| Home |

Volga - Trofejas zandarts 2015

Veidojot savu blogu, joprojām pieturos pie domas, ka blogs ir mana publiska dienasgrāmata. Lai gan pēdējā laikā blogi ļoti bieži tiek izmantoti arī kā marketinga rīks. Piemēram, kā to piemin Laura O’Donnell savā blogā "Five Ways to Get Creative with Content Marketing".

Vakar atgriezos no īsa ceļojuma uz Krieviju, kur 6 dienas pabiju Astrahaņas apgabalā pie Volgas makšķernieku bāzē "Uspech". Tur notika kārtējais, nu jau 10-ais pazīstamā Krievijas makšķerēšanas speciālista Oskara Soboļeva piemiņai veltītais pasākums "Trofejas zandarts - 2015".
Atškirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pasākumā pildīju galvenā tiesneša pienākumus, šoreiz mana loma bija pieticīgāka - biju tikai kā viesis, mani pienākumi aprobežojās tikai ar atklāšanas karoga pacelšanu un īsu uzrunu noslēguma cermonijā. Copei ieplānota bija tikai brīvā diena pēc oficiālā daļas beigām. Taču tieši tad uznāca lietus un sagriezās tāds vējš, ka doties Volgā bija galīgi nepieņemami. Attiecīgi, nācās samierināties ar copes iespaidiem, gūtiem, klausoties makšķernieku stāstos un caur fotoaparāta objektīvu. Fotosesiju rezultāti būs redzami albumā.

Copes rezultivitāte kopumā bija ierastā līmenī - pirmajā dienā dalībnieki nomedīja un uz bāzi atveda 3 zandartus, kuru garums pārsniedza noteikto minimālo 65 cm normu. Lai papildus rezultātu vērtēšanai gūtu arī zinātniskas atziņas par lielo zivju dzīvi, šogad zinātnieku brigāde ar Kirilu Kuziščinu priekšgalā trofeju zivis speciāli marķēja un pēc svēršanas atlaida atpakaļ ūdenī.
Otrajā dienā tika uzrādītas 5 trofeju zivis. Lielākā no tām bija 75 cm gara (neskaitot astes spuru) un 6,260 kg smaga. Var teikt, ka lielie zandarti tika noķerti ar 2 metodēm - velcējot vai spiningojot ar džigu, kā mēdz teikt, džigojot. Abu veidu piekritēju rezultāti bija ļoti līdzīgi. Vienlaicīgi tika izvilkti vēl vismaz 5 trofejas izmēra zandarti, taču tie netika vērtēti, jo bija aizķerti aiz astes vai kādas citas ķermeņa daļas. Tipiski bija tas, ka saulainajās dienās lielie zandarti ķērās tikai īsu brīdi diennakts rīta vai vakara stundās.

Brīvajos brīžos un saviesīgajās vakara stundās, bija sarunas arī par politiskām tēmām, piemēram, par Ukrainu, Sīriju, Krimu, tāpat arī par dzīvi Krievijā. Jāatzīmē, ka makšķernieki pārsvarā cenšas izvairīties no politiski jūtīgiem jautājumiem. Parasti šāda attieksme ir diktēta ar bažām, ka atškirības viedokļos draugu starpā var izraisīt liekas emocijas un nevajadzīgas viedokļu sadursmes.
Tomēr izbēgt no politiskām tēmām nav iespējams un jautājumi paceļas ik pa brīdim, piemēram, visiem kopā vērojot, kā vienā Krievijas TV kanālā ar skaļiem aplausiem tiek pavadīts politologu un "ekspertu" diskusijas secinājums, ka Krievija PSRS laikos dotējusi visas padomju republikas, izņemot Baltkrieviju. Vai arī, kad pie galda izskan doma, ka konjaks daudziem ir kļuvis pārāk dārgs un jāpāriet atpakaļ uz pašdarinājumiem.
Kopumā nācās secināt, ka vienlaicīgi ar izsvērtiem un man saprotamiem viedokļiem netrūkst to, kas valstu attiecībās paļaujas tikai uz spēka metodēm, visās Krievijas un arī kaimiņvalstu problēmās vaino amerikāņus, bet par Latviju spriež pārsvarā tikai oficiālās informācijas vai, labākajā gadījumā, pēc krievvalodīgajos Latvijas mēdijos atrodamās "pareizās" informācijas. Tai skaitā par NATO bāzēm Latvijā, nacistu gājieniem Rīgā un krievvalodīgo apdraudējumiem. Par interneta troļļiem daudzi dzirdējuši tikai tā, pa ausu galam.
Līdzdalība pasākumā dalībniekiem ir relatīvi dārgs prieks, vienas ekipāžas dalības maksa ir 50 000 rubļu, visticamāk, tāpēc dalībnieku vidū gandrīz visi ir kāda biznesa pārstāvji. Lielākā daļa no viņiem ir optimisti, kaut gan daudzi ir nobažījušies par ievērojamo iedzīvotāju pirktspējas kritumu. Optimisma netrūkst to vidū, kas saistīti ar valsts uzņēmumiem, mazāk optimisma valda starp tiem, kas iesaistīti tūrisma biznesā.

Protams, atmiņā paliks atpakaļceļš no bāzes pie Volgas līdz lielajai šosejai. Lietus rezultātā 14 km garais lauku ceļš bija pilnībā, kā saka, izšķīdis, nekad nebiju tādu to redzējis. Normālas mašīnas bija spiestas nogaidīt un pa to nebrauca. Tikai, pateicoties speciāli aprīkotam vietējam busiņam-visūrgājējam, izdevās noturēties uz galīgi izjukušā ceļa un nokļūt līdz šosejai, lai laikā varētu paspēt līdz lidostai.


13. 11. 2015.

| Home |

Lucky John 2015 atskaņas

Savdabīgi vasarīgos laika apstākļos 11.oktobrī Babītes ezerā risinājās spiningošana kārtējā Lucky John festivāla ietvaros. Makšķerniekiem bija "vislabākā" laika apstākļu kombinācija - bezvējš, spilgta saule un pēc nedēļu ilgājiem austrumu vējiem katastrofāli zems līmenis ezerā. Attiecīgi, lomi bija visai pieticīgi (vērtētas tika līdakas virs 60 cm), lielāko 74 cm garo līdaku uzrādīja Andrejs Kordjukovs (attēlā), bet gandrīz visas SIA Salmo sarūpētās balvas tika vienkārši izlozētas starp dalībniekiem, kuri sagaidīja noslēguma procedūru.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!


18. 10. 2015.

| Home |

LJ 2015 dalībniekiem

LJ 2015 festivāla dalībniekiem tiks piedāvāti sekojošie mānekļi:
- LJ Joco Shaker jaunās gumijzivtiņas, izmērs 11.4 cm, astoņos dažādos krāsojumos, iepakojumā 3 gb.
- Peldošie vobleri Antira , 11.5 cm, sešos dažādos krāsojumos.
- Rotējošie vizuļi Lucky John Shelt Blade, 15g, sešos dažādos krāsojumos.

Mānekļus būs iespējams saņemt no rīta pie reģistrācijas (krāsojums tiks lozēts).

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

Uz 07.10.2015 pasākumā vēl ir piejamas 4 vietas, taču tikai ar personīgajām laivām.

Dalībnieku saraksts uz 07.10.2015.


02. 10. 2015.

| Home |

Par Lucky John 2015 pasākumu

Firma Salmo nupat pieņēmusi Nolikumu par gadskārtējā festivāla Lucky John 2015 norisi. Pasākums notiks 11.oktobrī jau pazīstamajā RMMB laivu novietnē Spuņņupē.
Visi noteikumi ļoti līdzīgi kā 2014.gadā. Dalības maksa 20 eiro, ar privātajām laivām 15 eiro. Pieteikšanās līdz 30.septembrim tikai pa e-pastu: jst[ETA]fishing.lv
Dalībnieku skaita limits 100. Kā parasti, priekšrocības tiem, kas pirmie piesakās. Šajā lapā tuvākā laikā būs pieejama arī detalizētāka informācija visiem, kas pieteiksies.
Nolikums

Uz 23.09.2015 pasākumā vēl ir piejamas 24 vietas, no tām 20 vietas ar personīgajām laivām.

Dalībnieki, kuriem ir speciālas vēlmes attiecībā uz laivu, tiek aicināti savlaicīgi pirms pasākuma apmeklēt bāzi un izvēlēties kādu no laivām, atzīmējot savu vēlmi pie bāzes pārzines.


09. 09. 2015.

| Home |

Par makšķerēšanas noteikumiem

Pirmā un svarīgākā problēma, kas būtu jārisina, pirms nodarbojamies ar MN jautājumiem un gribam kaut ko uzlabot mūsu ūdeņu saimniecībā, - jāpārkārto ūdeņu īpašumu pārvaldība.

Kamēr lielāko ūdeņu daļu nosacīti pārzinās valsts, kurai vēl ilgi trūks resursu savu īpašumu pilnvērtīgai pārvaldībai, nekas būtiski nemainīsies. Pilnveidošana būtu jāsāk ar to, ka iespējami daudz ūdeņu būtu jānodod pašvaldībām ar sekojošu to nodošanu makšķernieku klubiem. Saprotams, nopietnu klubu šodien ir ļoti maz un esošie ir relatīvi vāji, bez valsts atbalsta process var izstiepties daudzu gadu garumā.

Lai procesu paātrinātu, valstij ar likumu un MK noteikumu spēku būtu jāatbalsta vai pat mērķtiecīgi jāstimulē klubu veidošana, gan ar ūdeņu nodošanu klubiem uz labvēlīgiem noteikumiem, gan paredzot Zivju Fonda dotācijas darbīgiem vai jaunizveidotiem klubiem. Var droši prognozēt, ka tad veidosies klubi, kuri plašāk iesaistīs makšķernieku sabiedrību, jo varēs saviem biedriem noteikt gan reālas privilēģijas, gan pienākumus saistībā ar ūdeņu apsaimniekošanu, proti, sāksies kaut kāda dzīvība ūdeņu apsaimniekošanas frontē. Savukārt, pašvaldības funkcijās paliktu tikai kontrole pār nomas līgumiem. (līdzīgi kā tas šodien ir attiecībā uz LM)

Viens no pasākumiem, kas būtu papildus jāveic, ir izmaiņas nomas maksā. Lai ūdeņi nonāktu normālā apgrozībā, līgumiskajai nomas maksai būtu jābūt fiksētai un proporcionālai platībai vai ražībai, bet nevis kā šodien LM - procentos no apsaimniekotāja ienākumiem.

Pieredzes un labu piemēru, lai uzsāktu šo procesu, mums netrūkst. Riskus, protams, nevar izslēgt, arī makšķernieku sabiedrībā netrūkst nedz avantūristu, nedz diletantu. Taču vēl sliktāk ir, ja visi tikai sūkstās un diskutē 20 gadu garumā, bet ūdeņu apsaimniekošanā praktiski nekas nemainās.
Minētā pieeja ļautu krietni racionālāk risināt arī citus jautājumus, piemēram, piesaistīt investīcijas, tai skaitā dažādu projektu veidā, vieglāk risināt gan kontroli, gan sodīšanu par apsaimniekotāja noteikto režīma pārkāpumiem, lomu uzskaiti utt. Tos pašus MN apsaimniekotā ūdenstilpē varētu bez Ministru Kabineta iesaistīšanas relatīvi vienkārši izveidot pietiekoši efektīvus un vienlaicīgi atbilstošus gan visu iesaistīto interesēm, gan apsaimniekotāja kapacitātei.


31. 08. 2015.

| Home |

Reklāma

Ik pa brīdim parādās interese par reklāmas izvietošanu manā bloga lapā. Līdz šodienai izvairījos no tādiem piedāvājumiem, jo tiem nebija nekādas saistības ar makšķerēšanu. Taču nupat parādījās piedāvājums, no kura nespēju atteikties. Šodien lielākajai daļai makšķernieku ir kāds auto, bet reklāmdevējs ir visai pazīstama vācu firma, kura piedāvā rezerves detaļu tirdzniecību internetā un ir izveidojusi attiecīgu portālu www.rezervesdalas.lv rezervesdalas24.lv.
Firma cer, ka makšķernieku vidū būs daudz potenciālu klientu, kurus varētu interesēt jaunās iespējas. Kā parasti, šī servisa īpašnieki piedāvā plašu visdažādāko auto marku rezerves daļu klāstu un, protams, vislabākos piegādes noteikumus, taču par to visu vajadzētu katram pārliecināties pašam. Labprāt publicēšu atsauksmes par šo resursu.


05. 08. 2015.

| Home |

Pasaules čempionāti mušiņmakšķerēšanā videoklipos

Tieši pasaules čempionāti ir tā vieta, kur koncentrētā veidā var redzēt gan pašu modernāko mušiņmakšķerēšanas inventāru, gan racionālākās un efektīvākās mušiņmakšķerēšanas metodes. Pie tam mācīties var pat no šķietamiem sīkumam. Protams, jāmācās no labākajiem, pie tam der atcerēties, ka arī tur var sastapt šī sporta veida iesācējus.
Zemāk ievietoju saites ar videoklipiem, kuros var apskatīt notikumus pēdējo gadu pasaules čempionātos.

Videoklipu izlase par čempionātiem līdz 2014.gadam: 26 videoklipi.
2014.gada videofaili: Video 1 - Video 2 - Video 3 - Video 4 - Video 5
2015.gada videofaili: Bildēs - Video 6 - Video 7 - Video 8 - Video 9 - Video 10 - Video 11 - Video 12 - Video 13
2016.gada pasaules čempionāta organizātoru prezentācijas: Video 12 - Video 13


18. 07. 2015.

| Home |

Ceļojums uz Storumanu

Jūnija beigās nedēļu pavadīju makšķerējot Storumanā. Tur satiku itāļu makškerniekus un nupat izveidoju nelielu fotoalbūmu, kurš veltīts tēmai Itāļi Storumanā. Itāļu spiningotāji pēdējā laikā sāk pastiprināti apmeklēt Ziemeļzviedrijas, konkrēti, Storumanas puses ūdenstilpes, galvenokārt, lai izmēģinātu savu laimi lielo līdaku spiningošanā. Kā var redzēt no albūma, tas viņiem tīri labi izdodas. Pie tam visas līdakas pēc fotosesijas tiek atlaistas atpakaļ ūdenstilpēs.

Zemāk ievietoju albūmu Fishing in Storuman 2015, kurā lielos vilcienos var izsekot arī manas nelielās grupas gaitām Storumanā un, protams, arī rezultātiem. Laiks bija izteikti pavasarīgs, to var redzēt bildēs, piemēram, vienā attēlā pēc termometra rādījuma. 2014.gadā šajā periodā bija +35°C, mūsu brauciena laikā gaisa temperatūra neuzkāpa augstāk par +15°C. Attiecīgi, līdakas bija nupat nonārstojušas, tās atradās netipiskās vietās un nebija aktīvas. Vietās, kurās iepriekš bijām guvuši skaistus lomus, šoreiz palikām pilnīgi pa tukšo. Tāpat arī lielie asari un alatas, neskaitot sīkos eksemplārus, bija intensīvi jāmeklē, zivis pārsvarā ķērās naktīs, pie tam reti un neregulāri. Taču, neskatoties uz relatīvi sarežģīto copi, zivju mums netrūka.
Pieminētie itāļi, kuri dažas dienas vēl darbojās mūsu klātbūtnē, bija atraduši tālus ezerus, kuros nomedīja iespaidīgas līdakas svarā līdz pat 12 kG. Daži bāzes iemītnieki brauca makšķerēt pālijas, taču īstā lielo pāliju cope bija jau garām, pie tam makšķerēšana ar dabīgajām ēsmām neietilpa mūsu plānos.


09. 07. 2015.

| Home |

Babītes ezerā

1.jūnijā Babītes ezerā sākās kārtējā sezona, kad var spiningot no laivām. Sestdien, 6.jūnijā īsi apciemoju RMMB laivu bāzi pie Spuņņupes, lai palūkotos, kas notiek bāzē un arī ezerā. Kā apliecināja bāzes pārzine, lomi šogad esot krietni labāki kā 2014.gadā, līdakas 2-4 kg svarā neesot retums. Protams, sarežģījumus radot vējainais laiks. Manā klātbūtnē viens šī ezera zinātājs iznesa savu, pēc viņa vārdiem, normālu šīs sezonas lomu. Tātad, tikai jāiepazīst ezers un jādarbojas, tad rezultāti neizpaliks.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!


15. 06. 2015.

| Home |

Nedēļa Namsenfjordā

Nupat izveidoju albumu ar bildēm, kuras radās manā braucienā uz Norvēģiju

Slīdrādi var noskatīties arī tieši Picasa albuma vietnē.


31. 05. 2015.

| Home |

Aprīlis 2015

Jau labu laiku neesmu savu dienasgrāmatu papildinājis ar ierakstiem. Tā iznācis, ka nekādu pieturas punktu, ko atcerēties, ja neskaita jocīgās diskusijas par makšķerēšanas noteikumiem, kādu laiku nav bijis. Savukārt pēdējais mēnesis saistās gan ar skumjiem notikumiem, gan citiem, var teikt, sīkiem jaunumiem.
Marta vidū uz citiem medību laukiem aizvadījām mūsu trīsgadīgo vilcenīti Redu, viņai saasinājās problēmas, saistītas, visticamāk, ar iedzimtu barības vada deformāciju. Nevarējām iedomāties mūsu sētu bez nopietna sarga, tāpēc aprīļa sākumā te parādījās jauna dzīvībiņa - Dinga. Visticamāk, viņa kādu laiku būs manu jaunāko mūsu sētas fotogrāfiju galvenā varone.

Marta otrajā pusē LMSF gadskārtējā konferencē beidzot pateicu ardievas savam amatam makšķerēšanas sporta federācijas valdē un tagad, vismaz teorētiski, esmu brīvs cilvēks. Izskatās, biedrības vadības stūre būs labās rokās, esmu tikai apsolījis šogad padarboties kā projektu vadītājs un konsultants. Vēl atliek sakārtot biedrības RMMB lietas, biedrības galvenā bagātība ir laivu bāze Babītes ezerā, tai nepieciešams saimnieks. Pašreiz esmu meklējumos, lai atrastu sev nomaiņu, proti, kādu interesentu, kas uzņemtos biedrības vadību.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

Mazāk jaunumu copes jomā. Mušiņmakšķerēšanas sezonu atklāju 10.aprīlī. Šogad aprīļa sākums ir visai vēss, palaimējās noķert gandrīz vienīgo daudzmaz silto dienu un, kā pavasaros ierasts, ar grimstošo mušu nomedīt dažas 2,5 kg smagas karpiņas. Interesanti, šoreiz zivis ņēma pārliecinoši un konstatēt copi nebija nekādu problēmu. Nākamais mans nopietns copes mērķis - maija beigās brauciens uz Norvēģiju.

Tuvojotie jaunajai copes un, protams, arī fotografēšanas sezonai parādījās iespēja pārbaudīt Panasonic Lumix sērijas DMC-FZ200. Būtiska tā priekšrocība skaitās LEICA DC VARIO-ELMARIT 25 mm platleņķa objektīvs ar 24 kārtīgu optisko palielinājumu (25 - 600 mm, 35 mm ekvivalentā) un gaišumu f/2, 8 visā fokusa garumā. Secinājums, aparāts paver plašākas iespējas fotografējot apstākļos, kad ir vājš apgaismojums, tāpat salīdzinājumā ar manu līdzīgas cenu klases Nikon Coolpix P7700 (7x, 28–200 mm) būtiska priekšrocība ir Leica objektīva lielāks fokusa attālums. Taču DMC-FZ200 gabarīti ir būtiski lielāki, tā nav man ierastās kompaktklases ierīce un mani provizoriskie eksperimenti mani pārliecināja, ka neesmu gatavs tik lielu ierīci ņemt uz copi un pastāvīgi turēt gatavībā. Bet, kā jau medībās, ja fotoaparāts nav ik brīdi pieejams, jēdzīgus kadrus grūti nomedīt. Intriģējoši šodien izskatās DSC-RX100 II parametri un pie izdevības būtu jāpārliecinās par šī aparāta īpašībām.


18. 04. 2015.

| Home |

Ziņas no Norvēģijas

Kopš Norvēģija, konkrētāk Namsenfjorda apkārtne kļuvusi par vienu no manu copes ceļojumu galamērķiem, ar interesi sekoju ziņām par copi šajā fjordā, kurp mūsu grupa gatavojas doties maija otrajā pusē. Ienāk interesantas ziņas un, ja izdotos savākt kādu nelielu copmaņu grupiņu, varētu turp doties jau aprīlī.

Sākot ar janvāri apmeklējamās bāzes saimnieks Raivis regulāri informē par skaistiem eksemplāriem, nomedītiem pavisam netālu no viņa jaunveidotās bāzes. Nupat atkal saņēmu visai iedvesmojošus fotoattēlus, kuros redzams iespaidīgs vēl vakar saķertu paltusiņu un mencu loms. Kā stāsta Raivis, zivis šajās vietās var atrast visu gadu. Atliek cerēt, ka vismaz aprīlī un maijā tās nebūs pametušas fjordu. Parasti lielie bari, kuri gada pirmajā pusē no jūras fjordā ienāk uz nārstu, pēc nārsta pamazām izklīst, daļa pārvietojas uz jūru un lieli eksemplāri kļūst grūti atrodami.


13. 03. 2015.

| Home |

Dzīves virtuvē

Pēc ilgāka pārtraukuma, kad kādus 10 gadus nebiju apmeklējis Latvijas Radio namu Rīgā Domā laukumā, šodien tur pavadīju veselu stundu. LR2 raidījuma "Dzīves virtuve" ietvaros biju uzaicināts padalīties ar domām par dažiem ar makšķerēšanu saistītiem jautājumiem. Kopā ar LR2 reklāmu un zivīgu mūziku šo raidījumu var noklausīties arī internetā.


16. 02. 2015.

| Home |

Par MN v.1. jautājumos un atbildēs

Tā kā mans telefona nummurs ir 1188 datu bāzē, zvanu par MN tēmu netrūkst. Kopumā populārākie ir bijuši iesācēju jautājumi - vai ezerā......... drīkst ķert ar spiningu, copēt no motorlaivas, copēt naktī, kādi ir noteikumi, utt ?
Situācijas un arī atbildes var būt ļoti dažādas, tāpēc konkrētas atbildes uz šādiem jautājumiem parasti ir ūdenstilpes pārvaldītāja kompetencē, to izsaka MN 1.un 2.pants. Te var dot tikai vispārīgu recepti, kā nonākt līdz konkrētai atbildei.
Visos gadījumos, kad makšķernieks dodas uz nepazīstamu vietu, vispirms būtu jānoskaidro, kas pārvalda minēto ezeru - privātpersona, pašvaldība, rezervāts vai kāds cits. Pēc tam no pārvaldītāja var uzzināt, kādi noteikumi ir spēkā šai ezerā. Ja pārvaldītāju noteikt neizdodas, visticamāk, ka ezers ir valsts pārziņā un spēkā ir vispārīgās normas, proti, spēkā esošie makškerēšanas noteikumi.
Lai atrastu pārvaldītāju nepazīstamai ūdenstilpei, var izmantot Google meklētāju un noskaidrot pašvaldību, kurā tā atrodas. Pašvaldības parasti zin saimniekus un palīdz tikt pie noteikumiem.

Veidojot jauno MN projektu nācās ņemt vērā arī konkrētākus jautājumus. Zemāk ir to uzskaitījums un atbildes, kuras izriet no piedāvātā noteikumu projekta.

1. Vai peldošās ūdas ir atļautas?
Jā, ja nelieto citus rīkus, iekšējos ūdeņos drīkst izmantot 2 ūdas, taču tām jāatrodas makšķernieka kontrolē. Ja, piemēram, inspektors, kurš atradis ūdu, neredz un nevar fiksēt ūdas saimnieku, ūda ir bezsaimnieka manta un izņemama. Līdzīga ir attieksme pret gruntsmakškerēm vai ziemas makšķerēm, kuras makšķernieki dažreiz pietiekoši nekontrolē.
2. Kāpēc jaunajos noteikumos nav paredzēti ierobežojumi balansieru izmantošanai?
Balansieris, kuru lieto žibulējot, līdzīgi kā džiggalvas spiningojot ir pilnīgi normāls māneklis. Aizliedzama pēc būtības būtu tikai tā izmantošana, kā saka, zivju cemmerēšanā, kas novērojama atsevišķās zivju koncentrācijas vietās.
Taču cemmerēšana ir aizliegts zivju ieguves paņēmiens. Rīku, tai skaitā balansiera liegums neko nemaina. Likumpārkāpēji, kas to dara apzināti, ir izdomas bagāti un vienmēr centīsies izvairīties no soda.
Parasti tas izdodas, ja nav nodrošināti pierādījumi, kuru ieguve ir visai problemātiska. Lai sodītu rūdītus cemmerētājus, cemmerēšanas fakts reāli ir pierādāms tikai ar lieciniekiem vai filmējot. Cemmerēšanas māneklis ir viegli slēpjams pierādījums, - noraut aizliegto mānekli, piemēram, balansieri, lai slēptu pierādījumus, ja maliķim tuvojas aizdomīga persona, ir mirkļa darbs. Lielāku pozitīvo efektu var gūt, ja ūdeņu pārvaldītājs aizliedz makšķerēšanu potenciālajās cemmerēšanas vietās.
3. Kāpēc noteikumos nekas nav par tīklu izmantošanu?
Tīkli nav atļauto makšķerrīku sarakstā, to izmantošanu regulē citas normas. Pat atrašanās pie ūdenstilpes ar tīklu laivā vai bagāža var tikt uzskatīta par sodāmu pārkāpumu.
4. Kas ir autors šim MN projektam ?
Pēc būtības autors var būt arī nezināma persona, tam nav liela nozīme, noteicošais ir saturs. Jebkurā gadījumā MK noteikumu iniciātoram būs jābūt Zemkopības ministrijai. Projekts ir ilgstošas LMSF ietvaros realizētas domu apmaiņas rezultāts, tikai gala redakcija ir mana. :-)
Pārskats nav vēl nobeigts, tas tiks papildināts.

23. 01. 2015.

| Home |

Makšķerēšanas noteikumi (projekts v.1.)

Izmantojot par pamatu ZM sagatavoto MN projektu un ievērojot saņemtās idejas, izveidoju jaunu MN projektu, kuru piedāvāju kritiskai izvērtēšanai. Aicinu visus to vērtēt, kā saka, piekasīgi, tikai tad varam cerēt uz labu rezultātu.

Projektā izmantoti sekojoši postulāti:
MN regulē fizisku personu - makšķernieku uzvedību, tādēļ no tiem ir izslēgts viss, kas skar juridiskas personas, un, ko regulē vai būtu jāregulē citiem aktiem. Proti, viss, kam jābūt ūdeņu pārvaldītāju kompetencē, vai tie būtu LM organizētāji, vai pašvaldības, vai arī speciālā režīma uzturētaji, piemēram, dabas parki, ostas, pierobežas zonas, kuru kompetenci regulē attiecīgi likumi un normatīvie akti. No MN izslēgti daži arhaiski panti, kuri ir grūti kontrolējami ar sekojošu pierādījumu nostiprināšanu.
Protams, publiskojot MN, tie būs jāpapildina ar detalizētiem skaidrojumiem, kas izriet no šiem MN.
Pārskatamības pēc visu sakārtoju trīs lielās sadaļās - makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības. Šajā tekstā pēc būtības skarta tikai makšķerēšanas sadaļa. Izskatās, noteikumi pēc būtības ir ļoti īsi.:-)


I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas ( turpmāk - personas) Latvijas Republikas ūdeņos drīkst izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības zivju un vēžu, ieguvei savam patēriņam
2. Ūdeņu pārvaldītāji savas komptences ietvaros var noteikt kārtību, kura var atšķirties no šajos noteikumos noteiktās.
3. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām ir tiesības personai, kas var uzrādīt:
3.1. makšķerēšanas karti, izņēmums ir personas vecumā līdz 16 gadiem un personas, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdi;
3.2. dokumentu, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (vārds, uzvārds un personas kods), bet invalīdi - invaliditātes apliecību.
4. Par zivju un vēžu ieguvi šo noteikumu izpratnē tiek uzskatīta arī atrašanās ar zivīm un jebkādiem darba kārtībā esošiem zivju ieguves rīkiem ūdenstilpē vai tās tiešā tuvumā. Izņēmums ir pārvietošanās laivās Daugavā ....?J.S.
5. Personām, kuras veic zivju un vēžu ieguvi, ir pienākums sniegt kontroles pārstāvjiem pierādījumus par savām tiesībām makšķerēt, uzrādīt lomus un rīkus.

II. Makšķerēšana

6. Atļautie makšķerrīki ir visu veidu makšķeres, spiningi, mušiņmakšķeres, ūdas un ziemas makšķeres.
7. Visiem makšķerrīkiem jāatrodas nepārtrauktā makšķernieka vizuālā kontrolē. Nekontrolētie rīki tiek uzskatīti par bezsamnieka mantu.
8. Vienai personai makšķerēšanas reizē vienlaikus atļauts izmantot šādu skaitu makšķerēšanas rīku:
8.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi,
8.2. trīs makšķerēšanas rīkus jūras ūdeņos, ja visu rīku kopējais āķu skaits nepārsniedz astoņus āķus. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi.
9. Izmantojot zivju ieguvei makšķerēšanas rīkus, nav atļauts pielietot aizciršanas paņēmienu - cemmerēšanu, ja zivi aizķer ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes.
10. Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu, kas nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem, ar linuma acīm, kas nav lielākas par 10 milimetriem.
11. Makšķerējot izmantojami visi nepieciešamie palīglīdzekļi un paņēmieni, lai zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, kā arī attiecīgā gadījumā nekavējoties atlaistu ūdenī.
12. Makšķerēt atļauts visu gadu, izņemot tālāk norādītās zivis to saudzēšanas laikos:
12.2. lašus un taimiņus Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 metru no Rīgas HES un jūras ūdeņos, izņemot jūras ūdeņos no 1.oktobra līdz 15.novembrim;
12.3. līdakas - no 1.marta līdz 12.aprīlim;
12.4. zandartus - no 16.aprīļa līdz 31.maijam;
12.5. alatas - no 16.marta līdz 15.maijam;
12.6. sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) - no 1.oktobra līdz 12.novembrim;
12.7. salates (meža vimbas) - no 1.marta līdz 15.maijam;
12.8. akmeņplekstes - no 1.jūnija līdz 31.jūlijam.
13. Visu gadu aizliegts makšķerēt:
13.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:
13.1.1.jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā - 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā - 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonos - 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;
13.1.2.200 metru posmā virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, - iekšpusē starp moliem visā to garumā;
13.2. 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
13.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
13.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām;
13.5. kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās.
14. Vienā makšķerēšanas reizē vienai personai atļauts paturēt, ievērojot p.15.:
14.1. akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus - piecus no katras sugas;
14.2. ālantus, salates (meža vimbas), samus, strauta foreles - trīs no katras sugas;
14.3. alatas, sīgas - vienu no katras sugas;
14.4. taimiņus, lašus - vienu no katras sugas;
14.5. asarus, kas iegūti iekšējos ūdeņos, - piecus kilogramus;
14.6. asarus un plekstes, kas iegūtas jūras ūdeņos, un salakas, kas iegūtas jūras ūdeņos un iekšējos ūdeņos, - 10 kilogramus no katras sugas;
14.7. mencas - desmit;
14.8. pārējo sugu zivis - bez skaita un svara ierobežojuma;
15. Lomā atļauts paturēt zivis, kas atbilst šādiem pieļaujamiem garumiem (vai pārsniedz to):
15.1. lasi - 60 cm;
15.2. līdaku, taimiņu un samu - 50 cm;
15.3. salati (meža vimbu) un zandartu - 45 cm;
15.4. zuti - 40 cm;
15.5. strauta foreli - 30 cm;
15.6. mencu - 35 cm;
15.7. akmeņpleksti, alatu, ālantu, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts) - 30 cm;
15.8. asari, kas noķerts jūras ūdeņos, - 17 cm;
15.9. līni - 25 cm.
16. Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.

22. 01. 2015.

| Home |

Aicinājums

Mūsu grupā, kura gatavojas maija beigās doties uz copi Norvēģijā, negaidīti atbrīvojušās divas vietas, tāpēc aicinu interesentus izmantot iespēju un pievienoties mūsu grupai. Esam iecerējuši doties pa iestaigātu ceļu un apmeklēt mūsu paziņas Trondheimas virzienā. Copei gatavojamies veltīt 6 dienas, - 3 dienas Lavsnes un 3 dienas Namsenfjordā.
Ieskatu par to, kas mūs var sagaidīt, var rast apmeklējamo bāzu mājas lapās un arī šīs mājas lapas albūmu sadaļā, kur atrodamas saites ar fotoalbūmiem, kas radušies iepriekšējos braucienos.
Izmaksas ir cilvēcīgas un tikai pašizmaksas līmenī. Līdz Trondheimai lidojam ar lidmašīnu, transfēru no lidostas līdz bāzei nodrošinās nolīgts minibuss.

Vairāk informācijas var iegūt no manis :-)pa mob. tel. 29517507.


20. 01. 2015.

| Home |

Spārnotie teicieni

Relatīvi bieži iznāk klejot arī krievvalodīgajā Runetā. Tajā var atrast interesantas lietas. Šoreiz viena bildīte ar spārnotu frāzi, kura ik stundu tiek nomainīta.


17. 01. 2015.
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.