::  Suši etiķete

Izrādās, lai pilnā mērā varētu nobaudīt suši, ir jāievēro noteikts rituāls. Gan pasūtot, gan ēdot. Pareizi esot to baudīt iespējami ātri pēc pasniegšanas, bet mutē iedabūt ar zivs gabaliņu uz leju vai sāniski...Protams, ir izņēmumi. Sīkāk ar visiem smalkumiem var iepazīties suši etiķetei veltītā lapā.
http://member.nifty.ne.jp/maryy/eng/howtoeat.htm

::  Lietuvā un citūr

Lietuvas makšķerniekus, kuri darbojas internetā, ir ieinteresējusi Latvijā organizēto Lucky John festivālu ideja, kuru viņi iecerējuši ieviest arī pie sevis.
Sestdien, 29.maijā kopā ar divkārtējo pasaules čempionu Pēteri Lideri bijām ielūgti apciemot pirmo šādu pasākumu ar līdzīgu lozungu Lietuvā.
Copei bija izvēlēta viena no labākajām un populārākajām makšķerēšanas vietām Lietuvā - Nemūnas deltas rajons tieši uz robežas ar Krieviju. Pa upes vidu kuģoja robežsargu laivas un sekoja, laikam, vēroja, lai Lietuvas copmaņi neķerttu Krievijas zivis. Spiningotāji darbojās tikai ar Lucky John vizuļiem, cope bija orientēta uz zandartiem, kuri šajā laikā te ir galvenais spiningotāju mērķis. Makšķernieki vilka labus brekšu lomus, gadījās arī pa skaistai raudai. Lielākais noķertais zandarts svēra 2.80 kG.

Nelielam ieskatam Lietuvas ainavās un pasākuma norisē izveidoju foto lapu.


Nupat saņēmu ziņu, ka mūsu foreļu spiningotāju komanda Itālijā pasaules čempionātā foreļu spiningošanā ieguvusi piekto vietu. Līdz bronzai esot pietrūcis 3 punktu.
Individuālā vērtējumā 64 dalībnieku konkurencē labākie no mūsējiem bija Igors Dzilna 13., Kaspars Poišs 23. un Māris Olte 26.vietā.

Tā kā ar LVM ir vienošanās, ka es neslēpšu, kādi būs sportistu lomi Lielauces ezerā, ievietoju nelielu ziņu, kuru atsūtīja Igors.

"Sveicināti. Gribēju tikai informēt, ka tas pats lielo līdaku specs, kurš tika pieminēts sakarā ar Lielauces ezeru, atkal izcēlies - 9.100 kg līdaka 29.05.2004."

 

::  Karpa

Valdis H. atsūtīja vienu bildīti, lai ilustrētu, ka karpas kļūst aktīvākas un var noķert arī nopietnākus eksemplārus. Attēlā redzamā esot 9 kG-niece.
Makšķernieks ir pensionārs Mihails Gusevs, kurš šo karpu, par ēsmu izmantojot kartupeli, noķēra 21.05.2004 vēlu vakarā "..nelielā Vidzemes ezeriņā..".

Saņēmu pirmās atsauksmes no makšķernieku grupām, kuras maija pirmā pusē apmeklēja Getno Gard (Dienvidzviedrija) un Ālandu salas. Getno Gard apmeklētāji stāstīja, ka visumā brauciens bijis veiksmīgs. Lielās līdakas šoreiz gan neesot ņēmušas, taču nelielo neesot trūcis, bet ar makšķeri 1-1.5 kG brekši bijuši lielā skaitā.
No Ālandu salām ziņas krietni pieticīgākas.

 

 

::  Sākas sacensību sezona

Ar Latvijas čempionāta pirmo kārtu Ventā vakar sacensību sezonu uzsāka pludiņmakšķernieki. Pirmās kārtas divu dienu sacensību rezultāti būs zināmi šodien. Komandu vērtējumā pēc pirmās dienas vadībā ir Pasaule un Salmo, individuālā vērtējumā pirmās vietas savos sektoros izcīnīja un par līderiem kļuva Jevgēnijs Grigorjevs un Genādijs Grigorjevs no Maver Sports LV, Rita Verza-Grabovska un Normunds Grabovskis no Salmo un Nauris Solodovs no Kuldīgas.

Šo ziņu papildinu svētdienas pēcpusdienā. Šodien, sacensību pirmās kārtas otrajā dienā tikai Normunds Grabovskis spēja savā sektorā atkārtoti uzvarēt. Līdz ar to viņš kļuva par šīs kārtas uzvarētāju un līderi arī kopvērtējumā.
Savos sektoros uzvarēja arī Krišjānis Krasovskis un Kazimirs Anspoks no PBLMS, Pēteris Lideris no Salmo un Leonīds Pankovs no Maver Sport LV.
Kopvērtējumā otrajā vietā izvirzijās Krišjānis Krasovskis, trešajā - Kazimirs Anspoks no PBLMS.

Komandu vērtējumā pēc pirmās kārtas 1. vietā atrodas Salmo komanda ar 28 punktiem, tai seko Pasaule I ar 30 un PBLMS komanda ar 33 punktiem.


Pēc šīs kārtas valsts vadošie sportisti savu klubu vai valsts izlases sastāvā dodas uz dažādiem starptautiskiem pasākumiem. Sacensību kalendārs paredz, ka jau sezonas sākumā notiek vairākas svarīgas sezonas sacensības.
Garākais ceļojums paredzēts MK Maver Sport LV. Šis klubs Latviju pārstāvēs pasaules klubu čempionātā, kurš jūnija otrā nedēļā notiks Spānijā. Salmo komandas makšķernieki veido pamatsastāvu Latvijas izlasei, kura jūnija otrā pusē Ungārijā piedalīsies Eiropas komandu čempionātā. Savukārt MK Pasaule spiningotāji dodas uz pasaules čempionātu foreļu spiningošanā, kurš maija pēdējās nedēļas nogalē notiks Itālijā.
Svarīgs pasākums šogad ir arī Latvijas kastinga speciālistiem. Tās ir ICSF Eiropas kausa sacensību kalendārā iekļautās Baltijas kausa starptautiskās sacensības, kuras notiks 03.-04.jūlijā Rīgā.

Spiningotājiem jāatgādina, ka vēl tikai divas nedēļas var pieteikties līdzdalībai Latvijas 2004.gada čempionātā spiningošanā, kurš šogad pirmo reizi notiks trijās kārtās visā sezonas garumā. Pirmā kārta risināsies jau 12. jūnijā Lielauces ezerā, otrā kārta būs jūlijā Babītes ezerā, trešā - M. Baltezerā. Sacensības notiks starp laivu ekipāžām un komandām. Nolikumu var atrast LMSF sacensību kalendāra lapā.

::  Spiningotāji Kaņierī

Kaņieris pēdējās nedēļās spiningotājiem nav dāvājis līdakas, kuras varētu svarā mēroties ar tām, kuras bija sezonas atklāšanas nedēļā. Šobrīd pārsvarā visi ķer nelielas mēra līdaciņas, samērā daudz ir sīko bezmēra svilpīšu.

Līdzīga aina bija vērojama arī šodien, kad Kaņierī notika spiningošanas mikromači, kuros spēkiem mērojās MK Pasaule, Tautas partijas, Lido un vēl pāris komandas. Laika apstākļi makšķerniekus nelutināja, kā stāstīja dalībnieki, sacensību laikā uz ezera laika apstākļi esot būtiski mainījušies vismaz piecas reizes. Attiecīgi, aktīvas bija galvenokārt sīkās līdakas, lielākā daļa dalībnieku nāca malā tikai ar dažām mēra līdaciņām. Komandu vērtējumā labākie bija Lido spiningotāji ar G. Ķirsonu priekšgalā. 4 šīs komandas dalībnieki tomēr spēja savākt pieklājīgu lomu - svari uzrādīja 13.3 kG smagu kopējo svaru. Lielākā 1.95 kG smagā līdaka lomā bija Vladimiram Gromovam no Lido.

::  Kralusso pludiņi

Tiem, kuri vēlas makšķerēt ar relatīvi īsām pludiņmakšķerēm ar spoli un noturēt pludiņu straumē uz vietas lielākā attālumā ( līdzīgi to var izdarīt ar štekera makšķeri), var ieteikt pamēģināt pagājušās 2003.gada sezonas jaunumu - Kralusso pludiņus, kurus pasaules čempioni Ungārijas komanda sekmīgi izmantoja pasaules čempionātā Slovākijā. Pludiņos izmantots pazīstamais kuģīša princips - pludiņš straumes iespaidā attālinās no makšķernieka. Jāpiebilst tikai, ka šo pludiņu pielāgošana attiecīgai ūdenstilpei un straumei prasa pacietīgu eksperimentēšanu.
Plašāku informāciju var atrast internetā sekojošās (un arī citās) lapās.
angļu un vācu valodā - http://www.cralusso.com/
vācu valodā - http://www.mosella-team.de/cralusso.htm un
http://www.matchangler-shop.de/cralusso_torpedo.htm

::  Aiviekste maija otrā dekādē

Vakar nedaudz paklejoju gar Aivieksti Saikavas un Ļaudonas tuvumā un papildināju Aiviekstes kluba bilžu lapu ar dažiem kadriem izteikti zaļos toņos.
Ar Aivaru Ķ. apciemojām arī Klauģlejas. Bija jānoklausās Oskara V. draudzīgi "pārmetumi", ka pēc nelielās bilžu lapas, kuru ieliku savā lapā, interese par ezeru kļuvusi pārāk liela, un viņš vairs nevarot visus interesentus uzņemt.
Nedaudz padarbojāmies ar makšķerēšanu un pārliecinājāmies, ka varavīksnes foreles ar spiningu vai makšķeri, tāpat arī karpas ar makšķeri var noķert arī ne seviški labos apstākļos. Nopietnāku vakara copi pārtrauca lietus un ZR vējš, kurš kļuva arvien stiprāks. Arī šorīt laika apstākļi pie Aiviekstes nebija copei labvēlīgi, vējš bija kļuvis vēl stiprāks. Kā pa radio ziņoja meteorologi, tā ātrums brāzmās esot bijis pat 15 - 20 m/sek. Tādēļ copi atlikām uz citu reizi.

Internetā pirmo soli sper jauns veikals, pareizāk gan būtu to dēvēt par veikaliņu, orientēts uz makšķernieku apkalpošanu. http://www.loms.lv ir tā adrese. Atliek novēlēt veiksmi tā veidotājiem, bet pircējiem pacietību un cerību, ka pēc kāda laika tas kļūs par īstu lielveikalu.

::  Dažas jaunas saites

Quick Time videofilmiņas, kurās redzams, kādā veidā kustās ūdenī dzīvojošās būtnes. Tās dod ierosmi mušiņmakšķerniekiem, kā pārvietot mušiņu ūdenī.
Ironiska atziņa par pasaulē labākajiem firmas Simms izstrādājumiem: "Boots, vests, and other products manufactured in the great US state of China."

Dažas interesantas bildes.
Liela Norvēģijas līdaka, aptuveni 13.5 kG, iespējams lielākā, kas noķerta ar mušu.
Stripping Basket. (bilde, kurā labi var redzēt konstrukciju.)
Interesantas mušas līdakām.

::  Veikals internetā

Viens no makšķerniekiem gatavojas nākošā nedēļā atvērt makšķerrīku veikalu internetā. Kā saka, makšķernieks makšķerniekiem.
Tādēļ kārtējā aptaujā ieliku ar šo tēmu saistītus jautājumus.

Painteresējos, kā ķēries Ruckas ezerā. Anatolijs Z. pastāstīja, ka 1. maijā esot bijusi skaista cope. Līdakas esot bijušas aktīvas un ķērušās visiem (1.maijā gandrīz visā Latvijā bija burvīgs copes laiks), katram laivā esot bijuši 2 - 4 kG smagi eksemplāri. Laikam tāpēc, ka ezers ir relatīvi sekls un ūdens ātri sasilst. Pagājušā nedēļā sākusies arī karpu un līņu cope, taču pēdējās dienās tā auksto nakšu iespaidā nedaudz pieklususi.

::  8 kG līdaka ar mušu

NG jau rakstīja par Burtnieku un par līdaku, kuru nedeļas nogalē ar mušiņmakšķeri noķēra Rihards G. Loma autors atsūtīja pierādījumus un dažas bildītes var redzēt šeit. Varu piemetināt, ka tā ir man zināmā lielākā līdaka, kura Latvijā noķerta ar mušu. Muša bija eksperimentāla, "tikai" aptuveni 18 cm gara.

 

 

 

 

 

::  Pavasara ekskursija

07. maijā izmantoju Mairitas Solimas ielūgumu un apmeklēju Mārcienu. Mārciena atrodas netālu no Aiviekstes kluba mītnes pie Saikavas, tikai nieka 20 min. brauciena attālumā. Tā vienmēr man asociējas ar vienu no Latvijas tipiskām foreļupēm Aronu. Mairita netālu no upes veido bāzi - Mārcienas pili un sola, ka nākotnē varēs uzņemt arī makšķerniekus, kuri interesējas par forelēm.
Pēc tam apciemoju arī netālās Klauģlejas. Oskars Vilciņš tur izveidojis no ainaviskā viedokļa fantastiski skaistu un savdabīgu makšķerēšanai veltītu objektu. Arī zivju ezerā netrūkstot, manis pieminētā 2003.gadā Jura Bērziņa 16 kG karpa noķerta tieši šajā ezerā (tā tika atlaista un gaida nākošo karpu speciālistu).

Saite ar Klauģlejām veltītu bilžu lapu.

Pie Aiviekstes bija mierīgi, ja neskaita brāzmaino vēju. Ziedošajās ievās pogoja lakstīgalas un netālu no mājas vēlu vakarā ganījās mežacūku bars, sivēnteļus ieskaitot.

 

 

 

::  Copes tēma Radio SWH

Tā kā Latvija nav liela, visi mēdijos pārstāvētie rakstītāji un runātāji arī ir viegli pārredzami. Tai skaitā viņu stils, gan analītiskais līmenis un precizitāte. Jaunu, ievērības cienīgu aktieru parādīšanās ir notikums, kuru makšķernieku saime parasti bez uzmanības neatstāj.
Kādu laiku atpakaļ, viens paziņa ieteica paklausīties Radio SWH. Šo sestdien, klausoties Radio SWH, pēc mūzikas pēkšņi atskārtu, ka sācies raidījums par copi, kurā galveno lomu tēlo Alvis Birkovs. Uzreiz jāsaka, ilgāk par pirmo raidījuma pusi nevarēju izturēt un, kad sekoja pieteikums, ka A. Birkovs runāšot vēl par kātiem, mana pacietība beidzās. Tik daudz
aplamību vienā reizē sen nebiju dzirdējis, par nievājošo stilu, uzbraucot vienam no "Copes lietu" autoriem Valdim Holbergam, nemaz nerunājot. Pie tam vienlaicīgi bija jādzird, ka Vides ministrs nu ļoti ieklausoties tieši viņa priekšlikumos....

Tikai dažas tēzes no visa dzirdētā.

V.Holbergs savā rakstā "Copes lietās" aģitējot, ka sacensības jārīko laikā, kad lasis ienāk upēs, bet nevis, kad tas pēc nārsta dodas lejup. (Loģiska vēlme, kuru cenšas nopamatot arī G. Ķirsons. Tikai problēmu var radīt tas, ka Latvijas upes ir ļoti īsas un galvenā lašu masa nāk relatīvi vēlu, ļoti īsu brīdi pirms nārsta, kad pēc zinātnieku uzskata lašus aizliegts traucēt. J.S.)
A.Birkova kunga vienīgais "nopietnais" pretarguments ir - vai tad Holbergs nesaprot tik vienkāršu lietu, ka laši jāķer pavasarī? Otrreiz upēs tie vienalga neparādīšoties, viņus tik un tā kāds noķers...
Iznāk, ka jāķer, kad var noķert, tas nekas, ka no laša ir tikai ēna. Par to, ka konsekventi tā rīkojoties, lielu 12-20 kG lašu parādīšanās mūsu upēs kļūs vēl mazāk cerīga, V. Birkovs nav aizdomājies.

V.Holbergs savā rakstā brīnoties, ka nedrīkst iebrist pat, lai lasi izvilktu no ūdens, tas esot jāpiepeldina...
Savukārt A. Birkovs savā radiolomā šausminājās par V. Holberga nekompetenci - katrs copmanis zin, ka pavasarī nedrīkst brist, jo nārsta vietās daudz lašu kāpuru, bradājot tie tiek izbiedēti ar attiecīgām sekām. Mēs nespējot nārsta vietas apzīmēt kā to dara ārzemēs, tādēļ aizliedzam iekāpt ūdenī.
Diemžēl, A. Birkovam, laikam, prātā neienāk, ka copmaņiem arī ir galva uz pleciem un pavasarī nārsta vietās tie nebradā un lašus nemeklē. Iebrišana dažreiz ir nepieciešama tikai dažu ērtību labad, pemēram, lai saudzīgi atbrīvotu zivi. Pie tam brišana nārsta vietās, kad ūdens ir 50 - 100 cm virs normas pati par sevi ir nereāla.

Un vēl viens zieds.
Gari un plaši apspēlējot LMSF ģenerālsekretāra V. Holberga nekompetenci, V. Birkova kungs retoriski vaicā, kapēc LMSF nerīko pati savus lašu čempionātus, bet tos rīko citi ( šajā gadījumā MK Pasaule). Ja jau nevarot sarīkot, lai uzticot tiem, kuri var...
A. Birkovs , acīmredzot, pat nezin, ka tieši LMSF ir visu valsts čempionātu organizātors un tie, kas tos rīko, ir LMSF sastāvā.

Secinājums - es neko neesmu zaudējis, neapmeklējot Radio SWH copes teātri.

::  Dažas interesantas saites un ziņas

http://www.aquahabitat.com/ - interesanta lapa iesācējiem dīķu projektēšanā.
http://www.combat-fishing.com/lakepondbalance.htm - ekoloģija makšķerniekiem.

Ne sevišķi svaigi dati par zivju audzēšanu dažādās valstīs 1996.gadā.

Country Production (tonnes) Main Species, % of total of country.

Poland 28,088 Carp 76
Finland 17,311 Rainbow trout 98
Denmark 13,120 Rainbow trout 100
Sweden 6,440 Rainbow trout 95
Lithuania 1,600 Carp 60
Germany 1,059 Carp 60
Latvia 380 Carp 99
Estonia 195 Rainbow trout 71
Russia 274 Carp 64

::  Mākslīgās nārsta vietas

Atradu vēl vienu informāciju par mākslīgu nārsta vietu ierīkošanu [C. Bovy - Le pêcheur belge – February 2004]. Neliels citāts.
 

In recently created ponds or in canals where there is no vegetation conditions are difficult for spawning. Some will say that fish always manage somehow and will deposit their eggs on gravel or something else however they do not always succeed. Why not try artificial supports?

Polypropylene or Nylon fibres produce good results and the supports can be cleaned and used several times. The branches of firs, spruces and other coniferous trees, bundles of heather, broom or even privet or other bushes used for hedging (avoid thorny species) make good supports for spawn. They must be both sufficiently firm and supple. These branches are placed on a support such as a pallet weighed down with some large stones. Douglas firs which are used as Christmas trees are easy to use for spawning: the tops or young misshapen trees can be used as a ready made spawning structure. You simply need to drive a few nails into the base, place it in a flower pot which is then filled with concrete and the support is ready.

These spawning aids should be place in suitable shallow zones (1 to 2 metres) presenting the best conditions (protected from northerly and easterly winds). Avoid zones where there are inflows of water bringing along sediment which can easily get trapped amongst the branches and where the spawn will be rapidly asphyxiated. Also keep in mind that they will have to be removed at some stage…
Do not put the spawning supports into the water too early. The use of a thermometer is essential. The right time is when the water reaches 8 to 10°C.

 

::  Aiviekstes klubs, pavasara bildes

Beidzot ir sakārtotas formalitātes un ir iegūta zeme ar mājiņu un klēti gleznainā vietā Aiviekstes krastā. Sāk realizēties ideja - ne sevišķi tālu no Rīgas izveidot vietu, kur radiem un draugiem apstāties. Izvēle krita uz vientuļu Aiviekstes krastu. Māju nosaukums "Zušulīcis", komplektā ir māja un klēts, 400 m upes krasts, 11 ha zemes, neliels priežu sils un arī pamežs, kurā visi darbi vēl priekšā. Zeme pilna ar laukakmeņiem, stirnas un mežacūkas esot ļoti daudz, tās noēdot visu, kas ēdams un pieejams. Vieta atrodas tieši 185 km no manas mājas Rīgā. Tuvākajā apkārtnē var atrast visu, ko piedāvā Latvijas daba - makšķerēšanu, medības, sēnes, ogas utt. Apkārtnes izpētei pirmajā apmeklējuma reizē pietrūka laika.

Uztaisīju nelielu bilžu albūmu, vispirms jau potenciālajiem kluba dalībniekiem, kurā var redzēt dažus minētās vietas attēlus.

Aiviekstē ūdens līmenis stipri krities. Līdz vasaras līmenim pie Saikavas vēl trūkstot 30 - 40 cm. Savā teritorijā, gan ne viesai nopietni, bet pamēģināju arī makšķerēt. Radās iespaids, ka ūdens vēl auksts un zivis laikam devušās uz nārsta vietām ( arī Aiviekstes lejpusē cope esot apstājusies)un bez iebarošanas rezultāts arī pavasarīgs. Pat vietējais tīklu speciālists bija tukšā. Mans loms - ar spiningu viena zemmēra līdaciņa, ar makšķeri arī dažādi sīkumi un viens breksītis ap 700 gramu svarā. Uz makstenes kāpuru, vai tā saukto ūdensttārpu.

 

 

 

 

::  Meklēju defektu

Lādējot šo (manu piezīmju) lapu, netiek uzlādēts pēdejais ieraksts (izskatās, ka šis efekts parādās, tikai tad, ja jaunākajā ziņā ir bilde). Teksta vietā parādās balts laukums. Kad lapu skrollē uz augšu - uz leju, ieraksts parādās. Pilnīgi identiskā RR un EGI lapā to neesmu nekad novērojis (nav bildes ?). Nevaru saprast, kāpēc tāds efekts (vai defekts). Arī daži citi lasītāji, kuri lieto W-2000, ir to pamanījuši. Kaut kur lasīju, ka tas esot W-2000 defekts. Varbūt kāds var izskaidrot?

Uzsākot spiningošanas sezonu, katrreiz jāizdara izvēle, kādu mānekli izvēlēties. Šim jautājumam veltīta kārtējā aptauja.

Sakarā ar to, ka rīt sākas spiningošanas sezona, šodien pārsteidzoši daudz zvanu un jautājumu par MN. Visi grib ķert zivis, bet makšķerēšanas noteikumus nav pat redzējuši, gandrīz neviens zvanītājs nezin, ka līdakām min. atļautais izmērs ir 45 cm. Kārtējais apstiprinājums tam, ka valsts makšķernieku apmācību un zināšanu kontroli atstājusi pašplūsmā, bet biedrības, kuras agrāk ar to nodarbojās vai vismaz veicināja, nefunkcionē.

Ievietoju divus jaunus LM nolikumus. Par licencēto makšķerēšanu Svētupē un jūrā pie Salacgrīvas.