir visai abstrakta un, attiecīgi, daudziem vienaldzīga. Tiklīdz būs jāpiedāvā kaut kas konkrēts un konstruktīvs, autori un iesaistītie būs spiesti pārliecināties par idejas iluzorisko lietderību.
Akcija pret LM ir tipisks piemērs. Ko darīt, kad būs savāktas 5000 balsis? Labi, atradīsies aktīvisti, kas to visu noformēs, balsis būs savāktas korekti. Bet uzreiz parādīsies pirmais jautājums - ar kādu jautājuma formulējumu aktīvisti ies uz Saeimu. Kamēr tas ir populistisks un abstrakts, viss ir OK, visi mierīgi balsos par, iespējams, tiks savākti pat n tūkstoši balsu. Bet tālāk ?
No jautājumiem, kas parādās portālā manabalss.lv, man ir lielas šaubas vai autori saprot, ka abstrakti formulējumi Saeimai ir līdzvērtīgi prasībai "uzlabot dzīvi laukos" vai balsis pret maluzvejnieku patvaļu. Ja balsis par vai pret tiks savāktas, visticamāk, Saeima jautājumu nosūtīs uz kādu ministriju un noteiks termiņu konkretizētiem priekšlikumiem, kas būs jāgatavo jau noteiktā kārtībā. Nevar taču Saeimā virzīt likumu bez atzinumiem par tā ietekmi uz.... Un tad sāksies ierastais "ielu futbola festivāls". Lasīt tālāk