Ziņu arhīvs. Marts 2003.


 

:: Lielupē trešdien vimbu LM atklāšana     116    31.03.2003 17:10

Skats 6:45 pa manu logu Rīgā.Trešdien, 2.aprīlī Lielupē sākas vimbu sezona. Laika apstākļi pašreiz vēl neliecina, ka varētu būt laba cope. Laiks kļuvis aukstāks, vimbas tādā laikā parasti nav aktīvas.
RMMB biedri dažādas licences var saņemt pie manis. Makšķerēšana atļauta trešdienās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

:: Pasākumi šajā nedēļā     115    31.03.2003 08:12

Tiem, kuri pieteikušies, atgādinu, ka kārtējā nodarbība mušiņmakšķerēšanas metienu apguvē notiks ceturtdien, 3.aprīlī 17.00. Jācer, ka laika apstākļi būs labvēlīgi.

Spiningotājiem sezonas sākums kā parasti ir tikai 1. maijā. Tiem, kuri nopietni gatavojas vasarai, ir iespēja pārbaudīt savas iemaņas metienu tehnikā nelielās sezonas ievada sacensībās. Svētdien, 6.aprīlī 10.00 Imantas latviešu ģimnāzijā notiks LR čempionāts kastingā telpās. Aicināti visi interesenti. Atbildīgais organizātors - Rīgas mušiņmakšķernieku klubs. Papildus informācija nolikumā.

:: Par veblogu (dienasgrāmatu)     114    30.03.2003 13:36

Rakstot veblogu, viens no svarīgiem jautājumiem, uz kuriem būtu jāatbild, ir "Kāpēc es to daru?".
Mike Sanders savā veblogā piedāvā sekojošu atbildi:

Go beyond fun, and think of the pleasures of blogging:

1) Physical Pleasure - advance your professional career and make more money.
2) Positive Emotional Pleasure - increase and enhance your relationships with your fellow Earthlinks.
3) Other Emotional Pleasure - draw more attention to yourself to convince others (and yourself) that you are (or should be) at the true center of the Web.
4) Pleasure of meaning - blog for a worthy clause.
5) Pleasure of creating - create something to educate, enlighten or entertain others.

Of course there can be more than one reason, but usually there is one driving force. So identify your pleasures and keep those ends in mind.

:: Cope Buļļupē     113    29.03.2003 14:19

Šodien kopā ar filmētājiem biju aizbraucis apskatīties, kas notiek uz ledus Buļļupē. Tādu makšķernieku blīvumu, kuru vietām varēja novērot, nebiju redzējies pat Pērnavā. Pie tam 20 - 25% no viņiem vicināja rokas divu metru amplitūdā - cemmerēja. Viņus bija viegli atpazīt,- viņi nesēdēja uz kastītēm, bet darbojās stāvus. Godīgie makšķernieki ar plašiem roku vēzieniem.Argumenti visiem vienādi, - ja jau cemmerus tirgo, tad drīkst arī lietot, ja jau blakus zvejnieki kāš, kāpēc gan viņiem nepakāst. Inspektorus neesot redzējuši trīs nedēļas, bet, ja viņi parādās, tad piesienoties vairāk par makšķernieku kartēm. Televizoristus un cemmerētājus normālie copmaņi nemīl, bet kategoriski pret neviens neuzstājas. Cemmerētāji puišeļi brīnās, vai tad nedrīkst, ja pieaugušie tā dara. Cemmerē ne tikai nabagi, novēroju vismaz pāris labi ģērbtus kungus, kuri ieradās ar lepniem autiņiem, vicināja rokas uz nebēdu, aizķēra un sakropļotas vilka, galvenokārt, bezmēra vimbiņas. Kad izteicām izbrīnu, vai viņiem tiešām nav ko ēst, iebilda - Jelgavas cukurfabrika Lielupē indē n-tās tonnas, bet mēs te piesienamies par sīkumiem. Maliķi te darbojoties 24 stundas diennaktī, sevišķi aktīvi tumšajā diennakts laikā un brīvdienās.
Kopumā grūti izskaidrot, kā tas ir izveidojies, ka Rīgas pilsētā Kurzemes rajonā vēl ir tāda varas pamesta vieta - automašīnas te netraucēti braukā pa zaļo zonu, visa apkārtne piemētāta ar atkritumiem, zeļ faktiski zivju rūpnieciska ieguve, bet neviens neko neredz un nedara, lai šo vietu sakārtotu. Vai tiešām ir sarežģīti atrast kādu, kurš, piemēram, uzņemtos organizēt licencēto makšķerēšanu?

Ievietoju arī vairākas (7) lielākas bildes 1 - 2 - 3 - 4 - 5 - 6 - 7 ar Buļļupes skatiem. Tajās var redzēt gan normālus copmaņus, gan maliķus, gan zivis, kuras bija lomos - vimbu, salaku un kazi.
Filmētāji solīja, ka raidījumu varēšot redzēt LTV7 pirmdien, 7. aprīlī 19.45

:: Nacionālais attīstības plans     112    29.03.2003 07:39

Izvilkums no Nacionālais attīstības plāna (NAP), kurš ir Latvijas sociālekonomiskās attīstības stratēģiskās plānošanas dokuments laika posmam no 2003. gada līdz 2006. gadam. NAP ir saskaņots ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju un ataino tās prioritātes, uzdevumus un plānus valstī, kas veicinātu Latvijas sociālekonomisko attīstību. Tas lielā mērā raksturo, cik daudz uzmanības valsts domā pievērst makšķernieku jautājumiem tuvākajos gados.

Zivsaimniecība.
1,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nodarbināti zivsaimniecībā. 2000. gadā zivsaimniecība veidoja 1,7% no IKP, bet tās īpatsvars eksporta struktūrā bija 2,7%.... Zivju apstrāde ir viens no Latvijas pārtikas apstrādes sektoriem, kam ir pieejami vietējie resursi un kuru produkcija tiek galvenokārt eksportēta. Ar zivju apstrādi nodarbojas vairāk kā 120 uzņēmumi. Latvija eksportē vairāk kā 90% no kopējā zivju produktu un zivju konservu apjoma.

Tālāka tehnoloģiski attīstītu un kvalitātes prasībām atbilstošu zvejas, zivju audzēšanas un zivju apstrādes uzņēmumu attīstība, kā arī zvejas kuģu flotes atjaunošana palielinās nozares konkurētspēju. To iespējams panākt, attīstot izglītības un zinātnes potenciālu zivsaimniecības nozarē, veicinot sadarbību starp zinātnes un izglītības iestādēm un zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, kā arī organizējot vadības kursus, lai celtu profesionālo kvalifikāciju, tādējādi palielinot konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Kopumā tas veicinās arī Latvijas zivsaimniecības nozares iekļaušanos ES Kopējā zivsaimniecības politikā.

Ņemot vērā neatbilstošo un nelielo zivsaimniecību un zivju produktu ražotāju skaita samazināšanos tuvākajā nākotnē, ir nepieciešams meklēt alternatīvus uzņēmējdarbības risinājumus. Valsts ūdens tilpņu izīrēšana varētu būt viena no iespējām, kas veicinātu zvejas tūrisma attīstību.


http://www.rppp.gov.lv/latviski/word/dokumenti/nap_kopsavilkums.doc.

Makšķerēšana šajā plānā nav pat pieminēta. Varbūt tas ir zvejas tūrisms???

:: Zvejnieki un makšķernieki meklē     111    29.03.2003 07:17

"Zvejnieki un makšķernieki meklē kopīgu valodu."
Ar tādu nosaukumu Lauku Avīzē nupat publicēts Ivetas Tomsones raksts, kuru komentāram man atsūtīja anonīms lasītājs. No komentāra pēc būtības šoreiz atturēšos. Komentējot šādu, manprāt, paviršu rakstu, ikviens riskē ar to, ka raksta autora kļūdas tiek tiražētas un tiek kultivēta pavirša attieksme.

Vispārīgi runājot, Latvijas mēdijos vērojama, maigi izsakoties, jocīga tendence. Piemēram, vakar televīzijā varēja redzēt, kā no cietuma atbrīvo vienu ieslodzīto, bet žurnālisti viņu pataisa par autoritāti un gari apspriež viņa viedokli jautājumā par narkotikām. Kaut ko muļķīgāku sen nebiju redzējis. Nupat pārliecinājos, ka arī "Diena" izreklamējusi to pašu "varoni".

:: Naudu nevajag, - ļaujiet tik zvejot     110    29.03.2003 06:28

Latvijas zivsaimniecības aktualitātes internetā parādās ar lielu nobīdi laikā. Taču arī ne sevišķi jaunām ziņām ir sava vērtība.
Makšķernieki arvien vairāk uzstāj, lai iekšējos ūdeņos tiktu pārtraukta zveja ar tīkliem. Viens no apstākļiem, kurus oponējot izmanto kompetentās organizācijas ir, ka tādā gadījumā lielam skaitam Latvijas zvejnieku draudēs bezdarbs. Taču, izrādās, valsts subsīdijas, kuras domātas, lai uzlabotu stāvokli zivsaimniecībā, tai skaitā pārkvalificētu zvejniecībā nodarbinātos, vairākus gadus netika apgūtas. Secinājums izriet no Ainas Afanasjevas (LVZP) raksta "Valsts atbalsts zivsaimniecībai".
2000. gadā Zemkopības ministrijas iedalītais valsts subsīdiju apjoms zivsaimniecības attīstībai bija 400 000 Ls, no kuriem 5%, t.i., 20 000 Ls izdalīti zivkopības (izņemot vēžkopību, jo tā ir paredzēta SAPARD programmā kā alternatīvais nodarbošanās veids laukos) attīstībai.
1998. gadā un 1999. gadā zivkopības attīstībai subsīdijas netika izmantotas, jo nebija iesniegti nolikumam atbilstoši projekti. 2000. gadā bija vērojama zināma interese un aktivitāte zivju audzēšanā zemnieku saimniecībās, kur zivju audzēšanu saista galvenokārt ar makšķerēšanas un tūrisma biznesa attīstību kā alternatīvo uzņēmējdarbību.

Interesanti, vai stāvoklis pēdējos gados ir uzlabojies?

:: Vai zveja jāatdod profesionāļu rokās     109    29.03.2003 05:56

Pašreiz gaisā lidinās doma, ka zveju iekšējos ūdeņos izdotos sakārtot, ja to atstātu tikai profesionālo zvejnieku rokās. Latvijas zivsaimniecības vēsturē atradu pamācošu piemēru, kas parāda, cik "efektīvi" valsts pārraudzīti profesionāļi kādreiz apsaimniekoja zivju krājumus Burtnieka ezerā.
Praktiski jau 1987.gadā valsts zivsaimniecība “Upesciems”, kas bija monopolists (kopā ar maluzvejniekiem) ezera rūpnieciskā apzvejošanā, savu darbību izbeidza, jo zivju krājumi bija iznīcināti. Ezers vairāk nevienam nebija vajadzīgs. Ezera zivju resursu izlaupīšanu tieši no “Upesciema” zvejas brigādes oficiālo zvejnieku puses veicināja arī tas, ka alga tika izmaksāta atbilstoši nozvejoto zivju daudzumam. Tātad - ne mazākā ieinteresētība kaut ko saudzēt, no otras puses - tā kā atmaksa par sīkzivīm bija ļoti niecīga, cenšanās vērtīgās jeb lieguma laikā iegūtās zivis nenodot, noslēpt un pārdot slepeni, apejot oficiālās instances. Pēdējos “Upesciema” pastāvēšanas gados pat izveidojās kurioza situācija, kad zvejnieki, saņemot pēc patreizējās naudas vērtības 10 -15 latus mēnesī, izmisīgi turējās pie darba artelī un neizmantoja iespējas citur nopelnīt desmit reizes vairāk. Toties pavasara nārsta periodā ar ikriem pilnas līdakas tika piedāvātas “no rokas” visos pagalmos.

http://www.valmiera.lanet.lv/burtnieks/zivs.htm

:: Lašu makšķerēšanas čempionāts     108    28.03.2003 07:50

LMSF prezidijs savā kārtējā sēdē atbalstīja MK Pasaules iniciatīvu sarīkot 19.- 20.04.2003. pirmo atklāto Latvija čempionātu lašu makšķerēšanā. Ceru, ka Nolikums būs redzams internetā pirmdien, 31. martā.

Vakar VARAM telpās notika neliela ieinteresēto pušu un aktīvistu domu apmaiņa jautājumā par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.
Izkristalizējās viedoklis, ka jāsamazina limiti un tīklu pielietošana ir jāatstāj tikai profesionālo zvejnieku ziņā. Taču problēma nav tik vienkārša, kā pirmajā mirklī liekas. Tas visvairāk ir saistīts ar to, ka ļoti daudzi ūdeņi ir privātīpašumā.

:: Tuvojas atklātā ūdens sezona     107    24.03.2003 06:22

Diskusijas makšķernieku forumos internetā rāda, ka ir pietiekoši daudz makšķernieku, kurus varētu interesēt daudzas ar makšķerēšanu saistītas praktiskās iemaņas. Mācīties var visu mūžu, makšķerēšanā jaunumu nekad netrūkst - pirmām kārtām vienmēr aktuāli jautājumi ir mūsdienīga inventāra izvēle un iegāde,,Pirmā grupa 2002. tā sagatavošana praktiskai lietošanai, makšķerēšanas metienu izpilde.
Tieši ar šīm tēmām trešdien, 26. martā sāku kārtējo šīs sezonas apmācības kursu. Pirmā nodarbība paredzēta iesācējiem, tā notiks Vārves ielā 8, sākums 17.00.
Pāris vietas vēl ir brīvas, pieteikties un papildus informāciju var saņemt pa tel. 9517507 vai, izmantojot e-pastu.
Tiem, kuri sūta man vēstules pa e-pastu, gribu atgādināt, - rakstiet arī savu vārdu un atpakaļadresi, jo dažreiz automātiski ierakstītā adrese nav precīza un man pazūd iespēja jums aizsūtīt atbildi. Tikko bija līdzīga situācija ar ziņu no adreses, kura sākas ar "olainfarm".

Tiem, kurus interesē kara tēma, varu ieteikt ļoti labu weblogu http://www.nickdenton.org/

:: Par zvejas pārtraukšanu Rīgā     106    22.03.2003 11:42

Neskatoties uz to, ka pašreiz Saeimā cirkulē projekts, kurš paredz aizliegt zveju publiskos ūdeņos visā valstī, Rīgas mednieku un makšķernieku biedrība vakar iesniedza Rīgas Domei petīciju ar prasību ierobežot rūpniecisko zveju Rīgas pilsētas ūdenstilpēs. Ceram, ka Rīga sekos dažiem labiem pašvaldību piemēriem un savās administratīvās robežās pārtrauks neracionālu zivju krājumu izmantošanu.

:: Par mieru vai par karu?     105    22.03.2003 11:30

Kopš sabiedroto spēki iegāja Irakā, liekas, ka kara tēma aizēnojusi visu. Pat makšķernieku vidū nenorimst diskusijas par to. Daži pat iesaistījušies "kustībā par mieru".
Nevaru normāli saprast dažas lietas. Latvijas pacifisti lamā pašu vēlētu valdību, saeimu un prezidenti, ir gatavi aizmirst savas problēmas un kauties savās mājās, lai citā valstī, kur ir daudz problēmu, tās risinot, neciestu mierīgie iedzīvotāji. Tas laikam tāpēc, ka pašiem nav bijusi nepieciešamība praktiski risināt problēmas nevienā kritiskā situācijā, kad apdraudētas ir cilvēku dzīvības. Kā rīkotos mūsu pacifisti, ja pie mums tiktu sagrābti ķīlnieki? Laikam ietu demonstrācijās, lūgtu apelēt pie sagrābēju godaprāta, lai speciālisti, dieva dēļ, nepielietotu spēku. Bet juristi rakstītu jocīgas petīcijas un censtos raisīt diskusijas par spēka pielietošanas leģitimitāti. Konsekvences pēc varētu ierosināt vairākkārt samazināt arī Latvijas valsts spēka struktūras ?!

Šādas domas nāk prātā, jo analoģiju var redzēt arī cīņā ar maluzvejniecību. Rakstīsim likumus, aģitēsim pret maluzvejniecību, tikai, mīļā miera pēc, būsim atturīgi, ja lieta nonāks līdz sodīšanai. No tā taču cietīs maliķu nevainīgās ģimenes...Un daudzi, kurus šie maliķi apgādā ar zivīm. Ironiska analoģija.

No Pērnavas ienāca ziņa, ka iepriekšējās vējainajās dienās Liu un Lao apkaimē ledus vairākos rajonos ir salauzīts un izveidojušās plaisas. Daudzi ir atgriezušies ar rezultātiem tuviem nullei. Vienlaicīgi ir ziņas, ka retām copmaņu grupiņām, bet ne visiem, ir izdevies atrast zivis un iegūt labu lomu rajonā pirms Pērnavas.
Arī no Peipusa ziņas ir dažādas. Visi runā par labiem raudu lomiem, mazāk esot asari. Parādās ziņas, ka dažos rajonos ledū veidojas plaisas, kuras sāk apdraudēt pārvietošanos.

:: Pasākumi makšķerniekiem     104    20.03.2003 21:11

Latvijā pēdējā ziemas cope parasti ir uz Alūksnes ezera ledus. Visi šī ezera cienītāji tad orientējas uz brekšu copi, un, ja visi apstākļi ir labvēlīgi, var cerēt uz kapitāliem brekšu lomiem. Šodien no Alūksnes saņēmu ielūgumu ar ziņu, ka 5. aprīlī tur risināsies vietējie mači, uz kuriem tiek aicināti visi interesenti. Nolikumu detalizēti var redzēt šeit.

:: LMSF precizē sacensību laiku     103    19.03.2003 08:20

Sacensības kastingā telpās katram dod iespēju pirms sezonas pārliecināties par savu gatavību sezonai, noskaidrot nepilnības metienu tehnikā un pamācīties no labākajiem. LMSF informē par nelielu izmaiņu kalendārā - ikgadējais Latvijas čempionāts kastingā telpās ir pārcelts uz 6.aprīli. Sacensības notiks Imantas ģimnāzijas sporta zālē. Sākums 10.00 , lai pieteiktos līdzdalībai, zvanīt man. Tel. 9517507

:: Būs vai nebūs pavasara pali     102    18.03.2003 17:29

Latvijā šogad bija savdabīga ziema un, acīmredzot, pavasaris arī nebūs parasts. Pēc sausās vasaras ziema arī nebija bagāta ar sniegu. Kurzemē sniegs reti kur redzams jau šodien. Pēc ziņām, kuras sniedz LHMA, pirmais palu vilnis upēs it kā jau garām. Ūdens līmenis, piemēram, Ventā pēc īsa pakāpiena līdz 2 metriem tūlīt nokrities gandrīz līdz 1m atzīmei. 2002.gadā marta vidū augstākais līmenis bija tuvu 3.5 m atzīmei. Arī citās upēs ledus nav gājis, bet ūdens līmenis strauji krīt. Pagājušogad marta vidū Salacā lašu cope ritēja pilnā sparā, šodien visi tikai min, kas un kā viss notiks šogad. Zemais ūdens nevieš optimismu. Interesanti, kāda gan būs šī pavasara copes sezona.

:: Miljons paliek Somijā     101    16.03.2003 19:24

Nupat saņēmu ziņu no draugiem, kas piedalījās Latvijas desantā, kurš apmeklēja Somijas komerciālos mačus "Miljona pilkki 2003" cerībā izvilkt lielo vinnestu. Diemžēl, mans vērtējums bija pareizs. Loterijā viss notiek, kā tam jānotiek, - jo lielāks vinnests, jo mazāka varbūtība to iegūt. Mūsu desants esot palicis bez lielā loma, tikai dažas foreles (2 gab esot bijušas) ar nelielu 100 eiro piedevu uz diviem simtiem censoņu.

:: Skuju koku neviennozīmīgais iespaids     100    16.03.2003 14:34

Kanādas interneta ziņu lapā The Globe and Mail analizēti somu zinātnieka Perrti Hari pētījumu rezultāti, kuri parāda, ka ultravioletā starojuma ietekmē skuju koku skujas izdala slāpekļa oksīdu, kurš nonāk tieši atmosfērā.

Scotch pine needles release nitrogen oxides directly into the atmosphere when exposed to ultraviolet light, says a study led by Perrti Hari of the University of Helsinki.

Nitrogen oxides are smog precursors: They combine with other pollutants to form ground-level ozone, a major component of smog.

The emissions from Scotch pines increase in proportion to the amount of ultraviolet radiation they receive, says the study.

But environmentalists aren't about to blacklist Scotch pine trees. They note that forest emissions are part of a natural balance that has existed since pre-industrial times and say man-made emissions are behind most pollution and global warming.

:: Vēlreiz par kastingu     99    15.03.2003 11:37

Tikai dažas interesants domas par kastinga saistību ar praktisko mušiņmakšķerēšanu, kuras atradu Paula Ardena lapā http://www.sexyloops.co.uk
Do you want to learn to tie or cast as well as you can , simply because you want to? Or because you want to "prove" that you are better than somebody else? Or do you need the qualifications because you want to make money at it?

I've seen enough absolutely hopeless fly casters who hide behind remarks similar to those above or otherwise statements like 'I am not the best caster in the world but I catch fish' or 'It isn't necessary to be a good caster to catch fish' not to be suspicious of the real reasons behind those statements even though there is truth in both of them (egos again, which come in all shapes and sizes and are not always obvious).

I believe you need to be a good caster in order to be a really good fly angler. I also think that it is also essential to be a reasonably competent fly-dresser, for the same reason.

Connections are often better than qualifications!!!

:: Detalizēti par licencēto makšķerēšanu     98    14.03.2003 14:39

Šodien atjaunināju informāciju lapās, kurās ir detalizētāka informācija par licencēto makšķerēšanu (LM). Izmaiņas ir Salacā un Lielupē, Lielauces un Zebrus ezeros, Tērvetes ūdenskrātuvē. Jaunas LM vietas ir Venta un Lingas ezers.

Pēc informācijas, kura ir ūdens līmeņa lapā, redzams, ka pēdējās dienās līmenis visās Latvijas upēs strauji kāpj, Ventā tas sasniedzis 214 cm atzīmi.

:: Zivju mazuļu cenas     97    13.03.2003 11:38

Pirms kāda laika daži lasītāji interesējās par iespējām papildināt savu dīķu krājumus. Piegādātāju adreses var atrast manā lapā sadaļā "organizācijas".
Neliela informācija par aptuvenām cenām.
Līdaku kāpuri - 0.4 sant./gab.
Zandarti vienvasaras (1 G)- 4 sant./gab.
Līņi 2-gadīgie(10 - 20 G) - 3.50 Ls/kG
Karpas 2-gadīgas (200 G) -0.85 Ls/kG

:: TV raidījums COPE saņem finansējumu     96    12.03.2003 21:10

Šodien Zivju Fonda padome kārtējā sēdē nolēma atbalstīt Vides filmu studijas projektu "TV raidījumu cikls COPE" un piešķīra šim projektam 25 tūkstošus latus. Tas nozīmē, ka pēc gada pārtraukuma raidījums COPE latv. val. varēs visa gada garumā pilnvērtīgi parādīties vismaz divas reizes mēnesī, pirmdienās LTV-7 19:45 līdz 20:15.
Ja kādam rodas idejas par tēmām, kuras varbūt būtu vērts parādīt TV, var zvanīt projekta koordinātoram Edgaram Vērpem tel.9452102

:: Jaunumi licencētā makšķerēšanā (LM)     95    12.03.2003 18:44

Bauskā. Šogad ir izmaiņas - agrāk atļauto 12 vimbu vietā atļautas būs tikai 8 vimbas, sezonas licence kļuvusi dārgāka un maksās 12 Ls, par 50% samazināts ir arī dienas licenču skaits. Iepriekšējā perioda licenču pārdevēji papildināti ar Rīgas veikaliem SAMS un VIMBA. Sākums - 1.aprīlī.
Salacā.. Ar LM nodarbosies divas organizācijas. Salacgrīvas dome posmā Salaca I (Salacgrīvas teritorijā) un BO SIA Salacas ieleja posmā Salaca II (Ainažu teritorijā). Sākums 5. marts.(taimiņam - 1.marts) Pavasara perioda beigas 31.maijā. Pavasara sezonā vimbām saudzēšanas diena - pirmd., otrd.,trešd., pārējām zivīm - pirmdiena.
Taimiņa licences cena visās zonās vienāda - 10 Ls.
Pārējām licencēm liela cenu dažādība. Licences pārdos Rīgā - veikalos SALMO un SAMS kā arī citās vietās Salacas tuvumā.
Ventā. Organizētājs - BO SIA Ventas ieleja. No ķieģeļu tilta Kuldīgā līdz Abavas upes ietekai. No 15. marta līdz 30. maijam pavasara sezona, vasaras sezona līdz 31. augustam. Lašu licences cena 10 Ls, pārējām zivīm dienas licences cenas svārstās 1 - 3 Ls robežās. Loms - makšķerēšanas noteikumu atļautajās robežās. Makšķerēšana brienot un naktī netiek regulēta (izņemot lašu copi, kura naktī nav atļauta) Licences pārdos veikalā SALMO un Kuldīgā - DUS Graudu 8a un BO SIA Ventas ieleja.

:: Par copi Buļļupē     94    11.03.2003 08:32

Vēl viena doma radās, noskatoties vakarā TV sižetu par Buļļupi. Zvejnieks, kurš darbojās ar tīkliem, aizrādīja, ka makšķernieki bieži pārkāpj noteikumus, tuvojoties tīkliem tuvāk par 50 m. Bet ir arī otra lietas puse. Zvejnieki bieži noskatās, kur makšķernieki ķer vai iebaro zivis, un aizņem šīs vietas bez jebkādām cermonijām. Jo, izrādās, tas nav aizliegts. Nekas neliedz zvejniekam tuvoties makšķerniekam.

Ārpus sižeta. Kā stāsta aculiecinieki, Buļļupē joprojām zeļ cemmerēšana. Sevišķi ciešot brekšu bari, kuri tiekot kropļoti bez žēlastības. Efektīvākais ierocis esot lieli horizontālie vizuļi, tā sauktie balansieri vai šķērsbļitkas. Izskatās, ka inspektori un solīdie makšķernieki nespēj novērst šeit nedz cemmerēšanu, nedz "televizoru" pielietošanu. Un vienīgais paņēmiens, kā pāraudzināt asinskāros copmaņus, ir aizliegt copi Buļļupē vispār. Šāds priekšlikums pašreiz ir ceļā uz pieņemšanu. Ja tam kāju neaizliks priekšā zvejnieku lobijs.

Tāpat galīgi ekonomiski un sociāli nepieņemama man liekas situācija, kad dažiem zvejniekiem valsts un pašvaldība dod iespēju Buļļupē ķert vimbas, maksājot valstij dažus latus par simtiem kilogramu. Tai pašā laikā tās neizmanto situāciju un neiesaista šajā zvejā simtiem, varbūt pat tūkstošiem makšķernieku, kuri būtu gatavi par to pašu maksāt vismaz 10 -100 reizes vairāk.

:: Upe vai ezers     93    11.03.2003 07:57

Vakar pēc kādas diskusijas par ūdenstilpju statusu palika neatbildēti daži jautājumi.

Kāds statuss ir dīķim vai ūdenskrātuvei, kas mākslīgi izveidots, aizsprostojot kādu upīti? Vai tā ir upe, vai ezers? Jautājums man liekas svarīgs, jo katrā gadījumā dažādas varētu būt pieguļošā zemes īpašnieka tiesības, piemēram, pielietot zvejas tiesības.

Un vēl viens jautājums. Vai makšķernieks drīkst makšķerēt brienot upītē, kura iet caur privātām zemēm? Jo likumīgi bez saimnieka piekrišanas pārvietoties caur privātu zemi ļauj tikai noteikums, ka tauvas joslu drīkst izmantot makšķerēšanai. Tātad privātā zeme izmantojama tikai 4m robežās no upes krasta, bet ne tā zeme, kura atrodas zem ūdens, un, kura arī pieder privātīpašniekam.

Lai gan dažkārt tas viss var izskatīties pēc matu skaldīšanas, taču vismaz man šie jautājumi paliek atklāti.

:: Mūža garantija makšķerkātiem     92    10.03.2003 15:03

Pauls Ardens ir viens no nedaudzajiem mušiņmakšķerēšanas ekspertiem, kurš dzīvo UK, regulāri publicējas internetā un daudzmaz autoritatīvi apgaismo visus ar šo veidu saistītos jautājumus. Var piezīmēt, ka angļu mušiņmakšķerēšanas ekspertiem ir viena "neliela" problēma. Kastings (casting) UK netiek kultivēts, un angļu mušiņmakšķerniekiem kastingā gūtās atziņas nav plaši pazīstamas. Attiecīgi, ir problēmas ar izpratni par tālu metienu izpildi, vienlaicīgi viņi ir atzīti meistari dažādu prezentācijas un citu praktiskajā copē pielietojamo metienu izpildē.
Taču šoreiz tikai citāts no šī autora interesanta raksta, kurš skar garantijas makšķerkātiem.
This is one crazy market. Nowhere else can you buy something that the manufactures will say "break it for any reason and we'll give you another one and for free"

It really is madness. How on earth could something like this happen, is it a gimmick and does it really work? Fortunately I am in a position to answer this, being what one might refer to, as a bit of an expert rod-breaker.


Te vēl dažas adreses viņa lapām ar informāciju par testiem, kuri attiecas uz Vision mušiņmakšķerēšanas inventāru, kuru arī es piedāvāju manu kursu dalībniekiem.

http://www.sexyloops.co.uk/tackle/visionreeltest.shtml
http://www.sexyloops.co.uk/tackle/visionwaders.shtml

:: Pavasaris tuvojas, bet copē vēl ziema     91    10.03.2003 07:55

Ziemas copes kulminācija Latvijā sagaidāma tuvākajās 2 nedēļās, kad laika prognozes sola siltāku laiku. Arī pagājušā nedēļā lomi Latvijas ūdenstilpēs rādīja, ka tuvojas pavasaris un, neskatoties uz slikto (zivīm) ledus stāvokli, dažuviet bija ļoti labi.
Zandarts 3kG. E.Zvejas fotoDažiem ir izdevies Buļlupē uzdurties labiem brekšu bariem, Engurē ik pa brīdim kāds atrod ruduļus, Ventā - asarus. Limbažu pusē bija vietas, kur kā negudras pēķšņi ķērās prāvas karūsas. Arī Rīgas tuvumā ezeros un Daugavā varēja uzdurties labām zivīm - brekšiem , asariem, vimbām. Taču, kā parasti,- tikko sapulcējas tauta, tā cope beidzas. Visbiežāk divu iemeslu dēļ - nelielie bari ātri tiek izretināti vai arī lielā trokšņa dēļ, kuru rada savā starpā konkurējošie copmaņi. Par salakām un asariem Rīgas jūrs līci ziņas šonedēļ nebija tik labas kā pirms nedēļas.
Par Pērnavu un Peipusu nav ko piebilst, par tiem zin visi. Taču netrūka arī to, kuri neatrada zivis, un pat no šīm supervietām bija spiesti atgriezties mājās ar pāris kilogramu smagiem lomiem.


Vienlaicīgi sākas plānošanas laiks tiem, kas makšķerēšanā uzsvaru liek uz vasaras copi. Atgādinu, ka 26. martā notiks ievadkurss par mušiņmakšķerēšanu un inventāra sagatavošanu, un vēl ir iespējams pieteikties līdzdalībai. Ja laika apstākļi atļaus, notiks arī demonstrējumi brīvā dabā. Kursi notiek Rīgā.

P.S. Pērnavā, rajonā, kur vēl nedēļas vidū bija lieliski lomi, svētdien lomi bija 2x mazāki. Laiks kļuva nepatīkams - slapjš sniegs un vējš.

:: Cope Pērnavā     90    06.03.2003 10:04

Latviešu copmaņi Juris un Edgars ar dienas darba rezultātu - ap 30 kG katramPilns serviss - copmaņus pieved ar kamanām, busiņu, vieglo vai kuģi.Vakar biju aizbraucis atsvaidzināt savus iespaidus par copi Pērnavas līcī. Visumā cope ir ļoti laba, bet tikai, ja tiek realizēti daži priekšnosacījumi.
Asari līcī uzturas lielākos vai mazākos baros. Ir jāzin rajoni, kur tajā dienā ir sagaidāmi lieli asaru bari. Vislabāk to pārzin vietējie un latviešu viesstrādnieki, kuri tur "strādā" katru dienu jau no sezonas sākuma. Ja nezināsi, vienatnē zivis atrast ir gandrīz neiespējami. Kaut vai tādēļ, ka 60- 70 cm biezais ledus meklējumus padara pietiekoši nogurdinošus. Nokļūstot zivīm bagātā rajonā, zivis var atrast daudz vieglāk. Kasti zivju uzglabāšanai lieto retais, parasti tiek izmantoti cukura maisi. Lomu, kurš, piemēram, vakar rajonā, kur mēs copējām, svārstījas no 10 - 30 kg (150 - 350 gramus smagi asari), nosaka veiksme un copes tehnika. Taču zivis ir pat iesācējiem. Zivis gandrīz visi nodod uzpirkšanas punktos, kur par tām maksā 18 - 20 igauņu kronas par kG.
Vienlaicīgi ļoti liela nozīme ir tam, cik viegli uz plānoto copes vietu var nokļūt. Lai gan braukt pa ledu ar autotransportu gandrīz visūr jau ir aizliegts, pilnam servisam vietējie dažās vietās ir organizējuši copmaņu pārvadāšanu. Turp un atpakaļ parasti maksā 40 igauņu kronas. Vakar mēs braucām aptuveni 8 km iekšā līcī. Nelieli asaru bariņi atrodami arī 2- 4 km no krasta. Līdz tādām vietām pašreiz nav grūti aizstaigāt arī savām kājām.
Izskatās, ka šogad ledus apstākļi atļaus šeit darboties vēl vismaz mēnesi. Tuvojoties pavasarim, krastam tuvojas arī lielāki zivju bari, un zivis var sastapt krietni tuvāk 1 - 2 km no krasta, vietām vēl tuvāk.
Te ir lielāka bilde 44 kB.

:: Ētikas normas fotoattēlu apstrādē     89    04.03.2003 21:57

Arvien tālāk attīstoties digitālo fotoapstrādes tehnoloģiju iespējām, arvien asāk parādās būtisks jautājums - cik lielā mērā drīkst apstrādāt digitālos fotoattēlus, lai netiktu mainīta autora iecere un vienlaicīgi saglabātos viņa autora tiesības? Atbildi varētu meklēt ar Digital Custom Group, Inc. palīdzību izveidotā ētikas normu apkopojuma pirmajā variantā. Tajā tiek piedāvātas normas, pie kurām mēdijiem būtu jāturās, rediģējot(apstrādājot) žurnālistu radītos fotodarbus.
Lai autori varētu šo ideju apkopojumu pilnveidot, visi interesenti tiek aicināti iesaistīties diskusijā par šo tēmu.
Jautājumam ir arī citi aspekti, vienu tādu raksturo sekojošais citāts:
DigitalCustom's President, Jeff Makoff said, "The power to edit a historical image brings with it the ability to manipulate history. Archivists and digital artists should discuss, and ultimately agree on, what is appropriate -- especially because the digital artist and the person responsible for historical preservation often are different people."

:: Makšķerēt var arī klientus internetā     88    02.03.2003 21:12

Savdabīgi. Tikko konstatēju, ka manā lapā saite ar populāru UK lapu - angling.co.uk ir kļuvusi bezjēdzīga. Izrādās, ka arī vairākās citās UK lapās, kuru domēni sākas ar "angling" un "fishing", no copes lietām vairs nav ne vēsts. Katrs var pārliecināties, ka minēto un citas līdzīgas adreses pārņēmušas ar interneta servisu saistītas kompānijas. Varbūt copes tēmai veltītās lapas ir bankrotējušas, bet nav izslēgts, ka tās vienkārši ir pārpirktas, lai izmantotu domēnam piesaistītos apmeklētājus.

:: CIPS noteikumi karpu makšķer. mačiem     87    01.03.2003 18:28

Tā kā 2003.gadā ir ieplānots Latvijas čempionāts karpu makšķerēšanā, izveidoju lapas, kurās var iepazīties ar starptautiskajiem noteikumiem. Pēc šiem noteikumiem risinās arī pasaules un Eiropas meistarsacīkstes. Pašreiz gan tikai vācu un angļu valodā.

Atjaunināju lapu, kurā var atrast informāciju par interesantiem notikumiem 2003.gadā pasaulē makšķerēšanas jomā. (tajā nav CIPS sacensības, kuras ir LMSF kalendārā)

:: Makšķerēšana ASV - miljardu apgrozība     86    01.03.2003 16:16

Signālinformāciju par šo tēmu jau bija manā lapā. Amerikas makšķerēšanas asociācijas ASA izdoto kārtējo apskatu ar statistikas rādītājiem makšķerēšanas jomā tagad var lejuplādēt kā pdf failu.
Atkārtošu tikai dažus skaitļus - ASV makšķerēšanā ir iesaistīti 44 miljoni makšķernieku, tā dod 1.1 milj. darba vietas un 116 miljardus USD nacionālajā kopproduktā. Tikai nodokļos valsts saņem 7,3 miljardus USD. Makšķerēšanas ekonomiskais efekts ir 9 reizes lielāks, salīdzinot ar rūpniecisko zveju.

:: Cortland 555 sērijas mušiņauklas     85    01.03.2003 13:13

Tie, kas lasa vācu valodā, var iepazīties ar pašreiz modernākās Cortland firmas auklas izmēģinājumu rezultātiem šajā lapā. Nelielu apskatu angļu valodā, kuram gan ir reklāmas pieskaņa, var redzēt šeit.
Secinājumi ir sekojošie. Visām šīs sērijas auklām ir minimāla iegrime un tās ir viegli pacelt no ūdens. Tās ir viegli mest, gludā virsma ļauj tās viegli izšaut. Testētājiem ir radies iespaids, ka auklas diametrs ir lielāks salīdzinājumā ar parastajām auklām. Tas jāievēro, izmantojot DT auklas,- var gadīties, ka uz spoli nevar uztīt visu auklu. DT auklām tika novērota lielāka paliekošā deformāciju (aukla ir stīvāka), jo sevišķi pie zemākām temperatūrām. Pavadiņu nevar piesiet pēc ierastās tehnoloģijas, jo nav serdes. Nepārbaudītas ir lietotāju ziņas, ka 555 sērijas auklas viegli ir sabojāt ( tās lūstot). Jauna ir Clear Floater WF5F - tā ir pilnīgi caurspīdīga. Tai piemit labas peldēšanas un ļoti labas metiena īpašības. Vienlaicīgi tā ir pati stīvākā 555 sērijas aukla, tādēļ izmantot to uz spolēm ar mazu serdes diametru, tāpat arī aukstā laikā nav ieteicams.

Papildināts.
Labāko apskatu par 555 sērijas auklām var redzēt šeit

:: Krievija pastiprina cīņu pret maliķiem     84    01.03.2003 12:12

Tā raksta www.subscribe.ru
На прошлой неделе Государственная дума РФ приняла федеральный закон, усиливающий уголовную ответственность. В соответствии с законом незаконная охота и добыча рыбы, водных животных и морепродуктов, совершенные организованной группой, лицом, ранее судимым за такие деяния, в целях промысла или лицом, использовавшим свое служебное положение, наказываются штрафом в размере от 500 до 700 минимальных зарплат либо лишением свободы на срок до двух лет.

 


Back