Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi

2014.gada Noteikumi Nr.
Rīgā (prot. Nr. §)

Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas ( turpmāk - personas) Latvijas Republikas ūdeņos drīkst izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk - zivis un vēži) ieguvei savam patēriņam ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkiem.

2. Šos noteikumus nepiemēro ūdeņos, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.

3. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām Latvijas Republikas ūdeņos ir tiesības personai, kas zivju un vēžu ieguves laikā var uzrādīt:

3.1. derīgu makšķerēšanas karti, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai arī var nosaukt elektroniski (internetā) iegādātas makšķerēšanas kartes numuru (izņemot šo noteikumu 4.punktā minētās personas).
3.2. dokumentu, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (vārds, uzvārds un personas kods), bet invalīdiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem - invaliditātes apliecību.

4. Personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām bez makšķerēšanas kartes.

5.Privātā ezerā, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, ezera īpašnieks makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības var izmantot pats vai atļaut

tās izmantot arī citām personām saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos. Šāda ezera īpašnieks izvieto pie ezera attiecīgu privātīpašuma norādi.

6. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos notiek atbilstoši šiem noteikumiem un attiecīgo teritoriju individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

7. Latvijas Republikas ūdeņos var tikt noteikta no šiem noteikumiem atšķirīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība, ja:

7.1. pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir izdevusi saistošos noteikumus, kas attiecīgajos ūdeņos ievieš licencēto makšķerēšanu, licencēto vēžošanu vai licencētās zemūdens medības (turpmāk – licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības). Šādos ūdeņos papildus šo noteikumu 3.un 4.punkta nosacījumiem par makšķerēšanas karti, persona uzrāda arī derīgu licenci.
7.2. pašvaldība ir izdevusi saistošos noteikumus, kas tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos nosaka papildu nosacījumus zivju un vēžu ieguvei šo noteikumu 44. punktā minētos gadījumos un paredzētajā kārtībā.
7.3. Zemkopības ministrija normatīvajos aktos par zvejniecību noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par īslaicīgiem makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību regulēšanas pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu.

8. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību nolikumu saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Ja sacensības rīko nomātās ūdenstilpēs, sacensību nolikumu papildus saskaņo ar ūdenstilpes nomnieku, bet licencētās makšķerēšanas un licencētās zemūdens medību vietās – arī ar licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas vai licencēto zemūdens medību organizētāju, ja vien minētās personas pašas nav sacensību rīkotājas. Papildus nosacījumus vai ierobežojumus sacensību rīkošanai var noteikt licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas vai licencēto zemūdens medību vietās.

9.Personai makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu: gar jūras piekrasti – 20 metru, gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metru, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru platumā.

10. Visu sugu zivju un vēžu ieguve ar cita veida makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkiem, kas atšķiras no šajos noteikumos minētajiem, Latvijas Republikas ūdeņos ir aizliegta.

II. Makšķerēšanai pieejamie ūdeņi, akšķerēšanas rīki un to lietošana

II. Makšķerēšanai pieejamie ūdeņi, makšķerēšanas rīki un to lietošana

11. Visi Latvijas Republikas ūdeņi ir pieejami makšķerēšanai, izņemot šo noteikumu 12.punktā noteikto aizliegumu un 1.pielikumā makšķerēšanai aizliegtos laika periodus atsevišķos ūdeņos (upju posmos, ezeru daļās), kā arī šo noteikumu 5.un 6.punktā minētos ierobežojumus.

12. No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

12.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās
12.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji.

13. Vienai personai makšķerēšanas reizē vienlaikus atļauts izmantot šādu skaitu makšķerēšanas rīku:

13.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi.
13.2. trīs makšķerēšanas rīkus jūras ūdeņos, ja visu rīku kopējais āķu skaits nepārsniedz astoņus āķus. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi.

14. Izmantojot zivju ieguvei makšķerēšanas rīkus, nav atļauts pielietot:

14.1. aizciršanas paņēmienu - cemmerēšanu, ja zivi aizķer ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes
14.2. dabisko ēsmu - lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu – makšķerēšanai, kā arī uztveramo āķi (gafu) šo zivju uztveršanai
14.3. mākslīgo ēsmu, kas abos galos aprīkota ar nekustīgiem āķiem un ar vēl vienu āķi (vai bez āķa) vidū starp tiem, ja makšķerē upēs ledus periodā
14.4. brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus tādā veidā, ja attiecīgais rīks pēc tā ievietošanas ūdenī un makšķerēšanas laikā līdz rīka izcelšanai no ūdens nav piestiprināts vai nostiprināts laivā vai to netur makšķernieks, kā arī atstāt makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības, attālinoties no makšķerēšanas rīka tālāk par 50 metriem.

15. Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu, kas nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem, ar linuma acīm, kas nav lielākas par 10 milimetriem.

16. Makšķerējot izmantojami visi nepieciešamie palīglīdzekļi un paņēmieni, lai attiecīgā gadījumā zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, kā arī nekavējoties atlaistu ūdenī zivis, ko nav atļauts iegūt un paturēt. Ja nav iespējams āķi saudzīgi izņemt no zivs mutes, makšķerēšanas rīka auklu pārgriež.

17. Lomā paturamās zivis nogalināt uzreiz pēc to noķeršanas, izņemot gadījumus, ja zivis uzglabā ūdens vidē dzīvas un peldus stāvoklī, kā arī makšķerējot uz ledus. Tad zivis nogalina, tiklīdz makšķerēšana ir pabeigta

III. Vēžošanai pieejamie ūdeņi, vēžošanas rīki un to lietošana

III. Vēžošanai pieejamie ūdeņi, vēžošanas rīki un to lietošana

18. Vēžošana ir atļauta šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajās ūdenstilpēs, kā arī citās ūdenstilpēs, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir ieviesta licencētā vēžošana, vienlaikus, ievērojot šo noteikumu 19.punktā norādīto aizlieguma periodu.

19. Aizliegts iegūt vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.

20. Vēžošana ir atļauta, ja vēžus ķer ar rokām vai izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, ievērojot šādus nosacījumus:

20.1. vēžus atļauts ķert ar krītiņiem, kuru diametrs nepārsniedz 80 centimetru, sētas augstums – 15 centimetru un linuma acs izmērs – 20 milimetru. Krītiņa konstrukcijas shēma atbilst šo noteikumu 4.pielikumam
20.2. katram krītiņam jābūt aprīkotam ar 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts personas - krītiņa īpašnieka vārds un uzvārds. Ja vēžus ķer persona, kas nav minēta šo noteikumu 4.punktā, norāda arī makšķerēšanas kartes numuru. Marķējums ir skaidri salasāms, un tas atrodas virs ūdens vai ūdens virsmas līmenī

21. Aizliegts aiztikt vēžu alas un vēžus iegūt, izdzenot tos no alām vai slēptuvēm.

22.Vienā loma ieguves reizē vienai personai atļauts uzglabāt un paturēt:

22.1. platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumu
22.2. šaurspīļu vēžus, dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – ne vairāk kā 50 gabalu no katras sugas, ja vien attiecīgās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā nav paredzēts lielāks konkrēto sugu ieguvei atļautais vēžu skaits.

23. Lomā atļauts paturēt tikai vēžus (vēžu sugu attēli ar to atšķirības pazīmēm norādīti šo noteikumu 3. pielikumā), kas atbilst šādam pieļaujamam garumam:

23.1. platspīļu vēzi un šaurspīļu vēzi – sākot ar 10 centimetriem;
23.2.dzeloņvaigu vēzi un signālvēzi – bez izmēra ierobežojuma.

24. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (asa izauguma pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

IV. Zemūdens medībām pieejamie ūdeņi, zemūdens medību rīki un to lietošana

IV. Zemūdens medībām pieejamie ūdeņi, zemūdens medību rīki un to lietošana

25.Zemūdens medības ir atļautas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, un ar īpašnieka atļauju privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā arī ūdeņos, kuros saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ir ieviestas licencētās zemūdens medības, vienlaikus, ievērojot šo noteikumu 26.punktā norādīto aizlieguma periodu. Papildus iepriekš minētajam zemūdens medības ir atļautas arī šo noteikumu 4.pielikumā norādītajos ūdeņos vai to daļās.

26. No 1.marta līdz 30.aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visās ūdenstilpēs, izņemot jūras ūdeņos un licencēto zemūdens medību nolikumos norādītajās zemūdens medību vietās.

27. Lietojot zemūdens medību rīkus, ievēro šādas prasības:

27.1. aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu;
27.2. atļauts izmantot tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 centimetru
27.3. zemūdens medību rīku izmantošana nav atļauta bērniem vecumā līdz 16 gadiem bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības;
27.4. aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas;
27.5. zemūdens medību rīkus atļauts izmantot zivju ieguvei tikai zem ūdens;
27.6. zemūdens medību rīku izmantošanas laikā personai piestiprināma košas krāsas boja ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju (turpmāk – boja), kas norāda zemūdens mednieka atrašanās vietu ūdenī;
27.7. zemūdens medību rīkus aizliegts izmantot no saulrieta līdz saullēktam, ja vien šo noteikumu 27.6.apakšpunktā minētā boja nav aprīkota ar atstarojošiem elementiem un riņķa uguni – gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā.

28. Persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.

V. Atļautais zivju loma lielums un pieļaujamais zivju garums

V. Atļautais zivju loma lielums un pieļaujamais zivju garums

29. Katra persona saskaņā ar šiem noteikumiem iegūtās zivis uzglabā atsevišķi,izņemot gadījumus, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļautā loma lielumu.

30. Vienā loma ieguves reizē vienai personai atļauts uzglabāt un paturēt:

30.1. akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – piecus no katras sugas;
30.2. ālantus, salates (meža vimbas), samus, strauta foreles – trīs no katras sugas;
30.3. alatas, sīgas – vienu no katras sugas;
30.4. taimiņus, lašus, kas iegūti jūras ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu no katras sugas
30.5. asarus, kas iegūti iekšējos ūdeņos, – piecus kilogramus;
30.6. asarus un plekstes, kas iegūtas jūras ūdeņos, un salakas, kas iegūtas jūras ūdeņos un iekšējos ūdeņos, – 10 kilogramu no katras sugas;
30.7. mencas – ne vairāk kā 10 gabalu;
30.8. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma;
30.9. trīsuļodu kāpurus un sānpeldes – 100 gramu.

31. Lomā atļauts paturēt zivis, kas atbilst šādam pieļaujamam garumam:

31.1. lasi – sākot ar 60 centimetriem;
31.2. līdaku, taimiņu un samu – sākot ar 50 centimetriem;
31.3. salati (meža vimbu) un zandartu – sākot ar 45 centimetriem;
31.4. zuti – sākot ar 40 centimetriem;
31.5. strauta foreli – no 30 līdz 40 centimetriem;
31.6. mencu – sākot ar 35 centimetriem;
31.7. akmeņpleksti, alatu, ālantu, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts) – sākot ar 30 centimetriem;
31.8. asari, kas noķerts jūras ūdeņos, – sākot ar 17 centimetriem;
31.9. līni – sākot ar 25 centimetriem.

32. Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.

VI. Zivju ieguves vispārējie aizliegumi

VI. Zivju ieguves vispārējie aizliegumi

33. Aizliegts iegūt (izņemot licencētās makšķerēšanas vai zemūdens medību norādītajās vietās un laikos) tālāk norādīto sugu zivis:

33.1. nēģus – visu gadu;
33.2. lašus un taimiņus:
33.2.1. iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 metru no Rīgas HES;
33.2.2. jūras ūdeņos no 1.oktobra līdz 15.novembrim;
33.3. līdakas – no 1.marta līdz 30.aprīlim;
33.4. zandartus – no 16.aprīļa līdz 31.maijam;
33.5. alatas – no 16.marta līdz 15.maijam;
33.6. sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) – no 1.oktobra līdz 30.novembrim;
33.7. salates (meža vimbas) – no 1.marta līdz 15.maijam;
33.8. akmeņplekstes – no 1.jūnija līdz 31.jūlijam.

34. Par ēsmu aizliegts izmantot šo noteikumu 31.punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus), kā arī šiem mērķiem aizliegts izmantot vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus). Dzīvās ēsmas zivis atļauts iegūt tikai tajā pašā ūdenstilpē, kurā tiek makšķerēts.

35. Visu gadu aizliegta jebkura veida zivju ieguve:

35.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:
35.1.1.jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;
35.1.2.200 metru posmā virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā;
35.2. 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
35.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
35.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām;
35.5. kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās.

VII. Aizliegtās darbības veicot zivju un vēžu ieguvi

VII. Aizliegtās darbības veicot zivju un vēžu ieguvi

36. Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

36.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta, izņemot pārvietošanos ar laivu pa Daugavu lejpus Rīgas HES virzienā uz jūras piekrasti vai virzienā no jūras piekrastes uz Daugavu ar kādā no minētajiem

ūdeņiem lietošanai atļautiem rīkiem, nodrošinot, ka attiecīgo rīku lietošanas aizlieguma vietā tie laivā tiek novietoti un uzglabāti apvalkā (iesaiņojumā) tādā

stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi
36.2. ar to sugu zivīm un vēžiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju, vai vēžu garumam

37.Aizliegts patvaļīgi veikt šādas darbības:

37.1. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22.pantā noteiktās prasības;
37.2. aiztikt vai bojāt rūpnieciskās zvejas rīkus;
37.3. veidot krāvumus un aizsprostojumus upēs, kā arī kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji.

VIII. Personu, kuras veic zivju un vēžu ieguvi, pienākumi un atbildība

VIII. Personu, kuras veic zivju un vēžu ieguvi, pienākumi un atbildība

38. Personām, kuras veic zivju un vēžu ieguvi,ir šādi pienākumi:

38.1. zivju un vēžu ieguves vietā uzrādīt kontrolei makšķerēšanas karti vai nosaukt elektroniski (internetā) iegādātas makšķerēšanas kartes numuru, kā arī uzrādīt licenci vai elektroniski (internetā) iegādātu licenci un citus dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem, un noteikumiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, kā arī uzrādīt kontrolei zivju vai vēžu ieguves rīkus un lomu
38.2. nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR" (turpmāk - institūts) (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8) zivij piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs;
38.3. saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu.

39. Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt zivju resursiem nodarīto zaudējumu saskaņā ar pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskā persona nodarījusi, nelikumīgi iegūstot zivis vai vēžus Latvijas Republikas ūdeņos(6.pielikums).

40. Lai pilnībā kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 6.pielikumā minēto pamattaksi piemēro:

40.1. trīskāršā apmērā – par zivju un vēžu ieguvi bez makšķerēšanas kartes un makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību licences, kā arī tad, ja pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais to sugu zivju un vēžu garums, kuri nav minēti šo noteikumu 40.2.3.apakšpunktā;
40.2. pieckāršā apmērā:
40.2.1.par zivju un vēžu ieguvi aizliegtā laikā un vietā;
40.2.2.ja izmanto aizliegtus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medīb rīkus un paņēmienus, kā arī aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus
40.2.3.ja pārsniedz atļauto loma lielumu un pieļaujamo garumu īpaši

aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm – alatām, lašiem, salatēm (meža vimbām), sīgām, taimiņiem, kā arī strauta forelēm.

41. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 39.un 40.punktu, atlīdzina, pamatojoties uz Valsts vides dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonu lēmumu, un ieskaita

lēmumā norādītajā valsts pamatbudžeta kontā Zivju fonda dotācijas ieņēmumu veidošanai.

IX. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību papildus pārvaldība un noteikumu ievērošanas kontrole

IX. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību papildus pārvaldība un noteikumu ievērošanas kontrole

42. Zemkopības ministrija pamatojoties uz institūta zinātniski pamatotām rekomendācijām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju normatīvajos aktos par zvejniecību noteiktajā kārtībā ir tiesīga pieņemt lēmumu par īslaicīgiem makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumiem atsevišķos ūdeņos vai to daļā saistībā ar:

42.1. šo noteikumu 12.punktā un 33.6.-33.8.apakšpunktā noteikto atsevišķo zivju sugu un vispārējo zivju ieguves aizlieguma laiku pārcelšanu vai pagarināšanu par 10 dienām;
42.2. makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību aizlieguma noteikšanu bīstama ūdeņu piesārņojuma vai zivju slimību gadījumā.

43. Zemkopības ministrija saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu pieņemto lēmumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļa vietnē.

44. Pašvaldība var izdot šo noteikumu 7.2.capakšpunktā minētos saistošos noteikumus par papildu nosacījumiem zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos un tā ir tiesīga noteikt šādus papildus aizliegumus vai ierobežojumus:

44.1. aizliegumu vai ierobežojumus makšķerēšanai diennakts tumšajā laikā;
44.2. papildu aizlieguma laikus makšķerēšanai no laivas;
44.3. aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā;
44.4. papildu aizliegumu makšķerēšanai ledus bīstamības periodā;
44.5. ierobežojumus makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām lietojamo laivu dzinēju veidam un jaudas lielumam;
44.6. pagarinājumu šo noteikumu 33.3,33.4.,33.5.apakšpunktā noteiktajiem vispārējiem zivju ieguves aizlieguma laikiem ne vairāk kā par 10 dienām pēc attiecīgu institūta zinātniski pamatotu rekomendāciju saņemšanas un ievērojot hidrometeoroloģiskos apstākļus konkrētajā kalendārajā gadā.

45. Saskaņā ar šo noteikumu 44.punktu pieņemtos pašvaldību saistošos noteikumus par papildu nosacījumiem zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, kas ir atšķirīgi no šiem noteikumiem, pašvaldība publicēoficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā un pašvaldības mājas lapā internetā, kā arī nodrošina to pieejamību novada vai republikas pilsētas domes ēkā un pagasta vai pilsētu pārvaldēs.

46. Institūts sniedz zinātniski pamatotas rekomendācijas, kas nepieciešamas šo noteikumu 42.punktā paredzētā lēmuma un 44.6.apakšpunkta gadījumā paredzēto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Zinātniski pamatotā rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildus aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem.

47. Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonai, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarotai personai Latvijas teritorijā un vietējās pašvaldības pilnvarotai amatpersonai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, veicot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kontroli, ir tiesības pārbaudīt lomu un personas izmantotos rīkus, sastādīt protokolu par šo noteikumu un licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis un pārkāpuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus. Sadarbībā ar valsts un pašvaldību amatpersonām un pilnvarotajām personām zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā piedalās arī privāto ūdeņu īpašnieki, kuriem pieder zvejas tiesības, un zvejas tiesību un ūdenstilpju nomnieki.

X. Noslēguma jautājumi

X. Noslēguma jautājumi

48. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1498 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203 (4189).nr.;..…….12.04.2011. noteikumiem Nr.290.).

49. Noteikumi stājas spēkā 2015.gada 31.martā.

Zemkopības ministrs J. Dūklavs