< Makšķerēšana Latvijā - Fishing in Latvia
home   contact

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi Nr 89

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri iepriekšējiem raidījumiem.

03. 12. 2011.

| Atpakaļ |

LMSF 2012.gada pludiņmakšķerēšanas sacensību kalendārs

Nupat saņēmu Lietuvas žuklētāju vasaras kalendāru un salīdzinātu to ar mūsu sacensību plānu, tā, ka varu ielikt sacensību datumus, vietas vēl tiks precizētas, bet datumi mainīti netiks nekādā gadījumā, tā, ka varat sākt plānot savu vasaru... 1.kārta 12.-13.05. VENTA 2.kārta 02.-03.06. ??? 3.kārta 14.-15.07.LIELUPE 4.kārta 11.-12.08. ??? 5.kārta 22.-23.09.DAUGAVA + Baltijas kausa izcīņa 21.-22.07. Lietuva, Skirvite + Pasaules neolimpisko sporta veidu spēles 06.-07.07. Lietuva, Šauļi + Lietuvas čempionāts: 1.kārta 05.-06.05. Rusne, Skirvite 3.betonka 2.kārta 19.-20.05. Marijampole 3.kārta 09.-10.06. Kintai kanalas 4.kārta 30.06.-01.07. Panevežus r.Dubuliu 5.kārta 04.-05.08. Rusne, Skirvite 2.betonka + pirmais Latvijas čempionāts fīdermakšķerēšanā 18.-19.08. Daugava vai Lielupe Pats plānoju piedalīties visos šajos mačos, plus vēl Pasaules čempionātā Čehijā, Sensas kausā Krievijā un Draudzības kausā Baltkrievijā, izskatās, ka būs atkal forša vasara :)

24. 11. 2011.

| Atpakaļ |

ziemrudens vai rudenīga ziema

Svētdien kārtējo reizi izbaudīju cik mazā Latvija tomēr ir dažāda, braucu uz Gauju raudās, izbraucot no Rīgas bija +5 un lija lietus, ap Valmieru debesīs nebija vairs neviena mākonīša un temperatūra bija jau ap 0, nākot tuvāk Valkai -2, aizsaluši visi grāvji, upes attekas un pat pašā Gaujā mazākie līcīši bija pārklāti ar plānu ledus kārtiņu. Visu dienu spīdēja saule, bet zeme tā arī neatlaidās un jau no 2 pēcpusdienā makšķerei sāka salt ciet riņķi, braucot mājās atkal tas pats, Valkā -1, Valmierā 0, Rīgā +3 un apmācies.... nu dikti dīvaina padarīšana ir tie laika apstākļi. Pati cope bija diezgan kūtra, netiku arī īstajos robos, jo visur jau priekšā bija vietējie copmaņi, bet pāris kilogramus smuku balto sapalu salasīju tik un tā, šonedēļ vienu dienu jābrauc atkal, nav miera, redzēju kur vietējie velk superīgas raudas, pietam daudz velk, man tur notiekti ir jātiek pirmajam :), diemžēl ledus pagaidām nav un nebūs, tā, ka jāštuko ko un kur copēt, kā jūsu pusē ar baltajām zivīm ?

23. 11. 2011.

| Atpakaļ |

karūsas lēkā kā trakas....

Svētdien biju vienā no mazajām ostiņām karūsu medībās, piebraucām kādu stundu pēc gaismas aušanas un ieskatoties sēdošo copmaņu garajos ģīmjos un tukšajās zivju kulēs viss copes prieks bija uz izzušanas robežas, bet nu atbraukts ir, tad jāmēģina. Man līdzi no ēsmām bija tikai mannas mīkla saukta par boltušku ar krietnu ķiploku piedevu, ideāla karūsu ēsma vēlā rudenī, pirmo copi ieraudzīju pirmajā metienā, bet tā bija raudiņa, bet jau pēc minūtēm piecām tiku arī pie pirmās karūsas, rudens standarts, ap 200-250 gramiem, pamazām cope aizgāja, uztaustīju kā viņas kustās un uzvedās un varēja pa kadai lasīt, kas izbrīnija, ka karūsas lēkāja visas dienas garumā, pietam reizēm izleca arī tādas tuvu kilogramam. Kolēģis sākumā mēģināja uz motili, pārīti noķēra, bet tas arī viss, tikko pārgāja uz manu mīklu, tā process aizgāja duadz raitāk. Vienu vārdu sakot līdz 15, kad taisījāmies mājup, man bija gandrīz pilns 17 litru spainis ar smukām karūsām, lielākās ap gramiem 600, bet vidējais izmērs 250-300 grami. Interesanti, ka ķērām zivis nepilna metra dziļumā, lai arī tajās vietās dziļums bija i 2 i vairāk metri, tauta kā sēdēja ar gariem ģīmjiem, tā arī palika sēžot, pa dienu noķerot 2-5 karūsas, tagad atliek minēt kāpēc mums ķērās, vai tiešām mīkla ar ķiploku, jo kaimiņos stāvošais onka neizturēja un atnāca aizņemties manu mīklu un arī sāka ķert, mazāk, jo viņam bija rupji rīki, bet tomēr ķēra, citiem copmaņiem arī bija mannas mīkla, bet zivis viņu ēsmu praktiski ignorēja, tā, ka uzmini nu...... Lai nu kā, bet ķiploku es nepažēloju :), degunu burkā iebžt nevarēja, rokas vēl otrā dienā smaržoja...., bet tas atmaksājās un sakat ko gribat, cepta un pēc tam krējumā pasutināta karūsa ir dievīgi garšīga :)

15. 11. 2011.

| Atpakaļ |

Burtnieks

Vakar ar Lideru Pēteri filmējām raidījumu par rudens velci, visumā jau copju maz, mums ar Egīlu laivā 4 mēra līdakas, Pēterim 5, bet viena 8,7 kg :-), tā, ka trešdien būs gana skatāmi kadri raidījumā. Kas interesanti, visām līdakām vēderi pilnīgi tukši, zarnas sarāvušās čokurā, zivis nav barojušās jau labu laiku, vai nu drīzumā būs laba cope, vai nu kaut kas ar to rudeni nav īsti kārtībā ....

11. 11. 2011.

| Atpakaļ |

tuvojas ziema...........

Nupat atgriezis no Baltkrievijas, kur notika ikgadējās sacensības pludiņmakšķerēšanā Serova kauss, jeb tautā saukts par draugu kausu, ar katru gadu dalībnieku paliek vairāk un vairāk, šogad piedalījās jau 73 dalībnieki no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas, no mūsu lepnās zemes biju es viens pats. Sacensību organizācija, kā vienmēr, bija visaugstākajā līmenī, arī pati valsts man ļoti patīk, lai tur saka ko grib, lai tur ir daudz it kā lieku lietu, tomēr ir arī ļoti daudz labu, pie mums sen aizmirstu lietu, piemēram valsts standarti pārtikas, medikamentu un citās ražošanās, pakalpojumus u.t.t., izskatās, ka arī liela daļa iedzīvotāju (vienkāršo mirstīgo) ir apmierināti ar to, ka desa garšo pēc desas, ka ir darbs, lai vidēji apmaksāts, bet darbs ir visiem, ir reāli procenti kredītiem, ja kas, tad vidējais tautas autoparks, uz aci, ir jaunāks kā pie mums. Toties cenas viesnīcās un restorānos, lai arī ir krietni pacēlušās, tomēr vēl aizvien priekš mums ir ļooooti patīkamas, piemēram tikko šogad uzceltā ēdnīcā ,blakus maču vietai, airēšanas kanālam, pusdienas no 3 ēdieniem, lielas porcijas, maksāja 2,5 dolāri, tātad ap 1,3 latiem, par viesnīcu, dzīvoju 2vietīgā numurā viens pats 5 naktis, samaksāju mazāk kā 100 dolārus, tātad ap latiem 45, tas bija 5 km no Minskas. To visu rakstu tāpēc, ka ja plānojat sev kādu atvaļinājumu un jums nepietiek naudas Arābu emirātiem vai Kiprai, tad ļoti iespējams, ka tāds nedēļas brauciens pa Baltkrieviju var sniegt daudz patīkamu emociju pat par salīdzinoši mazām izmaksām,'no Rīgas līdz Minskai, ja braucam caur Viļņu (labāks ceļš un tuvāk) ir mazāk par 500 km, degvielas cenas Baltkrievijā ir tieši 3 reizez mazākas kā pie mums, dīzelis maksā ap 30 santīmiem abet redzēt tur ir daudz ko.....
Prasīsiet kā ar rezultātiem, šoreiz švaki , it kā viss bija ok, bet izloze neļāva tikt pie rupjākas zivs un nācās karot ar mazām raudiņām un ašukiem, bet nekas, gan nākamgad atspēlēšos :), jo noteikti braukšu atkal, tur ir dikti forši.

Nāk ziema un tuvojas LR čempionāts zemledus makšķerēšanā, lielos vilcienos nekādu izmaiņu nolikumā nebūs, 3 kārtas, startē tikai komandas 5 cilvēku sastāvā, dalības maksa no komandas par vienu kārtu 50 ls, sacensību kalendārs tiek gatavots un tiks drīz publicēts, 1. kārta paredzēta Ungura ezerā pie Cēsīm, 2. kārtā Limbažos Lielezerā, 3. kārta Rīgā Ķīšezerā, ja vien ziema neieviesīs savas korekcijas, tad viss notiksies .
Bēdīgāk pat reiz iet ar Latvijas izlases startu PČ Kazahijā, ir noteikts sākotnējais izlases sastāvs, bet šīs ziemas startam finansējuma nav, no LMSF līdzekļiem varēsim nosegt vien nelielu daļu , aptuvenās viena sportista izmaksas ir ap latiem 800(lidojums, viesnīca, dalība, pārtika, ēsmas), + vēl izlases forma (ap 150 ls) tāpēc lielākā finasu nasta gulsies uz pašu sportistu pleciem , tāpēc, ja neizdosies atrast papildus finansējumu komandai vai sportistiem individuālos sponsorus, izlases sastāvs var mainīties, jo jau ir cilvēki, kuri it kā šogad sākotnēji izlases kandidātos nav iekļauti, tomēr ir gatavi pa savu naudu braukt. Skumji, bet fakts, diemžēl mazo valstu liktenis ir tāds, ka ne vienmēr var aizbraukt tā brīža spēcīgākie sportisti, var daudz runāt kā būtu jābūt un kurš pie tā visa ir vainīgs, tomēr tas neko nemaina, tāpēc ja šo lasa kāda lielāka uzņēmuma pārstāvji, lūdzu apdomājiet vai jūsu uzņēmums nevar ziedot kādu nelielu summu izlases startam PČ, kopējā nepieciešamā summa ir ap 5000 latu.

27. 10. 2011.

| Atpakaļ |

Itālija ...........

esam atgriezušies no Itāļu zemes, kur, pateicoties Latvijas Valsts mežu atbalstam piedalījāmies Pasaules čempionātā pludiņmakšķerēšanā, uzreiz teikšu, ka gāja mums tik slikti, ka pirmās dienas pat runāt negribējās, it kā bijām sagatavojušies mačiem pēc labākās sirdsapziņas, ar izlozi arī viss bija kārtībā, vienkārši neatradām kontaktu ar zivīm, kuru patiesībā tur bija ļoti daudz, bet nu par visu pēc kārtas. Lai maksimāli taupītu naudu nolēmām daļu motiļa, kas nepieciešams treniņiem, vest līdzi, tāpēc pēdējā dienā pirms izbraukšanas es braucu uz Kauņu, kur pazīstams motiļu skalotājs pa labu naudu mums bija sagādājis 25 kilogramus motiļa, atvedu to uz Rīgu, Agris to visu sapakoja pa speciāli sagatavotām putuplasta kastēm, normālos apstākļos tā motili var saglabāt pat divas nedēļas, sakrāvām mašīnas un braucām.
No Rīgas lidz Ferrarai, kur mēs dzīvojām bija 2100 km brauciena, ja viss ceļš būtu tikai autobāņi, tad to varētu braukt vienā vilcienā. bet diemžēl ir pa vidu tāda valsts kā Polija ar saviem mūžīgajiem ceļa remontiem un milzīgo daudzumu smago mašīnu, bet nu visnotaļ veiksmīgi visi tikām galā, tikai manam auto pusceļā izbeidzās stūres pastiprinātājs, tomēr pārliecinājos, ka var pabraukt arī bez tā, tāpēc ceļu turpināju.
Pirmie treniņi parādija, ka zivis kanālā ir, gan mums, gan kaimiņiem i ka pa laikam pieķērās kāds nepaceļams monstrs, ķērās nelieli brekšeļi, trāpījās pa kādam rupjākam breksim, tomēr bija skaidrs, ka kaut ko mēs darām nepareizi, jo daudzu komandu treniņu rezultāti bija krietni labāki par mūsu rezultātiem, tāpēc maisījām barības, kardināli mainījām iebarošanas un iebarošanas taktikas, tomēr būtisku uzlabojumu nebija, it kā visu darījām pareizi, bet..... citiem ķērās labāk, Agris un Ivans vēl praktiski katru dienu tika pie kādas lielākas zivs, brekša 1-2 kg svarā, bet mēs pārējie cīnījāmies ar 70-120 gramus smagiem brekšeļiem. Vienu treniņu mēģināju ķert tikai ar maču, pa 4 stundām redzēju 2 copes, viens bija samiņš uz kilogramiem 3,5-4, otru copi nopūdelēju, arī citās komandās visi, kas mēģināja ķert ar maču palika pa tukšo vai pēc ilgas sēdēšanas sagaidīja 1-2 karpu copes, bet karpas mazākas par kilogramiem 6-7 tur bija retums, tāpēc bija skaidrs, ka izvilkt karpu savos 10 metros ir ļoti grūts uzdevums un ka viss uzsvars jāliek uz štekermakšķeri, ko arī darījām. Jau trešajā dienā bija skaidrs, ka mūsu atvestais motilis, lai arī to pārtinām un turējām viesnīcas leduskapī, tomēr lielo karstumu (31-35 grādi no 8 rītā līdz 8 vakarā) neizturēja un sabojājās, vienu brīdi vainojām savās neveiksmēs bojāto motili, bet kad ceturdienas treniņam pasūtījām motili no pazīstama poļu tirgotāja, tad arī būtiska rezultāta uzlabojuma nebija, bija sajūta, ka zivis pie mūsu barības vienkārši nenāk klāt vai pat mūk, lai gan barojām ar to pašu barību, ko ķēra daļa Itāļu izlases, barību, lielos lietussargus, garos tīkliņus un vēl daudzas lietas mums nosponsorēja itāļu lielražotājs Milo. Piektdienas treniņā ielozējāmies galējā sektorā un beidzot mums ķērās zivis, labi, ne pa 15-20 kg, kā te bija ķēruši labākie, bet savus 7-10 kg salasīja visi, likās, ka beidzot esam atraduši kontaktu ar zivīm un mačus gaidījām jau ar visnotaļ labu garastāvokli.
es ielozējos praktiski sektora vidū, visu sagatavoju tā kā piektdienas treniņā, sabaroju un viens no pirmajirem sektorā ieraudzīju pirmo copi, piecērtu, ooooo, štekera gumija izstiepjas vairākus metrus, galā pumpē labs breksis, lēnām pievelku viņu pie krasta, uzpeld tāds stabils pusotrinieks, ņemu uztveramo tīkliņuun velku breksi pie tā, bet centimetrus 20 no tīkliņa breksis tā viegli palieca galvu un mans āķītis vienkārši izlidoja viņam no lūpas, man rokas un kājas dreb tā, ka nevaru tīkliņu nolikt vietā, uzpīpēju, uzlieku jaunus tārpus ielaižu makšķeri un cope, piecērtu, gumija izstiepjas, atkal galā smuka zivs, bet.... pēc pāris sekundēm āķis vienkārši izlido viņai no lūpas......
Pēc visa šī iestājās ilgs klusums, nemācēju paņemt to, ko man itāļu ūdens deva un ūdens man atriebās :), pamazām kaut kādus finierīšus sāku lasīt, bet bija skaidrs, ka ar tiem rezultātu neuztaisīšu, tāpēc ik pa laikam ņēmu mātus, kuri bija taisīti priekš lielām zivīm centos izsēdēt lielo, pa retam iebaroju ar tārpiem un zemi, kā to daru vienmēr, bet normālas zivis neparādījās ilgi, pēc pāris stundām man atkla aizgāja smuka zivs, stundu pirms beigām vēl viena un rezultātā paliku viens no pēdējiem savā sektorā. nemācēju paņemt to, kas jau bija mans un rezultātā bija tas, ko biju nopelnījis, bet vbija cerība, ka pārējiem būs gājis labāk, bet kad visi satikāmies, tad izrādījās, ka visi esam nomakšķerē'juši vienādi slikti un visiem ir gājušas nost lielās zivis, Rita pat vairāk kā 10 zivis ir aizgājušas velkot, it kā ar āķiem viss ir kārtībā, mainījām tos pēc katras neveiksmīgas copes, garastāvoklis visiem bija zem nulles atzīmes, jo ko tādu nebija gaidījis neviens, tomēr visu vēlreiz izanalizējām, nonācām pie secinājuma, ka mēs tomēr zivis pārbarojam ar dzīvo ēsmu, ka viņa skļūst izteikti kaprīzas un švaki ņem, tāpēc pamainījām komandas taktiku uz otru sacensību dienu. Svētdien visi kopā maisījām barības, kā bijām vienojušies, samazinājām tārpu daudzumu, nu it kā visam vajadzēja būt kārtībā, arī izloze bija normāla, Vaņa tika sektorā, kur iepriekšējā dienā bija vinēta zona, Agris tur, kur leitis bija savilcis padsmit kilogramus un palicis otrais, arī pārējiem viss bija ok, teorētiski varējām atspēlēties.
Jau no pirmajām sacensību minūtēm man bija skaidrs, ka esmu dziļā pakaļā, uz manu barību zivis nereaģēja vispār, kaimiņi vilka labus finierīšus un pa kādam smukam brekšukam, man pa retam pieteicās kāds mikro finierītis un pat tie kādu gabalu nost no barības, tātad bija divi varianti, vai nu manu barību ēd karpa vai sams, vai mana barība zivis atbaida, tākā ar mazo zivi neko izdarīt nevarēju nolēmu iet uz visu banku un sēdēt uz lielo zivi, sevišķi jau kad blakus sēdošam dienvidāfrikānim, pēc ilgas turēšanas karpa sarāva visas parpalas, ņēmu karpām sagatavoto kātu un cītīgi sēdēju, diemžēl pa velti, vai nu karpas tur nebija, vai viņai nepatika mani kumosi, bet copi tā arī nasagaidīju, tāpēc aiz izmisuma sajaucu spainī visu, kas man bija palicis pāri, nedaudz barības ar zemi, motiļus, baltos tārpus un ar kausiņu iestūmu 5 vidējas bumbiņas copes vietā. Pēc laika uz pašu smalkāko makšķerīti ar 0,4 gr pludiņu un 18. numura āķīti sāka trāpīties pa mikroskopiskam finierītim, bet nu tādi un tik maz, ka ar tiem kaut ko izdarīt bija nereāli, tāpēc metu visam ar roku un pārgāju atkal uz lielo zivju makšķeri, jo ar vienu lielāku zivi varēju krietni pacelties , minūtes 15 pirms beigām mans pludiņš sāka šļūkt sāņus, uz āķa bija 8 lieli baltie tārpi, sirds jau sāka drebēt, izgaidīju copi un piecirtu, piecirtu tik sparīgi, ka tāds 450-500 gramu finierītis ar lidošanu izlidoja no ūdens, ............. vairāk copju man nebija. Kā vēlāk izrādījās, tad Pēteris pie tīkliņa bija palaidis virs 2 kg breksi , vienkārši ar pirmo reizi viņu neiesmēla tīkliņā un breksis otru iespēju nedeva, palaidis tīri pievaramu karpu, Ritai atkal zivis dilušas velkot, tikai Agris vēl daudz maz kaut ko bija noķēris, bet Vaņa bija savilcis tik daudz zivju, ka ieņēma 2. vietu savā sektorā, kas mūsu komandai ļāva nepalikt pašā pēdējā vietā, bet apiet Austrijas izlasi, mazs, bet tomēr mierinājums :).
Kā vēlāk izrādījās, tad mūsu lielākā kļūda bija dzīvās ēsmas daudzums barībā, labākās komandas dzīvo ēsmu barībā praktiski nelika nemaz, iebarojamā kausiņā ieliekot vien 2-3 uzvārītus mušu kāpurus, pietam Itāļi, kuri vis pabāk pārzināja šo ūdenskrātuvi, ļāva zivij copēt ļoti ilgi, izgaidīja copi ilgāk kā to dara citur un piecirtienu taisīja tādus, ka viens pat piecirtienā salauza makšķeri, skaidrojot to ar faktu, ka šajā ūdenī visu šo gadu, katras brīvdienas notiekt vismaz vienas sacensības un zivis jau ir tā iz'tramdītas, ka viņas paņem ēsmu mutē un vienkārši tur un ja kādas sekundes viss ir ok, tad tikai viņas ēsmu rij vēderā, acīmredzot mēs piecērtot kā ierasts, pēc pludiņa nogrimšanas vai pacelšanās vienkārši rāvām ēsmu zivīm no mutes vai ieāķējām āķi pašā lūpas maliņā, kura velkot zivi vienkārši plisa un zivs bija brīva.
Lai nu kā, tā mums būs laba skola visai dzīvei, kā vēlāk izteicās soms Seppo, tas nav nekāds breksis, tas ir kautkāda parodija ne zivs, kā nu tur nebūtu, bija cilvēki, kuri arī šīs parodijas mācēja paņemt un savilka pa 20-25 kg zivju 4 stundās un tas jau ir labs rezultāts.
Pārējais kā jau Itālijā, forša atmosfēra, vīns, mūzika, saule, ļooooooooooti daudz saules, pārāk daudz saules
Lai arī neattiasnojām uz mums likt'
as cerības, tomēr tik un tā gribām pateikt milzīgu paldies Latvijas Valsts mežiem par atbalstu un par iespēju mums saņemt šo rūgto mācību.

08. 09. 2011.

| Atpakaļ |

tā viš i .........

Izgājušās brīvdienās biju atkla Lietuvā, pēdējā, 5. kārta Lietuvas pludiņmakšķerēšanas čempionātā, tā sanāca, ka abas dienas izdevās uzvarēt, izcīnot uzvaru pēdējā kārtā, pie viena otro reizi, izlaižot vienu gadu, kļūstot arī par Lietuvas čempionu kopvērtējumā, arī komanda, kurā startēju, izcīnija pirmo vietu, tā, ka viss izdevās vienkārši lieliski, tas viss patiecoties tam, ka no 5 sacensību kārtām 3 varēju ķert ar maču , pietam ķert brekšuku un tās ir divas lietas, kas man patīk....

15. 08. 2011.

| Atpakaļ |

...skumji un ir viela pārdomām....

Šajās brīvdienās ūdeņu māte atņēma mums jaunu, ap 25 gadi, ļoti perspektīvu un labu copmani, vairākkārtēju Lietuvas čempionu un vienkārši labu draugu Mariusu Baranauski, skumji, pretīgi skumji paliek, kad no dzīves aiziet labi cilvēki.
Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību Mariusa tuviniekiem un draugiem.

08. 08. 2011.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi Nr 69

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

05. 08. 2011.

| Atpakaļ |

augusts jau klāt....

vasara, kā vienmēr, paiet nemanot, klāt augusts, kas mums ,copmaņiem, noteikti nav tas sliktākais mēnesis, tiesa, kur ņemt laiku, lai varētu vairāk nodoties copei nezinu, bet gan jau, vakari vēl ir gaiši, reizēm var pēkšņi "saslimt" un kādu stundu ātrāk no darba pazust :), jo ir dienas, paši to zinat, kad jūti, šodien jābrauc copēt, kaut uz pāris stundām, bet noteikti jāaizbrauc.....
Es sev šovasar esmu uztaisījis diezgan saspringtu sacensību grafiku, mēnesī ir vismaz divas sacensības, arī augusts nebūs izņēmums, būs pēdējā, 5., tūre Lietuvas čempionātam, kur pat reiz gan man, gan manai Lietuvas komandai, iet itin labi un ir reālas cerības tikt un noturēties čempionāta vadībā, bet mēneša pēdējā nedēļā Latvijas izlases sastāvā dodos uz Itāliju, uz Pasaules čempionātu, lielo Makšķerēšanas Olipisko spēļu ietvaros, tas būs smags brauciens, nevis no ceļa viedokļa, jo tie pāris tūkstoši kilometru vienā virzienā, ja pareizi saplāno ceļu, nav nekas īpašs, bet tieši no copes viedokļa. Nupat šajās brīvdienās tur notika lielas sacensības un visas pirmās vietas ieņēma itāļi, ļoti slaveni copmaņi, bet tikai itāļi, lai gan tur piedalījās gan angļi, gan čehi, gan franči un daudzi citi, tas liecina, ka ūdenim ir sava fiška, kuru itāļi ir atkoduši, lomi esot bijuši 10-12 kg breksēnu, ne pārāk lielu, tātad ātruma cope, neviena cita distance, izņemot štekeri, nestrādāja, to mums izstāstīja ""slepenie aģenti" itāļi, vismaz tagad zinam pavisam droši kam gatavoties.
Šajās brīvdienās biju Lietuvā, 4. posmā - mačmakšķeru posmā, treniņos pārliecinājos, ka zivju ir daudz , mazi finierīši ņēma kā negudri, atradu pareizo barošanas ritmu, sataisīju makšķeres un sacensībām biju gatavs, sestdien ielozējos tuvu savam treniņu sektoram, tā, ka pat dziļumi un attālumi nebija jāpārregulē, viss notikās kā pēc ābeces, iebaroju un sāku vilkt mazus breksīšus, kā jau mačos, zivis ņēma krietni švakāk kā treniņā, bet savus 5,5 kg salasīju , otrai vietai sektorā bija 2,6 kg, lai arī biju neapmierināts ar copju realizācijas procentu, tomēr rezultāts bija ok. Svētdien izloze un liktenis izspēlēja ar mani kārtējo joku, ielozējos sektorā, kur iepriekšējā dienā bija noķerts mazāk par kilogramu zivju, lai gan tur sēdēja diezgan stiprs sportists, sāku mērīt dziļumus un izrādījās, ka tur ir asa kants un tajā pašā attālumā ir par pusotru metru dziļāks, uztaustīju tādu kā plauktiņu un tur nolēmu barot, cerībā, ka dziļumā būs kāds lielāks brekšuks, sabaroju un no starta uzreiz tiku pie pāris brekšeļiem, kuri paņēma grimstošu ēsmu, kas ir diezgan parasta lieta, bet tad iestājās pilnīgs klusums, liku smagākas un vieglākas sistēmas, vēl kāda raudiņa no grunts paņēma, bet brekšeļu tur vienkārši nebija, pa retam, kaut kur grimstot kāds pieteicās, biju tuvu izmisumam, jo otrā sektora galā, kur dziļuma kants nebija, puiki vilka finierīšus uz nebēdu. Laiks gāja, bet smadzenes nestrādāja, kaut ko bakstījos, bet jutu, ka zaudēju pilnīgi visiem, trešās stundas beigās pār mani nāca apgaismība, atcerējos stāstus par tā saucamo "termokļinu", kad apakšā ir avoti un zivis vienkārši neiet uz grunts, bet dzīvojas pa vidējiem ūdens slāņiem, no saviem 6,5 metrie samazināju dziļumu uz 3,5 un jau pirmajā metienā tiku pie finierīša, ehhhh, lietqa aizgāja, uznāca spēcīgs lietus, bet neņēmu ne lietussargu ne kādu apģērbu, jo copēja !!!!, diemžēl laiku biju zaudējis ļoti daudz, paspēju pa stundu salasīt 2,5 kg, bet ar to pietika tikai līdz 3. vietai ...... Rezultā kopvērtējumā ar saviem 4 punktiem paliku tikai 5. vietā, bet nu vismaz komandu vērtējumā izcīnijām stabilu uzvaru, tā, ka pie vienas medaļas tiku, diemžēl čempionāta kopvērtējumā noslīdēju uz 2. vietu, zaudējot savam komandas biedram Jonasam pāris punktus, bet nu vēl jau viena kārta priekšā...
Tā lūk man gāja, šonedēļ jāiefilmē vēl līņu copi uz fīderīti, pagājušājā nedēļā lietus mums visu copi sabojāja, šodien jānosvin mazam Grabovskītim dzimmum diena un atkal jābrauc copēt :) .

01. 08. 2011.

| Atpakaļ |

mači Lietuvā

brīvdienās biju atkla Lietuvā, tur netālu no Paņevežiem notika Lietuvas čempionāta 3. kārta, vispirms saņēmu balvu par 1. vietu pagājušajā tūrē, kad kaut kādu protestu dēļ nenotika apbalvošana, arī komandu vērtējumā mana Lietuvas komanda izcīnīja pirmo vietu, tā, ka sākums bija patīkams. Mači notika garā uzpludinātā ezerā, treniņi parādīja, ka zivju tur ir ļoti daudz un es nolēmu likt uzsvaru uz breksēniem, jo ar raudiņām un citiem brīnumiem labu rezultātu uzrādīt diez vai varētu, tāpēc uz mačiem visu gatavoju tikai breksim, nepieļaujot domu par citām zivīm, kā rādīja sestdiena, tad taktika bija pareiza, ķēru tikai ar 9 metrīgu bezriņķu makšķeri, kura pie 2 metru dziļuma aizsniedz tālāk kā štekeris, sākumā stīvi, bet pamazām viss iestrādājās un breksēni pie manis nostājās biezā slānī un es ar 9,5 kg uzvarēju, piebildīšu, ka otrā vieta bija ar 4,5kg, svētdien ielozējos citā sektorā, bet taktika tā pati, kārtīgs starta barojums un pēc tam tikai pa bišķim kādu piciņu brekšu delikateses, lai vīņi nekur prom neietu, ar 9,2 kg uzvarēju, otrā vieta 5,2 kg, bet tomēr kopvērtējumā paliku tikai 2. vietā, jo mans komandas biedrs Jonass kopā bija saķēris par 65 gramiem vairāk :), vienādi punkti un viens plicis vairāk, bet tā kā komandām mēs arī ieņēmām pirmo vietu gan šajā kārtā, gan nostabilizējāmies arī kopvērtējuma vadībā, tad nebija pat škrobes, jo reti, kad izdodās tik smuki nostartēt. Līdz ar to pagaidām, pēc 3 kārtām esmu Lietuvas čempionāta vadībā, priekšā vēl divas kārtas, viena no tām tīrā mačmakšķeru kārta, ceru, ka viss būs ok, tā lūk man gāja.
Kas attiecas uz Latvijas čempionāta 3. kārtu, tad tā notiks plānotajos datumos septembra vidū, vieta Daugava pie Voleriem, pirmās pārbaudes parādīja, ka jau tagad lielajā karstumā tur zivju ir daudz, dziļums zem štekera, jeb 13 m no krasta ir ap 5 metri, zivis 100-300 grami pliči un breksēni, uz rudeni būs tikai labāk

11. 07. 2011.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi Nr 65

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

08. 07. 2011.

| Atpakaļ |

ir garie mačkāti !!!!!!!!

Pavasara pusē stāstīju par pasūtītajiem garajiem mačkātiem, nu tad beidzot tie ir klāt, saucās viņi Grand NG Match, garums 5,4 m, ir ieliekams pagarinājums līdz 6m, tests līdz 25 grami, tas ir kāts ar kādu es pamatā copēju upēs pēdējos gadus 12, bolonēzes garuma mačkāts, tiesa kā jau ļoti specifisks tas ir diezgan padārgs. Zinu, ka bija vairāki interesenti, kurus kāts interesēja, tad nu ja vēl gribēšana nav pārgājusi, tad dodiet ziņu, atgādinu vēlreiz, tas ir ļoti specifisks kāts tiem, kam patīk cope upē ar stacionāru pludiņu.

30. 06. 2011.

| Atpakaļ |

elektroniskās Makšķernieku kartes

šodien biju ZM organizētā pasākumā, kur tika prezentētas jaunās elektroniskās Makšķernieku kartes, lielos vilcienos ņemot karte kļūs vieglāk pieejama, nekas cits būtiski nemainīsies, varēsim karti pirkt caur internetu, izdrukāt to un nēsāt līdzi tāpat kā patreizējo karti, bet perspektīvā , darbs jau ir uzsākts, tiks mainīti MK noteikumi, un varēs līdzi nēsāt tikai kartes numuru, inspektoriem būs iespēja minūtes laikā pārbaudīt visu vajadzīgo informāciju. Sistēma sāks strādāt jau no šī rudens.
Priekš sevis sapratu, ka pagaidām man ērtāk ir nopirkt to papīra karti un ielikt makā mazu papīra gabalu, nevis A4 lapu, bet būs daļa copmaņu, kuriem patiks, ka vari iegādāties karti neizejot no mājas vai nakts vidū, katrā gadījumā priecē, ka MK jautājums nestāv uz vietas un pamazām iet laikam līdzi, cik sapratu, tad tuvākajā laikā nav paredzēts mainīt MK cenu, diemžēl arī tuvākā laikā neredzēsim vienas vai trīs dienu atļaujas ciemiņiem vai maz makšķerējošiem ģimenes locekļiem, no copmaņa viedokļa tādas kartes ir vajadzīgas, no amatpersonu puses nē, bet laks rādīs, kam ir taisnība, katrā ziņā nākamnedēļas MN raidījumā būs neliels ieskats par šo prezentāciju.

30. 06. 2011.

| Atpakaļ |

Polija, mači un vispār par dzīvi...

Veiksmīgi esam atgriezušies no lielākā murga līdzšinējā, vismaz manā, sacensību vēsturē, kas saucās Eiropas čempionāts Opolē, Polijā, šoreiz Latvijas izlases sastāvā startēja Guntis Kārkliņš, Pēteris Lideris, Javgēņijs Grigorjevs, Ivans Daņilovs un Normunds Grabovskis, komandai palīdzēja Agris Ziediņš. Ieradāmies ļoti laicīgi, jau iepriekšējās svētdienas rītā, iekārtojāmies kempingā, atradām kanālu, pēc ceļa atpūtāmies lai pirmdienas rītā, kopā ar vēl 26 valstu sportistiem sāktu apgūt sacensību vietu.
Pirmdienas treniņā mēs ar Agri vēl kaut kādus asarus noķērām, leiši dabūja vienu breksi uz 2,8 kg, dzirdējām, ka arī serbi un poļi esot kaut ko labu noķēruši, bet pirmais iespaids par kanālu radās slikts, nejuta zivis, kaut kādi mikroskopiski grunduļi un pavisam planktonveidīgi radījumi zivs izskatā, pietam ne tikai mums, bet pilnīgi visiem, nedēļas garumā pat vadošo komandu labi treniņu rezul'tāti skaitījās 200-300 grami zivtiņu un tas ir pielietojot vis labākās pasaulē barības , ēsmas un inventāru, nemaz neskatoties uz copmaņu tituliem, katru rītu braucām uz treniņu kā uz katorgu. Jau cetrudien bija skaidrs, ka uzsvars būs jāliek tikai uz mikrobiem, jo lielās zivis ir tikai atsevišķās, pietam ļoti retās, vietās, pat auslejas neķeras tā, kā gribētos, vietējos kioskos lielākais noiets bija pludiņiem ar celtspēju 0.01-0.02 grami, angļi meklēja pat 26. numura āķus, veči aiz izmisuma sēja pat 0.06mm pamatauklas, jo atbraukts taču bija un kaut kas jānoķer arī bija.
Pirmā sacensību diena parādīja, ka tie, kuriem izdevās noķert 1-2 asarus un kādu simtu mikrobu bija zirgā, lai gan dažas zonas vinnēja tikai uz mikrobiem, iedomājieties, ja 4 stundās noķer 230-240 zivis un to kopējais svars sastāda nepilnus 400 gramus , bija pat kuriozi, kad svaros ieliek 5 zivtiņas, bet svari pat neizkustās, lai gan tiem ir 1 grama iedaļas, tā arī protokolos ierakstīja 0 grami 5 zivis, murgs, no mūsējiem pirmajā dienā tikai Guntim daudz maz izdevās cope un viņš palika 5. savā sektorā, visi pārējie bijām ni 9. līdz 12 . vietai.
Otrā dienā murgs turpinājās, tiesa sektorā, kurš bija vis tuvāk slūžām izšāva pāris negaidīti lomi dažu līņu, sapalu un barbju izskatā, bet tie bija tikai daži laimīgie, kuru sektoros tādas zivis parādījās, pārējie sēdēja un dauzīja planktonu, es noķēru 53 zivtiņas, bet jau "lielas", jo ar 404 gramiem ieņēmu 4. vietu zonā :), diemžēl pārējiem gāja sliktāk, Pēterim kaut kāds monstrs pieķērās, aizgāja pa straumi uz augšu un ielīda čakārnī, rezultātā komandu vērtējumā mēs nokritām uz 22. vietu no 27 komandām, bet ,varat ticēt, varat neticēt, visi strādāja pēc labākās sirdsapziņas un mums bija īsts komandas darbs.
Uzvarēja franči, otrie spāņi, trešie beļģi, kuri arī otrā dienā parādīja brīnumus, mājinieki poļi, pasaules labākā izlase angļi, dzīvās leģendas itāļi, visi jutās kā zaudētāji, toties mūsu kaimiņi leiši izšāva un izcīnija 9. vietu, ar ko arī viņus apsveicu, jo iekļūt pirmajā desmitniekā komandām priekš tik mazas valsts ir labs rezultāts.
Visādi citādi jau viss bija kārtībā, paldies komandai par labi pavadītu nedēļu, par komandas darbu un vienkārši par normālu veču normālu kompāniju.
Skatos, ka Latvijā visi ir veiksmīgi nolīgojuši un turpina copēt, zandarti un asari ēd, arī brekšuku lomi ir tīri nekas, viss turpinās, arī mēs turpināsim copēt un filmēt, piemēram rīt būsim klāt jauno elektronisko Makšķernieku karšu prezentācijā, nākamnedēļ to visu parādīsim arī jums, dosimies karpu copē, ķersim asarus, jūras buļļus un citas radības, tā, ka viss notiekās

29. 06. 2011.

| Atpakaļ |

2011.gada Pludiņmakšķerēšanas čempionāta 2. posms

Ir atrastas vairāks jaunas vietas sacensību rīkošanai, tāpēc arī 2. posms tiek rīkots jaunā vietā Lielupē, šo vietu ir notestējuši Salmo (es), Carp colection (Žeņa, Jurijs, Gena) un LSMK (Vaņa, Igors u.c.) komandu pārstāvji un secinājums ir, ka šeit var organizēt sacensības, tātad 2.posms notiek kā plānots 10.-12. jūnijs, treniņi komandām ir OBLIGĀTI, jo vieta ir jauna, upe liela un izlozētie sektori noteikti ir jāiebaro, komandas 'treniņā var būt nepilnā sastāvā, bet jāiebaro visas zonas.
Sakarā ar vietas maiņu nedaudz pamainam arī nolikumu, šajā posmā drīkst izmantot visu veidu makšķeres (štekeris, mačs, bolonēze, bezriņķu makšķeres), lomā tiek skaitītas visas zivis, IZŅEMOT auslejas un stagarus.
Kā atrast sacensību vietu, braucot no Rīgas uz Jelgavu braucam pa Jelgavas apvadceļu Šauļu virzienā, pirms pašas Lielupes ir pagrieziens uz Iecavu(no šosejas pa labi un tad apakšā zem tilta un atkal pa labi), aptuveni 8-9 km braucam taisni, līdz ieraugam balto zīmi GAROZA, priekšā redzams arī tilts, metrus 40-50 pirms baltās zīmes griežam pa labi un uzreiz atkal turamies pa labi, braucam pa lauku celiņu līdz pašai upei, kāds 1,5 km būs, piebraucam pašā upes krastā, sacensību zonas būs no šīs vietas pa labi, visur ir ceļš blakus un piebraukt var pie visiem sektoriem.
Par dziļumiem un zivīm, zem štekera vidējais dziļums ap 3,5-4,5 metri, visos sektoros ir 2-4 metru zāļu josla, gatavojieties tam, ka būs jāpļauj, cik mērīju ar maču, tad šāds dziļums, ar pavisam nelielām izmaiņām ir līdz pat pus upei, straume , ja to izsaka pludiņa gramos, ir 3-8 grami, precīzāk tāda tā bija uz testa brīdi, nedēļas trīs atpakaļ vietējie tur ļoti labi vilka vimbas un brekšus, vietas pārbaudes reizēs lomos pamatā bija mazi breksēni, pliči, raudas, asari un līdakas, jo brekši nārstoja, vietējie ķer arī līņus.
Lūgums visām komandām, kuras nav nomaksājušas dalības maksas to izdarīt savlaicīgi, jo šoreiz tas ir pavisam nopietni, pie sacensībām netiks pielaista neviena komanda, kura nebūs samaksājusi dalības naudu, to var izdarīt ar pārskaitījumu vai uz vietas skaidrā naudā. Ir sarunāts, ka ar traktoru tiks nopļauts tik cik varēs, bet tomēr jārēķinās, ka ir vasaras sākums un zāle aug ļoti strauji, tāpēc vēlreiz atgādinu, paņemiet līdz kaut ko griežamu, sestdien tiks dota papildus pusstunda sagatavošanās laika, lai varat iekārtot sektoru, drīkstēs arī iekāpt ūdenī.
Par viesu mājām tuvumā nemāku teikt, bet teltīm vieta krastā ir, Ventas dubļu nebūs pat stipra lietus gadījumā.

01. 06. 2011.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi Nr.60

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

30. 05. 2011.

| Atpakaļ |

Bērnu svētki Lucavsalā

Sestdien, 4.jūnijā, Lucavsalā notiks tradicionālie Rīgas domes un SALMO organizētie makšķerēšanas svētki bērniem, parasti ir ap 70-100 bērniem, kuri dalās vairākās vecuma grupās, notiks makšķerēšanas sacensības, dažādi konkursi, labas balvas no SALMO, vieglas pusdienas, no katedrāles būs bezmaksas autobuss, ir stāvvietas vieglajām automašīnām. Mazajiem copmaņiem palīdzēs pieredzējuši eksperti no Salmo un Asaris komandām, tiem, kuriem gribās copēt, bet nav vēl savas makšķeres, tiks izsniegtas pirmās makšķeres, sīkāku informāciju varat meklēt salmo.lv

30. 05. 2011.

| Atpakaļ |

leišu monstri

Pa brīvdienām biju Lietuvā uz 2. čempionāta posmu, kurš notika netālu no Kintai pilsētiņas, lielu zivju dīķu apūdeņošanas kanālā, treniņā pakaifoju vilkdamas karpiņas līdz 5,5 kg, bija daudz brekšuku, smuku raudu un asaru, iedzinu leišu sportistus izmisumā pievarot 5,2 kg karpu 1,4 munūtē, cope ar maču no 35-40 m attāluma, leiši uzreiz aiskrēja tīt rupjākas auklas :). Sestdien ielozējos sektora vidū, apkārt bija visnotaļ spečīgi konkurenti, bet tā, kā biju nolēmis strādāt tikai ar mačmakšķeri, tad jutos labi, pietam treniņā barība sevi parādīja labi, man bija sava barošanas stratēģija un biju pārliecināts, ka viss būs ok. Tā arī bija, maču pirmajā stundā tiku pie 5 kg amūra un diezgan raiti lasīju nelielus breksēnus, līdz maču pēdējā stundā viens no konkurentiem piecirta mazu torpēdu, ņēmās viņš ilgi, beigās pievilka to zvēru pie krasta, abet tīkliņš ta pa mazu, puisis vēl mocījās minūtes 10, līdz pievilka monstru pie krasta, apķera to ar divām rokām un bļaudams iznesa krastā, tas izrādījās amūrs , biki virs 13 kg svarā...., lai cik stabili jutos, tomēr pret šādu zivi ar savu kopējo lomu 10,5 kg biju bezspēcīgs un paliku 2. vietā, bet sarūgtinājuma nebija, jo tādai zivij varēja arī zaudēt...
Svētdien viss bija ok, tiku pie karpiņas uz 4 kg, breksēni ņēma švaki, bet tomēr kaut ko lasīju un beigās paliku 1. savā sektorā, kopvērtējuma rezultātus nezinu, jo leišiem kaut kas sagājs šķersām ar kompi, jo bija jāanulē pāris sportistu rezultāti, kuri lielāks zivis velkot paši iekāpa blakus sektorā vai aizķēra kaimiņa makšķeri, bet nu trīniekā jābūt notiekti, par to prieks, jo neskatoties uz neveiksmi 1. posmā vēl ir cerības atspēlēties, jo priekšā 3 posmi, kuros varēs ķert ar maču un tas man dikti iet pie sirds....
Latvijas čempionāta otrais posms ir jūnija otrajā nedēļā, leišu 3. posms jūlija otrajā nedēļā.

23. 05. 2011.

| Atpakaļ |

eh Venta, Venta, kā tu mani piesmēji....

trīs dienas Ventā notika LČ pludiņmakšķerēšanā pirmais posms, piektdiena bija obligātā treniņu diena, precīzāk katrai komandai obligāti bija jāiebaro izlozētais sektors, lai pa nakti zivis pievelkās tuvāk krastam, kur notiek sacensības, sestdien izloze mani nolika visnotaļ labā sektorā, kur citus gadus bija vilkti labi lomi, bija man izdomāta barošanas stratēģija, viss bija ok un arī cope aizgāja raiti, tiesa rupju zivju nebija, no dažādām distancēm un dažādiem dziļumiem lasīju nelielus plicīšus un raudiņas, mirkļos, kad sīkā zivs pazuda no barības, mēģināju ar lielāku kumosu izsēdēt kādu lielāku zivi, bet izņemot vienu 600 gr finierīti neko neizsēdēju, tāpēc turpināju ķert sīkumus, rezultātā ar 2980 gramiem savu sektoru uzvarēju, jo mūsu sektorā bija tikai dažas bonusa zivis (līnis un breksis) savrā līdz 2 kg. Komandai bija gājis stipri sliktāk, acīm redzot treniņu trūkums un nepariezi izvēlēta stratēģija darīja savu. Svētdien izloze mani ielika vietā, par kuru izdzirdot sametās šķērma dūša, jo redzēju, kā tur mačos lēpes un citas zāles ravēja sestdien startējošais, iztaustīju grunti, izliku makšķeres, ar kurām varētu ķert virs zālēm, ar domu lasīt vismaz raudas un citus sīkumus, sākumā tas nostrādāja un pa kādai raudiņai un pličukam lasīju un nemaz slikti nejutos uz kopējā fona, bet tas bija līdz brīdim, kad konkurentiem sāka pienākt lielās zivis, ja ņem vērā, ka reti kura bonusa zivs bija mazāka par 1-1,2 kg, bet bija arī līņi un brekši pa 2 un vairāk kilogrami, tad varat iedomāties kā jutās tie, kuriem kaut kādu apstākļu dēļ lielās zivis nepienāca... . Arī uz manas barības vienā brīdī sīkās zivteles pazuda, tas ir signāls, ka ir pienākušas lielās zivis, paņēmu makšķeri ar plakano pludu, noliku ēsmu uz grunts un pavisam drīz pieteicās līnis, kurš vēlāk zrādījās 1,7kg smags, pēc tā izvilkšanas atgriezās smalkās zivis, lai gan es ik pa laikam kādu brīdi mēģināju izsēdēt rupjo zivi, tomēr izņemto kādu pusspaini ar svaigām lēpenēm neko citu no grunts izvilkt nevarēju, tāpēc turpināju ķert visu, kas ķerās, tiku pie vimbiņas un pārdesmit sīkuļiem, rezultātā atr saviem 3980 gramiem paliku tikai 5 savā sektorā, kas nozīmē, ka ja gribu tikt sezonas labāko pieciniekā, tad vairs kļūdu un neveiksmīgu izložu vairs būt nedrīkst...
Secinājums šādā situācijā ir viens, breksis zālēs iekšā neiet, bet līnis lasa ēsmu un barību no grunts, kur es viņu paņemt vienkārši nevaru, jo pat liela ēsma uzguļās uz zālēm un nedaudz paslīdot pa straumi aizķeras aiz tām.
Arī otrā dienā mūsu komandai negāja labi, neskatoties uz to, ka Rita bija 1. un Pēteris 2. savos sektoros, toties kolosālu rezultātu parādīja LMSK komanda un Agris Ziediņs', komanda stabili izcīnija pirmo vietu un Agris, veiksmīgi ielozējoties abas dienas vienā sektorā viens pats saķēra vairāk (ap 21kg)kā pēdējās vietas komanda.
Pēc sacensībām no daudziem sportistiem, protams tiem, kuri nebija starp uzvarētājiem, izskanēja doma, ka nākamgad Ventā sacensības vairs nevajadzētu rīkot, jo pie tik nevienādiem apstākļiem godīga izloze vienkārši nav iespējama, zināmā mērā varu tam piekrist, ka Venta, konkrētajā posmā, nav sporta kritērijiem atbilstoša upe, šeit var izvest draudzības kausus, Baltijas kausa izcīņas sacensības, bet diez vai regulāros LČ posmus, no kuru rezultātiem lielā mērā atkarīgs arī Latvijas izlases sastāvs startiem starptautiskajā arēnā.
Otrais LČ posms notiks kā plānots 10.-12. jūnijā, Lielupē, netālu no Jelgavas, konkrēta vieta tiks nosaukta kad būs atrisinātas visas formalitātes ar atļaujām u.t.t.

16. 05. 2011.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr 55

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

27. 04. 2011.

| Atpakaļ |

Lieldienu cope!!!!!!!!!

Veči !!!!!!!!!!!!!!! Kādus brekšus es pavilkos pa brīvdienām, ehhhhhhhhhhh
Piektdien aizbraūcām uz Ventu, bet vakars iestiepās neparedzēti garš...... un copei pievērsos tikai sestdien ap pusdienas laiku, iebaroju un jau pavisam drīz tiku pie pirmā brekša ap 2 kg svarā, pēc brītiņa vimba, tad atkal brekšuks ap pusotru kg un tā līdz vakaram, iebaro, paiet brītiņš un brekšuki ir klāt, nebaro un zivju nav. Kopā ar kolēģi stāvējām diezgan populārā copes vietā, tāpēc tur bija arī kādi 10 vietējie copmaņi, kuriem arī pa kādam brekšukam un vimbai trāpījās, bet nu mūsu loms bija izcils, uz abiem līdz vakaram izvilkām ap 20 brekšuku svarā no 1 kg līdzx gandrīz gandrīz 3 kg, vidējais svars 1,5 kg un kādas padsmit vimbas.
Svētdienas rītā vēl uz pāris stundām, tiešām pāris stundām, pirms prom braukšanas piestājām šajā vietā, rezultāts 9 brekši un 7 vimbas, tas uz diviem, kaifs pilnīgs un neatkārtojams, braucu mājās un smaidīju, super cope un Venta man atkal pierādīja, ka tur zivtiņu ir ļooooti daudz.
Pirmdienas rītā braucām filmēt līņus, braucām uz Lielupes attekām, kur veči jau pa kādam līnim bija dabūjuši, teikšu atklāti, es savas pāris līņu copes nopūdelēju, pēc makšķerēšanas upē nevarēju piešauties uz to ilgo gaidīšanu, tāpēc paliku bez līņa, bet nu kaimiņi abās pusēs katrs pie pāris līņukiem tika, es tik vien kā 3 līdaciņas uz slieku noķēru, tā, ka šoreiz raidījumā vairāk būs līņu specu viedoklis, nevis mans stāstījums, jo negribēju gudri prātot par sistēmām un ēsmām, ja nevaru to pierādīt ar noķertu līni.
Nu tad vēl dažas dienas un tad lielie līdaku atklāšanas svētki būs klāt!!!!!!!!!!!
labi vien ir, pie upēm būs vairāk vietas, kur makšķeri iemērkt ......

26. 04. 2011.

| Atpakaļ |

darba piedāvājums

Salmo veikali steidzami meklē pārdevēju, vēlams vīrieti ,ar vismaz elementārām zināšanām makšķerēšanas jomā, pieteikumu un cv sūtīt uz e-pastu : normunds@salmo.lv

20. 04. 2011.

| Atpakaļ |

Lielupes vimbas

Pie tik liela ūdens līmeņa izvēle kur copēt nebija pārāk liela, tāpēc saklausījies paziņu stāstus par 40-50 vimbām dienā braucu uz Lielupi pie Bauskas, atzīšos tur biju pirmo reizi, tāpēc neprasiet kur biju, nezinu, ceļu man telefonu izstāstīja paziņa....
Sestdien nekur nesteidzos, izgulējos, sapakoju mazo Grabovski un braucām uz upi, ap10 bijām uz vietas, veču daudz, vietas maz, ūdens liels, saprašana kas jādara nekāda, stāvēju krastā un mēgināju sparast notiekošo. Priekšā bija liela atstraumear bedri, pašā bedrē neviesn nemakšķerēja, visi centās copēt izejā no bedres, tur večiem no pleca līdz plecam bija labi ja pus metrs, bet visi draudzīgi pludināja un ik pēc laiciņa vilka pa vimbai, tur iespraukties nebija nekādu cerību, tāpēc sākumā mēģināju badrē, pat uzmaisīju barību, bet stundas laikā tiku pie 2 ķīšiem un 1 raudas, pamainīju vietu, bet arī tur klusums, tikai vienu plicīti noķēru, it kā vieta perspektīva, bet it kā aizņemta, veči salikuši makšķeres, pat nav sametuši tās ūdenī, paši sēž busā un visu dienu dzer šnabi, tā sacīt ne sev, ne citiem, bet nu kā ir tā ir, pietam uz pusdienas laiku sāka celties vējš, pietam tāds vējš, ka makšķeri pūta no rokām arā. Ap 14 no strādājošām vietām veči pamazām sāka paklīst, jo copes bija tikai dažiem, kuri varēja aizmest un noturēt pludiņu kaut kādā mistiskā punktā, es varēju iekārtoties nedaudz zemāk par šo vietu, pusotras stundas laikā noķēru divas vimbas un vienu raudu un arī metu mieru šim pasākumam.
Svētdien pie upes biju ap 7, acīm redzot runas par necopi bija darījušas savu (jo vietējiem taku ziņiem 10-15 vimbas pa dienu sakitoties dikti liela necope), veču bija mazāk, un es uzreiz tiku nostāties robā, neteikšu, ka pašā ērtākajā, bet papludināt varēja, rezultātā līdz 14 noķēru 7 vimbas, bija vēl pāris copes, bet biju izvēlējies pārāk garu(7m) un pārāk mīkstu makšķeri un vairāk čakarējos ar iemetieniem no krūmu apakšas nekā copēju, tomēr tik un tā esmu apmierināts, kā tur vimbojās skatieties šo trešdien Makšķerēšanas Noslēpumos

11. 04. 2011.

| Atpakaļ |

sezona ir vaļā !!!!!!!!!

Sestdien no rīta sēdēju un domāju ko darīt, it kā vēl ledus ir labu labais, bet... nu nemaz vairs negribās uz tā kāpt, tāpēc paņēmu garažā pāris makšķeres, somu ar sīkumiem un braucu kaut kur atklātu ūdeni meklēt ..., vietā, kur pagājušā gadā veči dikti labas raudas vilka vēl neviena nav, man šī upīte pagaidām, ir sveša un tā īsti nebiju gatavs nopietnai copei, tāpēc braucu tālāk, visbeidzot atradu mazas upītes ieteku Gaujā, kur priekšā jau bija pāris veči ar garajiem kātiem . Ātri uzsēju 6m bezriņķu makšķerīti, iemaisīju 3 saujas barības un process varēja sākties, pirmā copīte un pirmais šī gada plicītis rokā, tālāk aizgāja kā pa konveijeru, iemetiens, copīte, zivtiņa, sākumā ķērās pavisam smalkas raudiņas un plicīši, tad uzsēju nedaudz rupjāku āķīti un sāku likt lielāku kumosu, kuru laidu uz grunts un sāka trāpīties rupjāki plicīši un pa kādam asarītim, zivtiņas bija smalkas, bet šajā gadījumā tas pat nebija tik svarīgi, jo tā bija Pirmā sezonas cope. Kādas stundas trīs papriecājos, pabaroju vietējos kaķus, lielākā zivtiņa bija labi ja 100 grami, bet kopā zivtiņu bija ļoti daudz, pārliecinājos, ka makšķeri turēt vēl māku, tātad viss ir ok...
Svētdien ap pusdienas laiku , kopā ar meiteni un jaunāko Gravbovski aizbraucām uz Voldemāra dīķiem, līdzi paņēmu gan sliekqas, kan baltos, gan kukurūzu, jo iepriekšējā gadā tur pat sezonu atklājām ļoti veiksmīgi ķerot foreles uz kukurūzu, šoreiz foreles manas ēsmas praktiski ignorēja, vēl uz mušu kāpuriem pāris foreles noķēru, bet pārējās ēsmas nestrādāja, toties kaimiņiem uz garnelēm copes bija salīdzinoši biežas, arī spiningotāji pa kādai forelei ik pa laikam vilka, nekas neatlika kā iet ubagot kādu garneli. Uz garneli copju protams bija krietni vairāk, sākumā vēl bija jāpiešaujās ar āķā izmēru, jo foreles gribēja lielu kumosu, abet man sākumā bija mazs āķītis, bija daudz tukšo copju, uzsēju lielāku āķi un copju realizācija strauji palielinājās. Kādu laiciņu tur pacopējām, saulīte silda, tiesa vējš arī bija ne tas mazākais, tomēr tas netraucēja baudīt pavasari, paņēmām uz mājām 4 forelītes, kuras bija visdziļāk ierijušas āķi, iebraucām mežā uzcept pirmo sezonas šašliku un pārņēma tāds patīkams nogurums, ka knapi tikām līdz mājām, pavasarīgais gaiss un pilnīgs dvēseliskais kaifs darīja savu.....

Tā, ka lieciet tos urbjus un kastes malā un visi uz atklātiem ūdeņiem !!!!!!!!!!!!!!!

04. 04. 2011.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr 50

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

17. 03. 2011.

| Atpakaļ |

gaisā jūt pavasari....

Trešdien atgriezāmies no Zviedrijas, kur bijām ciemos pie Raivo no Cope Zviedrijā, mūsu mērķis bija lielie asari, lai gan šajā laikā bija jāķer līdakas un vēdzeles, kuru aktivitāte dažos ūdeņos bija krietni lielāka, nu netrāpījās mums tie gaidītie 2 un 1,5kg asari, bet tādi 1,2kg un biku mazāki bija gan, kolosāla daba, laba kompānija un viss kopā deva foršu enerģijas lādiņu un vēlmi tur atgriezties vēl, jo trijās copes dienās izdevās tikai nedaudz iemēģināt pāris ezerus, eholotā redzētais arī neliek mieru, tāpēc es te tagad meklēju 'vēl kādu brīvdienu aprīlī, kad tur būs pēdējais ledus un pat zviedri ies uz ledus ķert lielos asarus....
Vakar piedalījos glabšanas dienestu rīkotajā pasākumā, kur filmējām un stāstījām kā makšķerniekiem vajadzētu uzvesties uz pēdējā ledus un ko darīt, ja tomēr ielūztat ledū, it kā bija sabrqaukuši visi vadošie TV kanāli, arī dažas radistacijas un avīzes, glābēji jau visu izdarīja labi, tagad jautājums kā to samontēs un pasniegs žurnālisti, bet viens nu ir skaidrs, par to vajag runāt un runāt vajag daudz, agrāk vai vēlāk kāds no mums sāks domāt .....
Sestdien ar firmas Fishing Holiday autobusu dodos uz Peipusu, nu patīk man tas ezers, patīk tas milzīgais ledus lauks, kur , ja pats esi aktīvs un meklē zivis, vienmēr vari tikt pie loma, jā citreiz labs loms ir 3-4 kg skaistu zivju, citu reizi arī 10 kg tā vien ir, bet zivis ir vienmēr, pietam tas viss taisīšanās un braukšanas process ir gandrīz tik pat foršs kā pati cope. Jāskatās uz laika apstākļiem, ja ledus vēl turēsies, tad FH plāno braukt arī 26.03., bet viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no ledus un igauņu robežsargiem, kuri var aiztaisīt ezeru bez iepriekšēja brīdinājuma, gan jau laiks rādīs kas un kā.
Godīgi sakot man ziema jai ir ļoti ļoti apnikusi, veikalā aizvien biežāk pastāvu pie pludiņu stendiem, pacilāju, paglaudu, nopūšos un eju pie mormiškām...., bet nekas nekas, drīz jau būs klāt Ventas un Salacas brekši, vimbas un raudas, nu jau pavisam drīz, piecērt, kāts paliek saliecies, bremzīte dzied, ehhhh un tad tu pamosties..........

11. 03. 2011.

| Atpakaļ |

Bulduri, Peipuss, Pērnavas upe ....

Tā var īsumā izstāstīt manu pagājušās nedēļas nogali, kad trijās dienās iefilmējām divus raidījumus un pa vidu vēl leiliski nocopējāmies Peipusā, bet nu par visu pēc kārtas, piektdienas pēcpusdienā abi ar operatoru Edgaru aizlikāmies uz Jūrmalu, jo gurķu smarža bija nonākusi arī līdz mums, meklējām kur piebraukt, līdz Bulduros atradām dikti veiksmīgu stāvvietu pašā jūras krastā, tālumā varēja redzēt vaiŗākus veču barus, es paņēmu divas makšķeres, pāris bundžas ar baltajiem tārpiem , uzmaucu saulesbrilles uz deguna bridu jūrā. Nelielas vaļējas plaisiņas bija, bet nu līdz pus metram platas un lieliem ūdeņiem tas ir normāli, pietam veču simti pie pamales liecināja, ka viss ar ledu ir ok, padsmit minūtes gājiena un pirmais bariņš jau klāt, bet večiem ģīmji tādi pagari, tāpēc neapstājoties bridu tālāk līdz nākošam bariņam, metrus 400 tālāk, te jau pa gabalu varēja redzēt, ka kāds pa kādai gurķu zivij izvelk, abgāju bariņu, izurbu savus divus āļiņģus un process varēja sākties. Pirmo reizi dzīvē ķēru salakas ar bezinerces spolītēm, ļoti ērti, jo dziļums te bija ap 12 metriem, apakšā liela mormiška ap 9 grami svarā, augstāk 3 nelielas plastmasas mormiškas, uz āķiem pa 4-5 gaļiniekiem, mormišku noliec uz grunts, tā šoreis pilda tikai svina funkcijas, kamēr ķimerējos ar otru makšķeri uz pirmās jau salaka galā un process pamazām aizgāja, sākumā čakarējos ar sardziņiem, jo sala ciet visi iespējamie caurumi, bet kad problēmu atrisināju, tad process aizgāja pavisam raiti, kopā 2,5 stundās tīrā copes laika noķēru 56 salakas un 12 lučus, Edgars to visu iefilmēja un trešdien to redzēsiet iekš TV.
Naktī uz sestdienu sēdos firmas Fishing Holiday autobusā uz Peipusu, sākumā biki miegam iemalkojām gardas miega zāles, tad kādu biki pačučējām un padsmit minūtes pēc 5 bijām jau uz vietas, uzreiz uzradās arī igaunis, kurš ielaida mūs siltās krodziņa telpās pārģērbties un iedzert rīta kafiju un izstāstīja, ka pirmā ekipāža jau 6 var braukt ezerā un ka šoreiz viņš mūs vedīs uz 8. kilometru. Pats braucu ar otro vedumu, lai pārliecinātos, ka visi atbraukušie ir pamodušies un gatavi copei, brauciens ilgst ap 25 minūtēm, uz ledus bijām līdz ar gaismu, vispirms uzcēlu telti meitenei, iebaroju viņai vienu āļiņģi un pats gāju savu zivju meklējumos, sākumā, pirmajos 8 āļiņģos neredzēju ne copes, toties kā 9. āļiņģī apsēdos, tā piecēlos no tā tikai pēc pāris stundām, kad maisā bija jau kādi 11-12 kg zivju, pamatā skaistu asaru ap 200-400 gramiem svarā, bet laikā neiebarojot palaidu zivju baru prom un nācās iet meklēt nākošo āļiņģi, meklēju vietas, kur nav cilvēku pēdu un kur tuvumā nav urbts, rezultātā, pēc tukšiem 10-12 āļiņģiem atradu vienu, kurā atkal bija asari, tiesa nu jau stipri kaprīzāki, bet izmērs vienkārši ekselents, tā arī pie tā āļiņģa nosēdēju, iebaro, noķer 4-7-10 asarus, tad atkal pauze, iebaro, pastaigā pa akārtējiem āļiņģiem, atgriezies un atkal noķer kādu asari. Līdz vakaram salasīju 19,5 kg smuku zivju, meitene arī, sēžot savā vienīgajā āļiņģī, savilka ap 8-9 kg skaistu zivju, kopumā visi braucēji ar lomiem bija apmierināti, ja ne tie kg bija tik daudz, tad izmērs priecēja visus.
Svētdien no rīta kopā ar Edgaru un Vladislavu braucām uz Pērnavu, ne uz jūru, bet gan uz upi, kur parasti'labi ķerās vimbas un citas baltās zivis, sākums bija stipri švaks, vietās, kuras zināju no iepriekšējiem gadiem , zivju nebija, vai arī mēs viņas nemācējām noķert, toties pārbraucot nedaudz tuvāk jūrai situācija krasi uzlabojās, iebarojot ar barību un nelielu motiļu devu pienāca smuki pliči, pa kādai vimbiņai un raudai. Tiesa cope bija diezgan sarežģīta, jo straume patstāvīgi mainījās, līdz izbeidzās pavisam, līdz ar to nācās mainīt mormišku izmēru un copes stilu, bet tieši tas arī bija interesanti, kā to visu izdevās iefilmēt redzēsiet 9.martā.Vispārējs secinājums, Pērnavas upē, tātad arī citās upēs vēl ir tāda ziema, ka vēl jāpaiet labam laikam līdz zivis sāks uzvesties kā pavasarī, lai arī ārā piesaulītē jau ir forši un var sauļoties, tad zem ledus vēl visi dus ziemas miegu....., bet nu jau drīz, pavisam drīz būs klāt pludiņa sezona, ehhhhhhhh

28. 02. 2011.

| Atpakaļ |

LČ 3. kārta un citas lietas

Šo sestdien un svētdien M.Baltezerā notiks Latvijas čempionāta zemledus makšķerēšanā 3. kārta, kurā tad arī noskaidrosies kas ir kas un kurš ir kurš šogad, pagaidām intriga ir liela un gaidāma saspringta cīņa, ja gribat vienkārši paskatīties, tad brauciet svētdien, būs interesanti, ja jums ir laiks un vēlēšanās, tad varat nedaudz palīdzēt, jo gripa ir nogāzusi vairākus tiesnešus un nav kas tiesā sacensības, iepriekšēja pieredze var nebūt, sestdienas rītā iziesiet īso instruktāžu un būs ok, siltas pusdienas un transporta izdevumu segšanu garantēju, vaiŗāk gan laikam neko...., ja ir vēlme, tad zvaniet man 29224086 vaoi e-pasts normunds#salmo.lv

Visādi citādi izskatās, ka ziema mūs vēl kādas pāris nedēļas lutinās, tātad būs vēl Peipusa asari un būs arī pēdējā ledus ruduļi un brekši tepat Latvijā, tomēr domas aizvien biežāk pārceļas uz pavasari, zaļa zālīte, silta saulīte, pludiņš peld, palecās un nogrimst, piecirtiens un kāts līks, spolīte dzied, kārtīgs puika tajā galā kūleņo, ehhhhhh, bet nesteidzināsim notikumus, es vēl esmu šogad ieplānojis noķert asari vismaz 1,5 kg svarā, kur, Zviedrijā gan, bet tik un tā tādu asari vēl neesmu noķēris un ļoti gribu to izdarīt, tāpēc ļoti labprāt piekritu piedāvājumam no Cope Zviedrijā patestēt Salmo balansierus Zviedrijas ūdeņos, mēģināsim to arī iefilmēt, vai 1,5 kg asaris pieķersies un vai viņš ielīdīs 130mm āliņģī bez gafa?????
Ja 26.02. gribat piebiedroties man un kompānijai braucienā uz Peipusu, tad zvaniet 28304453 vai rakstiet irena@fishingholiday.lv, meitene visu izstāstīs, varat braucienu pieteikt un apmaksāt neatejot no kompja, tieši tāpat kā pieteikt tārpus un noformēt makšķerēšanas atļauju , ja kas, tad tiekamies autobusā....

15. 02. 2011.

| Atpakaļ |

PČ un vēl biki...

Nu re, Latvijas izlase ir veiksmīgi atgriezusies no Ukrainas, ir godam nopelnītas medaļas, Rita ir Pasaules vicečempione, komanda sevi parādīja kā KOMANDU , kur viens stāv un krīt par otru, ko tas nozīmē sapratīs tikai tie, kas kaut reizi dzīvē ir izjutuši to ko nozīmē komanda... .
Arī ārpus sportiskajiem rezultātiem Latvijas komandai vienmēr ir vispozitīvākā aura, mēs nekad nevienam neatsakam palīdzību, vai tās ir zināšanas, vai tie ir tārpi vai kaut kas no inventāra, 'pat jaunie Pasaules čempioni Ukrainas komanda pie apbalvošanas teica lielu un godīgu paldies tieši mūsu komandai par to, ka vēl vairākus gadus atpakaļ tieši mēs viņiem pastāstījām un parādījām kas jādara, ja gribi kļūt par labāko, zinu, ka vieni no jums teiks, ka esam mudaki, es saku citādāk, daudz patīkamāk ir uzvarēt, arī nedaudz zaudēt, ja tā ir lemts, stipram pretiniekam, nevis švakam. Pat reiz uz pareizā ceļa ir Moldovas komanda, arī Bulgāri, visperspektīvākā komanda ir Baltkrieviem un tieši Latvijas izlase ir tā, kur viņi griežās pēc palīdzības, manuprāt augstāku novērtējumu sportā nevar sasniegt .
Pati čempionāta organizācija bija kā jau Ukrainā, ja pieņem un cieni to valsti, tad arī visu pārējo pieņem kā vietējo kolorītu, personīgi man viss patika, ieguvu daudz jaunu, gribu pat teikt labu, draugu, tiesa aknas nedaudz sāp ...., bet tā ir pārejoša parādība, šodien katrs otrais zvans ir no Ukrainas ar jautājumu vai mums viss kārtībā, kā aizbraucām u.t.t., pietam tie nav vienkārši pieklājības zvani, bet gan īsti zvani in es ar to lepojos.
Visādi citādi mūsu ziema turpinās, kaut ko veči ķer, kaut kur ledus paliek švaks, bet nu izskatās, ka atkal nāk aukstuma vilnis un viss būs kārtībā, vēl kādas nedēļas sēdēsim uz ledus un baudīsim copi, pats, kopā ar lielu kompāniju paziņu un vienkārši labu copmaņu, braucu uz Peipusu, iebraukšu ezerā kādus kilometrus 10-12, apsēdīšos un vienkārši makšķerēšu dvēselei ...., jo pēc nedēļas atkal būs sacensības, M.Baltezerā notiks LČ 3. kārta, kur tiks noskaidroti šīs sezonas labākie ziemas copmaņi Latvijā, būs labas sacensības, ja jums ir interese, tad atbrauciet paskatīties, īpaši svētdiena būs interesanta.

08. 02. 2011.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr 43

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

31. 01. 2011.

| Atpakaļ |

par visu ko

Kādu brīdi nebiju te neko ierakstījis, dikti daudz darba saskrējis, vasaras pasūtījumi veikaliem, nākošās ziemas pasūtījumi, sacensības un Peipuss, starp citu, uz 29.01. briest normāls brauciens uz Peipusu, braucam ar lielo autobusu, bet kompānija ir mazdzeroša un var pa ceļam i normāli izgulēties i Peipī labi pacopēt, brauksim biki aiz Mustves, autobusu atstājam lielā stāvlaukumā ezera krastā, ir vedējs, kurš pa 10 Eiro ievedīs (arī izvedīs) līdz 6 km, ja gribās tālāk, tad tas maksā vairāk, bet labi lomi ir arī 6 km no krasta, paši igauņi tur ķer un man arī iedeva ievedēja telefonu, ja gribat piebiedroties, tad zvaniet 28304453, meitene visu izstāstīs tuvāk, vietas vēl ir, no Imantas izbraucam 1.00 naktī, ņemam cilvēkus centrā, Purvciemā un Juglā, no Peipusa izbraucam 17-17.30, atkarībā cik kurš tālu brauks ezerā un kā brauks ārā, atgriežamies Rīgā ap 22-22.30.

1. februārī Latvijas izlases sastāvā, trenera lomā, izlidoju uz Ukrainu, uz Harkovu, kur 5. un 6.02. notiks Pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā, šogad tur piedalīsies 13 valstu komandas, cīņa prognozējas ļoooti grūta, bet nu mūsu izlasē ir nopietni cīnītāji, uz kuriem varam paļauties, tā, ka turam visus četru, kam ir piecus, īkšķus, lai starts izdodas, neko neprognozēsim, varu tikai apsolīt, ka cīnīsimies, uzvarēs stiprākais un veiksmīgākais. Ar Latvijas čempionāta norisi pats esmu apmierināts, arī ar savu rezultātu, lai arī vienu dienu nopietni iekritu, lielos vilcienos esmu apmierināts, no vienas puses, kā organizatoru un atbildīgo par procesu, kaitina, ka šogad ir parādījušies vairāki gudri runātāji, kuriem vienmēr kaut kas nepatīk un kaut kas nav kārtībā, bet tas ir nop vienas puses, no otras puses tas rosina domāt, domāt par to vai tiešām nav pienācis laiks piegriezt skrūves ciešāk, tas gan prasīs zināmus ieguldījumus(galvenokārt laika), bet iespējams, ka beidzot mūsu sporta sabiedrība ir izaugusi līdz līmenim, kad no viņiem var sākt prasīt precīzu visu noteikumu ievērošanu, jo pat reiz mēs strādājam precīzā, bet maigā režīmā, tas nozīmē, ka tā vietā, lai izdarītu oficiālu brīdinājumu(dzelteno kartīti) mēs vienkārši aizrādam, lai par kaut ko diskvalificētu mēs aizrādam skaļāk, manuprāt galvenais, ka cilvēks saprot un tīši otreiz nepārkāpj, jā, tā laikam pamazām ir ieviesusies mana filozofija, lai gan tieši es organizēju tikai vienus mačus sezonā, abet mana filozofija ir ka mači ir svētki. Ja cilvēks sevi uzskata par stipru sportistu, ja viņš tiecās uz čempiona titulu, ja viņš grib tikt izlasē un būt līderis, tad viņš pašā saknē nedrīkst neko pārkāpt, viņam ir jābūt piemēram, kāpēc Ritai, Pēterim, Harim, Lailai, galu galā arī man neviens nekad nepārmet iespējamu šmaukšanos vai kādu citu negodīgu rīcību, labi mani lamā par rupjību, es cenšos laboties, bet nekad par šmaukšanos, zinat kāpēc, tāpēc, ka augstākā ranga sportisti ļoti labi apzinās, ka nekāda šamukšanās nekad neko nedos, tu vari vienreiz apmānīt tiesnesi un konkurentus, bet sevi tu neapmānīsi nekad, otreiz tu mēģināsi šmaukties un tevi pieķers un visss, sports tev ir beidzies . Skatos, klausos, cenšos nekomentēt, bet emocijas brīšiem ņem virsroku, tomēr ir patiess prieks, ka starp visiem interneta tukša dirsējiem ir arī loģiski spriedumi, labas idejas un ir redzama vēlme piedalītes procesā, tikai .... pagaidām ir tikai redzama vēlme, neviena palīdzības piedāvājuma vai konkrēta priekšlikuma gan vēl nav, bet gan jau būs...., visam ir jānobriest, arī sportistu sabiedrībai.

Braucam copēt, kamēr vēl ir ledus, copēt ir forši, nu dikti forši........

25. 01. 2011.

| Atpakaļ |

biju atkal Maskavā

šorīt atgriezos no Maskavas, kur gatavoju mayteriālu žurnālam Ribolov Elit, ķēru brekšeļus piemaskavā, runājos ar copmaņiem, mēģināju iebraukt Krievijas ikdienā, teikšu godīgi, lai arī man tā valsts patīk un es saprotu krievu dvēseli, ir lietas, kuras tā uzreiz saprast ir pagrūti, grūti ir pierast pie briesmīgās atšķirības starp ļoooooti bagātiem cilvēkiem un pārējiem, kura tur durās acīs ik uz soļa, bet visādi citādi uz Krieviju vienmēr braucu ar prieku, man tur ir daudz draugu un paziņu un kā jau zināms robežas ir tikai politiķiem, draugiem un sevišķi copmaņiem, robežu nav....'
Naktī uz sestdienu braucam uz Peipusu, ja ir vēlme piebiedroties, tad dodiet ziņu, braucam ar lielu, ērtu autobusu, brauciens maksā 15 latus, brauciens būs bez lielas dzeršanas, jo visiem gribās atpūsties un braucam jau copēt, nevis dropēt..., bija sarunāts arī iekšā vedējs, bet jāsazinās kāda tur ir situācija ar ledu un sniegu, jo tagad pāris dienas neesmu sekojis informācijai, bet nu ja arī paiesimies biku ar kājām, tad brauciens un cope būs ok

13. 01. 2011.

| Atpakaļ |

Nu tad vosali visi !!!!!!!!!!!!!!

beidzot garie svētki ir garām un varam atgriezties normālā ritmā, es esmu no tiem, kuriem svētki nepatīk, nezinu, nemāku svinēt, divas trīs brīvas dienas ir ok, bet ne vairāk....., tad jau sāk pietrūkt darba, bet tas laikam ir dikti individuāli....
Nu tad šonedēļ jau sākās LČ zemledus makšķerēšanā, pēc divām nedēļām, biku vairāk, notiks Makšķernieku forums, kurā beidzot tiks uzsākts dialogs starp dažādām valsts iestādēm, ministrijām un reāliem dzīviem makšķerniekiem, nevis kādiem mistiskiem viņu pārstāvjiem, ja arī jums nav vienalga, kas notiek uz un ap mūsu ūdeņiem un makšķerēšanu, tad piebiedrojieties.
Ja kādam interesē pamēģināt copi Peipusā, bet nav kompānijas ar ko braukt, tad varu pastāstīt, ka sākot no 15. janvāra firma FISHING HOLIDAY rīko autobusa braucienus uz Peipusu, maksa par braucienu 15 ls viena sēdvieta vai 20 ls dubultā sēdvieta, pirmā brauciena vadītājs (ne autobusa, bet grupas) būšu es, tā, ka ja ir kādas lietas, kuras gribās uzzināt vai izrunāt varat piebiedroties, ceļš garš, Peipuss liels, gan visas lietas izrunāsim, biļetes uz autobusu var nopirkt Fishing Holiday birojā MERĶEĻA ielā 3 (pagalmā), tur pat varēs samaksāt par copes atļauju Igaunijā, gadījumā, ja jums nav konta SEB bankā.
Latvijas izlase pamazām gatavojas Pasaules čempionātam, kas šogad notiks Ukrainā, 40 km no Harkovas, šogad būs ļoti smags čempionāts, Krievijai ir ļoti laba komanda, paši ukraiņi grauzīs ledu, lai tikai tiktu čempionu godā, poļi, leiši, baltkrievi, visi šogad ir nobrieduši uzkāpt uz pjedestāla.
Uzmanību tiem sportistiem un vienkārši sporta copes piekritējiem, kuri caur mani pasūta SENSAS, RIVE un citu firmu lietas, ir pienācis laiks ikgadējai pavasara sūtīšanai, izdomājat kas un kā un dodiet ziņu, pasūtījumus nododu līdz 15.01., no jums tos [pieņemu līdz 12.-13.01., lai varu visu apkopot un apstrādāt.
Nu un vispār NE ASAKAS JAUNAJĀ GADĀ !!!!!!!!!!!!

03. 01. 2011.
top