home   contact

« cits pa ledu, cits pa… | Atpakaļ | Līdzjūtība. »

Riebīgāku laiku iedomāties grūti, bet kaifs....

Tā viss bija piegriezies, ka noliku malā visus darbus un braucu uz Salacu, paši zinat kāds vakar bija laiks, bet kā jau pilnīgam idiotam, man tas nekādas emocijas neizraisīja, ap pusvienpadsmitiem piebraucu pie upes SALACGRĪVĀ un ar izbrīnu konstatēju, ka neesmu vienīgais slimais, pa abiem krastiem saskaitīju ap desmit veču, kas sarāvušies vicināja kātus. Zinot ka pēdējās dienas labi tika vilkts Ainažu krastā zem baznīcas, tur arī nostājos, netālu no diviem vīriem, kui pludus meta aš aiz trešā balsta, tas ir savus 60 metrus vismaz, jēgas jau no tā lielas nebija, bet meta labi, Iejaucu 3 pakas Bruda barības(breksis un rauda), nomērīju dziļumu starp 1.un 2. tilta balstu, tas ir ap 25 metriem no krasta, tur ir tāda kā iedobe, kur reizēm sastājās zivis, sākumam iemetu 3 bumbas, ja zivis ir , tad noreaģēs, ja nav, tad nav vērts barību mest. Izmēģināju visu ko var izmēģināt, gan ēsmas gan dziļumu maiņas gan plastmasas mormišku mainīt uz āķu un atpakaļ, bez rezultātiem, pāris reizes gan likās, ka motiļi kaut kur noziuda no āķa, bet teikt ka tāsbija zivis neņemos. Nu neko , savācu savas mantiņas un gāju uz otru krastu, tur kur parasti verči stāv plecu pie pleca, bet tā kā vienreizējo atļauju vairs nav, tad veču arī nav, vēl arī laiks tāds superīgs, tāpēc varēju brīvi izvēlēties vietu copei, nostājos metrus 50 virs tilta. Ieberoju ar savām standarta 3 bumbām un pamazām sāku "iebraukt" tēmā, tas nozīmē piešauties pie konkrētajiem makšķerēšanas apstākļiem, jo vējš un sniegs to visu procesu padarīja ne visai vioeglu. Pirmā raudiņa pieteicās minūtes 15 pēc barošanas, raudiņa neliela, ap 100 gramiem, bet cik sapratu no apkārtējo veču reakcijas, tad tā bija pirmā zivs tajā dienā, kad sapratu kuŗ zivis nostājušās un kā viņa svar pierunāt, tad sāku ik pa brīdim pa kādai raudiņai vilkt, citās reizēs spļaudītos un teiktu, ka pilnīga necope, bet šoreiz tās raudiņas nāca ar tādu piestrādāšanu, ka gandarījums bija vienkārši milzīgs , katru zivtiņu vajadzēja izstrādāt un sakacināt, vienkārši super. Cik redzēju, tad neviens no večiem tā arī pie zivs netika, es līdz pusčetriem savus pluss mīnus divarpus kilogramus raudiņu salasīju, kas ir dīvaini, bet ļoti raksturīgi Salacgrīvai, sliktas copes reizēs un vakar bija izcili slikta, zivis tur reizēm ņem tikai un vienīgi grūbu, runa ir par raudām, nekāds motilis vai cits tārps nespēj šajās reizēs izdarīt to, ko dara labi izvārīta grūba, absurdi, bet tas ir rezultāts tam, ka gadu desmitiem šeit zivis tiek iebarotas un ķertas uz grūbām, es domāju ka pa gadu savu tonnu 'vārītu grūbu šeit veči noteikti samet.
Kad krāmēju mantas mašīnā pienāca vietējais takuzinis un sāka stāstīt kā viņš vēl iepriekšējā dienā vilcis breksēnus , it kās jau varētu tam nošņurkušajam vīrelim neticēt, bet arī Ritas tur bija sestdien un vilka izcili labas raudas un līdz puskilo finierus, tā ka es vienkārši labi trāpīju, bet tik un tā esmu gandarīts par šo dienu.
 
28. 11. 2007.

  Seko jaunumiem Facebook



Komentāru nav





(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
top