« Storumanā 2013.gada v… | Home | Torsvaag (Norvēģija)… »

Storumanā 2013.gada vasarā - atskaite!

Sveiki visiem!

Kā jau rakstīju iepriekš, tad kopā ar JST devāmies uz veselu nedēļu, lai baudītu copi Zviedrijā. JST jau bildes ielicis, bet es vakar beidzot piesēdos pie datora un uzcepu atskaiti.

Intro. Ilgi tika meklēts un pētīts lidojums, lai tiktu pēc iespējas tuvāk Storumanam. Rīga-Stokholma-Vilhelmina – tāds ir mūsu maršruts. No Rīgas uz Stokholmu lidojam ar www.norvegian.no un tad tālāk ar www.nextjet.se Viss labi saplānojas, ka uz otru lidojumu jāgaida tikai stunda. Iečekojamies, izdzeram pa gardam zviedru alum un pēc brīža jau esam Vilhelminē. Tur mūs sagaida pats Raivo un izmetot līkumu pie viena zviedru paziņas Vilhelminē, kurš pastāsta par copes iespējām, iedod karti un CD ar viņa uzņemtu video, jau pēc stundas esam www.copezviedrija.lv bāzē. Iekārtojamies kemperī un vakars paiet ātri, apzinot vietas, plānojot rītdienu un vienkārši vakariņojot un pļāpājot ar Raivo par dzīvi. Uzspēlējam arī galda tenisu, biljardu un gaisa hokeju, kas pieejams lielajā hallē.

1.diena. Mostamies, brokastīs putra, dažas sviestmaizes, es vēl dažas uzsmērēju pusdienām un JST ielej tēju termosā. Arnis mums iedod benzīnu un mašīnu un dodamies ceļā. Nolemjam pārbaudīt iepriekšējā gada copes reizes vietas. Pie 2 strautiem/upēm cenšamies noķert foreles, bet JST izvelk tikai vienu, kas tiek atstāta brokastīm. Foreļu vairāk nav, bet ļoti labi ķeras alatas, es tieku pie kilogramīgiem eksemplāriem un vissamocītāko atstāju vakariņām. Trāpās arī līdakas, bet šī viennozīmīgi mums ir alatu diena. Tāpat kā pagājušogad rudenī, arī tagad vasarā, secinājām, ka alatu lielums atkarīgs no rotera lieluma – jo lielāks roteris, jo lielākas alatas – ķērām pat uz 4 un 5 numuru un man pat ņēma uz roteri ar dubultlapiņu. Mājās uz bāzi vedam 2 zivis – good! Forele tiek iesālīta, alata uzcepta - diena izdevusies.

2.diena. Jau pagājušo gadu noskatījām vienu ezeriņu, kur neviens īsti nav bijis un kā jau īsteni zinātnieki, abi ar JST dodamies izziņas procesā. Mašīnu atstājam uz ceļa un ejam cauri mežam pie ezera. Takas praktiski nav, ejam augšā kalnā un tad lejā un tā vairākas reizes. Iet ir nogurdinoši, bet sasniedzam ezeru. Vējš ir pamatīgs, bet mētājam roterus – domājam, ka te varētu būt kāda forele vai pālija. Nekas neķeras, tikai 2 reizes manam rotiņam sekoja 15-20 cm lielas zivis, bet neņēma.

Aizejam līdz strautam un nolemjam pa to paiet uz leju – katrs pa savu krastu. JST bruņots ar brienamām biksēm, es - ar īsiem gumijas zābakiem, tāpēc nekur tālu netieku, jo mans krasts kļūst purvains. Bet paspēju noķert 2as plaukstas lieluma foreles. Dodos atpakaļ pie ezera un turpinu spiningot. Kādā 7ajā metienā ir ņēmiens un izceļu foreli uz 30 cm, tad vēl pēc brīža asaris uz gramiem 400. Zvanu JST, iedodu savas koordinātas un copēju tālāk. Asari turpina ķerties, kad atnācis ir JST, man jau 4 drukni asari. Es ķeru ar rotiņu, bet JST ar džigu – pietiekami smagu, jo vējš paliels, dzeltenīgā krāsā. Nepaiet ilgs laiks, kad pieķeras LIELAIS! JST velk atspēries, sviedru lāses pil gar brillēm un viņš man kliedz, lai palīdzu izcelt asari, vienlaikus to arī bildējot. Uztveramā tīkliņa mums nav, krasts ir akmeņains, bet milzu asara izvadīšanas operācija ir beigusies sekmīgi. Tādu monstru vēl nebiju redzējis, vismaz pusotra kilo svarā. Ķeram vēl asarus, eksperimentējam ar mānekļiem un tad jau pienāk vakars, kad jādodas uz mājām. Atkal pārgājiens un beidzot esam pie mašīnas. Maisā ir 7 smuki asari + Lielais – mums šodienai pietiks!
Bāzē viss ir labi. Baiba mums uzcepusi baltmaizi (maize garda vājprātīgi!!! Tāpēc lūdzām mūs ar to nodrošināt ik dienas :-)). Sveram asari – 1,74 kg! Rekordi ir krituši, gan Raivo bāzes, gan arī JST personīgais. Atbraukuši ir mūsu sportisti – Harijs R., Andis M., Agris R., Aleksandrs M.. Vakariņā taisu asaru tartaru (smalki sagriezta asara fileja (3-4mm), sīpoli, olīveļļa, pipari, sāls un kratām 40 minūtes), kuru visi slavē un no dažām filejām uztaisu filejas stienīšus līdzņemšanai uz mājām. Nedaudz konjaka asinsritei, Jägermeistera - miedziņam un ejam gulēt. Aizmigt nav viegli, jo visu laiku ir gaišs.

3.diena. Šodien atkal laivā, dodamies uz mūsu līci (sk., 1.dienu), bet konceptuāli nolemjam copēt jaunos ūdeņos. Laiks šodien ir silts, vējš pierimis, spīd saulīte un brīžiem var ķert arī kādu saulesstaru. Atrodam smuku krasta līniju, kur ir akmeņi, dziļums 2-3 m un spiningojam. Ķeras alatas uz rotiņiem (JST topā ir dzeltenā krāsā SALMO vizulis), tad es nolemju nomainīt kātu, kur man biezāka aukla un metāla pavadiņa, uzlieku rapalas pretzāļinieku dzeltenā krāsā un metu. Ups, zaceps! Domās jau lamājos, kad „saceps” sāk lēnām slīdēt pa kreisi – zivs ir galā! Aizdomas par līdaku apstiprinās. Lēni kā baļķis tā slīd pie laivas un tikai pie laivas nedaudz patrako. JST prasmīgi rīkojas ar uztveramo tīkliņu un tad seko fotosesija un atlaišana brīvībā. Nosveram – svari rāda 5,93 kg. Alatas turpina ķerties, trāpās arī asari, bet foreles klusē, laikam čuč. Diena takal galā un dodamies uz mājām. Plānojam rītdienu un nolemjam rīt doties kilometrus 65 no bāzes uz „slepeno” ezeru.

4.diena. Izguļamies. Rīts sākas ar jautrību. Arnis agrā rītā atklāj, ka Andris ir aizmidzis hallē pie TV, skatoties, nu to... nu TO... nu Formulu-1, tā mēs viņu nosaucām :-) Nedaudz paķircinām veco vīru, bet ir saprotams, ka pēc smagas darba dienas vajag tad pabaudīt zilos ekrānus un daili arīdzan:-)

Pa ceļam uz ezeru iebraucam Storuman veikalā, nopērkam greipfrūtus maizes cepējai, pāris aliņus un ūdeni. Laiks ir samācies, bet nelīst. Piebraucam pie ezera, tas ir skaists, klusums visapkārt. Es nolemju palikt starta vietā, jo mans nodoms ir izmēģināt pastas. Zivis lēkā, taisa riņķus un sākums ir daudzsološs – ir copes, ir foreles. Bet nelielas. Ēst var, bet tādas mēs laižam vaļā. Speciāli foreļu copei ar pastu esmu nopircis āķus bez atskabargām, tiešām atbrīvot zivi ir vieglāk. JST savukārt aiziet pa labo krastu, neatzīst to par labu esam, iet pa kreiso krastu. Pēc pāris stundām es iekurinu ugunskuru, to pamana izsalkušais JST un steidz ar lielām kilogramīgām alatām atpakaļ uz starta vietu pie manis, lai piedalītos foreļu un alatu degustācijā. Tās cepu cepampapīrā un folijā. Paēdam, iemalkojam dievišķo dziru un tad sāk līt. Kad tiekam līdz mašīnai, jau gāž pamatīgi. JST paliek snaust mašīnā, bet es pa lielo lietu, viegli ekipējies, dodos paspiningot. Nezinu vai lielais lietus, vai JST pie vainas, bet alatas man neņem. Atliek atpakaļ pa ceļam līdz mašīnai uzgrauzt kādu melleni un pat lāceni.
Bāzē satiekam vīru, kurš X upē ticis pie 3,9 kg smagas strauta foreles, apsveicam un bildējam! Es atkal nofilēju alatas (paņemtas ir tikai 4 lielākās), atkal smukos stienīšos (lai sievai prieks), tad vakariņas, ķiršu tabakas dūms un ejam čučēt. Rīt plānā atkal pārgājiens uz mūsu 2.dienas ezeru. Šoreiz no citas puses un citas vietas. Ak jā, tik ātri gulēt aiziet nevar, jo manā un JST starpā rodas karstas diskusijas vismaz 2 stundu garumā.

5.diena. Piebraucam nodomātajā vietā un brienam cauri mežiem, kalniem, purviem. Tiekam pie ezera, bet saprotam, ka no krasta te nav ko darīt. Ejam pa purvaino krasta līniju, atduramie pie ietekošā strauta, bet tam tikt pāri nevar (plats, mierīgs un dziļš). Jāiet ir pa strautu uz augšu, kamēr izdzirdam strauta čalošanu un lūk jau brasls. Tiekam pāri un atkal līdz ezeram. Atkal purvains krasts, atkal gar krastu un atkal viss tas pats. Beidzot atrodam vietu, kur noliekam mantas un ejam gar krastu spiningojot. Krasts ļoti pateicīgs – no sākuma sekls, bet pēc tam pietiekošs dziļums. Cope šeit ir laba. Tāpat kā 2.dienā, ķeras asari un foreles, lielākās pat 700-800 g. Es aizeju pat līdz Lielā Asara vietai, bet asari tur neķeras. Tur dabūju tikai mēra foreles. Lēnām dodos atpakaļ uz mūsu mantu vietu, jo ir jau pavēls un doma ir cept foreles. JST jau priekšā, vāc malku iekuram, bet nekurina, jo uguns ir manā kontrolē. Vaigs JST nedaudz bēdīgs. Izrādās, ka ejot pa veco tiltiņu pāri otrajam strautam, sapuvušais pālis ir lūzis un tam lūzis līdz ir JST smalkais spinings, pārvēršoties no 2-daļīga 4-daļīgā. Kurinām ugunskuru, „apbērējam” spiningu ar malku konjaka, tīram zivis un spraužam uz iesmiem. Foreles ir izceptas, līdzi mums ir arī maizīte, sīpoli, citrons un zivis var ēst kā šašliku no iesma – nost nekrīt :-) Tā teikt – tā lietiņa ir jāmāk. Pulkstenis jau rāda 22:00, kad dodamies atpakaļceļā. Atkal purvi, kalni, lejas. Plus kā papildus grūtības nāk līdzi zivis. Kaut neņemam tās daudz, bet savi 5 kg sanāk (4 foreles un 7 asari kūpināšanai). Nosvīduši un laimīgi, ka atradām ceļu, turklāt vēl izejot tieši pie mašīnas. Neticami! Dzeram ūdeni, kas palicis mašīnā un jau pēc pusstundas esam bāzē.
Bāzē viss labi, tikai Miša bēdājas par mašīnu, tā neiet. Arī tehnika mēdz pievilt. Galda teniss, sarunas, internets, nedaudz dienišķās „degvielas” un gulēt!

6.diena. Pēdējā diena, ko nolemjam pavadīt mierīgi, jo vakarā jāžāvē drēbes un jākrāmē mantas. Dodamies uz ezeru, kur copēsim no laivām un kur iepriekš bijuši mūsu sportisti un stāstījuši gan par asaru bariem, gan līdakām un alatām. Braucam iekšā, vējš ir liels. Mēģinām gar kreiso krastu, kur vējš nedaudz mierīgāks. Turamies metiena attālumā no krasta un mētājam. Vietas perspektīvas, bet ķeras negribīgi. Trāpās daži asari un alatas. Tad vienā līcītī uz Rapalas vobleri maskēšanās krāsojumā paņem smuka līdaka ap 3 kg. Tāpat jau kuro dienu pārliecināmies, ka metāla pavadiņa netraucē ne alatām, ne forelēm – ņem tikpat droši, bet akmeņu dēļ vairs neraujam vizuļus nost. Ar vienkārši pīto vai monofilo auklu griež nost kā ar nazi. Bez volframa/metāla pavadiņām var izmantot arī fluorkarbonu. Vējš pieņemas spēkā, arī līst nedaudz. Mazliet atpeldam no krasta, kad JST paņem 1,3 kg liela forele. Taisa sveces, skrien kā traka, kamēr beidzamā lēcienā ielec manis sniegtajā uztveramajā tīkliņā. Interesanti, ka šī forele ir sudrabaina ar melniem punktiem, līdzīgāka lasim. Citos ezeros bija brūnganīgas, zeltaini bronzīgas. Virzāmies pret stipro vēju uz māju pusi, kur norunātā laikā (pat ātrāk) gaida mūs Arnis ar mašīnu.
Esam atkal bāzē. Sāk spīdēt saulīte, es kurinu kūpinātavu, kur nokūpināt pāris foreles un asarus mājām, krāmējam mantas un taisāmies lēnām. Jāiet gulēt laicīgi, jo 4os no rīta jāceļas. Atvadāmies no visiem draugiem un līdz nākamajai tikšanās reizei!

Ne asakas!!! Jūsu Megafox

Pirmdiena 22 Jūlijs 2013 09:48




divi komentāri


Buks Buks - 22-07-’13 16:33

Nu feini:)!

Savējais Savējais - 22-07-’13 12:30

Nu izlasīju un sarijos siekalas. Garšīgs astāsts! Gan vizuāli, gan arī gastronomiski. Super!



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.