| Home |

Ziemassvētki

Visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Neilgu brīdi biju pazudis, jo gada nogale bija ļoti sapsringta.

Gada sākumā būšu atkal kopā ar visiem copmaņiem.

Megafox


Otrdiena 24 Decembris 2013 17:19

| Home |

Oskara Soboļeva memoriālā 2007

Skatoties JST bildes no Volgā notiekošajām sacensībām, atcerējos, ka 2007.gadā, braucot uz turieni rakstīju konspektīvu dienasgrāmatu. Tāpēc nostaļģisku jūtu vadīts, ielieku to šeit lasīšani un vērtēšanai.

Laika posmā no 17.novembra līdz 21.novembrim, es, J.L., un JST devāmies uz Krieviju, kur bijām piecu dienu ceļojumā pa maršrutu Rīga - Volgograda - bāze Uspeh pie Volgas -Rīga. Tur, pie Volgas (http://www.uspech.ru) notika vienas no lielākajā Krievijā organizētajām komerciālajām zandartu spiningošanas sacensībām (zandarti virs 65 cm), kas notika par godu leģendārajam aizsaulē aizgājušam Krievijas copmanim Oskaram Soboļevam (http://www.uspech.ru/memorial)
JST tur bija galvenais tiesnesis, bet J.L. līnijtiesnesis. Visu ceļojumu esmu ieskicējis dienasgrāmatas veidā.


17.11.2007.

7.00 – izbraucu no mājām. Pa ceļam iebraucam mājās pie jst un dodamies uz lidostu. Piereģistrējamies (pie sava klasesbiedra Ervīna māsīcas), izejam face-kontrol, tax free veikalā nopērkam katrs bacardi pudeli (reserve un oro) ciemakukulim sacensību organizatoriem. Manu pudeli ar čeku ieliek maisiņā un aizvalcē ar karstumu.

8.50 - izlidojam uz Maskavu, lidmašīnā pļāpājam, lasām Krievu avīzes. Lidojam 2 stundas un pēc Maskavas laika esam 12:00 tur. Mums jādodas uz otru Šeremetjevas lidostu – speciāls autobuss atiet 14.00.

14.30 - izejam kontroli Šeremetjevā-1 (jāģērbj pat kurpes nost), ieejam vietējā lidostas veikalā, kur viss maksā 3 reizes dārgāk kā Rīgā.

16.00 - iekāpjam lidmašīnā, kas ir pustukša. Stjuartes laipni piedāvā mums aizņemt brīvās vietas. Dodamies uz aizmuguri, kur 3 rindas ir mūsu - krēslus var paliekt gan uz priekšu, gan atpakaļ.

16.30 – laiks izlidot, bet nekā - tiek paziņots, ka ir salūzis kaut kāds „datčiks” un jāgaida ½ stunda, lai to nomainītu ... Kad tas tiek nomainīts, vēl 45 minūtes gaidām rindā uz skrejceļu. Foršā stjuarte piedāvā tēju ...

18.00 – paceļamies gaisā, lidojam, atnes ēdamo, paņemam pa 50 g krievu šņabja, tad vēl 50 un tad vēlreiz... paēdam, iedzeram, palūdzam vēl uzkost, mums laipni atnes, koķetējam ar stjuartēm, palūdzam vienreizējo trauku komplektiņu, ko aizvest bērnam, mums atnes veselus 4, bērniem prieks būs liels...

20.00 - esam Volgogradā, neviens mūs nesagaida, tualetē plūdi... Beidzot satiekam sagaidītāju un ar busu dodamies uz bāzi ... Līdz tai ir 270 km, bet jābrauc 4 ar pusi stundas, jo ceļš ir slikts. Izbraucam no lidostas un parādās liela ēka – „Klubs-kabarē Mouline rouge”  :-) Tālāk piestājam veikalā, nopērku šņabi pēc šofera ieteikuma („Zeljonaja marka”) – šoferis saka „jo dārgāks, jo labāks un grūtāk viltot”... Mašīnā klausāmies disku „Krievu roka leģendas”, disks dēļ sliktā ceļa visu laiku „lēkā”... Bet es uz ½ pusstundu pat iesnaužos ...

1.00 naktī - esam galā bāzē, Latvijai ir sākusies dzimšanas diena ;) Bet mēs – izsalkuši un noguruši, lienam zem segām un guļam, jo jāceļas 6.00.



18.11.2007.

6.00 - ceļamies, duša un 7.00 dodamies uz brokastīm – mannā putra, 2 vārītas olas, desa, siers un maize – vecais labais baltmaizes ķieģelītis, kas pie mums vairs nav ...

9.00 – sākas līnijtiesnešu (tā sauc tiesnešu, kas sēž katrā laivā ar pasākuma dalībniekiem) instruktāža; sīki izstāsta noteikumus (vizulim var būt tikai viens āķis – 1,2 vai 3-žuburu), modelē dažādas strīdu situācijas, apmāca rīkoties ar videokameru (pēc nolikuma katram tiesnesim tiek izsniegta videokamera, ar kuru jāfilmē zivs noķeršana – filmēšanai jābūt nepārtrauktai, t.i., lai redz zivi vēl ūdenī, kā to ieceļ laivā, mānekli ar vienu āķi un kā nomēra un atlaiž). Kamera vajadzīga arī dažādu strīdus situāciju risināšanai. Zandartu mērīšanai tiek izsniegtas skaistas koka „šālītes” ar atzīmi 65 cm (tas ir ieskaites zandarts, turklāt, bez astes, t.i., mērīts tiek tikai līdz vietai, kur pie astes beidzas zvīņas). Mums līnijtiesnešiem izdala džemperus, cepurītes un vējjakas ar memoriāla emblēmu.

12.00 – svinīgā atklāšana, fotografēšanās. Kopā memoriālā piedalās 28 komandas 2 dalībnieku sastāvā.

13.00 – pusdienas – zivju salātiņi, zupiņa, rīsi ar gaļu.

14.00 – mūs abus ar jst ved uz 2 stundu „plezīra” copi. Krastmalā džeki tīra 2 tolstolobikus – viens ap 7 kg, otrs kādi 15 kg. Braucam iekšā - vējš paliels, mums iedod saimnieka kuteri ar šoferi ar hondas motoru 90 zs, nepilnas 2 stundas pavelcējam, bet nekā, ja neskaita man 1 „zacepu”, kad sirsniņa ietrīsas... Ir pavēss, bet rīt sola -4 līdz -6... būs ko salt 8 stundas.

16.30 - esam krastā, stundiņu pasnaužam.

19.00 - vakariņas uz galda 6 cilvēkiem ir divas 0.5 l šņabja pudeles. Vakariņās – biešu salāti ar rozīnēm (nekādas vainas), tad nes pelmeņus... tad kartupeļu putra ar karbonādi Volgas gaumē :-) - gaļai pa virsu vārīta desa, tad tomāts ar sieru ... Atnes zandarta kotletes – ņam ņam.

20.00 – tiek izlozēti līnijtiesneši komandām, risināti vēl neskaidrie jautājumi. Maziņi strīdiņi, viss kā pie cilvēkiem ... Man tiek 27.komanda (pagaidām tik zinu, ka puiši ir mērojuši 2200 km).

21.00 - dodamies uz māju, rakstu dienasgrāmatu ...

22.00 – lienu gultā un miegu ciet.



19.11.2007.

6.00 - pieceļamies, ārā -6 grādi

6.30 dodamies brokastīs – miežu putra, desa, siers un rauga pankūkas, viss ir ok ... Mums (līnijtiesnešiem) izdala maisiņus ar „sauso paiku” un termosu, sasmērētas maizītes ar desu un sieru, kastītē kotletes un vārītas olas, maize, papildus maisiņā – delikatešu desa, bundža ar sarkaniem ikriem, pudele 350 g „Moskovskij konjak”, cepumi, vienreizējie trauki, maiss atkritumiem – serviss ir līmenī.

7.30 – dodamies uz upmalu, kur jau pulcējas dalībnieki. Laiks ir nežēlīgs – 7 grādi, esmu tāpēc arī nežēlīgi saģērbies... Laivā tieku ar 2 foršiem krievu puikām no Pēterburgas... Copējam (nu es gan tikai skatos), iedzeram konjaku, pļāpājam... copes nav un nav, tiek mainītas vietas un vobleri, tad viens noķer zandartiņu uz gramiem 500, pēc tam ap vieniem dienā otrs mazliet lielāku – ap 700 g ... Uztaisām smukas bildes un laižam zandartus paaugties ...
15.55 - 5 minūtes pirms finiša esmu krastā. Ko satiekam, neviens nav noķēris mēra 65 cm zandartu, daži dabūjuši līdakas 2-3 kg, ir noķerts tolstolobiks 25-30 kg.

16.00 - noskan fināla šāviens, kādas 5 laivu ekipāžas nokavē finišu. Kā izrādās, nevienam nav mēra zivs ... Jācer, ka rītdien kas tiks noķerts... Tagad beidzot var noģērbt biezās drēbes un nedaudz līdz vakariņām atpūsties.

19.00 – vakariņas – ēdināšana atkal ir glauna ... :-)

20.00 – izloze nākamajai dienu - tieku ielozēts ar 2 maskaviešiem Andreju un Mihailu. Tiesnešu kolēģija nolemj pagarināt sacensību laiku nākamajā dienā no 8 uz 10 stundām – starts 6.30 (brokastis no 5.00), finišs 16.30 ... Vairāk vai mazāk, bet visi dalībnieki atbalsta šo sacensību laika pagarinājumu... Paredzēts arī pusdienas pārtraukums 1 stunda no 12.00 līdz 13.00, bet diez vai kāds to izmantos... izrādās, ka 3 tiesneši ir saslimuši, bet 1 diskvalificēts par nesportisku rīcību :-) Paēdam vakariņas, pasēžam un lēnām dodamies pie miera. Es vēl pa ceļam ieeju pie saviem jaunajiem draugiem - pēterburgiešiem, kur sēž vēl 1 vīrs – Aleksandrs no Zlatoustas, piebeidzam konjaku ar citronu un sarkanajiem ikriem un es dodos gulēt ...



20.11.2007.

5.15 – ceļamies augšā, ejam brokastot. Laiks ir auksts, termometrs rāda -8 grādi

6.30 – vēl patumšs un gaismai svīstot paceļas bieza migla. Līdz ar starta šāvienu tikai dažas laivas aizpeld prom uz zandartu bedrēm, pārējās nedaudz kavējas (aukstuma dēļ nedarbojas motori, pēkšņā migla) ... Satieku Andreju, nonāku līdz laivai un skatos, ka šiem vīriem ir riktīgs kuteris (90 zs) ar divām sēdvietām ar vējstiklu un vietu, kur gan var kājās piecelties, gan arī atlaisties ... Mihails nedaudz kavējas, bet nu ir klāt un dodamies upē... Kādu pusstundu braucam lēni, kamēr izlien saulīte un migla izklīst. Atšķirībā no maniem vakardienas komandas biedriem, šie vīri šajā vietās copē ne pirmo reizi un pārzina vietas un dziļumus. Dodamies pa Ahtubu labu gabalu un tad sākam velcēt. No rīta sals bija nežēlīgs, no sākuma nevarēja pat normāli pavelcēt, viss sala ciet, kur nu vēl runāt par jebkādu džigošanu... Pirmā zivs ir knapi mēra līdaka, grami 800-900, tad trāpās neliels zandartiņš. Copes ir ik pa brīdim, velkot pie laivas, viens zandarts izskatās pēc ieskaites zandarta, tomēr Mihails neveiksmīgi iegremdē uztveramo tīkliņu ūdenī (jāpiezīmē, ka tīkliņa audums bija sasalis). Ahtubā makšķerējam līdz kādiem 13.00 (pirms tam pasēžot pāris bedrēs ar džigu – bez neviena piesitiena), pēc tam dodamies uz Volgu ... Kopā noķeram pa dienu kādus 10-12 zandartus, 1 līdaku, 1 karūsu un 1 tolstolobiku (12-15 kg). Tolstolobiks bija ļoti spēcīgs, iztina gandrīz visu auklu, „skrējām” ar laivu tam pakaļ (ciinja ar tolstolobiku, zandarts aiz skausta, melaimiigais podsacheks). Copējam kā NHL – līdz pēdējai minūtei un bāzē atgriežamies 16.29...

17.00 – visi jau ir krastā un izrādās, ka tikai 1 ekipāža ir tikusi pie mēra zandartiem – ir noķerti 2 zandarti, kopā gandrīz 8 kg. Zandarti ar laimīgajiem copmaņiem tiek bildēti turpat upmalā visādos rakursos ...

17.30 - dodamies uz mājiņu, pārģērbjamies, sakrāmējam vairumu savu mantu... Es aizeju uz bāru, sapērkos saldumus un 1 pudeli šņabja – „Kļovoje mesto” saucas ... :-) Tad atgriežos, ar jst paņemam atlikušo bacardi pudeli un dodamies uz kafejnīcu, kur jau daži sākuši svinēt nobeigumu ...

19.00 - sākas nobeigums – no sākuma tiek izsniegtas piemiņas nozīmītes pagājušā gada dalībniekiem (arī Ritai un Normundam tiek :-)) un līnijtiesnešiem, tad tiek izsniegti diplomi un piemiņas nozīmītes šī gada dalībniekiem (līnijtiesnešiem – tikai nozīmītes). Tad apsveic uzvarētājus – Sudakovus (atbilstošs uzvārds) – kuri saņem balvā 500 000 rubļu kā 1.vietas ieguvēji un vēl 50 000 kā lielākās zivs ieguvēji ... :-) Tā kā 2. un 3.vietas ieguvēju nav, organizatori paziņo, ka atlikušie 500 000 rubļu no balvu fonda tiek pārnesti uz nākamo gadu (tātad balvu fonds varētu būt 1,5 miljoni rubļu), kas ar vētrainiem aplausiem tiek atbalstīts ...

20.00 - sākas vakariņas, pēc brīža ārā ir noslēguma salūts, visi kārtīgi atpūšas ... :-) Alkohols un festivāla-memoriāla eiforija dara savu un daudzi gatavi jau šovakar nomaksāt dalības maksu nākamajam gadam  :-) :-) :-) Jst aiziet gulēt pēc desmitiem, es vēl līdz vieniem naktī morāli atbalstu jauniegūtos draugus... Rīt agri jāceļas ...



21.11.2007.

5.20 – mostamies, pirms 6iem ejam brokastīs. Pakaļ mums atbrauc tas pats šoferis un 6.20 dodamie ceļā, atkal 1 stunda aiziet riktīgi kratoties, bet tad jau esam uz asfalta. Es mēģinu gulēt un snauduļot ...

8.30 - apstājamies kādā pilsētelē, kur šoferis Aleksandrs saka, ka ir tualete un labs lielveikals. Dodamies ar jst veikalā un tiešām lielveikalam nav ne vainas - preču izvēle un cenas ir lieliskas, tagad rēķinu, ka bāzes bārā esmu pārmaksājis, bet mierinu sevi ar domu, ka tas taču normāli, bizness paliek bizness. Sapērku meitai Laurai visādas grāmatas, mājiniekiem saldumus un dodamies tālāk...

11.00 - esam Volgogradā un „čekojamies” iekšā... Atkal kārtīga pārbaude un tad jau esam lidmašīnā, šoreiz taas ir Arhangeļskas gaisa līniju/aeroflot piederošais gaisa kuģis TU-134... Ohohoooo! Bet ir OK, paceļamies – lieliski, stjuartes – lieliskas, uzkodas – lieliskas, nosēžamies lieliski un viss ir veiksmīgi beidzies. Sagaidām bagāžu un dodamies uz Sheremetjevas 2.lidostu, kur 5 stundas gaidīsim lidmašīnu uz mājām.


Otrdiena 12 Novembris 2013 16:29 Lietotie tagi: , , , ,

| Home |

Kā mēs braucām ziemeļnieces paķerstīt - II

Sveiki visiem! Turpinu ar Edgara G. (zināma arī kā Griezeejs) copes atskaites par copi Zviedrijā š.g. augustā 2.daļu. Jauku lasīšanu! Ne asakas!

Kā mēs braucām ziemeļnieces paķerstīt - II

Diena trešā. Možamies, brokastojam, kārtojamies braucienam uz Vilhelmina, Toņa Rezidenci Nr.2. Salīdzinoši ar iepriekšējo braucienu, nav tālu. 200km aptuveni. Pa ceļam apmeklējam dažus makšķernieku veikalus. Man, tā ka acīs cērtas, gribās lipgripu nopirkt. Ir plānots, ka vienu dienu arī foreļosim, tāpēc pēc viena Drauga ieteikuma, gribu iepirkt BlueFox Vibrax ar oranžu serdi. Vibraxi jau daži kastē ir, bet tā kopš bērnības neroterēju gandrīz nemaz, tad nu arī tik eksotiska krāsa, kā rekomendēts, manā īpašumā tiešām nav.

Uzklikšķini!
Jau pirmajā copesbodē BF Vibrax vēlamā krāsā atrodu, tik žēl ka mazu, #2. Nu bet, viens jāņem! Tik vien kā vietējā cena „iedzimto skopumu” atmodina. 49 SEKi par rotiņu!!!! Iepērcieties labāk LV! Bet, ko padarīsi, man šo vajag. Juniors bodē Salmo stendu atrod.

Ir jau jauki, ko pazīstamu ārpus satikt, tik mums neko no kātiem nevajag. Esam ekipēti pietiekoši. Atceros par lipgripu! Apskrienu stendus – pats neatrodu. Pasaucu gidu-veikalnieku un deklarēju, ka - I’m looking for lipgrip, Sir! Could You assist me please? Redzams, ka english saprot, bet vietējo ekspertu-takuzini mulsina vārds LIPGRIP. Man nāk prātā vēl viens šī devaisa angliskais nosaukums – BOGAGRIP. Arī nepalīdz. Tad metu iedzimto kautrīgumu pie malas, ar īkšķi un rādītājpirkstu satverot savu lūpu. Smaidīga atklāsme uzreiz ir vērojama laipnā veikalnieka sejā, un tieku pievests pie stenda, kurā vajadzētu būt. Nav. Man neveicas, vakar vēl esot bijis, ... Ar acs kaktiņu pamanu apģērbu stendā karājamies mazizmēra lietus jaku + bikses. Izsaucu Junioru uz mērīšanu – der. Tā kā pirms brauciena Windguru Vilhelminas apkārtnē nedaudz lietu piesolīja, tad Latvijā makšķernieku bodēs skatījos, ko piemērotu copei lietū Juniora izmērā. Naivi gan. Varbūt vajadzēja bērnu apģērbu bodēs ieiet :-)

 Nākamajā makšķerlietu bodē, ko apmeklējam, stāsta par lipgripu gandrīz analoģisks atkārtojums, bet īpašumā iegūstu BlueFox Vibrax Nr.3. Ne ar oranžu serdi, kā man rekomendēja, bet gan ar oranžu lapiņu. Nu vai tad zivs atšķirs serde vai lapa :-)

Ap 1/2dienlaiku ierodamies Vilhelminas villā. Feina māja! Un gāžam un vakara copi. Tonis ved mūs uz vietu nosacīti sauktu par U beloj skali / pie baltās klints.  Tonis izlēmis pievērsties saimnieciskiem darbiem, tāpēc mūs trijatā izlaiž pie ezera, bilst dažus ieteikumus, un dodas darbos. Vienā laivā Igors, otrā es ar Junioru. Sarunājam ar Junioru, ka šodien ķeram asarus. Atceroties, ka lielās vakar ņēma uz līču / ezera stūriem, tad iesākam ar līča, kurā laivas ūdenī ielaidām, stūru apvoblerēšanu. Man uz twitchu atsaucas tik daži ap 1/2kg asari, kuri neatnākot līdz laivai nokuļas. Mans 28g Ballists asaru trauslajām lūpām tomēr ir par bomīgu.

Igors izbraucot no līča devās pa kreisi. Pārbaudījuši līča ieeju, mēs sekojam pa gabalu. Kad panākam Igoru, viņš ir noenkurojies, un ziņo, ka asari ir. Apstājamies kādus 50m no viņa. Apakšā akmeņi, bet ne pārāk daudz. Juniors tik un tā pamanās pāris džiggumijas noraut. Uzlieku viņam uz līdaku špiņa 2daļīgu krenku. Krenks nostrādā jau pirmajā metienā.

Junioru gan uztrauc jautājums – Vai tad uz līdaku spininga var arī asarus ķert? Iesmaidu, un atbildu, ka dažas atkāpes no ierastā arī nostrādā :-) Pats arī gribu ķerties pie asarošanas, tik izskatās, ka jaunajai pītenei esmu piemirsis flourkarbona pavadu piesiet. Lai arī man nepatīk to laivā darīt, tomēr jāizdara ir, jo apakšā ir tīri daudz akmeņu, kas 5Lb „diedziņu” ātri pārrīvētu. Piesienu metru „ar kapeikām” 0.2mm un sāku ...

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

 

Ķeras. Ar dikti lēnu spēli uz katru otro / trešo metienu. Pagaidām šķiet, ka ļoti labi ķeras, kamēr abi nepiedzīvojām vakara nereālo asaru copi. Bet pagaidām arī šādi mums šķiet pat ļoti OK. Asari šajā ezerā tādi dzeltenīgi, un ar atšķirīgu strīpojumu.

Vējelis pavisam minimāls, tāpēc enkuru neizmantojam. Ja nepieciešams vietu piekoriģēt, ieslēdzu airus. Nav ko ar motoru troksni taisīt. Varbūt zivīm tas netraucē. Man gan – Enjoy the silence! Metrus 300 no mums kāda tiešām liela zivs nodod ar asti pa ūdens virsmu. Tā kā Tonis mūs par iespējamām meženēm, samiem, lašiem šajā ezerā nav informējis, tad skaidrs – vainīgā būs liela medījoša līdaka. Un kas var būt feināks par cīņu ar LIELO! Ar Junioru steidzam „rinķu uz ūdens” centra virzienā. Kāti un mānekļi tiek nomainīti uz līdaciskākiem, un sākam apmētāt līdakas iespējamās medību vietas. Līdakai mūsu vobleri neinteresē, bet netālu pamanām asaru baru, kas medī. Gan liels bars, gan lieli asari. šļaksti tādi, kādus asariem medījot Latvijā neesmu novērojis. Tālu gan ir, bet jāmet fiksi. Paķeru asarojamo špini un, pirmais galā jau pēc iemetiena.  Velkam abi ar Junioru vienu pēc otra. Vienu brīdi, ņemot no āķa nost Juniora noķerto asari, ar vienu acs kaktiņu pamanu, ka kāds mēģina nočiep manu spiningu, kura aukla nekustīgi bija pārmesta pār bortu. Reakcija nepievīla, un izvelku tikpat lielu asari, kādus vilkām diezgan tālu metot. Palūkojoties pār bortu, dzidrajā ūdenī redzu daudz un lielas kustīgas ēnas, kuras met lokus ap laivu. Un tiešām! Iemetot svārsta metienā silikoniņu 2 metrus no laivas, un nedaudz uztirinot, asars galā. Nereāla sajūta!

Arī Tonis, jau kopā ar Igoru, piestāj netālu, lai šajā nereālajā asarošanā piedalītos. Un nu jau diena iet uz beigām.

Izbraucam malā. šoreiz laivas uz piekabes un motoriem mašīnā nav jāliek, jo rīt esam nolēmuši atgriezties šajā pašā vietā. Ir feini būt Zemē, kur vari būt drošs, ka tev ko nenozags, kamēr tu neesi klāt. Un atkal Tonis cenšas mūs vakarā pārbarot. Plaukstas smeldz, jo nācās ņemt no āķa nost ne tikai paša noķertos spurainos, bet arī Juniora. Un abi mēs saķērām šodien tos dikti daudz.


Pirmdiena 28 Oktobris 2013 16:00 Lietotie tagi: , , ,

| Home |

Kā mēs braucām ziemeļnieces paķerstīt - I

Sveiki visiem!

Jāatvainojas par nelielu kavēšanos šajā blogā, jo darbi bija sanākuši ļoooti daudz :-)
Edgars G. (zināms arī kā Griezeejs) atsūtīja man savu copes atskaiti par copi Zviedrijā š.g. augustā. Aizraujošs un garš apraksts, kurā netrūkst arī inventāra lietu, tāpēc to ievietošu vairākās daļās :-) Jauku lasīšanu!

Kā mēs braucām ziemeļnieces paķerstīt - I

Janvāra vakars. Abi ar Junioru pa ziemu necopējam, bet par hobiju / copi arī šajā laikā var patrīt mēli. Nu nezinu, kuram no mums šī doma radās, bet abi piekrītam, ka vajadzētu kaut kur ārpus kopā pacopēties. He, bet man taču ir čoms Tonis, kurš makšķerniekus uz copi Zviedrijā ved!
Tātad jārīkojas! Manas vēlmes ir paķert līdaķus un asarus. Turklāt komforta laika apstākļos. Zvans Tonim un tiek nobukots nedēļu ilgs ceļojums jūlija beigās vai augusta sākumā. Arī +/- cena atrunāta.
Un sākās garais brauciena gaidīšanas laiks, kuru Juniors diezgan bieži pārtrauc ar jautājumu „Tēti, tu jau esi sakrājis naudiņu Zviedrijas braucienam?”. Kad uz māju atceļo jauns TV, Junioram panika - vai tik brauciena naudu tētis nav iztērējis?

Vasara tuvojas, tad iesākas, un nu jau arī brauciena datumi ar Toni atrunāti – 06.-14.augusts. Jāsāk likt čupā līdz ņemamais inventārs. Sev līdakām ņemu Salmo Ballistu 1.8m viendaļīgā garumā ar testu līdz 28g, MicroTechu 1.8m ar testu līdz 8gr, ar 3000šo Rareniumu un 1000šo Stradicu CI4 MFLu. Uz niknākā kāta 0.18 mm 832tais Sufix, jau 3šo sezonu strādā, uz asaru kāta 6Lb Unitiks. Unitiks, gan palicis tik īss, ka backinga mezgls jau metot izlido, tāpēc skatos pēc kā jauna. Un ieraugu jauno Salmo microauklu 5Lb izpildījumā. Junioru noekipēju ar 2.1m Salmo JigSpina kātu + mazākā izmēra X-Twitch spoli + 0.2mm Grand Rider (komplekts ar ko Viņš jau kādu laiku asarus ķerstī). Un ko šim līdakām?! Man acīs iekrīt mans vecais DS kāts, kurš agrāk bija 2.1m un 18g, bet nu ir par 20cm īsāks. Šaubījos gan, vai ar ātrās akcijas špini galā tiks savos 7 gados, tāpēc paņēmu vēl dažus iespējamos Juniora līdaku špiņa kandidātus, un devāmies pie H2O metienus patestēt. Un viss feini. Juniora metieni ar manu veco DS kāteli ir gan pietiekoši tāli un es pat teiktu, viņa vecumam ļoti precīzi. Šo kātu nokomplektējam ar 2007.gadā Spānijā pirktu spoli, uz kuras saglabājies jauneatcerosvairscik vecs, bet 10Lb PowerPro. Rezervei, janukas, paķersim līdz manu veco 1.8m X-Twitch kātu + vēl vienu 1.8m MicroTechu un Shimano Symetre spolīti diezgan izmantojamā izmērā gan līdaku, gan asaru kātiem.  Protams, ka 4tras nelielās Plano kastes ar vobleriem, gumijām + maišelis ar sīkmānekļu siliconiem tiek salasīti copes skapī. Jā, vēl sačoks / uztveramais tīkliņš tiek no skapja izvilkts. Tā diena ir pienākusi.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

Ar Junioru dodamies ostas virzienā, kur mantas un sevi izvietojam Toņa kunga busiņā. Un tālāk uz ISABELLE. Kompānijā esam 4tri: es, Juniors, Tonis un Igors. Ar Igoru pirms pazīstams neesmu, bet ja jau copmanis, tad būs OK, sapratīsimies.
No rīta, nokāpjam no prāmja un sākam 500km garo ceļu uz Apmešanās vietu Nr.1. Pa ceļam ieturam brokast/pusdienas vietā Dragon Gate. Kaut kāds ķīniešu pasākums ar muzeju, veikalu ... un „zviedru galda” tipa ķīniešu restorānu / bufeti. 138 SEKi un ēd cik vari + 1ns dzēriens.
Pa ceļam tiek novērota ceļazīme ar zivs attēlu. Izrādam interesi par tās nozīmi, tāpēc Tonis izlemj mums parādīt. Izrādījās lašu licencētās copes vieta.

Igors, kā jau lašotājs, sāk nervozēt un palūdz man noskaidrot - kur, par cik un kāpēc tik dārgi? Saruna ar vietējo nebija gara, jo, kā izrādījās, cope šajā vietā, A – zonā augustā ir iespējama tikai tad, ja licenci iegādājies janvārī / februārī. Licenču skaits šeit ir mazs, bet gribētāju daudz.

Kad sasniedzam Toņa Rezidenci Nr.1 ir jau pavēls, tomēr ar Junioru ielaižamies nedaudz špiņus izvicināt piemājas ezerelī. Lai arī esam brīdināti, ka šeit līdakas sāk ēst tieši pirms tumsas, jau pie mazākās krēslas dodamies krastā. Galvas vēdināšanas plāns izpildīts. Vakariņas, un gulēt. Igors bija tumsu sagaidījis, un vienu smuko arī dabūjis.
Otrā diena Zviedrijā. Uz piekabes tiek uzliktas 2vas laivas, busā 2vi motori un dodamies uz Melno Akmeņu ezeru (Na Čornije Kamņi). Līdakas un asari šajā ezerā esot neparasti tumši / melni. Toņa foto galerijā esmu tādus redzējis. Sākam ar asaru „jigošanu”, bet mans vecais, īsais, aiz slinkuma mājās nenomainītais Unitiks ..., un Junioram pārāk bieži Jigs ieķeras grunts akmeņos. Pārejam uz vobleriem un līdaku kātiem. Sev izvēlos Rapala Balsa Extreme lēnām uzpeldošu raustāmo, Junioram River2Sea / LuckyJohn suspendīgu 3daļīgu cranka / swimbaita krustojumu. Jau neatceros modeļa nosaukumu. Zinu, ka šis modelis strādā perfekti jau pie pavisam lēnas tīšanas, iegrimst ap 1.2m un dziļumu lieliski saglabā. Nav ko Junioram ar twitchojamajiem raustekļiem ņemties. Sākam ar lielakmeņu krāvuma apstrādi ezerā kaut kur pa vidu. Nekā. Tik voba uzsitiens pa akmeņiem laiku pa laikam liek cerīgi nedaudz iespringt.

Tonis ar Igoru dodas prom. Mēs ar Junioru arī, pa ceļam pārbaudot vienu krasta nogāzi. Atkal nekā. Dodamies gida / Toņa virzienā, kurš iekārtojies tīri feinam līcim pa vidu. Apakšā stingri akmeņains, ko redzam dzidrajā ūdenī. Vizuāli dziļumu grūti noteikt, tāpēc apjautājos Tonim, kura laiva ar eholotu ekipēta. Esot 2.5m. Tas mums der. Pat ļoti. Let’s Twitch!

Enkuru neizmetam, jo vējš gandrīz nekāds. Instrukcija Junioram – met uz krasta pusi! Metiens pirmais, un mans BX pie krasta aizķeras aiz zemūdens akmens. Atbrīvoju auklu, un ļauju tam pašam uzpeldēt. Skaidrs. 1/2metru no krasta šajā vietā nevajag mest. Metiens otrais, un kaut kas spītējas pret spoles ietīšanu. Līdaķis uz 3ar1/2 kg laivā. Tam seko tūlītējs un jaudīgs Juniora apkārtnes emocionālais apziņojums – TĒTIS LĪDAKU NOĶĒRA! LIELU!

Kad Juniors nomierinājies, iesaku arī viņam uz krastu mest. Un precīzi mest. Pieķeras. Junioram emocijas pa gaisu. Spoles rokturi tin pa nopietno. Kamēr es pa mierīgo pēc sačoka sniedzos, šis jau pie laivas pietinis. Par daudz pietinis. Pavadu rinķos ietinis, un ar augšējo spices rinķi pavadas karabīni atspiedis. Emocijas. Negatīvās ...

Žēl par šādām emocijām. Jāatrod mierinājuma teksts. Un tas ir:

- Bet klausies, šitā līdaka, ar vobleri lūpā, zini kā citām lielīsies, kāds viņai smukums ... Pārējām skaudīs, un šīs arī gribēs uzķerties.

Vēl viens iemesls šķībam ģīmim tomēr atrodas – man ļoti patika šis vobleris. Nomierinu ar faktu, ka man vēl kādi 3 tādi kastē ir atrodami.

Smaids atgriežas sejā, un Juniors spēj adekvāti noklausīties manu vēstījumu par to, ka jābūt mierīgākam, kad līdaka pieķeras. Un jo lielāka, jo pašam mierīgākam. Jāļauj spoles bremzei strādāt, un līdakai izskrieties.

Izejam uz līča un ezera robežu. Vizuāli nojaušams, ka kante dziļāka, tāpēc nomainu uz Lucky Craft Pointeru. Tam darba dziļums uz 1.5m, superīgs suspendīgums, kā arī ar šo var ļoti aktīvi strādāt. Tā teikt Power Twitching. Atkal man piesakas līdaka uz 3kg. Toņa un Igora laivā arī tiek līdaka iecelta, bet viņi tikuntā sadomā doties tālāk. Mēs sekojam.

Nākamais līcis ir lielāks. Dziļums, kā nojaušams, arī stingri lielāks. Kad piebraucam, Tonis un Igors jau sparīgi špinierē. Igoram cope. Pa gabalu izskatās, ka laivā 2-3 kg līdaka tiek iecelta. Mēs ar Junioru arī pāris reizes uzmetam. Pa tukšo, pagaidām. Toņa laiva tāda nervoza laikam, jo uzsāk ceļu ārā no līča. Sekojam Gidam. Uzmetu uz līča un ezera krusta, un ...

Bremze mierīgi, bet neapstādināmi tirkšķ. Aukla tiek nesta sānis uz dziļumu. Skaidrs. IR. Virs 5kg noteikti! Juniors jau paķēris sačoku un burtiski skraida pa laivu. Atgādinu par mierīgumu zivi izvadot. Nomierinās, neskraida pa laivu un it kā mierīgi noskatās, kā es ietinu, Viņa izvelk ... Kad zivs kārtējo reizi pievilkta pie laivas, Juniora iniciatīva ņem virsroku pār iepriekš noklausīto lekciju, un viņš ar sačoku zivi cenšas noķert. Seko zibenīga līdakas reakcija un tā atkal noslēpjas dziļumos. Labi, ka āķus tinumā neiepina. Tad būtu ... Turpinām. Bet pirms zivs atkal piedabūta pie laivas, lekcijas papildinājums – zivi ar sačoku neķeram, bet gan ar spiningu tajā ievadām, kad zivs ir tam pietiekami sagatavota / nokausēta. Esot skaidrs, un Juniors ar nekustīgi iemērktu sačoku stāv pie borta. Arī nekustīgam inventāram līdaka negrib tuvoties, un atkal pašaujas prom. Bet nu jau stingri mierīgāk. Atpakaļ nāk jau bez bremzes tirkšķināšanas. Ievadu to uztveramajā. Juniors ceļ un annonsē, ka nevar pacelt. Un labi, ka nevar, jo būtu sačoku salauzis. Svars, tomēr, izskatās vērā ņemams. Izstāstu, ka tagad pie laivas sačoks jāpievelk, bet laivā iecelsim aiz tīkliņa malām. Saprata. Tagad varēju attaisīt spoles lociņu, nolikt špini, un celt laivā.

Tiešām liela. Uz aci 7-8kg. Līdaka atrod sevī kaut kādas adrenalīna rezerves, un sačokā ārdoties pa laivas grīdu, galīgi pati sapinās uztveramā bezmezglu linumā, kurā saķerās arī visi Pointera āķi, kuri nav zivs lūpā. Sačoks liels, saliekams, bezmezglu linums ir saudzīgs zivij ... Bet paredzēts karpiniekiem, nevis līdaku ķerstīšanai ar vobleriem. Un kāda X (X – šeit un turpmāk tekstā, domāts kā pierastais nezināmais matemātikā) pēc es lipgripu mājās atstāju!?

Kamēr piņķēju līdaku, kas pa brīžam uzdod ar asti, ārā no tīkliņa, vējelis mūs ir papūtis atpakaļ pie līča / ezera pretējā stūra. Gandrīz vietā, kur Igors nesen noķēra līdaku. Saku Junioram - Nu jau līdz krastam var aizmest, tāpēc met! Iemet. Pa smuko ap 1/2metru no krasta līnijas. Es pievēršos līdakas un voblera atbrīvošanai.

Juniors paziņo, ka IR! Jā, spoles bremze tarkšķ, Juniors sparīgi tin. Jau padomāju, ka saceps / aizķere + jaunības cerīgais maksimālisms ... Bet nē, tā vieta, kur aukla pazūd zem ūdens, kustas dziļuma virzienā. Jap, tātad ir un pietiekami liela. Atkārtoju īso lekcijas kursu par mierīgumu, ...

Bet pats tajā laikā cenšos vobleri no zobiem atbrīvot, un sačoku no līdakas, jo vajadzība pēc uztveramā tīkliņa izmantošanas pieaug aptuveni ģeometriskā progresijā. Āķi no līdakas mutes kaktiņa dabonu ārā ātri, bet tā jau arī garos zobus linumā sakabinājusi. Jāņem talkā mutes atspiedējs. Zobi atbrīvoti, un līdaķis no uztveramā pārcēlies uz laivas grīdu pagaidām. Juniors tikmēr tīri labi stīvējas ar savu līdaku, bet šī vēl nepadodas un pie laivas nenāk. LC Pointera divu divžuburu vismaz 5 āķi ir nelietīgi saķērušies „bezmezglu” linumā. Laika izņemt nav, tāpēc atkabinu pavadu. Lai jau paliek vobs uztveramajā. Gan jau Juniora līdaka tur arī ietilps. :-)

Nu jau ar abām acīm pievēršos Junioram. Līdaka sāk pagurt un jau tuvojas laivai, bet ne tam bortam, pār kuru esam norunājuši zivi celt. Tur stāv spiningi, ko dotajā brīdī neizmantojam. Varētu jau ..., bet kārtība ir kārtība, un iesaku Junioram gar laivas priekšu zivi aizvadīt uz „izceļamo” bortu. Enkurs, kas varētu traucēt, arī taču nav izmests. Izvada. Bet tad jau laikam mazā Makšķernieka spēki ir galā, jo palūdz tētim asistēt. Malacis, ilgi turējās godam! Un līdaka godam nokausēta!

Nu ko, man vienā rokā špinis, otrā sačoks, neliels piestiepiens un JUNIORA PIRMĀ LĪDAKA LAIVĀ! Par manu uz aci ap 1kg mazāka, bet ..., bet pirmā zivs, ko Juniors noķēris, nokausējis, un dabūta laivā ir 6-7kg vērtē!

Cemme, jo saprotu, ka ūdensdrošo fočuku esmu otrā mugurenē atstājis. Ar gļotainajām rokām gar mobzi diez ko grābstīties negribas, tāpēc fiksi apslauku vienu roku, un uztaisu tik vienu foto ar mobilo. Diezgan nekāda sanāca, bet tie, kas atceras šos voblerus (garums kādi 10cm), sapratīs, kāds bija kopējais līdakas izmērs.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

 

Un atkal tā saudzīgā ņemšanās, vobleru, nu jau 2vu, griešana ārā no uztveramā. Pie velna, rīt nopirkšu jaunu lipgripu! Bet Juniors kaut arī noguris, bet vēljoprojām smaidu no sejas neizlaiž :-)

Tieku vaļā no otras līdakas, un beidzot arī pats varu pīppauzi uztaisīt. Koleģiāli laivā nolemjam, ka šo līci vajadzētu vēl apmētāt. Kādas 3 vēl dabūjām, bet to izmēri jau vairs nekādas, tikpatkā, emocijas nespēja izsaukt. Nu, LV tādas 2ar1/2nieces aptuveni, būtu jau kautkas, bet pēc šitām 2vām ... Redzu, ka Juniors jau tāds saguris. Nu ne jau makšķerēšanas entuziasma jomā. Viņam tik copēt un copēt, bet metieni kļuvuši tuvāki un stigri neprecīzāki. Un kašķīgāks arī. Nocopēts jau ap 9ņām stundām, tomēr. Izsaku priekšlikumu pamazām, vēl apcopējot vēlvienreiz iepriekšējo līci, doties uz ostu. Arī atkārtotajā piegājiemā 2.5m dziļajā akmeņainajā līcī izvelkam katrs pa vienai uz 3kg, un dodamies uz vietu, kur laivas nolaidām. Zvanu Toņa kungam, vēloties uzzināt Viņa laivas copes beigu grafiku. Atbilde ir aptuveni sekojoša – Igors uz copi sapsihojies un trebujet prodolžeņije banketa / vēlas turpināt copēt līdz tumsai. Viņi melnos, un lielus, asarus esot atraduši. Feini. Tad jau Toņa kungam būs ko kūpiņā iemest :-)

Slipa vietā ir noparkots vietējo izklaides plosts, uz kura ir galds, krēsli, grills, skapji, tam piestiprināti 2vi benzīna motori. Pa skaisto, lai feini dienu uz ezera varētu pavadīt. Es, kā jau postsovjets, nobrīnos, ka nekas nav aizslēgts, pieslēgts un bez signalizācijas :-) Kad ar Junioru visu ar savu laivu esam nokārtojuši, piemetos uz plosta rīku somu sakārtot, kā arī asaru špiņa veco pīteni uz Salmo jauno 5Lb microauklu nomainīt. Pēc maiņas piesienu 3gr svina bumbeli, kas pirmajā metienā aizlido kā lode. Auklai ir nozīme! Un izmēram arī!

Uzklikšķini!Kamēr gaidām Toni un Igoru, baudām brīnišķīgo vakaru pie ezera. Sāk satumst. Nogurums un gribas ēst. Zvans no Toņa, ka nu jau braucot.

Kad izbrauc redzu, ka melnie asari ir, lieli un kūpiņam pietiekoši. Nekas, rīt mēs ar Junioru „paasarosim” tikai nu jau citā ezerā. Sakraujam laivas uz piekabes, mantas, motorus somās un uz mājām. Pēc Toņa vakariņām, gardajām un apjomīgajām, tik gulta vien prasās. Brīdinu – uzmanieties! Tonis par Jūsu figūru nedomā! Baro garšīgi un apjomīgi! :-)


Otrdiena 22 Oktobris 2013 12:20 Lietotie tagi: , , ,

| Home |

Nedaudz par ēdieniem copes vietā

Sveiki visiem!

Darbu un citu apstākļu dēļ šoreiz nebūs copes ceļojuma atskaite, bet nedaudz par ēdieniem. Ceru, ka patiks apraksts un kādam lieti noderēs :-)

__________________________

Tie, kas ir bijuši man dažādās dzīves situācijās līdzās, zina manu attieksmi pret ēst gatavošanu.

Divas lietas es sen jau gribēju iemācīties gatavot – Burgundijas liellopa sautējumu un Rostbifu. Līdz Rostbifam neesmu vēl ticis (nu nevaru atrast sev piemērotu variantu, par kuru būtu drošs, ka neizbojāšu gaļu), bet Boeuf à la bourguignonne jau gatavošu atkārtoti.

Kā jau ierasts, nekad neņemos ar precīziem gramiem, litriem utt. Viss notiek „uz aci” + vēlāk redzēsiet, ka viss ir aptuveni un kāpēc tas tā ir.

Idejas gan smeļos dažāda veida receptēs, gan rakstiskās, grāmatās, gan video utt. Bet – tur ir tikai idejas, jo varianti ir dažādi, savukārt es gatavoju savu variantu. Un cilvēki saka, ka viņiem garšo.

Boeuf à la bourguignonne

Labi, ka ir man radinieki, kas strādā tirgū (paldies, Irēnastant! J), kas man piegādā svaigu gaļu. Tātad, es tiku pie gandrīz 2 kg liela jaunlopa mīkstuma, bet te jūs jautāsiet, receptē taču ir 1,7 kg. Nu, re, te ir tā, ka es vienmēr padomāju par rītdienu. Grami 50 aizgāja nebūtībā (dažas cīpslas un krikumi sunim), savukārt 250 gramus sagriezu smukās mazās šķēles, kastīte iekšā un uz saldētavu. Kad gribēsies ēst, atsaldēšu un pagatavošu vakariņas diviem (eh, romantika, sveces, vīns un liellopiņš :-)).

Labi, bet atpakaļ pie „burgundieša”. Gaļu sagriezu palielos gabaliņos, apkaisīju ar melniem pipariem un atstāju uz stundu ievilkties (oriģinālā versijā gaļu var marinēt vīnā, šoreiz nebija laika, jo rīt ciemos jānes gardums). Sagriezu kādus 10 palielus šampinjonus (šoreiz man brūnie trāpījās pa rokai, tad notīrīju 4 vidējus burkānus (nu nezinu, cik tas svērtu, pieņemsim grami 400 :-)), 2 ķiploku galviņas. Nu labi te atkal atkāpe (nu nevaru es normāli recepti uzrakstīt :-)). Tātad, vai zināt, kā visātrāk notīrīt ķiplokus? Uzliek uz dēlīša ķiploka galviņu, ar dūri uzsit virsū (es taču saku, pavāriem ir jābūt vīriešiemJ) – galviņa sadalās mazajās daiviņās J. Tad visu ieliek katliņā ar vāku (var arī izmantot bļodu) un krata ātri sekundes 10-15. Un viss, daiviņas ir notīrītas. Neticat? Pamēģiniet! :-)

Atkal es novirzījos. Tad visus dārzeņus pieliku klāt gaļai un vēl nedaudz apkaisīju ar melnajiem pipariem. Tad sagriezu bekonu. Notīrīju sīpolus. Viss, pietiek, laiks atvērt sarkanvīnu, viņam taču jāelpo, vai ne ? Klasiski esot ņemt šim ēdienam vīnu, kas gatavots no Pinot Noir vīnogām vai Beaujolais utt. Nu Rimi nebija, bet akcijā bija man tik tīkamais „ziemas” Jacobs Creek – Shiraz Greenache. Stiprs, smags un spēcīgs. Labi, īsāk sakot, labs vīns :-)

Labi, viss ir sagatavots, tagad sākas 2.daļa – cepšana. Uzkarsējam pannu, uzmet sagriezto bekonu (nu te atkal – 75 grami receptē tāpēc, ka paciņā bija 110 grami, bet es pagaršoju, vai nav vecs un dažas šķēlītes atstāju brokastīm vēršacu komplektam :-)), pielej nedaudz olīveļļu. Tad ņem gaļas gabaliņus, apvārta miltos un apcep viegli brūnus un kārto „pīlē” (bekona „kraukšķus” noliek maliņā, tie būs vajadzīgi vēlāk). Jā, vecā labā „pīle” ir laba manta. Pēc tam apcep dārzeņus (ķiploki, burkāni, sēnes). Kamēr tie cepas, uzvāru ūdeni un nedaudz apleju gaļas gabaliņus. Tad pievienoju apceptos dārzeņus un to visu uz plīts uzvāru. Tikko sāk vārīties, tā ņemu nost un iepriekš sasildītā cepeškrāsnī (175 grādi) lieku uz stundu (ir taimeris).


Nu ko, stunda ir pagājusi, virtuve sāk pīkstēt un es dodos turp. Jā, virums smaržo labi. Tagad piešauju laurlapu, smaržīgos piparus un vīnu. Atkal atkāpe – ja pudelē ir 750 ml, kāpēc tikai 600 ml ir receptē. Atbildu – principā receptē paredzēta pudele (750 ml), bet glāze vīna aizgāja garšas kārpiņām, jo visu laiku ir kaut kas jāgaršo, jo savādāk nekas nesanāks :-). Liekam vāku atkal virsū un atkal uz stundu tajā pašā cepeškrāsnī uz tiem pašiem 175 grādiem. Nu var atpūsties kādu laiciņu.

Nē, nevar viss, palikuši mums ir sīpoli un pētersīļi. Sīpoli ir jāsagriež un jāapcep. Gribam raudāt? Nē, pareizi! Tāpēc sīpolus paši negriežam, bet pasaucam Mr.Blenderi – 2,5 sekundes un lieta darīta :-)Tātad, kamēr „pīlei” iet otrā stunda, es apcepu sīpolus, kam pievienoju arī saujiņu ar pētersīļu lapām Un pataupītos bekona „kraukšķus”.

Otra stunda ir pagājusi. Atveru „pīli”, aromāts ir ļoooti labs. Pagaršoju, sāli nemaz nevakag (to pašā sākumā, bet pavisam nedaudz liku klāt). Pielieku sīpolus/pētersīļus/bekonkraukšķus un uzlieku vāku (joprojām nekas tur netiek maisīts kopā!) un ielieku cepeškrāsnī uz vēl vienu, t.i., trešo stundu. Bet! – cepeškrāsni izslēdzu. Attiecīgi „pīle” tur stāv tajā siltumā, kamēr temperatūra lēnām krītas.

Nu tad 4 stundas (1 h sagatavošana, 2 h cepeškrāsns, 1 h „final” sildīšana) ir pagājušas, es esmu izsalcis, jūs jau arī siekalu teciniet, nu pat tūlīt ēdīsim! Nekā nebija, mani draugi. Vakars ir beidzies, ejam čučumuižu lūkoties. Skumji, bet fakts. „Boeuf à la bourguignonne” ir praktiski gatavs, bet tikai praktiski, bet ne līdz galam. Viņam vēl pa nakti jāievelkas, jāsapņo skaisti sapņi, jādomā labas domas :-) Tātad šovakar mēs neēdam. Neviens :-)

Jauna diena. Liekam „pīli” uz plīts, uzvārām un tad 1 h lēnām izkarsējam (tā, lai virst, nevis vārās). Tagad gan viss – klājam galdu, liekam šķīvjus, pievārām klāt kartupeļus un vieglus salātiņus un aiziet. Par Burgundiju, par Franciju! Par pavāriem, par latviešiem! Par ēdājiem un slavētājiem!


P.S. Ā, pavisam aizmirsu! Kad veikalā pērkat vīnu sautējumam, jāpērk ir 2 pudeles. Jo klāt pie sautējuma jādzer tas pats vīns, ko izmantojāt sautējumā. Tad garša sasniedz savu pilnību :-)


1,7 kg jaunlopa mīkstuma
75 g kūpināts bekons
600 ml sarkanvīns
200 gr šampinjoni
400 gr burkāni
400 gr sīpoli
2 ķiploku galviņas
Melnie pipari, sāls, milti, laurlapa, 6 smaržīgie pipari, olīveļļa, pētersīļi.


Trešdiena 11 Septembris 2013 06:50 Lietotie tagi: , , , ,

| Home |

Torsvaag (Norvēģija)

Kā jau solīju, publicēju Alda C. atsūtīto atskaiti par copi Norvēģijā Torsvaag aprīlī.

„Sveiks, Lapsas kungs!  

Uzklikšķini!

No šī gada 15.aprīļa  veselu nedēļu makšķerējām Norvēģijas ziemeļos. Tik agrā pavasarī Norvēģijas ziemeļos nevienam no mūsu kompānijas iepriekš nebija nācies makšķerēt ,tāpēc bija neliels satraukums par gaidāmajiem laika apstākļiem, kādi mūs sagaidīs tajā galā. Ierodoties Torsvaag bāzē, visapkārt bija manāmas sniega kupenas, taču gaiss jau bija iesilis līdz apmēram +3 grādiem un spīdēja saule. Bāzes pārvaldnieks mūs informēja , ka ziema ir atkāpusies un pavasaris ir iestājies tikai pāris dienas atpakaļ. Laika apstākļi visumā copei bija piemēroti visas nedēļas garumā - gaisa temperatūra apmēram +5 grādi, vēja ātrums 5-8 m/s  un tikai vienu dienu netikām jūrā, jo vēja ātrums pārsniedza 12 m/s un piestātne bija slēgta.

Par pašu bāzi neko sliktu nevaru pateikt. Laiva laba, motors darbojās labi, eholote strādāja, gafi garie bija. Jā, varbūt mājiņas. Nav tik labas kā Zanzibārā, bet arī tur viss darbojās. Ledusskapis, kur saldēt zivis un zivju tīrīšanas galds vislabākais, kur esmu bijis Norge.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

Par copi. Lomos pārsvarā ķērās mencas 5-8 kg un jūras vilki 3-5 kg svarā. Tika noķertas arī jūras līdakas, pikšas, jūras vēdzeles. Katru dienu bāzē redzējām, ka kādai no copmaņu kompānijām lomos ir paltuss. Arī mums  izdevās tikt pie diviem paltusu mazuļiem 9,5 kg un 10 kg svarā.

Pēdējā makšķerēšanas dienā, tā teikt, trāpījāmies īstajā vietā un pareizajā laikā, kad ķērās mencas no 12-16 kg visiem vienlaicīgi. Vilkām... laidām vaļā...atkal vilkām ....gaidījām 25-kilogramnieci ,bet tā arī šoreiz nesagaidījām.

Lai tās padsmitnieces paaugās pa gadu ,un tad jau - uz tikšanos nākamgad!

Aldis C. un Co

Es tik varu piebilst, ka Torsvaag ir slavenākā vieta Norvēģijā, kurp dodas paltusu mednieki. Tāpēc gadu uz priekšu viss ir rezervēts. Ja izdomājat braukt, tad laicīgi. Šeit vairāk info - http://www.torsvaag.no/default_en.aspx. Jāpiebilst, ka bāzes īpašnieki izmanto vietas „slavenību” un cenas nākamgad paliek vēl lielākas.


Ceturtdiena 15 Augusts 2013 12:08 Lietotie tagi: , , ,

| Home |

Storumanā 2013.gada vasarā - atskaite!

Sveiki visiem!

Kā jau rakstīju iepriekš, tad kopā ar JST devāmies uz veselu nedēļu, lai baudītu copi Zviedrijā. JST jau bildes ielicis, bet es vakar beidzot piesēdos pie datora un uzcepu atskaiti.

Intro. Ilgi tika meklēts un pētīts lidojums, lai tiktu pēc iespējas tuvāk Storumanam. Rīga-Stokholma-Vilhelmina – tāds ir mūsu maršruts. No Rīgas uz Stokholmu lidojam ar www.norvegian.no un tad tālāk ar www.nextjet.se Viss labi saplānojas, ka uz otru lidojumu jāgaida tikai stunda. Iečekojamies, izdzeram pa gardam zviedru alum un pēc brīža jau esam Vilhelminē. Tur mūs sagaida pats Raivo un izmetot līkumu pie viena zviedru paziņas Vilhelminē, kurš pastāsta par copes iespējām, iedod karti un CD ar viņa uzņemtu video, jau pēc stundas esam www.copezviedrija.lv bāzē. Iekārtojamies kemperī un vakars paiet ātri, apzinot vietas, plānojot rītdienu un vienkārši vakariņojot un pļāpājot ar Raivo par dzīvi. Uzspēlējam arī galda tenisu, biljardu un gaisa hokeju, kas pieejams lielajā hallē.

1.diena. Mostamies, brokastīs putra, dažas sviestmaizes, es vēl dažas uzsmērēju pusdienām un JST ielej tēju termosā. Arnis mums iedod benzīnu un mašīnu un dodamies ceļā. Nolemjam pārbaudīt iepriekšējā gada copes reizes vietas. Pie 2 strautiem/upēm cenšamies noķert foreles, bet JST izvelk tikai vienu, kas tiek atstāta brokastīm. Foreļu vairāk nav, bet ļoti labi ķeras alatas, es tieku pie kilogramīgiem eksemplāriem un vissamocītāko atstāju vakariņām. Trāpās arī līdakas, bet šī viennozīmīgi mums ir alatu diena. Tāpat kā pagājušogad rudenī, arī tagad vasarā, secinājām, ka alatu lielums atkarīgs no rotera lieluma – jo lielāks roteris, jo lielākas alatas – ķērām pat uz 4 un 5 numuru un man pat ņēma uz roteri ar dubultlapiņu. Mājās uz bāzi vedam 2 zivis – good! Forele tiek iesālīta, alata uzcepta - diena izdevusies.

2.diena. Jau pagājušo gadu noskatījām vienu ezeriņu, kur neviens īsti nav bijis un kā jau īsteni zinātnieki, abi ar JST dodamies izziņas procesā. Mašīnu atstājam uz ceļa un ejam cauri mežam pie ezera. Takas praktiski nav, ejam augšā kalnā un tad lejā un tā vairākas reizes. Iet ir nogurdinoši, bet sasniedzam ezeru. Vējš ir pamatīgs, bet mētājam roterus – domājam, ka te varētu būt kāda forele vai pālija. Nekas neķeras, tikai 2 reizes manam rotiņam sekoja 15-20 cm lielas zivis, bet neņēma.

Aizejam līdz strautam un nolemjam pa to paiet uz leju – katrs pa savu krastu. JST bruņots ar brienamām biksēm, es - ar īsiem gumijas zābakiem, tāpēc nekur tālu netieku, jo mans krasts kļūst purvains. Bet paspēju noķert 2as plaukstas lieluma foreles. Dodos atpakaļ pie ezera un turpinu spiningot. Kādā 7ajā metienā ir ņēmiens un izceļu foreli uz 30 cm, tad vēl pēc brīža asaris uz gramiem 400. Zvanu JST, iedodu savas koordinātas un copēju tālāk. Asari turpina ķerties, kad atnācis ir JST, man jau 4 drukni asari. Es ķeru ar rotiņu, bet JST ar džigu – pietiekami smagu, jo vējš paliels, dzeltenīgā krāsā. Nepaiet ilgs laiks, kad pieķeras LIELAIS! JST velk atspēries, sviedru lāses pil gar brillēm un viņš man kliedz, lai palīdzu izcelt asari, vienlaikus to arī bildējot. Uztveramā tīkliņa mums nav, krasts ir akmeņains, bet milzu asara izvadīšanas operācija ir beigusies sekmīgi. Tādu monstru vēl nebiju redzējis, vismaz pusotra kilo svarā. Ķeram vēl asarus, eksperimentējam ar mānekļiem un tad jau pienāk vakars, kad jādodas uz mājām. Atkal pārgājiens un beidzot esam pie mašīnas. Maisā ir 7 smuki asari + Lielais – mums šodienai pietiks!
Bāzē viss ir labi. Baiba mums uzcepusi baltmaizi (maize garda vājprātīgi!!! Tāpēc lūdzām mūs ar to nodrošināt ik dienas :-)). Sveram asari – 1,74 kg! Rekordi ir krituši, gan Raivo bāzes, gan arī JST personīgais. Atbraukuši ir mūsu sportisti – Harijs R., Andis M., Agris R., Aleksandrs M.. Vakariņā taisu asaru tartaru (smalki sagriezta asara fileja (3-4mm), sīpoli, olīveļļa, pipari, sāls un kratām 40 minūtes), kuru visi slavē un no dažām filejām uztaisu filejas stienīšus līdzņemšanai uz mājām. Nedaudz konjaka asinsritei, Jägermeistera - miedziņam un ejam gulēt. Aizmigt nav viegli, jo visu laiku ir gaišs.

3.diena. Šodien atkal laivā, dodamies uz mūsu līci (sk., 1.dienu), bet konceptuāli nolemjam copēt jaunos ūdeņos. Laiks šodien ir silts, vējš pierimis, spīd saulīte un brīžiem var ķert arī kādu saulesstaru. Atrodam smuku krasta līniju, kur ir akmeņi, dziļums 2-3 m un spiningojam. Ķeras alatas uz rotiņiem (JST topā ir dzeltenā krāsā SALMO vizulis), tad es nolemju nomainīt kātu, kur man biezāka aukla un metāla pavadiņa, uzlieku rapalas pretzāļinieku dzeltenā krāsā un metu. Ups, zaceps! Domās jau lamājos, kad „saceps” sāk lēnām slīdēt pa kreisi – zivs ir galā! Aizdomas par līdaku apstiprinās. Lēni kā baļķis tā slīd pie laivas un tikai pie laivas nedaudz patrako. JST prasmīgi rīkojas ar uztveramo tīkliņu un tad seko fotosesija un atlaišana brīvībā. Nosveram – svari rāda 5,93 kg. Alatas turpina ķerties, trāpās arī asari, bet foreles klusē, laikam čuč. Diena takal galā un dodamies uz mājām. Plānojam rītdienu un nolemjam rīt doties kilometrus 65 no bāzes uz „slepeno” ezeru.

4.diena. Izguļamies. Rīts sākas ar jautrību. Arnis agrā rītā atklāj, ka Andris ir aizmidzis hallē pie TV, skatoties, nu to... nu TO... nu Formulu-1, tā mēs viņu nosaucām :-) Nedaudz paķircinām veco vīru, bet ir saprotams, ka pēc smagas darba dienas vajag tad pabaudīt zilos ekrānus un daili arīdzan:-)

Pa ceļam uz ezeru iebraucam Storuman veikalā, nopērkam greipfrūtus maizes cepējai, pāris aliņus un ūdeni. Laiks ir samācies, bet nelīst. Piebraucam pie ezera, tas ir skaists, klusums visapkārt. Es nolemju palikt starta vietā, jo mans nodoms ir izmēģināt pastas. Zivis lēkā, taisa riņķus un sākums ir daudzsološs – ir copes, ir foreles. Bet nelielas. Ēst var, bet tādas mēs laižam vaļā. Speciāli foreļu copei ar pastu esmu nopircis āķus bez atskabargām, tiešām atbrīvot zivi ir vieglāk. JST savukārt aiziet pa labo krastu, neatzīst to par labu esam, iet pa kreiso krastu. Pēc pāris stundām es iekurinu ugunskuru, to pamana izsalkušais JST un steidz ar lielām kilogramīgām alatām atpakaļ uz starta vietu pie manis, lai piedalītos foreļu un alatu degustācijā. Tās cepu cepampapīrā un folijā. Paēdam, iemalkojam dievišķo dziru un tad sāk līt. Kad tiekam līdz mašīnai, jau gāž pamatīgi. JST paliek snaust mašīnā, bet es pa lielo lietu, viegli ekipējies, dodos paspiningot. Nezinu vai lielais lietus, vai JST pie vainas, bet alatas man neņem. Atliek atpakaļ pa ceļam līdz mašīnai uzgrauzt kādu melleni un pat lāceni.
Bāzē satiekam vīru, kurš X upē ticis pie 3,9 kg smagas strauta foreles, apsveicam un bildējam! Es atkal nofilēju alatas (paņemtas ir tikai 4 lielākās), atkal smukos stienīšos (lai sievai prieks), tad vakariņas, ķiršu tabakas dūms un ejam čučēt. Rīt plānā atkal pārgājiens uz mūsu 2.dienas ezeru. Šoreiz no citas puses un citas vietas. Ak jā, tik ātri gulēt aiziet nevar, jo manā un JST starpā rodas karstas diskusijas vismaz 2 stundu garumā.

5.diena. Piebraucam nodomātajā vietā un brienam cauri mežiem, kalniem, purviem. Tiekam pie ezera, bet saprotam, ka no krasta te nav ko darīt. Ejam pa purvaino krasta līniju, atduramie pie ietekošā strauta, bet tam tikt pāri nevar (plats, mierīgs un dziļš). Jāiet ir pa strautu uz augšu, kamēr izdzirdam strauta čalošanu un lūk jau brasls. Tiekam pāri un atkal līdz ezeram. Atkal purvains krasts, atkal gar krastu un atkal viss tas pats. Beidzot atrodam vietu, kur noliekam mantas un ejam gar krastu spiningojot. Krasts ļoti pateicīgs – no sākuma sekls, bet pēc tam pietiekošs dziļums. Cope šeit ir laba. Tāpat kā 2.dienā, ķeras asari un foreles, lielākās pat 700-800 g. Es aizeju pat līdz Lielā Asara vietai, bet asari tur neķeras. Tur dabūju tikai mēra foreles. Lēnām dodos atpakaļ uz mūsu mantu vietu, jo ir jau pavēls un doma ir cept foreles. JST jau priekšā, vāc malku iekuram, bet nekurina, jo uguns ir manā kontrolē. Vaigs JST nedaudz bēdīgs. Izrādās, ka ejot pa veco tiltiņu pāri otrajam strautam, sapuvušais pālis ir lūzis un tam lūzis līdz ir JST smalkais spinings, pārvēršoties no 2-daļīga 4-daļīgā. Kurinām ugunskuru, „apbērējam” spiningu ar malku konjaka, tīram zivis un spraužam uz iesmiem. Foreles ir izceptas, līdzi mums ir arī maizīte, sīpoli, citrons un zivis var ēst kā šašliku no iesma – nost nekrīt :-) Tā teikt – tā lietiņa ir jāmāk. Pulkstenis jau rāda 22:00, kad dodamies atpakaļceļā. Atkal purvi, kalni, lejas. Plus kā papildus grūtības nāk līdzi zivis. Kaut neņemam tās daudz, bet savi 5 kg sanāk (4 foreles un 7 asari kūpināšanai). Nosvīduši un laimīgi, ka atradām ceļu, turklāt vēl izejot tieši pie mašīnas. Neticami! Dzeram ūdeni, kas palicis mašīnā un jau pēc pusstundas esam bāzē.
Bāzē viss labi, tikai Miša bēdājas par mašīnu, tā neiet. Arī tehnika mēdz pievilt. Galda teniss, sarunas, internets, nedaudz dienišķās „degvielas” un gulēt!

6.diena. Pēdējā diena, ko nolemjam pavadīt mierīgi, jo vakarā jāžāvē drēbes un jākrāmē mantas. Dodamies uz ezeru, kur copēsim no laivām un kur iepriekš bijuši mūsu sportisti un stāstījuši gan par asaru bariem, gan līdakām un alatām. Braucam iekšā, vējš ir liels. Mēģinām gar kreiso krastu, kur vējš nedaudz mierīgāks. Turamies metiena attālumā no krasta un mētājam. Vietas perspektīvas, bet ķeras negribīgi. Trāpās daži asari un alatas. Tad vienā līcītī uz Rapalas vobleri maskēšanās krāsojumā paņem smuka līdaka ap 3 kg. Tāpat jau kuro dienu pārliecināmies, ka metāla pavadiņa netraucē ne alatām, ne forelēm – ņem tikpat droši, bet akmeņu dēļ vairs neraujam vizuļus nost. Ar vienkārši pīto vai monofilo auklu griež nost kā ar nazi. Bez volframa/metāla pavadiņām var izmantot arī fluorkarbonu. Vējš pieņemas spēkā, arī līst nedaudz. Mazliet atpeldam no krasta, kad JST paņem 1,3 kg liela forele. Taisa sveces, skrien kā traka, kamēr beidzamā lēcienā ielec manis sniegtajā uztveramajā tīkliņā. Interesanti, ka šī forele ir sudrabaina ar melniem punktiem, līdzīgāka lasim. Citos ezeros bija brūnganīgas, zeltaini bronzīgas. Virzāmies pret stipro vēju uz māju pusi, kur norunātā laikā (pat ātrāk) gaida mūs Arnis ar mašīnu.
Esam atkal bāzē. Sāk spīdēt saulīte, es kurinu kūpinātavu, kur nokūpināt pāris foreles un asarus mājām, krāmējam mantas un taisāmies lēnām. Jāiet gulēt laicīgi, jo 4os no rīta jāceļas. Atvadāmies no visiem draugiem un līdz nākamajai tikšanās reizei!

Ne asakas!!! Jūsu Megafox


Pirmdiena 22 Jūlijs 2013 09:48 Lietotie tagi: , , , , , , , ,

| Home |

Storumanā 2013.gada vasarā


Ceturtdiena 18 Jūlijs 2013 16:54 Lietotie tagi: , , ,

| Home |

Cope Zviedrijā

Sveiki visiem!

Laiks iet ātri. Pavisam nesen biju Zviedrijas ūdeņos (pat darba dēļ neesmu pilnīgu atskaiti ievietojis par slepeno vietu :-) + arī dažas citas atskaites, bet būs!) un atkal dodos uz Zviedriju. Šoreiz kopā ar JST apciemosim Raivo un viņa bāzi Storumanā, tā teikt, lietderīgais tiks apvienots ar patīkamo.

Interesentiem info pieejams arī šeit --->>> http://www.copezviedrija.lv un http://www.storuman-fishing.ru/


Otrdiena 09 Jūlijs 2013 12:12 Lietotie tagi: , , , ,

| Home |

Cope Zviedrijas dienvidos

Ar nelielu pēc svētku nokavēšanos ievietoju Jāņa K. garo un interesanto atskaiti par copi Zviedrijas dienvidu piekrastes ūdeņos. Priecē, ka šāds copes brauciens saistās ar zivju resursu saglabāšanu (nu nav kur saldēt tās filejas!) un izbrīnu man radīja līņu esamība jūras ūdeņos. Ne asakas !

Sveiciens copmaņiem!

Nekāds rakstnieks neesmu, bet mēģināšu padalīties iespaidos un aprakstīt mūsu 6 dienu copi Zviedrijā. Copējām jūrā četratā uz dienvidiem no Nineshamnas. Precīzu vietu šoreiz apzināti nenorādīšu, jo copes vietas tiešām ļoti labas ! Braucām ar VW busu no Ventspils. Bijām nolēmuši šoreiz izmēģināt Stena Line prāmi maršrutā Ventspils-Nineshamna, bet pēc mūsu domām  labāk un arī lētāk tomēr ir no Rīgas uz Stoholmu. Tas nu tā, lai paliek katra paša ziņā ar ko braukt.

Nineshamnā esam jau no rīta un tāpēc pēc diezgan veiksmīga brauciena uzreiz atrodam labu bāzēšanās vietu. Kolēģis pirms tam ir pastrādājis ar „google maps” un apmēram jau sameklējis apmešanās vietu. Uz to gan tā īpaši paļauties nevar, jo bieži dzīvē tur viss ir daudz savādāk. Tā kā ar teltīm jeb „po dikomu” jau esam bijuši un esam 3.reizi, tad zinām, ka bāzēšanās un piebraukšanas vieta varētu būt ceļojuma lielākā problēma. Atraduši esam diezgan tuvu ūdenim ozolu ieskautu nometnes vietu. Ļoti, ļoti ātri tiek celtas teltis, salikti krēsli, galds un uzstādīts lielais pārklājs aizsardzībai pret lietu un pārējās sadzīvē noderīgās lietas. Šeit  uzreiz varu pieminēt, ka dēļ nesašķirotajiem atkritumiem tos vēlāk nebija kur izmest (atbrauca atpakaļ uz Latviju). Vēl ir jāzina, ka Zviedrijā vienā vietā var palikt tikai 24 h. Kāpēc tā, nezinu, bet to nu gan šoreiz pārkāpām. No sākuma gan pēc kādām 3 dienām bija domāts pārbraukt uz citu vietu. Nodrošinājušies šoreiz bijām labi (Užavas alus muca arī ietilpa pārtikas programmā), vienīgais, kas bija palicis mājas, bija cepamā lāpstiņa.

Uzklikšķini!

Pirmajā vakarā ieskrienot uz pāris stundām pirmās līdakas noķeram diezgan ātri, abiem ar kolēģi 8 gb. Lielākā ap 2,5 kg. Statistikas ziņā bijām diezgan precīzi, jo zivis pierakstījām un sadalījām pēc garumiem (izmantojām no iepriekšējiem izpētes braucieniem Grēgera izsniegtās atskaišu lapas) Beigās arī uzskaitīšu kopējo skaitu un zivju garumus.

Par katru dienu atsevišķi nerakstīšu, bet mēģināšu aprakstīt kopējo ainu. Zivis, kā jau ierasts Zviedrijā, klasiskajos zāļainajos līcīšos bija diezgan reti. Pārsvarā tās bija akmeņainās vietās ar kaut kādu zāli. Mēs šo zāli iesaucām par bruņrupuču zāli. Zāle līdzīga āboliņam, tikai brūna.

Nākamā copes diena mūs sagaidīja ar lietu un sabeigtu starteri mūsu 5 hp Hondai. Paldies Nipon auto, kas atsūtīja Zviedru dīlera kontaktus. Ar to gan nepietika, jo vēl zviedrs bija jāpierunā no jaunas Hondas izņemt mums vajadzīgo daļu laukā. Par to tika atalgots, ar cēsinieka sešpaku. Prieki gan bija diezgan īsi, jo jau nākamajā dienā jaunā detaļa arī pagalam. Vainu uz vietas tā arī neatradām, bet mūsu Honda turpmāk tika uzrauta ar enkura striķi (tam speciāli pat paredzēta vieta).

Uzklikšķini!Uzklikšķini!

Mēs pamazām sākām „atkost” līdaku uzturēšanās vietas, bet otra laiva tikmēr spītīgi mēģināj džigot. Pēc mūsu domām punktu šim pasākuma pielika reņģes, kas bija sanākušas ļoti lielā skaitā (vietējie ik pa brīdim kādā vietā vilka uz sistēmām). Daži asari arī tika noķerti, bet priekš Zviedrijas izmēriem tie bija asarīši. Vēl jāpiemin, ka kolēģi kaut ko virs kg vismaz izdžigoja. Tie bija 1,7 kg un 2 kg līņi uz rotiņu ! Džerkojot pa seklumiem, mēs tos redzējām, bet nodomājām, ka tie ir brekši.

Uzklikšķini!

Trešās copes dienas sākums iesākas ar 106 cm līdakas pievarēšanu, te gan jāpiemin, ka iespējas „aiziet” viņai bija reizes piecas. Redzot zivi ūdenī nospriedām, ka nu vienreiz ir 10-niece ! Galva ļoti liela, bet pati vēl pēc nārsta nepieēdusies un tikai 8 kg. Prieks vienalga, jo tagad esmu noķeris kolēģi, kam arī lielākā ir 8 kg. Neskatoties, ka pārsvarā džerkojam, tā arī vēl nav nācies pieveikt 10-nieci! Pēc foto sesijas viņa, protams, tika atlaista. Reaminēšanas process arī šoreiz bija ļoti īss, kādu minūti. Būs arī jāiegādājas sveramais maiss, jo šoreiz vēl nosvērām aiz žaunas (to darījām ļoti uzmanīgi un domājams, ka neko zivij nesatraumējām). Lai copes braucienam piešķiltu mazliet uguntiņu, katru gadu uzsaucam kādu balvu par lielāko zivi (šoreiz bija ļoti forša no pašas Vācijas ). Šoreiz balva pienācās man, par lielāko to pašu 8-toņnieci līdaku! :-)

Nāķamajās copes dienās kolēģi ļoti cītīgi strādāja lai man atņemtu blavu, bet man vēl izdevās pieveikt 6 kg līdaku (ap 1 m). Tikmēr kolēģis lika pretī divas līdakas 5 un 5,2 kg svarā (zem 1 m).

Kopumā varu teikt, ka džerki noteikti jūrā rulē :-). Abiem ar kolēģi mums 163 līdakas, no kurām tikai kādas 5 bija zemmēra. Pa lielumiem - 8kg; 6 kg; 5,2kg; 5kg; divas 4kg un 15 ap 2,5-3 kg. Otras laivas rezultāti bija daudz pieticīgāki, 14 līdakas, 2 līņi un 7 asari. Šeit gan jāpiemin, ka mums krietni atšķīrās makšķerēšanas veids un stils (ja tā var teikt).Īsāk sakot, mēs teritorijas ziņā apmakšķerējām reizes 6 lielāku teritoriju. Tāpēc arī atšķirība rezultātā.

Ņemiet par labu! Kā nu sanāca, tā sanācaJ !

Jānis K.

P.S. Vēl uz vienu lietu gan gribētu vērst uzmanību, ja reiz brauksim copēt uz kaimiņzemēm, tad izturēsimies kā civilizētiem cilvēkiem pienākas! Lai vai nu kā, bet mums pagaidām nav tādu zivju resursu kā zviedriem!

P.S.S. Šajā braucienā  ūdenī neatgriezties bija lemts  4 līdakām un abiem līņiem!”


Piektdiena 28 Jūnijs 2013 11:05 Lietotie tagi: , , ,

| Home |

Cope Ālandos - Hjorto

Artis G. atsūtīja man nelielu atskaiti par ciemošanos Mariehamnā, Ālandos maija vidū, kad neliela copmaņu grupa devās 4 dienu copes piedzīvojumos.

„Sveiki! Veiksmīgi esam atgriezušies, paldies par visu.

Laiks bija labs, vienu dienu nedaudz uzlija, bet pārējās dienas spīdēja saule, bet uz ūdens pavēss, krastā silts. Pirmajā dienā gājām uz līdakām, bet cope vāja, gadījās pa asarim, bet man noveicās, pirmajā un vienīgajā copē noķēru līdaku 6,5 kg, tas arī bija vienīgais eksemplārs visas copes laikā. Otrajā dienā nedaudz lija, bet ar līdakām nekā. Trešajā dienā uzgājām ļoti labas asaru vietas un tad jau maisam gals vaļā - visi priecīgi! Ceturtajā dienā visi devāmies tikai uz asariem, ķer un laid vaļā, protams, ka uz mājām arī paņēmām.

Par dzīvošanu. Esmu bijis Ālandos kādas desmit reizes, bet tādā pilī vēl nebiju dzīvojis, apstākļi ideāli, vietas ļoti daudz, liela virtuve, sauna, terases.

Tā licence, kas bija iekļauta cenā ir nekāda, mazi zvejošanas apgabali, nopirkām vēl, uz trīs laivām – 75 EUR. Zivju tīrāmā vieta varēja būt labāka, tikai pliks galds.

Laivām motori niķojās, daudz degvielas patērējām, ar to normu nepietika, parasti nav tā.

Viens enkurs pazuda, nenorāvām, vienkārši slikti piesiets. Domāju, ka saimnieki vainīgi, jo mēs jau enkurus nesējām. Vieta laba, uz asariem super, tā nebiju nekad atvilcies Ālandos.

Dzīvošana uz 10, iesaku arī citiem!”

Tie, kas bijuši tajās vietās, pēdējā laikā saka, ka līdakas tiešām ir palikušas mazāk, bet asari tur ir daudz un labi. Ne velti tur copmaņi ik ziemu dodas copēt uz ledus (arī es), bet kā lielākais mīnuss jāmin mazā zvejas teritorija un attiecīgi jāmeklē papildus zonas par papildus samaksu. Šeit ir arī iespējams noķert zandartus, brekšus, raudas, ālantus, sīgas. Kā redzams no atskaites, lielāki (virs 4-5 zs) motori patērē padaudz degvielas un vienmēr jābūt uzmanīgiem, pieņemot inventāru – vai motori darbojas/dzenskrūves ir, vai viss kārtīgi piesiets, nekas nav salauzts utml.

Par vietu un saimniekiem. Tik tiešām šī servisa ziņā ir viena no izcilākajām vietām Ālandos, to es arī varu teikt ar mierīgu sirdi, esmu tur bijis daudzas reizes. Marija un Pelle ir viesmīlīgi, smaidīgi, normāli runā angļu valodā (kā zināms, vietām Ālandos un SWE ir problēmas ar to). Interesentiem iemetīšu arī linku - http://www.visitaland.com/hjortostugor/en/towerhouse.

Protams, ka arī Fox Travel palīdzēs (tāpat kā Artim G.) norezervēt visu nepieciešamo (gan māju, gan prāmi, gan apdrošināšanu utt.), turklāt, klientam parasti neko nepārmaksājot (par to kādā no turpmākām diskusijām.

P.S. Joprojām aicinu arī citus sūtīt savus iespaidu, bildes un linkus par labām vietām. Padalies, neskopojies!


Ceturtdiena 30 Maijs 2013 10:08 Lietotie tagi: , , ,

| Home |

Tuvākie ceļojumi

Atkal ir krietni pastrādāts un lēnām gatavojos doties testa copes braucienā uz Zviedriju. Fox Travel sadarbības partneri piedāvā lielisku iespēju notestēt Zviedrijas vidienes ūdeņus. Ceļojumā dodamies 6 vīru kompānijā, laiks - 3.-10.jūnijs. Tad arī sekos atskaite.

Savukārt, pavisam drīz, 24.maijā, JST ar ikgadējo superkompāniju dosies uz www.zanzibarinn.no pie viesmīlīgā Pāla paķert kādu dziļūdens zivi un garšīgos krabjus. Ja turpinām par Norvēģiju, tad gaidu atskaites no divām copmaņu grupām, kas pabijušas slavenajos Torsvag ūdeņos - katra savā laikā un ar atšķirīgiem lomiem.

P.S. Vēl neesmu uzrakstījis par copi Dņestrā, bet tas jau pavisam drīz.


Trešdiena 22 Maijs 2013 10:35 Lietotie tagi: , , ,

| Home |

Plānotais lapas saturs

Sveiki visiem! Nedaudz biju izmetis līkumu ārpus LV (par nelielo copi Dņestrā drīzumā), bet tagad esmu atkal ierindā.

Ir pagājis pietiekams laiks un esmu arī domājis par šīs lapas saturu. Kaut arī sadaļa saucas "Ceļojumi", domājams, ka šeit būs ne tikai ceļojumi (mani, draugu, lasītāju - laipni lūdzu sūtīt aprakstus/bildes uz manu e-pastu), bet arī citas manas piezīmes par dažāda veida jautājumiem, pie tam daļa būs saistīta ar copi, bet daļa vienkārši manas filozofiskās pārdomas par dzīvi  un citiem jautājumiem. Piemēram, domājams, ka sniegšu ieskatu par tūrismu vispārraksturojošiem jautājumiem/novitātēm; gan jau ka neizpaliks kāds Fox Travel un Fox Cope piedāvājums (t.sk., kopīgi copes pasākumi - te arī gaidu informāciju uz e-pastu, ja kādam ir kāda brīva vieta - pievienošos pats vai arī palīdzēšu sameklēt līdzbraucējus); būs personiskās pārdomas ne tikai par copi, bet arī par citiem jautājumiem (receptes, juridiskās lietas, mūzika, sabiedrība); varbūt būs kāda akcija, konkurss, balvas...

Tādi ir mani plāni, bet skatīsimies, kā būs ar to realizāciju. Turam buru un ne asakas!


Pirmdiena 13 Maijs 2013 15:28 Lietotie tagi: , ,

| Home |

Vakars pie Lielupes un Gruzija

Vakars pie Lielupes.

Vakar, saņemot ziņas par milzu n-to vimbu lomiem, beidzot izdevās izrauties no darbiem un pus4os būt pie upes. Vieta - Lielupe pie Jelgavas. Laiks - 15:30-21:30. Mūsu 3 cilvēku kompānija ieradās pie upes. Lai tiktu no mašīnas līdz upes krastam, bija jāiet pa salmu/dubļu lauku. Līmenis bija paliels un bija redzams, ka no krasta būs grūti copēt. Sagatavoju pirmo grunteni, iemetu, 4 minūtes un pirmā vimba galā. To veiksmīgi izvelku, bet to nevar teikt par turpmāko copi - pavadiņas pārsēju pēc katra metiena, jo ķērās aiz ūdenī esošiem meldriem un zariem. Kāti man šogad vimbu copē - vienkārši karpu kāti 3,60 m ar baitranneriem un pīto auklu. Izmantoju gan parastus āķus, gan āķi, kur pavadā ir balta pērlīte, gan plastmas mormiškas. Ja godīgi, starpību šeit man šķiet nekāda. Ēsma - garnele (nolobu un griežu gabaliņos ar šķērītēm). Māris E. un Maija K. aizgāja uz augšu pa upi un atrada daudz maz normālu vietu. Lai gan sākums man bija spīdošs un likās, ka tik nu būs, copes nav un izdomāju mainīt vietu. Pa to laiku jau abi copesbiedri ir dabūjuši pa 2 vimbām. Jaunajā vietā pirmā cope nerealizēta un atkal iestājas klusums. Lēnām saule sāk rietēt, vējš nomierinās, ūdens paliek kā spogulis un lec vienkārši milzīgs Mēness (nebiju tādu redzējis, goda vārds). Tad arī man pienāk copes mirkļi un īsā laikā noķeru vēl 4 vimbas. Norma izpildīta un paliek jau tumšs. Svaigs gaiss paelpots, var atgriezties pie darbiem!

Gruzija.

Vakar saņēmu ziņu no Viestura B. Viņš pastāstīja par iespējamo copes braucienu uz Gruziju, aicinot mani un Fox Travel iesaistīties organizēšanā. Pēc papildus informācijas saņemšanas, pieņemsim lēmumu. Pats neesmu Gruzijā bijis, varbūt kāds var pastāstīt par copes iespējām vai arī ir gatavs pievienoties komandai, ja tāda tiks "sūtīta" uz šo mums draudzīgo valsti? Gaidīšu ieteikumus vai pieteikumus.

Tas arī īsumā viss, darbosimies tālāk. Ne asakas!


Piektdiena 26 Aprīlis 2013 13:02 Lietotie tagi: , , , ,

| Home |

Lapsas ceļojumi

Sveiki, draugi!

Ar JST piekrišanu te turpmāk rakstīšu es - Jānis Lapsa, daudziem zināms kā Megafox un tūrisma aģentūru Fox Travel un Fox Cope virzītājs :)

Pašlaik vēl domāju par sevis pozicionēšanu šajā lapā un drīz došu ziņu, ko varēsiet sagaidīt no manis un ko gaidīšu no jums! Ceru uz visu atbalstu!

Pagaidām - ne asakas!

Megafox


Ceturtdiena 18 Aprīlis 2013 16:26