« Makšķerauklas 2008 | Home | Gatavosim izmaiņas no… »

Vainīgo meklējot

Uzklikšķini!Šodien ļoti daudz makšķernieku un nemakšķernieku diskutē par zivju resursu samazināšanos mūsu ūdeņos. Tiek meklēti vainīgie. Starp tiem kas tikai nav bijuši . Lauksaimnieki, rūpnieki, zvejnieki, tagad hesisti.
Esmu pie Vaidavas upes nodzīvojis jau 58 gadus. Tādēļ es gribu pastāstīt tikai par šo upi. Domāju, ka to varētu attiecināt arī uz citām upēm.
Mans sievas tēvs Mihails Cvetkovs, lai viņam vieglas smiltis, visu mūžu tika nostrādājis par melderi. Pēdēja darba vieta bija Rumpānu dzirnavas uz Vaidavas upes, kuras darbojās līdz 70. gadu beigām. Tika arī man tas gods viņam palīdzēt šajā darbā. Mana tēva brālēnam Eduardam Ungru Igaunijas pierobežā piederēja divas dzirnavas, no kurām vienu bija paņēmis rentē. Sarunās ar šiem cienījamiem vīriem tiku daudz uzzinājis gan par zivju dzīvi un daudzumiem upē, gan par ūdens spēka nenovērtēšanu mūsdienās.
Pirms deviņiem gadiem tiku atjaunojis Grūbes HES, kur uzstādīta moderna austriešu caurplūdes turbīna ar dubulto regulēšanu, kas darbojās automātiskā režīmā un nodrošina konstantu līmeni upē. Ūdens līmeņa svārstības ir nulle. Tāpēc uzdrošinos apgalvot, ka man ir mazliet saprašanas par šīm lietām.


Tā sākas piezīmes par HESu tēmu, kuras man šodien atsūtīja Dzintars R.
Vēlāk pievienošu arī viņa atsūtītās bildes.
 
11. 03. 2008.

  Seko jaunumiem Facebook



divpadsmit komentāri

Dainis. Dainis. - 04-03-’16 15:00

Foreļu copei esmu pievērsies nesen, bet reāli Kojā un Amatā ūdens svārstības ir briesmīgas. Ir bijuši gadījumi, kad amatas augštecē ar līmeni viss ir kārtībā, bet pie ieteces jūrā izžuvušas bedres ar mazām līdaciņām.

EdgarsG EdgarsG - 28-03-’08 12:22

JST, tad jau sanāk, ka esam novadnieki.
Arī mana bērnības “likteņupe” bija Bērze. Par forelēm Bērzē tiešām tajā laikā netika dzirdēc. Pac visbiežāk bērnībā pie mājas ķēru grunduļus. Upi par tīru tajā laikā neuzskatījām. Par vaininieci uzskatījām ķīmisko rūpnīcu Spodrība, kā arī minētos mēslus no fermām (un pārdozētos minerālmēslus uz laukiem). No otras puses, grunduļi it kā esot laps ūdens tīrības indikators. Foreles Bērzē iegāja pirms gadiem 10 no ietekošas upītes, lielos pavasara palos. Esmu piemirsis tās nosaukumu, braucot no Dobeles uz Tērveti, nākas braukt pāri.
Kad sāka (atkal) strādāt Annenieku HES, un vēlāk HES Dobelē, ūdens svārstības bija tādas, ka man liekas, ka zivis tur tagad ir tikai uzpludinājumos virs dambjiem.
Man agrāk likās, kāpēc gan nepalaist ģeneratorus vietās, kur jau existē dambji. Man pat prātā nenāca, ka hesisti tā raustīs ūdens līmeni. Kad noslēdz padevi, tad skatu varētu raxturot vārds “polārlapsa” krievu valodā.

Dadzitis Dadzitis - 20-03-’08 00:04

naivais
Man patīk Tava frāze par to, ka han HESisti, gan makšķernieki mēdz būt dažādi, BET… esmu reālajā dzīvē pieredzējis HESu ietekmi uz upēm un ne jau tajā labajā nozīmē. Neticu, ka es, JJ un citi līdzīgie copmaņi spēj ietekmēt masu medijus tik lielā mērā, kā TU minēji (nerunāšu par LMA). Arī manam tēvam ir lauku māja Zemgalē – pie Bērzes, un es ļoti labi zinu, kādi makšķernieki nāk un iet. Precīzāk – nāca un gāja. Ir bijuši pat elektriķi, tinu licēji u.c., bet viņi nespēja izkāst upi tukšu. Toties pēc HES atjaunošanas paverās jau augstāk JJ aprakstītā aina ;(
P.S. Vienīgā ekvivalentā cūcūba, ko spēja atcerēties mans tēvs no padomju gadiem bija tad, kad cūku ferma vircu pa taisno laida iekšā upē – tad arī zivis pazuda. Pēc fermas darbības (cūcības) pārtraukšanas zivis atgriezās…
P.P.S. Un nenīstu es piekrastes zvejniekus :)

Bērze un Auce bija manas bērnības dienu upes. Un bija laiks, kad tur foreli neviens nepazina. Arī es tur makšķerēju tikai raudas, ruduļus un sapalus. Tas bija laiks, kad uz nomaļākiem ceļiem vairums pārvietojās ar velosipēdiem un zirgu pajūgiem, plauka meliorācija, upītes bagarēja un to tuvumā parādījās lielas fermas. Katram laikam ir bijušas savas cūcības. Taču tas bija arī laiks, kad Dobeles rajons kļuva par bagātāko Latvijā un par paraugu visā PSRS. Nav viss tik viennozīmīgi slikti, kā kādreiz tas tiek secināts. Cits ceļš nav izdomāts – cilvēks var izdzīvot tikai uz dabas ekspluatācijas rēķina.

naivais naivais - 17-03-’08 21:01

Neesmu nedz hesists,nedz makšķernieks,bet pazīstu daudzus makšķerniekus vārda labākā un sliktākā nozīmē. Pašam pieder lauku īpašums pie vienas no Vidzemes upes krastiem, tā kā esmu daudz maz informēts par Hesu bumu un negatīvo kampaņu pret tiem. Cik es atceros, tad termiņš par hesu nodošanu ekspluatācijā, bija līdz 2005. gadam, taču “zaļo”‘un “makšķernieku” radītās histērijas dēļ šis termiņš tika saīsināts par 2 gadiem. Respektīvi tie hesu būvētāji, kas saņēma atļaujas blieza augšā savus objektus, lai pagūtu tos nodot laicīgi līdz 2003.gada beigām. Tīri cilvēcīgi viņus varētu saprast, kā nekā ieguldīti lieli līdzekļi, banku kredīti un galvenais dubultais tarifs, kas ļautu šos ieguldījumus atpelnīt. Tāpēc šaubos, ka daudzi no viņiem varēja vai vēlējās izbūvēt šīs hidrobūves ar augstražīgām ārzemju turbīnām, kuras strādātu tikai uz ūdens pieteci bez līmeņa svārstībām ūdenskrātuvēs. Pareizāk būtu bijis, ka šos objektus, kuriem tika piešķirtas šīs te atļaujas stingri pārraudzītu projektēšanas laikā speciālisti, zinātnieki, kuri tad nu noteiktu kādos režīmos būtu jāstrādā, lai neciestu nedz objekts, nedz upe. Ja turbīna nespēj strādāt pieteces režīmā, tād objektam uz upes nebūtu jāatrodas, bet tādi ir. Un tad kuri tiek uzskatīti par labiem esam, tad būvniecības termiņam vajadzēja būt daudz ilgākam (2-3 gadi), lai neciestu kvalitāte. Iespējams, ka tad Latvijā nebūtu tie 140 hesi, bet mazāk un atdeve no viņiem būtu bijusi lielāka nekā tagad no visiem, jo cik es saprotu liela daļa no viņiem strādā ar arhaiskām iekārtām. Katru var pataisīt par ienaidnieku (hesinieki jau tādi ir). Pēdējā laikā esmu dzirdējis, ka makšķernieku aktīvisti apkaro arī piekrastes zvejniekus, domājams drīzumā viņus varētu piemeklēt hesinieku “pozitīvais” tēls. Latvijā paliksies vienīgie upju, ezeru, jūras saimnieki, svētās govis- makšķernieki. Redzot pagājušās nedēļas izdevumus “Diena” un “Nedēļa” to titullapas es biju autā.. nezinu kā pie Braslas hesa, varbūt, bet pie kura hesa Latvijā vai kaut kur citur var smelt sprāgušas zivis ar eskavātora kausu? Parastam cilvēkam, kurš tikai paskatās uz titullapām un izlasa šos te skanīgos nosaukumus momentāli radīsies viennozīmīgi jau nedaudz piemirsts naids pret hesistiem, kuri kāš baltu naudu, peldās miljonos, bendē zivis, piesmirdina upes utt. Par to varētu rakstīt daudz un dikti, taču, ja labs fotogrāfs pareizā rakursā nofotogrāfētu zemledus makšķernieku ar sasalušu zivju līķīšu kaudzi tam pie kājām vai vēl labāk to ainu, kas paliek bieži vien aiz viņiem – tukšās pudeles un citu drazu. tai skaitā sasalušās sīkaļas un pievienotu skaļu saukli “Šeit bijām mēs – dabas mīļotāji- makšķernieki”, tad ticiet man tas būtu pamatīgs akmens jūsu darziņā. “
Vienā žurnāliem lasīju viena no vides aktīvistu rakstu par plūdu iznīcinātiem hesu aizsprostiem, ja nemaldos 2 objekti, autors aprakstīja to visu ar ļaunu prieku. Man atmiņā palikās viņa frāze “Kaķīšu dzirnaviņu laiks ir beidzies”, pārfrāzējot viņu es gribētu izteikt savu personīgo viedokli, ka “Zaļās grāmatas” autora J.Jaunsudrabiņa kā makšķernieka laiks arī sen ir beidzies, tagad aiz vārda makšķerēšana stāv milzīga komercija. Neņemos spriest par cipariem, taču domāju, ka hesinieki ir tāda vāja atrauga vien. Tā kā varētu šo nodarbi jeb hobiju nosaukt par milzu industriju. Jūs te runājat par to kādu negatīvu ietekmi uz upēm atstāj hesi, bet vai ir bijis kāds pētījums vai aprēķins ko pozitīvu dod makšķernieku bari, kuri kāš šīs ūdenskrātuves vārda vistiešākajā nozīmē??? Par piemēru varu minēt 2002. gada vasaru, kura bija ne no lietainajām vismaz Vidzemē, upe kuras krastā atrodas mana lauku māja bija daļēji izžuvusi, ja neskaita atsevišķas bedres, tad nu man iznāca nopietna saķeršanās ar dažiem (no 200000), kuri šīs bedres pa vairākām reizēm dienā vismaz mēneša garumā (laiks ko es uzturējos tur) cītīgi izkāsa galīgi tukšas. Viņi ņēma visu – nešķirojot… Vienā bedrē bija gan foreles, gan līdaka, gan asarēni, gan pat pāris alatas sīkaļas. Kad notiku vārda apmaiņa par zivju bendēšanu un kad es pateicu, ka uz manas zemes vairs mašīnu neliks, lai varētu iet makšķerēt draudi atskanēja no daudziem. Bet tai pašā vasarā sapazinos ar pāris puišiem, kuri bija makšķernieki vārda vislabākajā nozīmē un kuri regulāri brauc pie manis ciemos arī tagad, tā kā nevar visus bāzt vienā maisā, nedz hesiniekus, nedz makšķerniekus. Gan starp vieniem,gan starp otriem ir normali domājoši cilvēki, gad badmiras. Tikai vieni, respektīvi, “makšķernieki” un “zaļie” veiksmīgi manipulējot ar masu mēdijiem otrus, respektīvi, hesiniekus un citādi domājošos pataisa par mēsliem!

aigars aigars (E-pasts ) - 14-03-’08 15:04

Sveiks, vai ir gadījies būt pavasarī Bārtā. Varbūt vari dot nelielu atskaitīti.

Ir gadījies, bet sen un tikai nesekmīgos foreļu meklējumos.

bb bb - 13-03-’08 14:01

jj
Ietaupīsi laiku, ja izlasīsi SIA Vides projekti 2004.g. uztaisītu pētījumu “Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums”. tur viss jau sen ir pateikts.

Ja interesēs, varu sadabūt arī ar detalizētu nepubliskojamu informāciju par visām Latvijas mazajām HES.

jj jj - 13-03-’08 13:25

Latvijā forelistu? Ja nonāks līdz lietussargiem līdzīgām makšķerkātu akcijām(es ceru ka nē,jo vakardienas Kas notiek Latvijā? lielais vairums sprieda necerēti saprātīgi)tad to varēs redzēt pie 100 Gudro mājas! ;) Es nepretendēju uz rakstu Tavā lapā,jo kas ir kaut kāda JJ pieraksru klades atstāsts(kaut arī no 1989.gada),diez vai mūsu politikāņiem tas būs arguments(no pūļa ar lietussargiem(makšķerēm)gan viņi baidās). (h)Tikai komenta veidā mazs atstāsts.Ir tāda Ventas pieteka Zaņa,lejas posms zem Zaņas aizsprosta(pa upi apm.tikai 8-10 km) kādreiz fantastisks foreļu,alatu copes posms.bija tur gan ar viens vietējais elektrozvejas cienītājs,pats gan gāja bojā savos nāves rīkos,lai viņam vieglas smiltis.Viņa nodarījums gan bija lokāls un kopējo copi tik katastrofāli neietekmēja(sitamaparāts bija stacionārs,zem mājas).Un tad ielika turbīnu.Ūdenslīmeņa svārstības pat krācē sasniedza apm.40 cm.robežas,te sausi akmeņi,te putojoša straume ,vairākas reizes dienā! Nemaz nerunājot par zivīm,tādu režīmu neizturēja ūdensaugi,sāka pūt,visi akmeņi upē pārklājās ar glumu pūšanas produktu kārtu.Inerces pēc turpinājām braukt(nevar aizmirst upi kur virkilo forele bija gandrīz norma),bet cope palika raksturīga visām HES upēm,pazuda jaunā paaudze,sāka ķerties aizvien retāk,tiesa gan lielāki eksemplāri,tad iestājās pilnīgs kajuk.Pārstājām braukt.Tad ,kādus 4-us gadus appakaļ maijā tomēr aizbraucām,bijām patīkami pārsteigti,normāls līmenis,var redzēt ka nav raustīts līmenis krietnu laiku.Un panesās fantastiska cope,tikai lielas ,ap kilo foreles!Lieki piebilst ka tās netika nožmiegtas.Izrādās-kautkas bij noticis ar turbīnu,nācās to samērā ilgu laiku remontēt,zivis sajutušas ka dzimtā upe atkal normāla cik nu Ventā bija,visas saspruka iekšā.Diemžēl turbīnu sataisija [( Trāpijuši atkal uz nenormālo līmeņa raustīšanu pārstājām apmeklēt atkal tukšo Zaņu.Nē,nu kaut kāds resurss jau ir,milzīgi baltie sapali(novērojami visās HES sabeigtās upēs nopietnā skaitā un Latvijas rekorda svarā).Vari iedomāties manas cerības Zaņā noķert kādu foreli,ja rakstu par to pilnīgi atklāti.Zivē forelisti upes kur vēl ko ķer sauc X,Y,Q,bet nu ja kāds grib labot baltā sapala rekordu-uz priekšu,bet ar jātrāpa tai īsā brīdi starp sausiem akmeņiem un ūdenskritumu.Un tā ir ne tikai Zaņā,bet arī Ciecerē,Vārtājā,Pācē,Tirzā,Bērzē,Kujā…Apspriestā raksta autors protams ir izņēmums,patīkams izņēmums,paldies viņam par to,tikai kādi tagd vairs kompromisi,kompromiss jau ir 140 sagandētas upes,pret cik nesagandētām?Ventas baseinā viena!!! Letiža.Ar visu no tā izrietošo makšķernieku spiedienu,kontekstā ar aizdomīgu būvaktivitāti bijušo Tukuma dzirnavu vietā(nez nav saistīts ar 91 upju saraksta mēģinājumu???)Bet arī ar fantastisku taimiņu nārstu pagaišruden(tas Birzaka kunga zināšanai,ja jāsaskaņo kāda HES būvniecība uz pēdējā bastiona-Letižas).
Nu nav tā tikai latviešiem raksturīgā skaudība,un nenovīdība,par cita šiverīgumu,apsviedīgumu ,mācēšanu nopelnīt.Pats redzēji Praidā ,ir starp copmaņiem arī labi situēti cilvēki ar tādu pašu attieksmi.Nu nevaram un negribam mēs braukt copēt tikai uz ārzemēm!!!Ja vēl tai lietai būtu kat mazākais ekonomiskais pamatojums,neviens tak neaicina nograut Daugavas kaskādi!
Iznāca tā saraustīti,jāstrādā ar starp teikumiem. ;-)
PS.Tīklus ar Dzintars piesauc,nu patiešam sakarīgs vecis! Ka tik neizmet no tās asociācijas,aicināt pirkt tās nenormāli dārgās austriešu turbīnas!!!Kad tās vel atpelnīs!!! :-)

Es tev uzdevu tikai vienu nopietnu jautājumu, bet tu aptuvena skaitļa vietā man atbildi ar atsauci uz Dombura raidījumu. man ar tādu atbildi nav ko iesākt.
Līdzīgu kā stāstu par Zaņu es tev varētu pastāstīt par divām upēm, uz kurām nav HES, bet kuras regulāri ar pāris gadu pārtraukumiem tīrīja un varbūt arī šodien tīra makšķernieki. Nedomāju, ka tas būtu iemesls copes aizliegšanai. Mana pirmā sabiedriskā aktivitāte, kad LMSF sasauca kopā Rīgā lielu daļu Latvijas tālaika forelistus, kopā ap 120 personas, bija 1976.gadā. Un spriedām līdzigi, tikai vaininieks bija meliorācija un lauksaimniecība. Sanāksmes rezultātā definējām 5 labākās foreļupes, kuras vajadzētu apsaimniekot, bet min foreles garums tika paaugstināts no 25 līdz 28 cm :-)
Par Zaņu neko nevaru komentēt. Taču mani vairāk izbrīna tas, ka neviens nemāk vai negrib cīnīties par konkrētām upēm un konkrētām situācijām, bet visi liek cerības uz primitīvāko ceļu – aizliegt un tad visi būšot laimīgi. Kāpēc nekarojat uz vietām ar savām pašvaldībām? Gaidat, kad Rīgas gudrinieki noteiks, kā jārīkojas Ruņā vai Zaņā? Bailes, trūkst spēka vai arī pamaz to argumentu? Vieglāk spēlēties ar politiskiem lozungiem un pa tiešo uz Saeimu? Līdzīgas metodes pielieto arī copes oponenti, tai skaitā hesisti..

lauki lauki - 12-03-’08 23:33

JST, kurā partijā tu esi. Gaidu godīgu atbildi.

Neesmu nevienā partijā. Visticamāk, ka arī nākotnē nebūšu.

jj jj - 12-03-’08 17:02

Jāni ,velns parāvis,kāpēc šo praktiski vienīgo pozitīvo piemēru??? Tam var pretnostatīt vairāk kā 100 negatīvos!!!Tad kad pozitīvi paliks vismaz 80-90 % no tiem negatīvajiem,tad varbūt varēs atkal šo jautājumu pacelt.Arī mans vectēvs bija ilggadīgs Bunkas dzirnavu dzirnavnieks,cēlis Ulmaņlaikos Ķeguma HES,zinātu par ko pārvērsts viņa auklējums(Bunka)kapā otrādi apgrieztos!

Starp citu, labi būtu, ja varētu iztikt bez pretnostatīšanas. Visi esam cilvēki, katram ir sava pieredze, savas zināšanas un dzīvojam konkrētos, bieži citiem nezināmos apstākļos.

Protams, arī negatīva pieredze ir vērtīga, tomēr tajā pārāk bieži atrodu daudz tendencioza subjektīvisma un emociju. Kaut gan savā lapā cenšos ieturēt, kā tagad saka, pozitīvisma pozicijas, gadījumā, ja atsūtīsi aprakstu par kādu no tiem simts negatīvajiem piemēriem, pacentīšos to iespējami objektīvi izvērtēt un varbūt arī atrast vietu savā lapā. Pie reizes, palīdzi man uzminēt, cik Latvijā ir forelistu. :-)

Breksim. Breksim. - 12-03-’08 12:42

Energoresursu cenas pieaugs, jo pieaug pieprasījums.Par piemēru varam minēt benzīna un dīzeļdegvielas cenas.Ja 50. gados Grūbes un Karvas HES spēja nodrošināt Api , Alūksni un apkārtējos ar elektroenerģiju , tad salīdzinot ar šodienu, varam redzēt kā ir pieaudzis patēriņš.Vajag uzskaitīt cik un kur šodien sadzīvē izmantojam elektroenerģiju.Tie kas dzīvoja 50.gados atbilstoši tam laikam bija apmierināti,jo bija paēduši, abģērbti , dzīvoja siltumā un pie elektrības.Šodien prasības citas. Ja gribi labi dzivot par to ir jāmaksā un kaut kas jāziedo ,vai arī jāiet dzīvot atpakaļ mežā.Kurš tam ir gatavs ?

Uz šodienu iepirkuma pieaugums dos iespēju modernizēt un celt automatizētus HESus, protams , ja to izmantos šim mērķim.Ja tarifs tiktu samazināts , pietrūktu naudas attīstībai, tad nekas nemainīsies.Būdams Somijā esmu apmeklējis daudz dažādus HES .Esmu redzējis kur vēldarbjās pagājušā gadsimta 20.gadu iekārtas.Pajautājot par cik tiek pārdots , saņēmu atbildi-0.14EUR/kwh
Megafox Megafox - 12-03-’08 12:06

Labs raksts Dzintaram …
Varbūt vajadzētu pie daudzām lietām piedomāt, jo CL ar saviem konkursiem (Henessy utt) tiešā rada papildus presingu uz lielajām zivīm (neatkarīgi no sugas) … Vai ir iespējams noteikt zivju sugām ķeramos izmērus (piemēram, forelei 30-35 cm, līdakai 55-90 cm utt.) ???

breksis breksis - 12-03-’08 07:58

Beidzot viena normāla hesista domas. Zinu Vaidavu un visam varu piekrist. Tik kā ar to finansiālo pusi? Kas notiktu, ja tarifs tiktu samazināts, vai tad būtu jēga uzturēt to elektrības ražošanu?



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.