« Kā mēs braucām ziemeļ… | Home | Ziemassvētki »

Oskara Soboļeva memoriālā 2007

Skatoties JST bildes no Volgā notiekošajām sacensībām, atcerējos, ka 2007.gadā, braucot uz turieni rakstīju konspektīvu dienasgrāmatu. Tāpēc nostaļģisku jūtu vadīts, ielieku to šeit lasīšani un vērtēšanai.

Laika posmā no 17.novembra līdz 21.novembrim, es, J.L., un JST devāmies uz Krieviju, kur bijām piecu dienu ceļojumā pa maršrutu Rīga - Volgograda - bāze Uspeh pie Volgas -Rīga. Tur, pie Volgas (http://www.uspech.ru) notika vienas no lielākajā Krievijā organizētajām komerciālajām zandartu spiningošanas sacensībām (zandarti virs 65 cm), kas notika par godu leģendārajam aizsaulē aizgājušam Krievijas copmanim Oskaram Soboļevam (http://www.uspech.ru/memorial)
JST tur bija galvenais tiesnesis, bet J.L. līnijtiesnesis. Visu ceļojumu esmu ieskicējis dienasgrāmatas veidā.


17.11.2007.

7.00 – izbraucu no mājām. Pa ceļam iebraucam mājās pie jst un dodamies uz lidostu. Piereģistrējamies (pie sava klasesbiedra Ervīna māsīcas), izejam face-kontrol, tax free veikalā nopērkam katrs bacardi pudeli (reserve un oro) ciemakukulim sacensību organizatoriem. Manu pudeli ar čeku ieliek maisiņā un aizvalcē ar karstumu.

8.50 - izlidojam uz Maskavu, lidmašīnā pļāpājam, lasām Krievu avīzes. Lidojam 2 stundas un pēc Maskavas laika esam 12:00 tur. Mums jādodas uz otru Šeremetjevas lidostu – speciāls autobuss atiet 14.00.

14.30 - izejam kontroli Šeremetjevā-1 (jāģērbj pat kurpes nost), ieejam vietējā lidostas veikalā, kur viss maksā 3 reizes dārgāk kā Rīgā.

16.00 - iekāpjam lidmašīnā, kas ir pustukša. Stjuartes laipni piedāvā mums aizņemt brīvās vietas. Dodamies uz aizmuguri, kur 3 rindas ir mūsu - krēslus var paliekt gan uz priekšu, gan atpakaļ.

16.30 – laiks izlidot, bet nekā - tiek paziņots, ka ir salūzis kaut kāds „datčiks” un jāgaida ½ stunda, lai to nomainītu ... Kad tas tiek nomainīts, vēl 45 minūtes gaidām rindā uz skrejceļu. Foršā stjuarte piedāvā tēju ...

18.00 – paceļamies gaisā, lidojam, atnes ēdamo, paņemam pa 50 g krievu šņabja, tad vēl 50 un tad vēlreiz... paēdam, iedzeram, palūdzam vēl uzkost, mums laipni atnes, koķetējam ar stjuartēm, palūdzam vienreizējo trauku komplektiņu, ko aizvest bērnam, mums atnes veselus 4, bērniem prieks būs liels...

20.00 - esam Volgogradā, neviens mūs nesagaida, tualetē plūdi... Beidzot satiekam sagaidītāju un ar busu dodamies uz bāzi ... Līdz tai ir 270 km, bet jābrauc 4 ar pusi stundas, jo ceļš ir slikts. Izbraucam no lidostas un parādās liela ēka – „Klubs-kabarē Mouline rouge”  :-) Tālāk piestājam veikalā, nopērku šņabi pēc šofera ieteikuma („Zeljonaja marka”) – šoferis saka „jo dārgāks, jo labāks un grūtāk viltot”... Mašīnā klausāmies disku „Krievu roka leģendas”, disks dēļ sliktā ceļa visu laiku „lēkā”... Bet es uz ½ pusstundu pat iesnaužos ...

1.00 naktī - esam galā bāzē, Latvijai ir sākusies dzimšanas diena ;) Bet mēs – izsalkuši un noguruši, lienam zem segām un guļam, jo jāceļas 6.00.



18.11.2007.

6.00 - ceļamies, duša un 7.00 dodamies uz brokastīm – mannā putra, 2 vārītas olas, desa, siers un maize – vecais labais baltmaizes ķieģelītis, kas pie mums vairs nav ...

9.00 – sākas līnijtiesnešu (tā sauc tiesnešu, kas sēž katrā laivā ar pasākuma dalībniekiem) instruktāža; sīki izstāsta noteikumus (vizulim var būt tikai viens āķis – 1,2 vai 3-žuburu), modelē dažādas strīdu situācijas, apmāca rīkoties ar videokameru (pēc nolikuma katram tiesnesim tiek izsniegta videokamera, ar kuru jāfilmē zivs noķeršana – filmēšanai jābūt nepārtrauktai, t.i., lai redz zivi vēl ūdenī, kā to ieceļ laivā, mānekli ar vienu āķi un kā nomēra un atlaiž). Kamera vajadzīga arī dažādu strīdus situāciju risināšanai. Zandartu mērīšanai tiek izsniegtas skaistas koka „šālītes” ar atzīmi 65 cm (tas ir ieskaites zandarts, turklāt, bez astes, t.i., mērīts tiek tikai līdz vietai, kur pie astes beidzas zvīņas). Mums līnijtiesnešiem izdala džemperus, cepurītes un vējjakas ar memoriāla emblēmu.

12.00 – svinīgā atklāšana, fotografēšanās. Kopā memoriālā piedalās 28 komandas 2 dalībnieku sastāvā.

13.00 – pusdienas – zivju salātiņi, zupiņa, rīsi ar gaļu.

14.00 – mūs abus ar jst ved uz 2 stundu „plezīra” copi. Krastmalā džeki tīra 2 tolstolobikus – viens ap 7 kg, otrs kādi 15 kg. Braucam iekšā - vējš paliels, mums iedod saimnieka kuteri ar šoferi ar hondas motoru 90 zs, nepilnas 2 stundas pavelcējam, bet nekā, ja neskaita man 1 „zacepu”, kad sirsniņa ietrīsas... Ir pavēss, bet rīt sola -4 līdz -6... būs ko salt 8 stundas.

16.30 - esam krastā, stundiņu pasnaužam.

19.00 - vakariņas uz galda 6 cilvēkiem ir divas 0.5 l šņabja pudeles. Vakariņās – biešu salāti ar rozīnēm (nekādas vainas), tad nes pelmeņus... tad kartupeļu putra ar karbonādi Volgas gaumē :-) - gaļai pa virsu vārīta desa, tad tomāts ar sieru ... Atnes zandarta kotletes – ņam ņam.

20.00 – tiek izlozēti līnijtiesneši komandām, risināti vēl neskaidrie jautājumi. Maziņi strīdiņi, viss kā pie cilvēkiem ... Man tiek 27.komanda (pagaidām tik zinu, ka puiši ir mērojuši 2200 km).

21.00 - dodamies uz māju, rakstu dienasgrāmatu ...

22.00 – lienu gultā un miegu ciet.



19.11.2007.

6.00 - pieceļamies, ārā -6 grādi

6.30 dodamies brokastīs – miežu putra, desa, siers un rauga pankūkas, viss ir ok ... Mums (līnijtiesnešiem) izdala maisiņus ar „sauso paiku” un termosu, sasmērētas maizītes ar desu un sieru, kastītē kotletes un vārītas olas, maize, papildus maisiņā – delikatešu desa, bundža ar sarkaniem ikriem, pudele 350 g „Moskovskij konjak”, cepumi, vienreizējie trauki, maiss atkritumiem – serviss ir līmenī.

7.30 – dodamies uz upmalu, kur jau pulcējas dalībnieki. Laiks ir nežēlīgs – 7 grādi, esmu tāpēc arī nežēlīgi saģērbies... Laivā tieku ar 2 foršiem krievu puikām no Pēterburgas... Copējam (nu es gan tikai skatos), iedzeram konjaku, pļāpājam... copes nav un nav, tiek mainītas vietas un vobleri, tad viens noķer zandartiņu uz gramiem 500, pēc tam ap vieniem dienā otrs mazliet lielāku – ap 700 g ... Uztaisām smukas bildes un laižam zandartus paaugties ...
15.55 - 5 minūtes pirms finiša esmu krastā. Ko satiekam, neviens nav noķēris mēra 65 cm zandartu, daži dabūjuši līdakas 2-3 kg, ir noķerts tolstolobiks 25-30 kg.

16.00 - noskan fināla šāviens, kādas 5 laivu ekipāžas nokavē finišu. Kā izrādās, nevienam nav mēra zivs ... Jācer, ka rītdien kas tiks noķerts... Tagad beidzot var noģērbt biezās drēbes un nedaudz līdz vakariņām atpūsties.

19.00 – vakariņas – ēdināšana atkal ir glauna ... :-)

20.00 – izloze nākamajai dienu - tieku ielozēts ar 2 maskaviešiem Andreju un Mihailu. Tiesnešu kolēģija nolemj pagarināt sacensību laiku nākamajā dienā no 8 uz 10 stundām – starts 6.30 (brokastis no 5.00), finišs 16.30 ... Vairāk vai mazāk, bet visi dalībnieki atbalsta šo sacensību laika pagarinājumu... Paredzēts arī pusdienas pārtraukums 1 stunda no 12.00 līdz 13.00, bet diez vai kāds to izmantos... izrādās, ka 3 tiesneši ir saslimuši, bet 1 diskvalificēts par nesportisku rīcību :-) Paēdam vakariņas, pasēžam un lēnām dodamies pie miera. Es vēl pa ceļam ieeju pie saviem jaunajiem draugiem - pēterburgiešiem, kur sēž vēl 1 vīrs – Aleksandrs no Zlatoustas, piebeidzam konjaku ar citronu un sarkanajiem ikriem un es dodos gulēt ...



20.11.2007.

5.15 – ceļamies augšā, ejam brokastot. Laiks ir auksts, termometrs rāda -8 grādi

6.30 – vēl patumšs un gaismai svīstot paceļas bieza migla. Līdz ar starta šāvienu tikai dažas laivas aizpeld prom uz zandartu bedrēm, pārējās nedaudz kavējas (aukstuma dēļ nedarbojas motori, pēkšņā migla) ... Satieku Andreju, nonāku līdz laivai un skatos, ka šiem vīriem ir riktīgs kuteris (90 zs) ar divām sēdvietām ar vējstiklu un vietu, kur gan var kājās piecelties, gan arī atlaisties ... Mihails nedaudz kavējas, bet nu ir klāt un dodamies upē... Kādu pusstundu braucam lēni, kamēr izlien saulīte un migla izklīst. Atšķirībā no maniem vakardienas komandas biedriem, šie vīri šajā vietās copē ne pirmo reizi un pārzina vietas un dziļumus. Dodamies pa Ahtubu labu gabalu un tad sākam velcēt. No rīta sals bija nežēlīgs, no sākuma nevarēja pat normāli pavelcēt, viss sala ciet, kur nu vēl runāt par jebkādu džigošanu... Pirmā zivs ir knapi mēra līdaka, grami 800-900, tad trāpās neliels zandartiņš. Copes ir ik pa brīdim, velkot pie laivas, viens zandarts izskatās pēc ieskaites zandarta, tomēr Mihails neveiksmīgi iegremdē uztveramo tīkliņu ūdenī (jāpiezīmē, ka tīkliņa audums bija sasalis). Ahtubā makšķerējam līdz kādiem 13.00 (pirms tam pasēžot pāris bedrēs ar džigu – bez neviena piesitiena), pēc tam dodamies uz Volgu ... Kopā noķeram pa dienu kādus 10-12 zandartus, 1 līdaku, 1 karūsu un 1 tolstolobiku (12-15 kg). Tolstolobiks bija ļoti spēcīgs, iztina gandrīz visu auklu, „skrējām” ar laivu tam pakaļ (ciinja ar tolstolobiku, zandarts aiz skausta, melaimiigais podsacheks). Copējam kā NHL – līdz pēdējai minūtei un bāzē atgriežamies 16.29...

17.00 – visi jau ir krastā un izrādās, ka tikai 1 ekipāža ir tikusi pie mēra zandartiem – ir noķerti 2 zandarti, kopā gandrīz 8 kg. Zandarti ar laimīgajiem copmaņiem tiek bildēti turpat upmalā visādos rakursos ...

17.30 - dodamies uz mājiņu, pārģērbjamies, sakrāmējam vairumu savu mantu... Es aizeju uz bāru, sapērkos saldumus un 1 pudeli šņabja – „Kļovoje mesto” saucas ... :-) Tad atgriežos, ar jst paņemam atlikušo bacardi pudeli un dodamies uz kafejnīcu, kur jau daži sākuši svinēt nobeigumu ...

19.00 - sākas nobeigums – no sākuma tiek izsniegtas piemiņas nozīmītes pagājušā gada dalībniekiem (arī Ritai un Normundam tiek :-)) un līnijtiesnešiem, tad tiek izsniegti diplomi un piemiņas nozīmītes šī gada dalībniekiem (līnijtiesnešiem – tikai nozīmītes). Tad apsveic uzvarētājus – Sudakovus (atbilstošs uzvārds) – kuri saņem balvā 500 000 rubļu kā 1.vietas ieguvēji un vēl 50 000 kā lielākās zivs ieguvēji ... :-) Tā kā 2. un 3.vietas ieguvēju nav, organizatori paziņo, ka atlikušie 500 000 rubļu no balvu fonda tiek pārnesti uz nākamo gadu (tātad balvu fonds varētu būt 1,5 miljoni rubļu), kas ar vētrainiem aplausiem tiek atbalstīts ...

20.00 - sākas vakariņas, pēc brīža ārā ir noslēguma salūts, visi kārtīgi atpūšas ... :-) Alkohols un festivāla-memoriāla eiforija dara savu un daudzi gatavi jau šovakar nomaksāt dalības maksu nākamajam gadam  :-) :-) :-) Jst aiziet gulēt pēc desmitiem, es vēl līdz vieniem naktī morāli atbalstu jauniegūtos draugus... Rīt agri jāceļas ...



21.11.2007.

5.20 – mostamies, pirms 6iem ejam brokastīs. Pakaļ mums atbrauc tas pats šoferis un 6.20 dodamie ceļā, atkal 1 stunda aiziet riktīgi kratoties, bet tad jau esam uz asfalta. Es mēģinu gulēt un snauduļot ...

8.30 - apstājamies kādā pilsētelē, kur šoferis Aleksandrs saka, ka ir tualete un labs lielveikals. Dodamies ar jst veikalā un tiešām lielveikalam nav ne vainas - preču izvēle un cenas ir lieliskas, tagad rēķinu, ka bāzes bārā esmu pārmaksājis, bet mierinu sevi ar domu, ka tas taču normāli, bizness paliek bizness. Sapērku meitai Laurai visādas grāmatas, mājiniekiem saldumus un dodamies tālāk...

11.00 - esam Volgogradā un „čekojamies” iekšā... Atkal kārtīga pārbaude un tad jau esam lidmašīnā, šoreiz taas ir Arhangeļskas gaisa līniju/aeroflot piederošais gaisa kuģis TU-134... Ohohoooo! Bet ir OK, paceļamies – lieliski, stjuartes – lieliskas, uzkodas – lieliskas, nosēžamies lieliski un viss ir veiksmīgi beidzies. Sagaidām bagāžu un dodamies uz Sheremetjevas 2.lidostu, kur 5 stundas gaidīsim lidmašīnu uz mājām.

Otrdiena 12 Novembris 2013 16:29




Komentāru nav




(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.