« Nedaudz par ēdieniem … | Home | Kā mēs braucām ziemeļ… »

Kā mēs braucām ziemeļnieces paķerstīt - I

Sveiki visiem!

Jāatvainojas par nelielu kavēšanos šajā blogā, jo darbi bija sanākuši ļoooti daudz :-)
Edgars G. (zināms arī kā Griezeejs) atsūtīja man savu copes atskaiti par copi Zviedrijā š.g. augustā. Aizraujošs un garš apraksts, kurā netrūkst arī inventāra lietu, tāpēc to ievietošu vairākās daļās :-) Jauku lasīšanu!

Kā mēs braucām ziemeļnieces paķerstīt - I

Janvāra vakars. Abi ar Junioru pa ziemu necopējam, bet par hobiju / copi arī šajā laikā var patrīt mēli. Nu nezinu, kuram no mums šī doma radās, bet abi piekrītam, ka vajadzētu kaut kur ārpus kopā pacopēties. He, bet man taču ir čoms Tonis, kurš makšķerniekus uz copi Zviedrijā ved!
Tātad jārīkojas! Manas vēlmes ir paķert līdaķus un asarus. Turklāt komforta laika apstākļos. Zvans Tonim un tiek nobukots nedēļu ilgs ceļojums jūlija beigās vai augusta sākumā. Arī +/- cena atrunāta.
Un sākās garais brauciena gaidīšanas laiks, kuru Juniors diezgan bieži pārtrauc ar jautājumu „Tēti, tu jau esi sakrājis naudiņu Zviedrijas braucienam?”. Kad uz māju atceļo jauns TV, Junioram panika - vai tik brauciena naudu tētis nav iztērējis?

Vasara tuvojas, tad iesākas, un nu jau arī brauciena datumi ar Toni atrunāti – 06.-14.augusts. Jāsāk likt čupā līdz ņemamais inventārs. Sev līdakām ņemu Salmo Ballistu 1.8m viendaļīgā garumā ar testu līdz 28g, MicroTechu 1.8m ar testu līdz 8gr, ar 3000šo Rareniumu un 1000šo Stradicu CI4 MFLu. Uz niknākā kāta 0.18 mm 832tais Sufix, jau 3šo sezonu strādā, uz asaru kāta 6Lb Unitiks. Unitiks, gan palicis tik īss, ka backinga mezgls jau metot izlido, tāpēc skatos pēc kā jauna. Un ieraugu jauno Salmo microauklu 5Lb izpildījumā. Junioru noekipēju ar 2.1m Salmo JigSpina kātu + mazākā izmēra X-Twitch spoli + 0.2mm Grand Rider (komplekts ar ko Viņš jau kādu laiku asarus ķerstī). Un ko šim līdakām?! Man acīs iekrīt mans vecais DS kāts, kurš agrāk bija 2.1m un 18g, bet nu ir par 20cm īsāks. Šaubījos gan, vai ar ātrās akcijas špini galā tiks savos 7 gados, tāpēc paņēmu vēl dažus iespējamos Juniora līdaku špiņa kandidātus, un devāmies pie H2O metienus patestēt. Un viss feini. Juniora metieni ar manu veco DS kāteli ir gan pietiekoši tāli un es pat teiktu, viņa vecumam ļoti precīzi. Šo kātu nokomplektējam ar 2007.gadā Spānijā pirktu spoli, uz kuras saglabājies jauneatcerosvairscik vecs, bet 10Lb PowerPro. Rezervei, janukas, paķersim līdz manu veco 1.8m X-Twitch kātu + vēl vienu 1.8m MicroTechu un Shimano Symetre spolīti diezgan izmantojamā izmērā gan līdaku, gan asaru kātiem.  Protams, ka 4tras nelielās Plano kastes ar vobleriem, gumijām + maišelis ar sīkmānekļu siliconiem tiek salasīti copes skapī. Jā, vēl sačoks / uztveramais tīkliņš tiek no skapja izvilkts. Tā diena ir pienākusi.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

Ar Junioru dodamies ostas virzienā, kur mantas un sevi izvietojam Toņa kunga busiņā. Un tālāk uz ISABELLE. Kompānijā esam 4tri: es, Juniors, Tonis un Igors. Ar Igoru pirms pazīstams neesmu, bet ja jau copmanis, tad būs OK, sapratīsimies.
No rīta, nokāpjam no prāmja un sākam 500km garo ceļu uz Apmešanās vietu Nr.1. Pa ceļam ieturam brokast/pusdienas vietā Dragon Gate. Kaut kāds ķīniešu pasākums ar muzeju, veikalu ... un „zviedru galda” tipa ķīniešu restorānu / bufeti. 138 SEKi un ēd cik vari + 1ns dzēriens.
Pa ceļam tiek novērota ceļazīme ar zivs attēlu. Izrādam interesi par tās nozīmi, tāpēc Tonis izlemj mums parādīt. Izrādījās lašu licencētās copes vieta.

Igors, kā jau lašotājs, sāk nervozēt un palūdz man noskaidrot - kur, par cik un kāpēc tik dārgi? Saruna ar vietējo nebija gara, jo, kā izrādījās, cope šajā vietā, A – zonā augustā ir iespējama tikai tad, ja licenci iegādājies janvārī / februārī. Licenču skaits šeit ir mazs, bet gribētāju daudz.

Kad sasniedzam Toņa Rezidenci Nr.1 ir jau pavēls, tomēr ar Junioru ielaižamies nedaudz špiņus izvicināt piemājas ezerelī. Lai arī esam brīdināti, ka šeit līdakas sāk ēst tieši pirms tumsas, jau pie mazākās krēslas dodamies krastā. Galvas vēdināšanas plāns izpildīts. Vakariņas, un gulēt. Igors bija tumsu sagaidījis, un vienu smuko arī dabūjis.
Otrā diena Zviedrijā. Uz piekabes tiek uzliktas 2vas laivas, busā 2vi motori un dodamies uz Melno Akmeņu ezeru (Na Čornije Kamņi). Līdakas un asari šajā ezerā esot neparasti tumši / melni. Toņa foto galerijā esmu tādus redzējis. Sākam ar asaru „jigošanu”, bet mans vecais, īsais, aiz slinkuma mājās nenomainītais Unitiks ..., un Junioram pārāk bieži Jigs ieķeras grunts akmeņos. Pārejam uz vobleriem un līdaku kātiem. Sev izvēlos Rapala Balsa Extreme lēnām uzpeldošu raustāmo, Junioram River2Sea / LuckyJohn suspendīgu 3daļīgu cranka / swimbaita krustojumu. Jau neatceros modeļa nosaukumu. Zinu, ka šis modelis strādā perfekti jau pie pavisam lēnas tīšanas, iegrimst ap 1.2m un dziļumu lieliski saglabā. Nav ko Junioram ar twitchojamajiem raustekļiem ņemties. Sākam ar lielakmeņu krāvuma apstrādi ezerā kaut kur pa vidu. Nekā. Tik voba uzsitiens pa akmeņiem laiku pa laikam liek cerīgi nedaudz iespringt.

Tonis ar Igoru dodas prom. Mēs ar Junioru arī, pa ceļam pārbaudot vienu krasta nogāzi. Atkal nekā. Dodamies gida / Toņa virzienā, kurš iekārtojies tīri feinam līcim pa vidu. Apakšā stingri akmeņains, ko redzam dzidrajā ūdenī. Vizuāli dziļumu grūti noteikt, tāpēc apjautājos Tonim, kura laiva ar eholotu ekipēta. Esot 2.5m. Tas mums der. Pat ļoti. Let’s Twitch!

Enkuru neizmetam, jo vējš gandrīz nekāds. Instrukcija Junioram – met uz krasta pusi! Metiens pirmais, un mans BX pie krasta aizķeras aiz zemūdens akmens. Atbrīvoju auklu, un ļauju tam pašam uzpeldēt. Skaidrs. 1/2metru no krasta šajā vietā nevajag mest. Metiens otrais, un kaut kas spītējas pret spoles ietīšanu. Līdaķis uz 3ar1/2 kg laivā. Tam seko tūlītējs un jaudīgs Juniora apkārtnes emocionālais apziņojums – TĒTIS LĪDAKU NOĶĒRA! LIELU!

Kad Juniors nomierinājies, iesaku arī viņam uz krastu mest. Un precīzi mest. Pieķeras. Junioram emocijas pa gaisu. Spoles rokturi tin pa nopietno. Kamēr es pa mierīgo pēc sačoka sniedzos, šis jau pie laivas pietinis. Par daudz pietinis. Pavadu rinķos ietinis, un ar augšējo spices rinķi pavadas karabīni atspiedis. Emocijas. Negatīvās ...

Žēl par šādām emocijām. Jāatrod mierinājuma teksts. Un tas ir:

- Bet klausies, šitā līdaka, ar vobleri lūpā, zini kā citām lielīsies, kāds viņai smukums ... Pārējām skaudīs, un šīs arī gribēs uzķerties.

Vēl viens iemesls šķībam ģīmim tomēr atrodas – man ļoti patika šis vobleris. Nomierinu ar faktu, ka man vēl kādi 3 tādi kastē ir atrodami.

Smaids atgriežas sejā, un Juniors spēj adekvāti noklausīties manu vēstījumu par to, ka jābūt mierīgākam, kad līdaka pieķeras. Un jo lielāka, jo pašam mierīgākam. Jāļauj spoles bremzei strādāt, un līdakai izskrieties.

Izejam uz līča un ezera robežu. Vizuāli nojaušams, ka kante dziļāka, tāpēc nomainu uz Lucky Craft Pointeru. Tam darba dziļums uz 1.5m, superīgs suspendīgums, kā arī ar šo var ļoti aktīvi strādāt. Tā teikt Power Twitching. Atkal man piesakas līdaka uz 3kg. Toņa un Igora laivā arī tiek līdaka iecelta, bet viņi tikuntā sadomā doties tālāk. Mēs sekojam.

Nākamais līcis ir lielāks. Dziļums, kā nojaušams, arī stingri lielāks. Kad piebraucam, Tonis un Igors jau sparīgi špinierē. Igoram cope. Pa gabalu izskatās, ka laivā 2-3 kg līdaka tiek iecelta. Mēs ar Junioru arī pāris reizes uzmetam. Pa tukšo, pagaidām. Toņa laiva tāda nervoza laikam, jo uzsāk ceļu ārā no līča. Sekojam Gidam. Uzmetu uz līča un ezera krusta, un ...

Bremze mierīgi, bet neapstādināmi tirkšķ. Aukla tiek nesta sānis uz dziļumu. Skaidrs. IR. Virs 5kg noteikti! Juniors jau paķēris sačoku un burtiski skraida pa laivu. Atgādinu par mierīgumu zivi izvadot. Nomierinās, neskraida pa laivu un it kā mierīgi noskatās, kā es ietinu, Viņa izvelk ... Kad zivs kārtējo reizi pievilkta pie laivas, Juniora iniciatīva ņem virsroku pār iepriekš noklausīto lekciju, un viņš ar sačoku zivi cenšas noķert. Seko zibenīga līdakas reakcija un tā atkal noslēpjas dziļumos. Labi, ka āķus tinumā neiepina. Tad būtu ... Turpinām. Bet pirms zivs atkal piedabūta pie laivas, lekcijas papildinājums – zivi ar sačoku neķeram, bet gan ar spiningu tajā ievadām, kad zivs ir tam pietiekami sagatavota / nokausēta. Esot skaidrs, un Juniors ar nekustīgi iemērktu sačoku stāv pie borta. Arī nekustīgam inventāram līdaka negrib tuvoties, un atkal pašaujas prom. Bet nu jau stingri mierīgāk. Atpakaļ nāk jau bez bremzes tirkšķināšanas. Ievadu to uztveramajā. Juniors ceļ un annonsē, ka nevar pacelt. Un labi, ka nevar, jo būtu sačoku salauzis. Svars, tomēr, izskatās vērā ņemams. Izstāstu, ka tagad pie laivas sačoks jāpievelk, bet laivā iecelsim aiz tīkliņa malām. Saprata. Tagad varēju attaisīt spoles lociņu, nolikt špini, un celt laivā.

Tiešām liela. Uz aci 7-8kg. Līdaka atrod sevī kaut kādas adrenalīna rezerves, un sačokā ārdoties pa laivas grīdu, galīgi pati sapinās uztveramā bezmezglu linumā, kurā saķerās arī visi Pointera āķi, kuri nav zivs lūpā. Sačoks liels, saliekams, bezmezglu linums ir saudzīgs zivij ... Bet paredzēts karpiniekiem, nevis līdaku ķerstīšanai ar vobleriem. Un kāda X (X – šeit un turpmāk tekstā, domāts kā pierastais nezināmais matemātikā) pēc es lipgripu mājās atstāju!?

Kamēr piņķēju līdaku, kas pa brīžam uzdod ar asti, ārā no tīkliņa, vējelis mūs ir papūtis atpakaļ pie līča / ezera pretējā stūra. Gandrīz vietā, kur Igors nesen noķēra līdaku. Saku Junioram - Nu jau līdz krastam var aizmest, tāpēc met! Iemet. Pa smuko ap 1/2metru no krasta līnijas. Es pievēršos līdakas un voblera atbrīvošanai.

Juniors paziņo, ka IR! Jā, spoles bremze tarkšķ, Juniors sparīgi tin. Jau padomāju, ka saceps / aizķere + jaunības cerīgais maksimālisms ... Bet nē, tā vieta, kur aukla pazūd zem ūdens, kustas dziļuma virzienā. Jap, tātad ir un pietiekami liela. Atkārtoju īso lekcijas kursu par mierīgumu, ...

Bet pats tajā laikā cenšos vobleri no zobiem atbrīvot, un sačoku no līdakas, jo vajadzība pēc uztveramā tīkliņa izmantošanas pieaug aptuveni ģeometriskā progresijā. Āķi no līdakas mutes kaktiņa dabonu ārā ātri, bet tā jau arī garos zobus linumā sakabinājusi. Jāņem talkā mutes atspiedējs. Zobi atbrīvoti, un līdaķis no uztveramā pārcēlies uz laivas grīdu pagaidām. Juniors tikmēr tīri labi stīvējas ar savu līdaku, bet šī vēl nepadodas un pie laivas nenāk. LC Pointera divu divžuburu vismaz 5 āķi ir nelietīgi saķērušies „bezmezglu” linumā. Laika izņemt nav, tāpēc atkabinu pavadu. Lai jau paliek vobs uztveramajā. Gan jau Juniora līdaka tur arī ietilps. :-)

Nu jau ar abām acīm pievēršos Junioram. Līdaka sāk pagurt un jau tuvojas laivai, bet ne tam bortam, pār kuru esam norunājuši zivi celt. Tur stāv spiningi, ko dotajā brīdī neizmantojam. Varētu jau ..., bet kārtība ir kārtība, un iesaku Junioram gar laivas priekšu zivi aizvadīt uz „izceļamo” bortu. Enkurs, kas varētu traucēt, arī taču nav izmests. Izvada. Bet tad jau laikam mazā Makšķernieka spēki ir galā, jo palūdz tētim asistēt. Malacis, ilgi turējās godam! Un līdaka godam nokausēta!

Nu ko, man vienā rokā špinis, otrā sačoks, neliels piestiepiens un JUNIORA PIRMĀ LĪDAKA LAIVĀ! Par manu uz aci ap 1kg mazāka, bet ..., bet pirmā zivs, ko Juniors noķēris, nokausējis, un dabūta laivā ir 6-7kg vērtē!

Cemme, jo saprotu, ka ūdensdrošo fočuku esmu otrā mugurenē atstājis. Ar gļotainajām rokām gar mobzi diez ko grābstīties negribas, tāpēc fiksi apslauku vienu roku, un uztaisu tik vienu foto ar mobilo. Diezgan nekāda sanāca, bet tie, kas atceras šos voblerus (garums kādi 10cm), sapratīs, kāds bija kopējais līdakas izmērs.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

 

Un atkal tā saudzīgā ņemšanās, vobleru, nu jau 2vu, griešana ārā no uztveramā. Pie velna, rīt nopirkšu jaunu lipgripu! Bet Juniors kaut arī noguris, bet vēljoprojām smaidu no sejas neizlaiž :-)

Tieku vaļā no otras līdakas, un beidzot arī pats varu pīppauzi uztaisīt. Koleģiāli laivā nolemjam, ka šo līci vajadzētu vēl apmētāt. Kādas 3 vēl dabūjām, bet to izmēri jau vairs nekādas, tikpatkā, emocijas nespēja izsaukt. Nu, LV tādas 2ar1/2nieces aptuveni, būtu jau kautkas, bet pēc šitām 2vām ... Redzu, ka Juniors jau tāds saguris. Nu ne jau makšķerēšanas entuziasma jomā. Viņam tik copēt un copēt, bet metieni kļuvuši tuvāki un stigri neprecīzāki. Un kašķīgāks arī. Nocopēts jau ap 9ņām stundām, tomēr. Izsaku priekšlikumu pamazām, vēl apcopējot vēlvienreiz iepriekšējo līci, doties uz ostu. Arī atkārtotajā piegājiemā 2.5m dziļajā akmeņainajā līcī izvelkam katrs pa vienai uz 3kg, un dodamies uz vietu, kur laivas nolaidām. Zvanu Toņa kungam, vēloties uzzināt Viņa laivas copes beigu grafiku. Atbilde ir aptuveni sekojoša – Igors uz copi sapsihojies un trebujet prodolžeņije banketa / vēlas turpināt copēt līdz tumsai. Viņi melnos, un lielus, asarus esot atraduši. Feini. Tad jau Toņa kungam būs ko kūpiņā iemest :-)

Slipa vietā ir noparkots vietējo izklaides plosts, uz kura ir galds, krēsli, grills, skapji, tam piestiprināti 2vi benzīna motori. Pa skaisto, lai feini dienu uz ezera varētu pavadīt. Es, kā jau postsovjets, nobrīnos, ka nekas nav aizslēgts, pieslēgts un bez signalizācijas :-) Kad ar Junioru visu ar savu laivu esam nokārtojuši, piemetos uz plosta rīku somu sakārtot, kā arī asaru špiņa veco pīteni uz Salmo jauno 5Lb microauklu nomainīt. Pēc maiņas piesienu 3gr svina bumbeli, kas pirmajā metienā aizlido kā lode. Auklai ir nozīme! Un izmēram arī!

Uzklikšķini!Kamēr gaidām Toni un Igoru, baudām brīnišķīgo vakaru pie ezera. Sāk satumst. Nogurums un gribas ēst. Zvans no Toņa, ka nu jau braucot.

Kad izbrauc redzu, ka melnie asari ir, lieli un kūpiņam pietiekoši. Nekas, rīt mēs ar Junioru „paasarosim” tikai nu jau citā ezerā. Sakraujam laivas uz piekabes, mantas, motorus somās un uz mājām. Pēc Toņa vakariņām, gardajām un apjomīgajām, tik gulta vien prasās. Brīdinu – uzmanieties! Tonis par Jūsu figūru nedomā! Baro garšīgi un apjomīgi! :-)

Otrdiena 22 Oktobris 2013 12:20




divi komentāri


BUKS BUKS - 23-10-’13 19:10

Nu pa smuko!:)

andris andris - 23-10-’13 16:27

Mazais Griezeejs darbiibaa! :)



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.