home   contact

« nāk motiļu laiks | Atpakaļ | Riebīgāku laiku iedom… »

cits pa ledu, cits pa upi, cits pa jūru staigā...

svētdienas rītā par visiem 100% biju nobriedis kāpt uz ledus, tomēr no rīta apzvanot pazīstamos cēsiniekus un visi kā viens viņi sēdēja uz viena no Dzērbenes ezeriņiem, uz citiem ledus neesot, a es ta zinu, ka uz tā ezera jau pieci makšķernieki ir pa daudz. kur tad vēl ja tur sēž padsmit cilvēki, tāpēc ātri noreaģējām, nolikām sagatavotos ziemas rīkus un paņēmām vasaras makšķeres lai ap 12 būtu SACGRĪVĀ. Ar patiesu izbrīnu konstatējām, ka cilvēki, bet pavisam mierīgi varam iekārtoties arī mēs, iemaisīju Sensas Raudu un Bruda Breksi, iebaroju un...., veči pa retai izvelk, bet ne es ne Rita neko nedaram un tā pusstundu no vietas, lai arī zinu, ka barībai jāiestrādājas, tomēr sīkas šaubas jau sāka iezagties, nolēmu vēlreiz iebarot un nedaudz pārtaisīt makšķeri, uzliekot pludiņu ar ļoti košu, resnu antenu, kuru iegremdēju līdz maksimumam, padarot to ļoti jūtīgu, bet lieliski redzamu arī no 35-40 metru attāluma. Jau pirmajā laidienā tiku pie raudas, tad otras un pamazām lieta aizgāja, kā jau paredzēju, tad večiem copes pamazām pieklusa, barība darīja savu. Visumā cope bija ļoti kaprīza, tomēr daži jeļčiki bija ievērības cienīgi, noteikti aiz 300 gramiem, arī lielākās raudas bija tāda paša izmēra, ap 3 sāka krēslost, cope beidzās un mēs metām mieru, rezultāts pa diviem ap 5 kg visnotaļ smuku zivju. Motili zivis nepazina, tikai smalki baltie tārpiņi, pink, priekšroku zivis deva nelielai bāli zaļganai plastmasas mormiškiņai.
Kaifs baigais.
Paziņas vakar Daugavā uz'džigu tika pie 5 zandartiem un 3 līdakām uz diviem, lielākais zandarts virs 2, apmierināti līdz ausīm.
 
20. 11. 2007.

  Seko jaunumiem Facebook



trīs komentāri



kola kola - 22-11-’07 13:52

No tā jau es visvairāk baidos:))
Zin, tik nesmej. Tādā smukā laikā, kā Tu rakstīji, es aizbraucu līdz ezeram, pavazājos gar večiem, gudri papļāpāju (vācu INFO) un nomierinos uz kādu laiku. Un tad jau pavasars! :))))

kola kola - 21-11-’07 19:22

Biju pēc liela pārtraukuma pie ezera. Vakar atlaidās, jo bija nedēļu aizsalis. Kā pa brīnumu bija laba cope, kaut laiciņš pretīgs. Pēcāk atcerējos, ka pagājušogad decembrī bija līdzīga situācija, ka uz labu laiku aizsalis ezers atkusa un bija laba cope pāris dienas. Kā vari komentēt šadu situāciju – aizsalis ezers atkūst uz dažām dienām? Manā ezerā pa ziemu ķeras tikai zirgazobi, Ko dara raudas nezinu, bet neķeras to apliecina visi tur sēdošie. Pats ziemā neķeru.
mmm cik pazīstams un tuvs ir viss tevis teiktais, aprakstītā situācija ir dzirnavu dīķu un nelielu ezeriņu klasika, kā jau esmu kaut kur minējis, tad manas lielākaš raudas ir noķertas tieši šādā, pusaizsalušā dīķī, tās bija 44 un 41 cm garas, cope rudeņos tur bija labi ja pāris stundas dienā, kaprīza, bet nenormāli aizraujoša un interesanta, tāpēc lieliski saprotu par ko tu runā. Ziemā raudas šādos ezeros ir izcili kaprīzas, ar ko viņa sbarojās nezinu, bet pats daudz maz loģiski pie smukā raudām šāda tipa ezeros esmu ticis tikai uz paša pēdējā ledus, atkusnī šur tur pa kādai pieķerās, bet pārējā laikā vari nošauties, bet raudu nav, toties ir asari, kā var neķert ziemā? Vēl saprotu vējainā slapdraņķī vai -30 grādos, bet ja ārā ir -5-10, saulīte, bezvējš, mmmm, kaifs, ja ir vēlme varu tevi šoziem saslimdināt, tā saslimdināt, ka vaļā netiksi

einis einis - 21-11-’07 17:27

Starp citu zandartus Daugavā vico tiešām ne pa jokam. Ļoti labi strādā konservētās mazās zivtiņas. Tiko pēdējos iepakojumus iztirgoju. Žēl, ka neiedomājos tās paņemt līdzi uz ledus copi tur kur tu saskatīji kolhozu :)))))
Šo svētdien, radu svētku būšanās, iznāks braukt uz Aiviekstes krastu. Nu it kā pat gribētu iemēģināt jauno štekeri. Ja jau Ventā, Salacā ņem rauda, vimba un šur tur arī tīri pieklājīgi brekšuki, kāpēc gan nepamēģināt Aiviekstē. Ja no 8 iem rītā sākšu barot…….varbūt 1 kg savākšu?:)))
nu par tām konservētām zivtiņām ir dalītas jūtas man, esmu mēģinājis intereses pēc, vairs nemēģināšu, nepatika, labāk papi… un saķeru dzīvas mailes, nu nevaru es sevi piespiest makšķerēt uz iebalzamētiem līķiem. Savā laikā mēģināju līdakas ķert uz svaigām reņģēm, var, bet, tikai tad, ja nekā cita, kaut vai akmeņgrauža, nav, pēcāk iemācījos tikt pie dzīvām zivtiņām vienmēr, kad vajag un problēmu vairs nav. Baltās zivis taču neguļ, ar smukiem brekšiem vēl tā, bet ar visām pārējām kopīgu valodu var atrast vienmēr, pats prātoju, ka otrdien vai trešdien uz pus dienu varētu līdz Salacgrīvai atkal aizskriet, lai gan Mērsraga kanāls arī varētu būt interesants



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
top