< Makšķerēšana Latvijā - Fishing in Latvia
home   contact

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr 36

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

21. 12. 2010.

| Atpakaļ |

asari kā cimdi...

abas brīvdienas pavadīju vienā no populārajiem ezeriem, kilometrus 100 no Rīgas, biju šajā ezerā pirmo reizi dzīvē, tāpēc sestdien ejot uz ledus vadījos pēc veču bariem, veču bija daudz un lielākā daļa aizgāja uz noteiktu ezera stūri, kilometrus 2,5 no mašīnas, a iešana ta bija pa saputinātu ezeru, kad brīžiem kājas krīt cauri dubultajm ledusm, brīžam kupenas, vienu vārdu sakot kaifs bija milzīgs, bet ja viis iet, tad man bija noteikti jāvelk līdzi...
Dziļums līcī bija vidēji ap pusotru metru, visur vienāds, uz grunts vietām zāle, es sāku copēt ar mazo 4cm Lucky John balansierīti saļganā krāsā, otrajā āļiņģī kaut kas kā iep... pa makšķeri, tā mana iepriekšējā vakarā pašlīmētā makšķerīte salūza uz pusēm...., nu aug man rokas no pakaļas, neko nevaru darīt, bet balansierīti nenorāva, tātad tas bija asaris, trešā āļiņģī pietiecās stabils 200 gr asaris un pamazām process aizgāja, bet bija salīdzinoši daudz smalko zivju, tāpēc mainīju copes rajonus, līdz ap vieniem dienā atradu rajonu, kur uz 3 mazajiem ašukiem uzsēžās viens smuks 150-300 gramu asaris, arī kolēģi sanāca uz šo rajonu un tā mēs četratā staigājām un lasījām pa 3-5-7 smuki asari no āļiņģa, it kā asaris ēda labi, bet acīm redzot šajā ezerā, kā jau seklā ezerā, nav lieli asaru bari, bet vienkārši rajoni, kur viņi stāv, jo izvelc 2-3 pāc kārtas, tad spēlē minūtes 10 un atkal 2-3 asari, tuvāk vakaram, ja sāka krēslot, sākās īsts asaru "žors", ielaid āļiņģī balansieri un nevajag pat raustīt, asaris vienkārši to aprij, ja sākumā vēl ņēmām tādus 70-90 gramīgus asarus, tad sākoties copei, tādus vienkārši laidām vaļā. Kopā katrs salasījām 7,5-9 kg smuku asaru, arī pārējie veči bija apmierināti ar copi.
Svētdien no rīta jau bija pavisam cita bilde, pa nakti bijasasnidzis sniegs, braucu kā krosā, sniegi gāja pāri mašīnas jumtam, bet man jau patīk...., veču bija stipri mazāk, bet lielākā daļa tāpat brida uz mistisko līci, arī es ar lielo bērnu (meitene) un operatoru Edgaru bridām, pa ceļam reizes piecas stājāmies atvilkt elpu, nolēdāju pīpēšanu, lielo vēderu un visu citu uz pasaules, sviedri lija straumēm, bet tomēr aizbridām, saurbu āļiņģus tur kur iepriekšējā dienā bija super cope, saurbu āļiņģus, sāku staigāt ar savu balansierīti, bet jau pēc piektā āļiņģa bija skaidrs, ka tāda cope nav, tai pat laikā Kristīne sēdēja ar mormišku un uz 10 mazajiem ašukiem cēlā āŗā pa vienam smukulim, es pamainīju meklēšanas rajonu, bet varēja just, ka balsnieris nav īsti tas, ko viņi šodien grib, tāpēc pārgāju uz mazu baltu bļitkiņu, to sāka ēst jau labāk, bet trāpījās daudz smalko ašuku, toties bija arī kāds 300-400 gramīgs, tā arī staigāju un lasīju, vienu izvelc, sēdi un rausti, kaitini viņus, nopīpē cigareti un hops divi trīs smukuļi piesakās, atlkal sēdi, tomēr kopumā ar copi paliku apmierināts, līdz vakaram salasīju kilogramus 7 skaistu ašuku, domāju, ka labi iefilmējām, trešdien varēsiet novērtēt...
Aiz sava idiotisma palaidu lielu, tieršām smuku līdaku, ieliku vienu karoga makšķerīti un vienā brīdī tā nostrādāja, pieskrēju, spolīte tinās, viss notiekās, bet necirtu, jo Edgars vēl nebija kameru ieslēdzis, kamera ieslēdzās un es cirtu, bet nevis turot auklu rokās, bet ar ūdu rokā, nepaskatījos, ka līdaka bija iztinusi visu auklu (ap 15 metriem), tik vien bija, kā kādu metru pavilku, tad līdaka kā iedeva man pa roku unnorāva auklu no ūdas, es gan ķēru auklas galu, bet saķēru to ar diviem pirkstiem un līdaka to vienkārši izrāva man no rokas, tad gan es nolamājos, tā nolamājos, ka pat kaijām vaigi nosarka...., kurioza un stulba situācija, bet...., turpmāk es auklu pie spoles siešu īpaši stingri...

20. 12. 2010.

| Atpakaļ |

sniegi sniga putināja .....

laiks skrien milzīgā ātrumā, vai nu tāpēc ka palieku vecāks vai tāpēc, ka dzīvoju no vienas copes līdz citai, tās pārējās dienas nemaz necenšoties ievērot....
Lai vai kā bija atkal brīvdienas, lielos vilcienos ņemot neko dižu nenoķēru, sestdien Ķīšezerā filmējām balto zivi, barības u.t.t., sākums bija ideāls, sabaro un uzreiz parādās zivis, pliči, brekšuki, smuka rauda, likās nu tikai vilksim, bet, kā jau vienmēr bija maziņš bet, ap pusdienas laiku cope pamazām izbeidzās, pietam pilnīgi, it kā dziļums labs, zivju izmērs ļoti labs, bet biki pamainoties laikam viņas pārstāja ēst, asaru lasītāji vēl kaut ko lasīja, bet es paliku uzticīgs savām baltajām zivīm, tomēr pacietība beigās izbeidzās un metām mieru, kaut ko jau iefilmējām, Edgars šodien samontēs un trešdien varēsiet redzēt to mūsu bēdu stāstu..., bet ir arī pozitīvs moments, barība, konkrēti Sensas melnais breksis, strādāja, praktiski līdzvērtīgi motilim, kas nevar nepriecēt.
Svētdien sāku atkal ar Ķīšezeru, sabaroju un stundas laikā neredzēju nevienu baltās zivs copi, tāpēc ļāvos paziņas aicinājumam, viņš sēdēja Lielupē un ķēra retus, bet smukus asarus, 40 minūtes un biju Lielupē, saurbu, sabaroju, bet tas pleķītis bija dikti maziņš, pāris copes uz diviem un iekšējais nemiers lika kāpt mašīnā un aizbraukt līdz Varkalim, kur jau otro nedēļu redzmi simti copmaņu, bet neviens īsti nezin ko viņi tur dara. Piebraucu un mašīnā sēžot vēroju večus, opāā', te viens, te otrs izvelk pa asarim, kāpām uz ledus, sākumā pagāhja laiks kamēr atradu ašuku, bet tad varēja kaut ko lasīt, izmērs no 50 līdz 150 gramiem, redzēju, ka kādam ir arī biki lielāki ašuki, strame stipra, jāizmanto palielas mormiškas, es ķēru ar lielu koši sarkanu banānu. No daudzajiem balansieristiem zivi izvelkam redzēju tikai vienu, līdaciņa ap 40-45cm, protams, ka tā aizgāja maisā, bet vispār vakar nekādas super līdaciņu copes tur nebija, iespējams, ka krējumu veči jau nosmēluši, asaru lasītāji nāca no kanāla ar (uz aci)2-3 kg asaru maisiņos.
Šodien pirmdiena, tad vēl pāris dienas un atkal brīvdienas un braucam uz copi!!!!!!
Ja kādam ir ideja raidījumam, dodiet ziņu, gribētos pacopēt ar kādu bļitku speciālistu, kurš varētu pastāstīt par vertikālo bļitku niansēm, vajadzētu patrādīt līdaku ķeršanu ar balansieriem, arī uz dzīvo, tad bezēsmas mormiškas, tad leišu čorts jeb balda, kas ir ļoti interesants māneklis.

13. 12. 2010.

| Atpakaļ |

LEDUS !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Apsveicu visus ar jaunās ledus sezonas sākumu !!!!!!!!
Arī es neizturēju uz svētdien aizlikos uz Alūksni, kur kopā ar Dzilnu Igoru atradām labu ledu un atklājām sezonu, vispirms mēģinājām kāpt uz vecupes ledus, kur parasti no rudens ir labi asari, bet tur izrādījās dubultais ledus, kuram pa vidu bija ūdens slānis un uzkāpt uz tāda mums neizdevās. Pēc pusstundas bijām jau uz ezera, ledus superīgs, nekrakšķ pat zem mana svara, pusotrā stundā katrs uztaisījām un pārbaudījām ap 50 āliņģiem, pēc Igora vērdiem labākajās vietās, rezultātā es tiku pie viena asarīša, tāpēc , lai nebojātu dienu, braucām uz ezeriņu, kur veči asarus bija vilkuši jau iepriekšējā dienā, par lielu izbrīnu ledus tur izrādījās plānāks, kā pirmajā ezerā, krakšķēja un liecās zem katra soļa, bet tas netraucēja aptuveni 40 večiem staigāt un lasīt ašukus. Kopā noķēru ap 100 galvām, uz mājām paņēmu pāris desmitus, tieši un 4 pannām, ašuki bija smalki, bet tie bija šīs sezonas PIRMIE LEDUS ASARI, tāpēc gods un slava viņiem.
Kā vēlāk noziņoja paziņas, tad uz ledus sēdēja jau daudzās vietās, nekāda super cope nebija nekur, tomēr uz dažām Gaujas attekām uz dažiem dīķiem veči tika pie itin pieklājīga loma, arī Lideru Pēteris lielījās, ka esot salasījis pus Rimi maisu ar ašukiem, tiesa lielāku pa 200 gramiem neesot, bet nu pirmajam izgājienam uz ledus vairāk arī nevajag.
Tā, ka trinam vergas, velkam siltās ūziņas un uz ledu!!!

29. 11. 2010.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr.31

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

24. 11. 2010.

| Atpakaļ |

Sporta jaunumi

Tikko zvanīja Radugins Jurijs (sportisti zin tādu) no Maskavas un izstāstīja, ka FIPS izpildkomitejas sēdē ir pieņemtas būtiskas izmaiņas pludiņmkšķerēšanas sportā, tagad 1 sacensību diena būs nevis 3 stundas, bet gan 4 stundas, tātad sacensības būs divas dienas pa 4 stundām copes un 2 stundām sagatavošanās, pirmsstarta iebarošanas laiks ir pagarināts no 5 minūtēm uz 10 un attiecīgi arī barības daudzums ir palielināts no 17 uz 20 litriem.
Manuprāt ļoti labas izmaiņas, kuras ļaus mērķtiecīgāk izgaidīt lielās zivis, kas parasti arī pienāk pēdējās minūtēs, tagad varēsim vairāk piestrādāt, tiesa arī spēku, pēc labi nostrādātām 4 stundām būs vēl mazāk, bet tas nu tā....
Šajā sakarā mainīsies arī Latvijas sacensību nolikums.

23. 11. 2010.

| Atpakaļ |

ledus laikam tomēr būs !!!!

Garajās brīvdienās copēju trīs dienas, visas dienas veltīju balto zivju copei, vienu dienu abi ar puiku spēlējāmies Dzirnupītē, raudiņas un plicīši ņēma'izcili, bet nu izmērs tāds, ka 100 gr zivs jau bija ZIVS, raidījumu filmējām Daugavā, cope sākās no pirmā metiena, nostrādāja viss, gan barība, gan ēsmas, gan attālums, pamatā ķērās pliči ap 100-120 gramiem, bet bija arī bonusa raudas ap 300 gramiem, baigo azartu uzsita, pietam atkal manna parādīja sevi no labās puses, sākumā labi ņēma arī uz baltajiem, bet kaut kādā brīdī pieklusa, sāku uz 16. numura āķa tīt mannu un divarpus stundās nebija neviena laidiena bez copes, rezultātā kilogramus 8 salasīju. Nākošā dienā atkal biju tur pat, bet lai arī laiks bija stipri labāks, tomēr cope sliktāka, toties bija vairāk smuku raudu, bet ap 14. HES palaida ūdeni un cope izbeidzās, pa stundu noķēru vairs tikai pāris raudiņas, bet vienalga ar 6 m bezriņķu makšķeri strādāt bija kaifs.
Kolēģis uz mikro tvisterīšiem ļoti labi pavilka asarīšus, tādus normālus pannas asarīšus, esot nosvēris, mazākais 87 grami, lielākais 149 grami, kopā ap 40 gb, pats staro kā saulīte, man arī asinis uzsita, tikai skatoties prognozēs laikam jau vairs nesanāks pa atklāto ūdeni ašukus palasīt.
Cits paziņa ziņoja, ka Salacā pie Staiceles divas dienas esot labi pavilcis pusbrekšeļus, pamatā gan tādus 300-500 grami, bet pāris bija arī uz kilogramu, esot strādājis ar 9 m bezriņķu kātu, straume kā pavasarī, bet zivīte ēda.

Izskatās, ka jau šajās brīvdienās kāds Alūksnes puika kāps uz ledus, mēs pārējie kāpsim nākamnedēļ, ehhh, laikam jāiet auklas iepirkt....

22. 11. 2010.

| Atpakaļ |

bija īsas un būs garas brīvdienas ....

aizvadītajās brīvdienās atvilkties man nesanāca, lai arī ar abām copes dienām esmu apmierināts, lai gan katru dienu noķēru tikai pa piecām zivīm ...
sestdien, neskatoties uz lielo pūtienu bijām ĶĪŠEZERĀ, mēģinājām iefilmēt kaut ko līdzīgu mikrodžigam, man bija 3 asari un 2 līdakas, tiesa abas līdakas pie pašas laivas nokoda manas mormiškas, uz kurām spiningoju, bet man patika, to pasākumu varēs redzēt trešdienas raidījumā.
Svētdien biju atkal karūsās, pirmā karūsa pieteicās minūtes 5 pēc copes sākuma, tāda smukiņa aiz 300 gramiem, likās jau ka būs ok, nākošā karūsa pēc stundas, nākošā pēc pusotras, vienu vārdu sakot cope tā arī nesākās, likās, ka viņas no tās vietas vienkārši ir pagājušas nost, jo tās, kas ņēma, tāspaņēma stabili un droši, pārējā laikā muļļājās mikroskopiskas raudiņas un asarīši, starp citu uz mannā ar ķiploku piedevu noķēru 5 asarīšus, vai nu viņi ir badā, vai viņiem patīk tas aromāts, rezultātā mājās aizbrauca 5 karūsas, smukiņas, bet tikai 5.
Priekšā četru dienu copes maratons, tiesa sevišķi lielas izvēles nav, upēs, izņemot Daugavu, ir pirms plūdu situācija, ūdens milzīgs, līdz ar to zivis ir paslēpušās pa mazām upītēm, attekām un kanāliem, paliek tikai ezeri un tas nozīmē plēsējus, bet gribās ta vēl kādu rudens raudu izmānīt...

16. 11. 2010.

| Atpakaļ |

darba piedāvājums

SALMO veikaliem, steidzami, ir vajadzīgs viens pārdevējs,
dzimuma un vecuma ierobežojumu nav, galvenais ir vēlme strādāt,
elementāras zināšanas makšķerēšanas jomā tiks uzskatītas par priekšrocību,
vēlamas labas latviešu un krievu valodas zināšanas.

Pieteikumus līdz 10.11. (ieskaitot) sūtīt uz e-pastu - normunds@salmo.lv

08. 11. 2010.

| Atpakaļ |

mannā un citi brīnumi

eh, kā es sestdien dabūju iekšās, onka , blakus sēžot apķēra mani reizes četras...., bijām vienā no ostām karūsās, es to pasākumu darīju otro reizi mūžā, tāpēc piegāju lietai kā to esmu pieradis, dažādas ēsmas, nedaudz rudenīgas barības, viegli pludi, trijās stundās divas copes un divas karūsas, tead atbrauca onka no Salaspils, apsēdās un sāka ķert, nu teiksim minūtēs desmit vienu karūsu. Es noskatījos, ka viņš sēž pie pašiem pāļiem, tāpēc arī pārsēdos pie tiem pašiem pāļiem, tikai no otras puses, sākām pamazām runāties un izrādījās, ka onka te copē jau gadus 20 un'rudeņos ķer tikai un vienīgi uz mannā mīklu, sauktu par puņķiem, to ar kociņu uztin uz āķa, man savukārt bija grūbas, baltie un sliekas, kuras ēda mazi asarīši un raudiņas, atteicos no onkas piedāvātās mannas un turpināju ķert uz savām ēsmām, reāli strādāja tikai grūbas, uz 5 onkas copēm man bija viena, bet beigās kaut ko salasīju, kā tas izskatījās redzēsiet trešdienas raidījumā.
Svētdien no rīta neizturēju, pirmo reizi dzīvē iemaisīju to mannā brīnumu un braucu uz to pašu vietu vēlreiz, piebraucu a puse ostas ta aizsalusi, pietam tieši tās vietas, kur mēs ar onku sēdējām, mēģināju ledu lauzt un stumt prom, bet ledus turējās starp pāļiem un negribēja mani klausīt, tāpēc pārgāju uz atklāto ūdeni , pirmie "puņķu" tinieni uz āķa bija kādi bija, bet pašam neticot copi tomēr ieraudzīju, otrai copei biju jau gatavs un minūtes piecpadsmit no copes sākuma tiku pie pirmās karūsas ap 500 gramiem, nu jau likās, ka viss aizies, bet tad panesās pāris stundas murgu, cope ir, bet zivs galā nepaliek, tinu mazāku un lielākus kumosus, līdz beidzot noķēru pāris rudulīšus un sapratu, ka sīkie man vienkārši čakarē smadzenes ... . Pamazām saule un vējš darīja savu un ledus sāka kust, kādu pusstundu vēl pats pagdarbojos kā ledlauzis, lauzdams un stumdīdams ledus, līdz savu copes vietu atbrīvoju, otrais metiens un karūsa, trešais metiens un karūsa un tā reizes desmit pēc kārtas, tad iedevu vienai pa zobiem un karūsas biki pagāja malā, atradu, kur tās stāvēja un process aizgāja, vienu vārdu sakot kad četros pēcpusdienā metu mieru man bija ap 40 karūsām, kas priekš svētdienas un tās vietas bija izcili labi, jo lielākā daļa veču aizbrauca prom bez zivs, vienīgi viens onka, kurš tā draudzīgi pukšķinādams apsēdās man pavisam blakus, liekot uz āķa baltos tārpus, tika pie kādām desmit karūsiņām, bet izteikti smalkākām, kā man uz mannā.
Secinājums, mūžu dzīvo, mūžu mācies, pats copēju ar baigo azartu, ar brīvdienām esmu ļoti apmierināts, lai arī ne loma lielumā, bet tieši par sarežģīto copi un to, ka man izdevās tomēr to atkost, pietam tagad man būs viena jauna ēsma, kura reizi pa reizei dos iekšā jebkurai citai ēsmai, un patiesībā, kad piešaujās, tad tā mīklas tīšana uz āķa nemaz nav sarežģīta un ķ''epīga, sevišķi ja to dara, kā to darīja onka sestdien, sapildot mīklu paresnā špricē.
Ja laiks ļaus, tad nākamo vīkendu atkal braukšu karūsās....

08. 11. 2010.

| Atpakaļ |

Baltkrievija

Pagājušās nedēļas nogalē biju Baltkrievijā, tur notika, nu jau tradicionālās, starptautiskās sacensības, kurās šogad piedalījās 18 komandas no Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Baltkrievijas, mačos konkurence bija izcila ...., sacensības notiek jaunbūvētā airēšanas kanālā, kurš savienots ar tā saucamo Minskas jūru, ideāla vieta sacensībām. Jau taisotis uz turieni man bija doma ķert tikai ar mačkātu, pirmkārt to lietu pieprotu, otrkārt rudenī zivis tomēr paiet tālāk no krasta, pirmie treniņi parādīja, ka man ir taisnība, tālumā trāpījās dažādu izmēru breksēni (30-1000gr), pie krasta ķērās raudiņas un asarīši un tikai pa retam breksēnam, tāpēc uz mačiem sagatavoju tikai 3 mačkātus un nevienu citu makšķeri.
Pirmā maču diena sākās ar 30 minūšu pauzi pēc iebarošanas, pietam manā zonā klusēja visas distances, zivis vienkārši bija šokā no tāda barības daudzuma..., bet pamazām visiem process aizgāja, man arī pirmā cope un un galā liela zivs, tik liela, kādāi nebiju gatavojies, tāpēc pēc sekundes-divu cīņas zivs norāva āķi un aizgāja, rokas kājas trīs, bet neko, pārsēju pavadiņu uz 0.14mm un pēc brītiņa izvilku kilogramīgu brekšuku, tad vairākus smalkus un atkal smukuli uz pusotru kilogramu, vienu vārdu sakot liela skatītāju bara atbalstīts savās 3 stundās savilku 14,06 kg, no tām 6 zivis virs kilograma, lielākais 1,7kg brekšuks, lielākais kuriozs bija tas, ka otrās vietas ieguvējam manā zonā bija zivju svars bija tikai 1,6 kg...., skatītāji bija sajūsmā un es iegāju Baltkrievijas sporta vēsturē, kā lielākā loma izvilcējs, jo tas bija līdzšinējais rekords, sīkums, bet patīkami. Kā vēlāk izrādījās arī komandai pēc pirmās dienas bijām pirmie, lai arī mums 4. dalībnieks bija pilnīgs iesācējs no vietējiem, jo Guntis nevarēja atbraukt un citu nebija ko ielikt komandā.
Otrā diena , kad piebraucu pie sava sektora un ieraudzīju, ka sēžu starp Krievijas šī gada čempionu un pagājušā gada čempionu sapratu, ka labi nebūs, sākām copēt, kaut ko jau ķērām, bet es visu laiku liku uzsvaru uz lielajiem brekšiem, bet viņi nenāca pie manis, lai arī centos makšķerēt tālāk par kaimiņiem, bet laikam tomēr kaimiņu barība (jo mana strādāja perfekti) lielās zivis baidīja, tāpēc nācās ķert to kas ķerās, kamēr es to sapratu, tikmēr pagāja jau divas stundas, mērkaķa ātrumā mēģināju kaut ko glābt, bet...., savus kaimiņus ta apķēru normāli, bet kamēr mēs savā starpā grauzāmies divi sportisti (viena bija smuka ukraiņu meitene) tomēr tika katrs pie viena kilogramīga bonusa un rezultātā savā zonā ieņēmu tikai 3. vietu, kas kopvērtējumā ar 4 punktiem mani nometa tikai uz 5. vietu, skumji, bet tas ir sports, arī komandu vērtējumā, lai arī mēs it kā visi nostartējām labi, tomēr mūsu "aste" mūs novilka uz leju un palikām tikai otrie, zaudējot pirmajai vietai tikai 1 punktu, tas izskatījās tā, ka es un abi Pēterburgas puikas Gera un Oļegs kopā atnesām pa divām dienām 10 punktus, bet mūsu "aste" viens pats 16 punktus, bet tā viš i un tur vairs neko nepadarīsi.
Tik un tā pasākums bija kolosāls, tiesa nieres un aknas kādu laiku jāpasaudzē, bet organizācija un atmosfēra bija kolosāla un man izdevās priekš daudziem baltkrievu copmaņiem ķļūt par mašmakšķerēšanas leģendu, tā kā es no kautrības nenomiršu, tad atzīstos, tas ir patīkami un starp citu ļoti atvieglo robežas šķersošanu (jo tur lielākā daļa strādājošo arī ir copmaņi) .

27. 10. 2010.

| Atpakaļ |

rudens raudas

Sestdien nostāvēju Ķīšezera krastā, vismaz morāli biju kopā ar mūsējiem spiningotājiem, malači, lai kā tur g'qaja un negāja, tomēr medaļās esam un tas ir labi, jo konkurence bija liela un konkurenti spēcīgi, vēlreiz mani apsveikumi puikiem.
Pats kopā ar operatoru Edgaru svētdien braucu uz Salacgrīvu, sanāca neparedzēta problēma ar kameru, tāpēc tikai 11 pirku licensi, kamēr sataisīju makšķeri, kamēr iemīcīju barību, tikmēr veči pa kādai skaistai raudai vilka, ne pārāk aktīvi, bet pa zivij bija, sabaroju arī es, sākumā vidēju distanci, pieci laidieni un divas labas raudas un vairāk nekā. Zivis spēlējās pa ūdens virsu, bet ņēma ļoti negribīgi, bija sajūta, ka viņas negrib skriet līdzi kumosam, izmēģināju gan ļoti tālu distanci, tas pats, pāris zivis, jā skaistas, bet tikai pāris, un atkal klusums, tā nočakarējies stundas trīs izvilku tikai 8 zivis, apnika pa tukšo pludināt pa straumi, tāpēc uztauštīju tuvāk krastam vietu, kur pamat straume paliek švakāka un pludu nes stipri lēnāk, tur arī uzbaroju ar trīs bumbām Gros Gardona no Sensas krātuvēm..., sākumā retāk, bet tad aizvien riatāk sāka trāpīties izcilas raudas pa 300-400 gramu vērtē, pietam, ja sākumā man uz grūbu nebija ne copes, tad tagad, tuvāk krastam, copes bija tikai uz grūbu, piemeklēju tieviņu Owner āķīti, liku pa vienai labi piebriedušai grūbai un viss notikās, Edgars varēja labi iefilmēt katru copīti. Neteikšu, ka savilku tur mega kilogramus, jo jau piecos metām mieru, lai nav jāfilmē pa krēslu, bet loms bija labs, pats esmu vienkārši sajūsmā un izskatās, ka arī materiālu iefilmējām labu, varēsiet trešdien ievērtēt..... Rudens raudu cope tomēr ir baigi foršā lieta.

18. 10. 2010.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr.25

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast tepat blakus, sānu ailē (atveras jauns logs, kuru var palielināt un skatīties raidījumu arī pa visu ekrānu). Zemāk redzamais ir jaunākais raidījums "Līdaka uz "dzīvo" (03.11.2010.)" Visus raidījumus var redzēt arī HD kvalitātē.

28. 09. 2010.

| Atpakaļ |

biju ciemos pie SENSAS....

Nākošā rītā pēc mačiem, kuros atkal man nesagāja (it kā jau visu darīju pareizi, bet...pietrūka 2.dienā 15 minūšu, jeb 3 zivju), kopā ar pāris kolēģiem devāmies Sensas zemi lūkot, tur vēl vasara turpinās pilnā sparā, ārā +25-28 grādi, visi staigā šortos un krekliņos, vienu vārdu sakot laiks bija foršs, lai gan lielāko dienas daļu pavadījām ofisā.
Iespaidi no ražotnes ir ļoti labi, redzēju gan ūdeņus, kuros tiek testēti produkti, gan dažādus tehnoloģiskus procesus, kā rodas tas, ko mēs metam ūdenī, puse nelielas pilsētiņas dzīvo un strādā zem Sensas zīmes, pietam izskatās, ka dzīvo tīri labi, redzējām jaunos, nākošās sezonas, produktus, gan barībās, gan makšķerēs un sīkumos, izrunājām daudzas darba lietas un jau tagad varu pačukstēt, ka nākamgad Salmo veikalos būs vairākas, jums patīkamas izmaiņas, krietni paplašināsies ne tikai pludiņmakšķernieku un karpinieku preču klāsts, bet būs arī daudz jaunumu no ILEX un PEZON MICHEL spiningotājiem, gandažādi mānekļi, gan kāti, spoles un auklas, labas, kvalitatīvas lietas, jā, ne pašas lētākās, bet labas.
Šo sestdien dodos uz Siguldu, kur notiks tradicionālie mušiņmakšķernieku svētki, kuru ietvaros būs gan mušiņmakšķerēšanas paraugdemonstrējumi, gan makšķerēšanas sacensības, pasākums ir visas dienas garumā, laiku sola labu, tā, ka droši varat ieplānot izmest nelielu līkumu un pavērot kā tas viss notiek dabā.

23. 09. 2010.

| Atpakaļ |

MAČI TIEK PĀRCELTI UZ CITU VIETU!!!!!!!!!!

vakar desmit cilvēku sastāvā testējām sacensībām paredzēto ūdenskrātuvi, rudens dara savu, pirmajās trijās stundās nevienam no sportistiem nebija nevienas copes, ceturtajā stundā Lūkins Māris izvilka vienu stori, piektajā stundā es vienu karpiņu un vēl vienai iedevu pa zobiem, tas arī viss, zivis ir savākušās dīķa vidū un pretējā malā, kur sektorus izvietot nevar. Sazvanījos ar MAVER klubu, kuri ir šī posma organizatori un lai izbēgtu no iespējamās situācijas, kad puse vai vairāk dalībnieku paliek bez zivīm, kā nekā vēl divas nedēļas, viss dzisīs strauji, nolēmāma pārnest sacensības uz Lucavsalu, tur pat, kur notika 2. čempionāta posms.
Tātad LČ 3. kārta notiks Rīgā, Daugavā, Lucavsalā, sacensībās strādājam ar VISĀM iespējamamjām pludiņmakšķerēm, bet lomos AUSLEJAS NETIKS SKAITĪTAS, viss pārējais kā vienmēr, tikšanās vieta un atklāšanas\noslēguma pasākums uz tiltiņa.

06. 09. 2010.

| Atpakaļ |

Atlaižu laiks...

"Putriniekiem" noteikti būs patīkami uzzināt, ka SALMO veikalos visām SENSAS, BRUDA,SALMO un JAUKAS barībām no 01.09. ir 30% atlaide

02. 09. 2010.

| Atpakaļ |

rudens

Vakar kopā ar diviem foreļotāju guru bijām filmēt raidījumu par foreļu copi, lai arī abi puiki saka, ka copes nebija, kaut ko noķērām, pat es, kurš pirmo reizi dzīvē biju pie foreļupes, noķēru gandrīz mēra forelīti, diemžēl rudens lietavas dara savu un visas upes kļūst grūti apmakšķerējamas, arī mūsu apmeklētā upelē ūdens jau bija nedaudz pacēlies un duļķains, tomēr uzskatu, ka iefilmējām diezgan daudz laba materiāla, Edgars šodien visu samontēs un trešdienas vakarā varēsiet novērtēt mūsu bridienu.
Pats šim pasākumam biju pilnīgi nesagatavojies, ne kāts, ne aukla, ne apģērbs neatbilda šim pasākumam, bet nu, tā, kā pieeju lietām vienkārši, mēģināju brist un copēt ar to, kas bija, toties uzreiz sapratu kādu inventāru noteikti sev sagādāšu nākamajai sezonai, jo mazu asumiņu tā ložņāšana pa krūmiem man uzsita gan ....
Tuvojās LČ pludiņmakšķerēšanā 3. kārta, par sacensību vietu un visu pārējo var izlasīt šīs lapas sporta sadaļā, skatieties komentāros, es tur visu sarakstīju, ja ir doma piedalīties individuāli, tad dodiet ziņu savlaicīgi, lai varam saplānot sektoru izvietošanu u.t.t.

30. 08. 2010.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr.18

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast tepat blakus, sānu ailē (atveras jauns logs, kuru var palielināt un skatīties raidījumu arī pa visu ekrānu).
Šis ieraksts ir tikai vēsturisks fragments, lai nebūtībā nepazustu komentāri ciklam "Makšķerēšanas noslēpumi", kuri bija sakrājušies līdz videoklipam Nr.18

04. 08. 2010.

| Atpakaļ |

Par raidījumu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

šovakar oriģinālraidījuma NEBŪS, būs zandartu atkārtojums, jaunais raidījums ēterā aizies sestdien, diemžēl tā sanāca, ka paļāvāmies uz sarunātā līņu eksperta godavārdu, bet rezultātā filmēšana nenotika, mēģinājām kaut ko saglābt vakar vakarā un šodien no rīta, bet ar visu negaisu un lietu nekas nesanāca ......., ceru, ka sevišķi mūs ar s....iem par šo , starpcitu 13. raidījumu, nenomētāsiet

28. 07. 2010.

| Atpakaļ |

SALMO - Baltijas valstu čempioni!!!!!!!!!

Šajās brīvdienās Somijā notika Baltijas valstu čempionāts pludiņmakšķerēšanā, šogad tajā piedalījās 21 komanda no Lietuvas, Latvijas,Igaunijas, Krievijas, Somijas, kā arī atsevišķi sportisti no Baltkrievijas, Holandes un Anglijas.
Pēc pirmās sacensību dienas mēs bijām 2. vietā, zaudējot uzvarētājiem 6 punktus, bet vakarā izdarot pareizos secinājumus otrā dienā izdevās atspēlēties un pat pārspēt tuvākos konkurentus par 10 punktiem, rezultātā ar 36 punktiem SALMO komanda kļuva par šī gada Baltijas čempioniem, ko pie šādas konkurences un tik sarežģīta ūdens var uzskatīt par ļoti labu sasniegumu. Cope bija ap 400 km no Helsinkiem, vēl 200 km aiz Tamperes, liels ezers, kuram viens krasts uzbērts no lieliem klints bluķiem un akmeņiem, pamat zivis lomos bija breksēni no 400-800 gramiem svarā, zonu uzvarētāju lomi bija no 10 līdz 17 kg zivju, strādāja gan štekeris, gan mačmakšķere, kurai pateicoties mūsu komandai arī izdevās sasniegt šo rezultātu.
Laika apstākļi bija ļoti mainīgi, no 7 grādiem naktī līdz 25 grādiem dienā, katru dienu lietus, stiprs, visu laiku mainīgs vējš, kas stipri ietekmēja zivju copi, pats interesantākais, ka zivis priekšroku (gan ēsmā, gan barošanā) deva tikai lielai sliekai, nestrādāja ne motiļi, ne baltie, arī ar barības sastāvu bija jāizdabā zivju kaprīzēm, piemēram es otrā dienā barību vispār nelietoju, baroju tikai ar zemi un grieztām sliekām.
Individuāli no mums labākais ir Guntis, viņš ir 5. vietā, Oļegs 7., es 10., visā visumā ļoti interesantas sacensības

27. 07. 2010.

| Atpakaļ |

eh......

brīvdienās biju Lietuvā, netālu no Kaļiņingradas, tur notika LČ 3. posms pludiņmakšķerēšanā, šoreiz nebiju šādiem mačiem gatavs, jau iepriekš brīdināja, ka tur būs lielas zivis, tomēr esot daudz arī vidēju izmēru zivju, aizbraucu un konstatēju, ka cope ir nelielā kanālā, nu metri 35 platumā, it kā zivju treniņā bija gana, ķēru nelielus breksēnus, 5 reizes iemetot spiningu noķēru 3 līdakas no 1,5-2 kg, redzēju kā veči pa stundai uz štekera tur zivis, vienu vārdu sakot treniņi bija interesanti.
Mači, ielozējos vienā no kanāla galiem, sabaroju trīs distances, 7 metri no krasta (maza kantīte), 13 m'pilno štekeri un pretējo krastu mačam, tuvajā distancē ķērās mikrobi, uz štekeri tā arī zivis neparādījās, no pretējā krasta sāku ķert plaukstas izmēra finierīšus, tad sekoja trrrrrrrrr un ....pī pī pī, kaut kas monstrīgs paņēma un manu 0.20mm pavadiņu pārplēsa 3 sekundēs, paspēju tikai piecirst, rezultātā ne pie viena bonusa tā arī netiku un nepiedodami zaudēju.
Otrā dienā laiks bija nomācies, pamalē ducināja un arī cope bija nedaudz aktīvāka, kuriozi, ka mērot dziļumu ar štekeri pliku āķi apēda karpa vai kaut kāds cits monstrs, pāris minūtes papriecājos, tad ņēmu aiz gumijas un vilku to zvēru pie sevis, pirmkārt sagatavošanās laiku negribējās zaudēt, otrkārt šī makšķere bija vairāk tā kā uz brekšeļiem taisīta, tā arī notika, karpai nepatika, ka es viņu kaut kur stiepju un viņa uzsita ar asti un aizgāja. Sākot makšķerēt sāku ar tuvo distanci, noķēru pāris zemplaukstas brekšeļus, tad pamēģināju štekeri, tur tukšums un tad pārgāju uz savu mīļo maču, praktiski uzreiz pie pretējā krasta man pieteicās karūsa, lielākā, kādu jebkad biju izvilcis, vēlāk svari rādīja 2450 grami, tad pamazām sāka ķerties pusbrekšuki un atlika tikai strādāt. pieteicās arī divi ātrvilcieni, diemžēl sacensību zona ir ierobežota un lai zivs nesapītos ar kaimiņu makšķerēm, to jāmēģina savaldīt jau pirmajos skrējienos, abas reizes man to izdarīt neizdevās, vienu reizi it kā jau karpu apgriezu, jau sāku pumpēt uz krastu, bet izlidoja āķis, otrā reizē zivs vienkārši, kā torpēda ieskrēja pretējā krastā un tur norāva āķi, tā arī paliku bez saviem monstriem. 6minūtes pirms beigām man atkal paņēma kaut kas smuks, laiks it kā bija, tāpēc vilku prātīgi, pievilku jau metrus 15 no sevi, redzēju, ka tas ir amūras 5-6 kg svarā, bet viņš pavisam negribēja padoties, a laiks ta iet, tiesneši tikai skaitīja 3 minūtes, 2 minūtes, aiziet pēdējā minūte, es sāku forsēt, zivs plunčājās metrus divus no tīkliņa, bet negribēja ieelpot gaisu, sāku vilkt ar spēku un....kaut kāds auklas defekts (pēc LČ nepārsēju darba posmu) un mana uzvaras zivs pārrāva pamatauklu un aizgāja...., rezultātā paliku 2. vietā, ehhhhhhhhhhhhhhh
Sākās negaiss, tad vienkārši ļooooti stiprs lietus, telti un visas mantas vācām nost pa lietu, vakar visu krāmēju ārā un žāvēju, mašīnā smaka tāda, ka bez atvērtiem logiem nepabrauksi, nu viss kā jau pēc copes....
Rīt es, Guntis un Pēteris aizbraucam uz Somiju, uz Baltijas valstu čempionātu, no Latvijas braucam vienīgie, salīdzinoši leiši brauc 4 komandas ...., te arī ir redzama attieksme pret sportu un attīstību, un nevajag stāstīt par naudām, arī mēs 100% braucam par savu naudu, es vispār aizņēmos, lai tiktu uz šiem mačiem, jo ja nav maču, tad nav attīstības.

20. 07. 2010.

| Atpakaļ |

Vieta komentāriem...

Lietus gāž, tas nozīmē, ka Gaujā pacelsies ūdens, pietam strauji, abet mums vakarā bija ieplānota "velkonīša " iefilmēšana, aizvakar biju pamēģināt, viss notiekās, brekšuki, tiesa ne pārāk lieli, ķerās, velkonīts strādā, ja lietus līdz pusdienai pāries, tad brauksim mēģināt, ja ne, tad...., nāksies filmēt rītdienas treniņus Lucavsalā, kā nekā sestdien un svētdien tur notiks 2. LČ kārta, tā, ka tie, kam interesē makšķerēšana ar maču un vagleri, droši varat braukt pavērot, jo šajā kārtā drīkst makšķerēt tikai ar tālmešanas makšķerēm'.

08. 07. 2010.

| Atpakaļ |

b......

diemžēl jāatvainojas par to, ka vakar nebija raidījuma, pēdējā brīdī noklājās montāžas kompis, apēdot tikko pabeigtu raidījumu ...., diemžēl rezerves raidījumu vēl neesam paspējuši uztaisīt, tāpēc nācās palaist vienu no vecajiem raidījumiem, jaunais raidījums ēterā aizies sestdien, tad arī tas parādīsies internetā, diemžēl tehnika ir tehnika, tā, ka esam jauna montāžas kompja meklējumos, jo esošais vairs dzīvē atgriežams nav

01. 07. 2010.

| Atpakaļ |

par LČ 2. kārtu

2. kārta notiks, kā plānots kalendārā 10. un 11. jūlijā, kārta notiks Rīgā, Lucavsalā, tur pat, kur jau tradicionāli notiek LČ posmi, no airēšanas bāzes pret straumi TV torņa virzienā, tikšnās vieta tiltiņš pār kanālu, tieši pretī TV tornim.
Treniņu un sacensību laiki viss, kā rakstīts nolikumā.
Lai veicinātu Latvijas sportistu izaugsmi un dažādu makšķerēšanas veidu apgūšanu šajā kārtā drīkst makšķerēt TIKAI ar tālmešanas kātiem (kāts ar spoli un vairākiem auklas caurlaides riņķiem)un WAGLER tipa tālmešanas pludiņiem, lūgums sportistus neizdomāt muļķigas atrunas, par šo kārtu visiem tika paziņots pirmās kārtas noslēgumā.
No savas puses visiem sportisitem, kuri piedalīsies šajā LČ kārtā varu piedāvāt 25% atlaidi SENSAS kaķenēm, vagleriem un barībām.
Sakarā ar silto laiku iesaku par tārpu, sevišķi motiļu, pasūtīšanu domāt ĻOTI savlaicīgi un tārpus pasūtīt jau līdz šīs nedēļas beigām, lai nepaliekat tukšā.

28. 06. 2010.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr.10

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast tepat blakus, sānu ailē (atveras jauns logs, kuru var palielināt un skatīties raidījumu arī pa visu ekrānu).

26. 06. 2010.

| Atpakaļ |

Jāņi Ventā

dienas trīs biju Ventā, posmā starp Skrundu un Kuldīgu, Līgo vakaru mēģināju ķert breksi, kura šogad šajā posmā vienkārši nav, noķēru vienu pusotrinieku līni un pārdesmit skaistas raudas, tad šašliks, alus u.t.t., nākošā rītā pārgāju jau tīri uz raudām, no paša rīta cope bija švaka, tāpēc stundu pacopējis vairāk pievērsos seram Tulamoram, laiks kolosāls, cilvēka neviena, nometni sev bijām ierīkojuši ērtu, kaifs pilnīgs ....., pēc pusdienām meitene aizgāja bekas lauzt un es pievērsos copei. Upe ir diezgan aizaugusi, tāpēc normāla pludināšana bija iespējama tikai upes vidū, iemetiens ap metriem 30-35, vējš pūta pret straumi un varēja mierīgi strādāt ar 4-5 gramīgu pludiņu, raudu cope izskatās tā, ka ēsmu pludina nedaudz virs grunts, pietam nepieturot, ēsma peld straumes ātrumā, tad copes ir agresīvas un zivis ēsmu ņem droši, barot daudz nevajadzēja, iemet pusstundā vienu bumbiņu, pietam smagu, bet irstošu, duļķi radošu, no ēsmām viennozīmīgs līderis bija kukurūza, kuru ēda visas zivis. Jo tuvāk nāca vakars, jo cope palika labāka, ķēras izcili skaistas raudas 250-400 grami,trāpījās dažas virs puskilo, cope agresīva, es vienkārši kaifoju no procesa, sēdēju ķēru zivis, malkoju Tulamoru un jutos vienkārši kolosāli, pie tādas copes nebija pat ne grama šķrobes par to, ka neķērās brekši, uz kuriem sākotnēji biju cerējis, rezultātā pa pēcpusdienu saskaldīju pilnu 40 litrīgo spaini, smalko raudu vienkārši nebija, tas ir vismaz ap 30 kg zivju, kuras protams, ka palaidu vaļā.
Kuriozākais tas, ka nākošajā dienā , lai arīlietai piegāju visnotaļ nopietni, nenoķēru NEVIENU zivi lielāku par 200 gramiem, zivis vienkārši neņēma, maisīju barības, mainīju ēsmas un makšķerēšanas veidus, nekas, zivis neņēma un viss, bet nu tas viens pēcpusdienas vilciens kompensēja vakardienas necopi.

26. 06. 2010.

| Atpakaļ |

mačkāts un 0.16mm pavadiņa .....

Sestdien bijām filmēt Ventspilī, b....n šādu laiku vajag speciāli pasūtīt, piebraucām vietā ap 7 un ap 8 kā sāka līt, tā tikai ap 15 lietus beidzās, cope tieši tāda pati, vieta kolosāla, ar pakaļu var just, ka zivis tur ir, bet.... kamera visas normālās zivis aizbaidīja, kaut kādi jau pusbrekši trāpījās, bet tie, pēc kuriem braucām izpalika.
Svētdien, tādā brīuvdienu režīmā kopā ar kolēģi aizbraucām uz Valdemāra dīķiem, gribējās vienkārši pasēdēt, padzert alu un noķert kādu karpiņu, es iejaucu Bruda Lielo breksi ar Sensas karpu un sašāvu ar kaķeni smuku galdiņu, sēdi, sēdi, bet copes ta nav, cik redzēju pie dīķa tikai gruntenisti ar ļoti tāliem iemetieniem pa kādai karpiņai izvilka, lai gan karpas aktīvi spēlējās un sildījās saulītē. Pēc trīs stundu nosēdēšanas beidzot ieraudzīju pirmo karpas copi, piecirtu un ....., kad pēc kāda laiciņa pievilku to zvēru pie krasta, tad sapratu, ka mans uztveramais tīkliņš ir biki pa mazu, labi, ka kolēģim bija lielāks, iemocīju karpu tīkliņā, uz aci likās kādi 5 kg noteikti, kad atnesām svarus , tad izrādījās 7,1 kg un tas ir uz Owner gatavo pavadiņu 0.16mm ar 9. numura āķīti..... Nedaudz uzbaroju, noķēru divas raudas un atkal iestājās klusums, kaut kādi pludiņa pavilcieni bija, bet tādu cērtamu copīšu nebija, bet šašliks cepās, alus bija gards, laiks labs, tāpēc sevišķi lieli pārdzīvojumi no necopes arī nebija, ik pa laikam ar kaķeni uzšāvu uz pludiņa kukurūzas graudus un baltos tārpus, līdz vienu mirkli pludiņš tā smuki noliecās un aizbrauca, piecirtu un jutu, ka atkal nav mazā karpiņa, sākumā likās, ka biki mazāka par pirmo, bet kad viņa nolēma nedaudz pastaigāties, tad sapratu, ka ir labs kuilītis priekš maniem diegiem, minūtes piecas pacīkstējos, tad aizpīpējū un vēl minūtes piecas vismaz paqstaipījām viens otru, līdz beidzot karpa sāka gurt un es viņu dabūju uzcelt, lai ieelpo gaisu, šai karpai arī kolēģa tīkliņš bija stipri pa mazu, bet kaut kā, ar bakstīšanas metodi, iebakstījām viņu tajā tīkliņā, svari rādīja 8,2 kg , smuka spoguļkarpa, lieki piebilst, ka atkal uz Owner 0.16mm pavadiņu ar 9. numura smalku āķīti, 0.20 mm pamatauklu un smalku mačkātiņu.
Kā vēlāk smējos saimniekam, tad kaut kādas pilnīgi neēdamas karpas viņam tur ķerās, nav ko nožāvēt...., bet patiesībā jau droši vien bija tā, ka barība lielajām dikti garšoja un viņas pie galda mazās karpiņas nemaz nelaida klāt, jo gruntenistiem trāpījās žāvējamais izmērs līdz 3 kg, pirmā karpa paņēma uz 1 nelielu kukurūzas graudu, otra uz 3 mušu tārpiem un kukurūzas pusgraudu , nu tā man gāja, it kā forši, bet it kā tikai divas zivis noķēru.....

21. 06. 2010.

| Atpakaļ |

Biju leišos

Ceturdien, braucot no Maskavas uz robežas pavadīju 9 stundas, tiesa varāju kādas pāris stundas ietaupīt, ja būtu uzreiz apbraucis garo "benzovozu" rindu un uzreiz ar vidēju naudasvienību zobos piegājis pie robežsargiem, bet nu sākumā gribēju pa godīgo izstāvēt rindu, bet kad četrās stundās pārvietojos tikai 150 metrus un noskatījos kā mūsu bāleliņi - benzīna vedēji viens otru laiž priekšā, neizturēju, ieslēdzu tizlu ģīmi un braucu rindai garām, viņiem tas ir ikdienas darbs un viņi priecājās, ja tiek pāri robežai 8-10 stundās, jo redz pirms gada bija pat 20-28 stundas vajadzīgas. Naktī biju mājās, biki pačučēju un no rīta krāmēju mašīnu un devos uz Lietuvu, pie pašas Polijas robežas, tur notika Lietuvas čempionāta 2. kārta pludiņmakšķerēšanā, treniņā ar mačmakšķeri ķerot ķērās smukas raudas, mazi breksīši, likās, ka viss būs ok, tāpēc mierīgi cepu šašliku, dzēru alu un mēģināju saprast vietējo aborigēnu valodu.... Sestdien starts bija pēcpusdienā, ielozējos nosacīti seklajā galā, izliku četrus mačkātus, bija stiprs pretvējš, tāpēc viesiem kātiem saliku 16 gramīgus vaglerus, tā kā cope prognozējās kaprīza, tad liku pludus ar ļoti tievām antenītēm. Man pašam par izbrīnu copes sākās no pirmajiem metieniem, tiesa gaidīto raudu vietā ķērās mikroskopiski breksīši, bija eksemplāri pat 10 cm garumā, ar īntensīvu barošanu izdevās viņus tur savākt milzīgā daudzumā, atlika tikai mērkaķa ātrumā strādāt, iemetiens, šāviens ar kaķeni, uzreiz ir cope, tiesa realizēt izdevās labi ja vienu piekto daļu no visām copēm, jo zivis bija smalkas, vējš stiprs, viļņi lieli, bet nu rezultātā es savu sektoru uzvarēju, uz šiem smalkumiem apejot otro vietu par pus kilogramu, tas bija par zivīm 30-40.
Svētdien ielozējos dziļajā galā, bet ieskatoties iepriekšējās dienas rezultātos secināju, ka šājā vietā bija sēdējis vīrs ar bezriņķu kātiem, tātad tālā distance bija nebarota, bet nu palika cerība, ka iepriekšējās dienas stiprais vējš salīdzinoši mazajā dziļumā būs ar viļņiem barību stipri izkliedējis pa visu piekrasti. Copes sākās uzreiz pēc iebarošanas, zivtiņu izmērs tas pats, copes temps arī tāds pats, nu neko, atlika tikai strādāt, kad jau jutos stabili visiem priekšā viens no konkurentiem izvilka skaistu breksi, kā vēlāk izrādījās 1,3 kg, vēl pēc mirkļa cits kolēģis izvilka mazāku, ap 900 gramiem, brekšuku, lai gan zināju, ka zivju ziņā esmu vieņiem pamatīgi priekšā, tomēr pieredze lika saprast, ka svara ziņā šādus bonusus atsist ar mikrobiem būs pagrūti, tā arī bija, mans loms svēra 2 kg, vīram ar lielāko breksi loms svēra 2,5 kg, ar mazāko brekšuku 2,4 kg, rezultātā paliku trešais sektorā, nu neko, pret bonusiem biju bezspēcīgs. Kopvērtējumā ar 4 punktiem ieņēmu 4. vietu, otrā un trešā vieta arī bija ar 4 punktiem, diemžēl mans loma kopsvars bija mazāks, toties komanda, kurā startēju Lietuvā izcīnija 1.vietu šajā kārtā un nostabilizējās 2. vietā kopvērtējumā, vēl priekšā trīs kārtas, tā ka viss vēl notiksies.

31. 05. 2010.

| Atpakaļ |

brīvdienas

Plāni uz brīvdienām bija lieli, diemžēl tie palika tikai plāni...., kā izrādījās, tad viss bija jādara otrādāk un tad kaut kas būtu sanācis.
Sestdien abi ar operatoru Edgaru bijām Aiviekstē, veču daudz, copes nav, bet visi kaut ko gaida, arī mēs iekārtojāmies visnotaļ smukā vietiņā, bedrītes izejā, sabaroju un sāku sēdēt ar 2 fīderiem, pirmā cope gan bija pirmajā iemetienā, mikroskopisks sapalu puika, nākošā cope bija pēc pusotras stundas cītīgas fīdera mētāšanas, piecās minūtēs pieteicās četri pliči un atkal pusotru stundu klusums, apzvanīju paziņas, kuri arī bija pie upes, visiem rezultāts līdzīgs, bija skaidrs, ka iefilmēt brekšu copi Aiviekstē neizdosies, jo visi brekši taisīja dipadu dapadu un viņus mani tārpi neinteresēja pilnīgi un nemaz. Lai diena neietu zudumā nolēmām meklēt laimi, precīzāk braukt kaut kur, kur ķerās vismaz kaut kas un iefilmēt fīdera pamatus, jeb fīderēšanas pirmo sēriju, rezultātā atklāju vietu, kur nekad iepriekš nebiju bijis un kura man ļoti iepatikās, kā izteicās vietējie takuziņi, tad tā arī esot tā īstā LIELO BREKŠU vieta, tā, ka jūnija vidū es to vietu noteikti inspicēšu. No pirmā iemetiena sāka ķerties brekšu mazbērni, kas bija dīvaini, ka 98% noķerto zivju bija tikai mazie brekšuki, tikai daži pliči un viena rauda, šāda proporcija man itin labi patika, jo tas liecina tikai to, ka vēlāk tur ar brekšiem viss būs kārtībā (vismaz es tā ceru), rezultātā kaut ko iefilmējām, 'tagad gan sēžu un analizēju un saprotu, ka daudzas lietas nepateicu, bet to nākošreiz ...
Svētdien devāmies uz Liepāju, uz mola bijām ap 10.30, tautas daudz, gan atpūtnieki, gan copmaņi, atbraucām šortos un t-kreklos, bet tur pūta tāds brrr, ka uzreiz bija jāvelk biezie ancuki mugurā, kamēr gājām kaut kur uz mola vidu redzēju, ka veči velk butes, pa retai vēja zivij un daudz bullīšus, bija veči, kas mani atpazina un tie uzreiz, kā ar sirpi pa olām, izstāstīja, ka šodien vējenes neņem, jo laiks ir samainījies un zivis atgājušas no krasta, bet sestdien, tad gan esot vilkuši uz nebēdu, gan uz pludu, gan spiningu. Atbraukts bija, tā, ka jācopē arī, sariktēju sev pludiņmakšķeri uz fīdera bāzes, lai var droši celt zivis uz mola, meitenei vieglu gruntenīti priekš bullīšiem un process aizgāja, precīzām meitenei bullīši ķērās tekoši, it kā zivtiņas nav lielas, līdz 100 gramiem, bet nu spēcīgas un cope ir ļoti azartiska, kā vēlāk izrādījās zivtiņas ir arī ļoti garšīgas, tāpēc daudzi vietējie copmaņi tur speciāli iet ķert bullīšus, es kādu nepilnu stundu mēģināju tikt pie kādas vējenes, diemžēl nesekmīgi, arī tuvējie kaimiņi pamazām pludiņmakšķeres nopmainīja uz gruntenēm, jo buteš, pat tīri smukas, ēda labi. Arī es uz fīdera bāzes uztaisīju gruntsmakšķeri un jau pēc dažām minūtēm tiku pie pirmās butes, tad mēģināju viņas ķert ar pludiņu no grunts, bet ceļoties vējam tas nebija tas loģiskākais pasākums, tāpēc dažas noķēris, pārgāju atpakaļ uz grunteni un pildīju pārtikas programmu. Diemžēl jau ap 12 debesis nomācās un sāka līt, pietam ar stipru, brāzmainu vēju, mani līdzbraucēji bija bez kādām siltām drēbēm, tāpēc visu, kas bija mašīnā, atdevu viņiem, pats paliku vienā flīša jakā, bet nedaudz stiprinātas dziras un liela vēlme copēt darīja savu un pa visu lietu paliku uz mola, jo zivis, pamatā smukas butes, turpināja ķerties un kā tu aiziesi, ja cope ir laba..., rezultātā, līdz mirklim, kad no aukstuma sāka klabēt zobi un kājas drebēt, kilogramus desmit butes salasīju. Neko iefilmēt gan neizdevās, tik cik tādu ziņu sižetu, bet viens ir skaidrs, cope no mola man iepatikās un kad tur sāksies brekšu cope noteikti braukšu turp atkal, tiesa bullīšu cope ir tik azartiska, ka iespējams speciāli Jāņu žāvējumam aizbrauksim pēc bullīšiem.
Rīt no rīta dodos uz Maskavu, ceturdienas naktī būšu atpakaļ, lai piektdien no rīta dotos uz Lietuvu, tur ir maču 2. kārta, šoreiz pie pašas Polijas robežas, šodien vakarā vai rīt internetā parādīsies mūsu 3. raidījums, kur Daugaviešu Andžs rādīs un stāstīs par Mēmeles vimbu copi.

25. 05. 2010.

| Atpakaļ |

LČ 1. KĀRTA VENTĀ

Nu ta pirmais posms ir garām un varu atzīties, ka esmu pilnīgā dir....., vienos mačos nopelnīju vairāk punktus kā pagājušajā sezonā kopā..., bet nu izloze ir izloze, pirmajā dienā iesēdos vietā, kur ar štekeri līdz normālai straumei tikt nevarēja, abet šajā riezē pamat zivis, no kurām veidojās lomi, bija vimbas un vimbas atstraumē nestāv...., ūdens līmenis nepārtraukti cēlās, lietus lija, dubļi līdz autiem, pat itin jaudīgas mašīnas palika uz vietas, nemaz nerunājot par pārējiem standarta auto. Ja neskatās uz visu sadzīvisko slapjumu un netīrību, tad kopumā jau lomi bija labi, lielā straume un līmenis ir sekmējuši milzīgu vimbu baru parādīšanos tur, kur tādos skaitos ttās nekad nebija manītas, ierasto, skaisto brekšu bija maz, arī lielo raudu un citu zivju lomos bija salīdzinoši maz, šoreiz ļoti svarīgi bija pareizi ielozēties ujn saprast ko tajā vai citā vietā var izdarīt, izskatās, ka arī man to izdarīt neizdevās....

Kopumā mačos piedalījās 9 komandas un 2 individuālie sportisti, bija somi, bija leiši un igauņi, arī viens baltkrievs, kurš ļoti veiksmīgi nostartēja leišu komandā, komandām leiši izcīnija pirmo vietu, ar milzīgu pārsvaru apejot Salmo komandu, trešajā vietā somi, individuāli pirmo vietu izcīnija soms Seppo , otro vietu baltkrievs Oļegs, trešais mūsu pašu Pēteris Lideris, kuram pēdējās trijās sekundēs izdevās pievilkt pie uztveramā tīkliņa skaistu vimbu, bet neizdevās to ar pirmo iesmelt tīkliņā un nācās zaudēt 15 gramus kaimiņam un uzvaru kopumā.
Katrā gadījumā Venta atkal parādīja, ka viņai vēl ir daudz pārsteigumu priekš mums, jo katru gadu Venta izspēlē kādu joku, šādus dubļus vēl nebijām redzējuši, nācās nolīgt vietējo traktoru, lai izvestu dalībniekus pa zonām un lai visu veiksmīgi no turienes aizbrauktu mājās.
Bet tik un tā bija forši!!!!!!!
Te var redzēt protokolu.

Pēc pāris stundām te parādīsies otrais raidījums, šoreiz tēma mačmakšķere un stacionārs vagleris seklā dīķī, arī dažas karpiņas...

17. 05. 2010.

| Atpakaļ |

Makšķerēšanas noslēpumi

Sākam eksperimentus ar videoklipiem, kuri tiek izvietoti uz Vimeo servera. Visus raidījumus no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" varēs redzēt Vimeo lapā, bet saites ar tiem turpmāk būs redzamas tepat blakus ailē, sadaļā NG Videofaili.

Tikai zināšanai. Viena 23 minūtes gara raidījuma "smagums" ir aptuveni 100 Mb. Noskatījos vienu Vimeo 2 min. klipu HD kvalitātē, tas aizņēma 40 Mb.

11. 05. 2010.

| Atpakaļ |

Biju Lietuvā un citas lietas...

pa brīvdienām biju leišos uz sezonas pirmajiem mačiem, tie notika Skirvitē, tas ir prom pie Kaļiņingradas apgabala, upe ar stipru straumi, ļoti daudz zivju visu gadu, bet zivju sugas pa sezonām mainās, mačos piedalījās 10 komandas un2 individuālie copmaņi, es un baltkrievs Oļegs startējām zem Kauņas komandas Mekne, pirmā diena, bija tikai viens uzdevums atsijāt smalko zivi un ķert lielās raudas, tas ir zivis pa 200-400 gramiem, man tas veiksmīgi izdevās un novinnēju savu zonu ar 12,8 kg, 95% raudas. Otrā dienā ielozējos gabalu augstāk, darīju visu kā iepriekšējā dienā, bet izrādījās, ka iepriekšējā dienā manā zonā bija sēdējis puisis ar bezriņķenēm un mēģinājis ķert auslejas un citus sīkuļus, tas nozīmēja, ka zona nav barota, starts to arī parādīja, kaimiņi startēja ar smukām raudām un pličiem, es sēdēju kā duraks, bet pamazām sasaucu pie sevis to pašu smuko raudu un sāku pamazām iedzīt, bet otrajā stundā man pienāca brekšuki, kas citās reizēs priecētu, bet šoreiz tā bija sodība, jo leišiem līdz 15. maijam ir brekšu liegums un organizatori nolēma, ka brekši ieskaitē neies (kuriozi, sapaliņi pa 10-15 cm iet ieskaitē, bet breksis nē) , lai kā centos brekšukus aizdzīt, tomēr 4 izvilku un vēl divus , piecērtot un turot uz vietas, lai aizbaida citus, palaidu, rezultātā brekšuki aizgāja, bet laiku es zaudēju pamatīgi. Svari parādīja, ka ar saviem 9,9 kg esmu tikai ceturtais, 20 gramus zaudējot 3., 170 gramus 2. un ap 3kg 1. vietai, uz aci manos jau izvilktajos brekšukos vien man bija kilogrami 3,5 vismaz, ehhhhhhh, bet nu kā ir tā ir. Priecē vienīgi tas, ka visi galvenie konkurenti arī ir ar 5 punktiem, jo rezultātu tabulā no 4. līdz 11. vietai visiem ir 5 punkti, tas ļaus nākošajās tūrēs atspēlēties. Kopā uz 42 cilvēkiem pa 2 * 3 stundām tikaizvilkti 680 kg zivju, ļoti labs vidējais rādītājs .
Šajās brīvdienās ir LČ pludiņmakšķerēšanas pirmais posms, tas notiek Ventā, nedaudz zem Skrundas, uz doto brīdi izskatās, ka piedalīsies 10 komandas un pāris individuālie sportisti, iepriekšējie treniņi nekādus dižos rezultātus nerādīja, bet zinot, ka pavasaros katra diena ir savādāka, ir ļoti grūti kaut ko prognozēt, pietam ūdeņi ir krietni pacēlušies, tāpēc mači var būt sarežģīti un ļoti interesanti

11. 05. 2010.

| Atpakaļ |

cope

Novēlota atskaite par brīvdienām, sestdien mēģinājām iefilmēt pavasara breksīti, jau ar tumsu bijām Salacgrīvā, man par izbrīnu pie licenšu pirkšanas bijām pirmie un vienīgie, laikam solītie laika apstākļi(šoreiz solījumi piepildījās) bija darījuši savu, jo arī pie upes, manās brekšu vietās, nebija neviena cilvēka, ja teikšu, ka tas sarūgtināja, tad melošu. Abiem operatoriem biju apsolījis, ka pirmo brekšuku noķeršu jau pirmajos trijos laidienos, diemžēl nācās sameloties, brekšuks pieticās ceturtajā laidienā....., visumā par copes intensitāti sūdzēties nevarēja, puikiņi reaģēja uz barību labi, bija daudz zem, ap un virsmēra sapaliņu, pa kādam ālantiņam, viena vimba, sauja ar mikro ašukiem un daudz daudz brekšuku, tas, ka vispār upē copes nav bija redzams pēc brekšuku izmēriem, šoreiz lielākie puikiņi bija tikai 600-700 gramu, pamatā tādi 400-500 gramīgi puikiņi, bet kopumā cope bija forša, sevišķi jau tad, kad beidzās lietus un uzspīdēja saule, kopumā savilku stabili virs 15kg zivju, kuras visas palaidu atpakaļ upē. Svētdien tik ļoti nāca miegs, ka acis vēru tikai ap deviņiem no rīta, kamēr lēnām iztūļājāmies, tikmēr pienāca jau pusdienas laiks, a copēt ta gribās, tāpēc braucu uz Valdemāra dīķiem, kur pēc nostāstiem karpiņas jau kustējās pilnā sparā, piebraucot saimnieks izstāstīja, ka diez kāda cope gan neesot, vienam copmanim esot 2 karpiņas, citiem pa vienai, bet laiks bija kolosāls, vēlme kaut kur braukt laimi meklēt nekāda, tāpēc iekārtojāmies aizvējā un sākām copēt, barībā iemaisīju vienu Salmo breksi un vienu Salmo universālo barību, pielēju klāt šķidrumu no kukurūzas bundžas, somā atradu vēl trešdaļ paku grauzdētu, maltu kaņepju un rezultātā sanāca forši smaržojoša barība, galdu baroju aptuveni 20 metrus no krasta, uz āķa liku 3 gaļiniekus un 3-5 motiļus. Pirmā cope bija aptuveni minūtes 40 pēc iebarošanas, vaglerītis nedaudz sašķiebās un biki pabrauca, protams, ka es piecirtu, motiļu uz āķa nebija, zivs arī, pēc laiciņa pieteicās pirmā karpiņa, es tikai piecirtu un atdevu makšķeri meitenei, lai spēlējās, pāc lielas pūšanas un elšanas dievniecīte bija tīkliņā. Nosēdējām pie dīķa četras ar pusi stundas, pa to laiku noķērās 8 karpiņas, vēl trijām iedevu pa zobiem, priecē zivju izmēri, izteikti maziņu nav, viena no mazākajām bija krietnāk ierijusi, tāpēc to paņēmām uz mājām, saimnieka svari rādīja 2.06kg, tātad pāris lielākās bija svarā nedaudz virs trīs kilogramiem. Lai nu ko saka par maksas dīķiem, tomēr man reizi pa reizei patīk uz tiem aizbraukt, kad gribās vienkārši pacopēt un noķert kādu spēcīgu zivi, pietam Valdemāra dīķī labi ir tas, ka vasarā nevar prognozēt zivs, kura pieķersies, izmēru var pieķerties 2 kg, bet var pieķerties arī 12 kg zivs, jo tur viņas ir un daudz

27. 04. 2010.

| Atpakaļ |

bija forši...

Abas brīvdienas pavadīju Salacā, iepriekš sazvanījos ar tantuku, kurš tirgo atļaujas un piesolīju pat dubultu samaksu, lai tikai man noliek vienu atļauju, lai nav jādzenās uz turieni nakts melnumā, neko sarunāt neizdevās, tāpēc abus rītus biju Salacgrīvā jau ļoti laicīgi un abus rītus pie atļauju pirkšanas tiku pirmais, spriežot pēc tautas daudzuma pie upes atļaujas izbeidzās ļoti ātri, jo uz dienu ir tikai 40 gb, bet makšķerēja vismaz cilvēki 70-80.
Sestdiena, aizbraucu uz augšu pa upi uz savām brekšu vietām, priekšā jau bija pazīstamu vīru kompānija, šogad ledus upi ir krietni patīrijis un pamainījis, tāpēc bez spiešanās barā atradu sev vietu, kur ne se kādam, ne man kāds traucētu, dziļums šajā vietā ir labi ja pus metrs, kas priekš Salacas lejteces ir normāls dziļums, pieliku makšķerei 5 gramu pludiņu, 70cm Owner pavadu un izpludināju ar tukšu āķi reizes piecas, man priekšā nekādu čakārņu nebija, tā, ka varēju droši sākt gatavot barību. Nekādās izvirtībās neiegrimu, vienkārši paņēmu 3kg Salmo breksi, samitrināju to ar melases un ūdens maisījumu, pieliku klāt aptuveni 1\1 kurmju rakumu zemi', pirms bumbu taisīšanas iebēru barībā 2 kastītes balto tārpu un nelielu šķipsnu motiļu. Startā iemetu 5 bumbas, aizpīpēju, kopā ar krasta kaimiņiem paņēmām pa malkam Rīgas Melno un process varēja sākties, 3 laidienā cope un zemmēra sapaliņš, nākošā laidienā mēra sapals, tad pāris tukšas copes un visbeidzot mans draugs brekšuks ap 600 gramiem, sākumā process aizgāja ļoti raiti katrs trešais-ceturtais laidiens bija ar copi vai zivi, lielu zivju nebija, pamatā brekšuki 300-700 grami, pa retam kāds līdz un biki virs kilogramam, tikko mēru pārkāpuši sapalīši, āļantiņi, pa kādai smukai raudai un smalki ašuki, stāvēju un kaifoju, ik pa laiciņam ielādēju pa 2-3 bumbiņām barības un process turpinājās, lai gan starplaiki starp izvilktajām zivīm palielinājās, bet garlaicīgi nebija tik un tā. Ap pusdienas laiku cope sāka pieklust pavisam, uzmet barības porciju, ir 1-3 copītes un viss, saule spīdēja, pa krastu visu laiku staigāja tauta, kurai likās, ka viņiem arī tūlīt ķersies, bet es sākuma galdu biju uzklājis salīdzinoši tuvu krastam un manuprāt zivis pagāja tālāk no krasta, nosēdēju līdz trijiem pēcpusdienā un metu mieru, tīkliņā uz aci bija virs 20 kg zivju, tur bija ap 30 brekšuku, 1 vimba un citi mošķi, pats zivis uz mājām ņemt negribēju, tāpēc lielākās atdevu večiem, mazākās palaidu atpakaļ upē un ar apmierinātu ģīmi braucu mājās.
Svētdien scenārijs atkārtojās, braucu, pirku atļauju, ar krēslu biju pie upes, lielais pūtiens man netraucēja, pat palīdzēja, jo pūta no muguras, makšķeres montāžā neko nemainīju, barībā arī tas pats, tikai iepriekšējā vakarā no leduskapja izņēmu sasaldētus motiļus, kurus pēc ziemas copes tinu sausās avīzēs un liku saldētavā, rezultātā man bija kādi pērsimts grami saldētu motiļu, āķim tie neder, bet barībā ir pat ļoti ok. Krastā bijām divatā, es un onka ar diviem fīderiem, no starta iemetu 3 bumbas, aizpīpēju, abi ar onku paņēmām pa malkam Rīgas Melnā un process varēja sākties, pirmais laidiens un .... brekšuks biki virs kilo, otrais laidiens un atkal brekšuks, mazāks gan, bet brekšuks, vienu vārdu sakot desmit laidieni un sešas zivis, plus divas nerealizētas copes. Iekšējā balss visu laiku murmināja, ka tā nevar būt, ka tūlīt cope beigsies, tomēr zivis domāja savādāk, acīm redzot iepriekšējās dienas barojums brekšukus bija sakoncentrējis šajā vietā. Pats rīta trakums norima ātri, bet cope bija loģiska, zivis stāvēja noteiktā līnijā un pareizi pieturot ēsmu copes bija daudz, ņēma gan ļoti uzmanīgi, tāpēc realizēt izdevās labi ja pusi no copēm, bet pietika arī ar to, pamatā ķērās brekšuki, izmērs tas pats 300-700, ār dažiem virskilo izņēmumiem, trāpījās 2 vimbas, 5 mēra sapalīši, 3 ālantiņi, pāris raudas un padsmit mazi ašuki. Interesanti, ka ap 11, kad biju jau izbarojis pirmo barības porciju un iemaisīju otru maisījumu, iemetot 3 bumbas svaigi iejauktas barības, pietam viena bumba izšķīda pret ūdeni, nebiju saspiedis to, uz minūtēm piecpadsmi atkal pavērās super cope, visas'izvilktās zivis barību stūma ārā pa abiem galiem, secinājums, ka barību nevajag iejaukt uzreiz uz visu dienu, labāk to darīt 2 un pat 3 reizes pa copes dienu, svaigam maisījumam ir cits aromāts un tas savādāk strādā. Kad cēlu, precīzāk vilku tīkliņu no ūdens, tur uz aci bija ap, ja ne pāri 30 kg zivju, fotoaparāts bija palicis mājās, neviena, kam atdot lielākās zivis krastā nebija, tā ka papriecājos par lomu un palaidu visas zivis vaļā, lai nākošreiz varētu atkal ķert un priecāties.
Mājās braucot roka patīkami sāpēja no zivju vilkšanas, braucu mājās un smaidīju kā maija sivēns, nu forši, vienkārši superīgi forši.....

19. 04. 2010.

| Atpakaļ |

Televīzija tomēr būs!

Ar prieku varu paziņot, ka sākot ar 5. maiju, katru trešdienu 21.00 iekš kanāla TV 7 iznāks jauns makšķernieku raidījums latviešu valodā MAKŠĶERĒŠANAS NOSLĒPUMI, raidījuma atkārtojumi būs redzami sestdienās 13.00.
Katru nedēļu būs jauns raidījums, bez vecu ierakstu rādīšanas, divas reizes mēnesī būs eksperta viedoklis par kādu no copes veidiem, zivīm, vietām u.t.t. un divas reizes mēnesī būs makšķerēšanas ziņas no dažādiem Latvijas novadiem.

Esam mācījušies no iepriekšējām kļūdām un ļoti ceram, ka šis projekts izdosies

06. 04. 2010.

| Atpakaļ |

AIZIET!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Lieldienas bija foršas, divas lietainās dienas sēdēju un sēju maču pludus, jo secināju, ka pāris gadus neko neesmu sējis, izjaucu pilnībā visas saivas, a man ta viņu ir ap 250 gb., nu un divas dienas krāsoju un svaroju pludiņus un sēju auklas, tiesa knapu simtu sasēju, tā ka pāris nedēļu darbošanos pa vakariem sev esmu nodrošinājis. Bet dvēselai jau miera nebija, lietainajā piektdienā pat aizlikos uz Salacgrīvu, uzmest aci Salacai, ūdens milzīgs, veča neviena, ledus iznests upes krastos, makšķerēt nav kur, ehhhhhhhhhhhhhhh, nokāru degunu un braucu mājās siet savus pludus. Svētdien laiks bija kā uz pasūtījumu un mēs ar puiku aizbraucām līdz Jelgavai, kur iepriekšējās dienās esot labi vimbas ķertas, bet ieraugot milzīgo ūdens līmeni un milzīgos svinus, kādus veči sēja uz gruntenēm, no grunteņošanas atteicos, nu nepatīk man tie rupjie rīki, tāpēc atradām mazu aizstraumīti, kur pavasara saulīte sildīja īpaši silti un ar pludiņmakšķerēm ķērām visādus sīkuļus, mazi plicīši, raudiņas, asarīši un auslejas, it kā muļķīgi, bet tajā mirklī bija baigi forši baudīt pavasari...., vakarā sazvanījos ar Kuldīgas aborigēnu Gunti un acis man aizlējās sarkanas kā trakam bullim, BREKŠI nāk, bet es sēžu mājās, to tā nedrīkstēja atstāt, tāpēc tika veikti visi sagatavošanās darbi, t.i. 12 gadus nokalpojusī Shimano Stradik spole tika nomainīta uz Salmo Elite Match spolīti, tika uztīta jauna aukla, kā jau vienmēr uzsveru, man tagad topā ir Specialist Feeder aukla, izsvaroju 12 gramu Sensas pludu, piesēju Owner gatavo pavadu ar labu brekšu āķi un....., pāris stundas pagulējis jau piecos no rīta, kopā ar kolēģi, bijām Ventas krastā. Gaisma ausa lēnām, upe mutuļoja, visāda dzīvā radība švilpa, kurkšķēja un plunkšķinājās, mēs ar kolēģi paņēmām pa malkam Rīgas Melnā ,uz veiksmīgas sezonas rēķina, es pat nenojautu cik patiesībā man tā visa ziemā pietrūka, ja es būtu ar dziedošu rīkli, tad aiz sajūsmas noteikti kādu dziesmu nodziedātu (līdz tuvējo māju iedzīvotāji mani apklusinātu...). Lielākā daļa ierasto copes vietu vēl ir zem ūdens, tāpēc Kārkliņu Guntis mūs nolika vietā, kur vēl nebiju nekad copējis, it kā maza atstraumīte un daudz maz pludināmi 10 metri gar pašām nogrimušu krūmu saknēm, gaismai austot iemetu 3 bumbas barības ar nelielu motiļu piešprici un sākām pludināt, copju nebija, toties zemāk stāvošs copmanis īsā laikā izvilka divus brekšus ap kilogramu un vienu vimbu, tas no vienas puses viesa cerības, bet no otras puses viesa šaubas par to vai mēs esam nostājušies pareizā vietā un vai iebarošana pat reiz strādā. Pēc kādas pusstundas bez copes veiksmīgais copmanis savāca savas mantas un aizgāja uz citu vietu un es, ilgi nedomādams ieņēmu viņa vietu, jo vieta bija daudz perspektīvāka ne kā tumsā manis ieņemtā, jo no šī punkta varēja papludināt ēsmu zem pašām krūmu saknēm, jau pēc minūtēm desmit es tiku pie pirmā brekšuka ap kilogramu, pēc laiciņa pie pirmās vimbas un pamazām process aizgāja, sāku izprast šīs vietas pludināšanas specifiku, ko nebija sevišķi viegli izdarīt, jo ūdens strauji kritās, straume visu laiku mutuļoja un nāca tuvāk krastam, tomēr līdz diviem pēcpusdienā biju izvilcis 12 vimbas, 3 brekšus un 3 labas raudas, tiesa piecas vimbiņas bija maziņas knapi virs mēra, tā, ka iekļāvos atļautajos limitos bez problēmām. Zivis upē ir daudz un arī šajā vietā to bija daudz, tikai viņas nebarojās, par to liecina fakts, ka pa dienu vismaz 20 zivis vēl man aizgāja, no tām labi ja piecām āķis bija mutē, pērējās bija aizķertas ar āķi aiz spuras vai sāna, ļoti bieži uz āķa bija palielas zvīņas, vēl ir auksts un zivis vēl mazkustīgas, līdz ar to tās neskrien kumosam pakaļ, bet gan pasīvi stāv piespiedušās mierīgākajos rajonos. Katrā gadījumā, ja ūdens šādi turpinās kristies, tad pēc nedēļas viss sāksies pa nopietnam......, ko jums arī novēlu.
Jā, starp citu, jaunās Owner gatavās pavadas sevi parādīja vienkārši izcili, ļoti laba aukla un āķi, tik labi, ka vietējie Kuldīgas copmaņi, pavērojuši kā es ravēju krūmus, neraujot nost pavadiņas, man uz nākošo nedēļu pasūtīja šīs pavadas vairākas paciņas, ticat vai nē, tā nav reklāma, to āķu ar pavadām nemaz tik daudz nav, izpirks tik un tā, tas ir stāsts, ka garantēju produkta kvalitāti

06. 04. 2010.

| Atpakaļ |

tuvojas maču sezona

vēl pusotrs mēnesis līdz LČ pirmajai kārtai, mēnesis līdz Lietuvas 1. posmam, pāris mēneši līdz Klubu Pasaules čempionātam, ir jāsāk nopietni gatavoties, šajā sakarā gribu atgādināt pāris lietas par LČ, tā kā šogad uz pirmo tūri taisās ierasties vismaz 3 ārvalstu komandas, tad ikgadējā vilcināšanās ar pieteikumu iesniegšanu šogad netiks pieļauta, visām komandām pieteikums uz čempionātu jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms sacensībām, īpaši tas attiecās uz individuāli startējošiem sportistiem.
Es un Guntis atkal piedalīsiemies Lietuvas čempionātā, es plānoju visas 5 kārtas, ja vēl kāds grib piedalīties, tad dodiet ziņu, aizsūtīšu sacensību grafiku un apstāstīšu kas un kā, dalības maksa tur ir 10 ls par sacensību kārtu, tārpi lētāki kā pie mums, mači būs 5 dažādos ūdeņos, 3 kārtas upē, 2 ezerā un dīķī.
Jūnija sākumā, precīzi 6.06. Salmo komanda dodās uz Pasaules Klubu čempionātu Polijā, Poznaņā, mači notiks upē, paredzams daudz dažādu zivju, ja kāds grib braukt līdzi, lai palīdzētu komandai un pats gūtu starptautisku sacensību pieredzi, tad lūgums nedēļas laikā dot man ziņu, izmaksas tik cik viesnīca un ēšana, kas Polijā nav tās lielākās izmaksas

31. 03. 2010.

| Atpakaļ |

Ziema piebeigta un vasaras sezona atklāta

Sestdien nolēmu vēl pēdējo reizi šajā ziemā uzkāpt uz ledus, bijām Dūņezerā, bijām Baltezerā, ledus vēl tīri normāls, bet iekšējais noskaņojums vairs nelika kaut ko meklēt, tāpēc sēdēju kopā ar puiku un meiteni un ķēru ķīšus, asarīšus un raudiņas, sezonu beidzu ar dūcīša nokostu mormišku Baltezerā.
Svētdien neko gudrāku nevarēju izdomāt kā aizbraukt līdz Voldemāra dīķiem, veči spiningoja līdakas, manā klātbūtnē noķēra piecas, bet nu tādas uz kilogramu ne vairāk, foreļu dīķī aktivitātebija visnotaļ laba, mēs trijatā bijām ar vienu makšķeri un kukurūzas bundžu, bet bija arī veči ar mušām un spiningu, saimnieks visnotaļ demokrātiski skatās uz to, ka zivis laiž vaļā, kas priekš foreļu dīķiem ir retums. Mēs braucām ar domu saķert labas vakariņas un pakaifot par pludiņa grimšanu, foreles kukurūzu ēda diezgan uzmanīgi, copju ļoti daudz, bet ja piecirta pašā copes sākumā, tad lielākā daļa piecirtienu bija garām, kas man šoreiz pat dikti patika, galvenais bija process, lai gan laiks bija izteikti pretīgs, stiprs vējš un lietus, tomēr pāris stundas izturējā gan puika gan meitene, vilkdami zivis pēc kārtas, rezultātā uz mājām paņēmām sešas foreles, atlaidām ap 20, īsā ekspres cope izdevās ...., starp citu foreles cena ir 4 ls kg, vidējais izmērs 500-700 grami, ja gribās apvienot pirmo ģimenes pikniku ar copi, tad varu ieteikt, visiem patiks, tikai laikā jāapstājas, ja zivis liekat maisā.....
Ja jūs zinātu cik tas pludiņš tomēr smuki slīkst...., ehhhh, vēlpāris nedēļas un tad panesīsies

28. 03. 2010.

| Atpakaļ |

nu mēs i mājās

Vakar pēcpusdienā atgriezāmies no Pasaules čempionāta Amerikā, diemžēl esam tikai 5. vietā, bet nu kā ir tā ir, šis čempionāts bija liela loterija un mums šajā loterijā nepaveicās, visi komandas sportisti atstrādāja savas zonas godam, neskatoties uz rezultātiem, nevienam nav ko un arī nedrīkst neko pārmest, jo punktu mums ir tik pat daudz kā 3. un 4. vietas ieguvējiem. No vienas puses varētu pārmest organizatoriem svarus ar 5 gramu iedaļām, varētu meklēt nepilnības noteikumos, kur ir pāris , šoreiz mums liktenīgas, nepilnības, bet tā kā tā būtu tikai ņaudēšana, tad es to nedarīšu, esam 5. pasaulē un viss, nākošgad revanšēsimies.
Pats Pasaules čempionāts bija ļoti labi noorganizēts, tas bija šovs un svētki gan sportistiem, gan vietējās apkārtnes iedzīvotājiem, ikdienas avīžu speciālizlaidumi, kolosāls gājiens, ar patīkamiem pārsteigumiem katrai komandai, pilsētiņā par godu pasākumam bija izpuškotas veikalu vitrīnas, pat visi elektroniskie reklāmas stendi sveicināja makšķerniekus, gaisotne vienkārši superīga, visiem viss patika.
Zivis un copes noteikumi...., ka viņus jupis rāvis, ir tādi kādi nu šajā statā ir, ezers sacensībām bija izvēlēts dīvains, vismaz tā izteicās vietējie iedzīvotāji, kuri savai ikdienas copei izvēlās citus ezerus, dziļumi loģiski 4-8 metri, zivju uzvedība visnotaļ dīvaina, it kā visas zivis ir plēsēji, bet cope ir kā kaprīzām raudām, pietam lielākā zivju daļa uzturās 1-3 metrus virs grunts, pietam zivis ir baros, kuri visu laiku pārvietojas, it kā pa noteiktu rajonu, bet visu laiku ir kustībā, tāpēc arī mačos sportistam visu laiku bija jābūt kustībā, pietam visu laiku bija jāvēro kasun kur notiek, lai tad, kad kāds piecērt un velk zivi varētu momentāli doties uz to rajonu.
Pats ar savu startu lielos vilcienos esmu apmierināts, uzsēsties uz zivīm man neizdevās ne pirmā, ne otrā dienā, bet pateicoties visnotaļ piešautai acij un reakcijai izdevās abas dienas salīdzinoši veiksmīgi pieslēgties strādājošajiem rajoniem, rezultātā ieguvu 7. vietu kopvērtējumā, pietam ieskaitē negāja basi, bet es pirmā dienā izvilku 7 basus no 400 gramiem līdz 1,2-1,3 kg gabalā un vienu zandartu, kurš arī negāja ieskaitē, bet nu tādi bija spēles noteikumi un tie bija visiem vienādi.
Katrā gadījumā es ar braucienu esmu ļoti apmierināts un kas ir pats dīvainākais, ka man iepatikās tā valsts, sevišķi jau mazpilsētas un lauki, lai gan līdz tam es par amerikāņiem neko sevišķi labu nedomāju un neteicu, jo biju saskāries pamatā tikai ar tūristiem, bet kad redzi to patieso cilvēku atvērtību un labvēlību, jā var būt arī zināmu aprobežotību attiecībā uz ārpasauli, kad redzi, ka viņiem ir labi savā valstī un viņi tiešām lepojās ar savu valsti, tad sāc uz to visu skatīties no citas puses.
Kad iebraucām Čikāgā, tad ārā vēl bija sniegs un naktīs pat -6 grādi, kad braucām prom, tad ārā bija +15 grādi un no sniega vairs ne miņas, pēc nedēļas arī ledus tur vairs nebūtu, tā, ka pabijām foršā pavasarī, bet atgriežoties mājās jāsecina, ka ziema vēl ir pilnā sparā un jāsāk štukot ko darīt brīvdienās, braukt Kurzemes asaros, vai meklēt brekšukus tepat pierīgā, bet var būt salakas medīt doties, ko teiksiet, kas notiek?

17. 03. 2010.

| Atpakaļ |

Nu ta.....

Pēc pāris stundām kāpjam lidmašīnā, lai dotos uz Čikāgu, tad vēl kilometrus 400 uz ziemeļiem un.... sāksies indiāņu medības, kā mums ies jūs katru dienu redzēsiet Salmo mājas lapā, jo JST būs on line korespondents uzreiz uz sešām valstīm.

Nu tad abi roki turiet visus piecus īkšķus, lai mums izdotos pierādīt, ka Latvijas komanda ir vis stabilākā un labākā ziemas copes komanda!!!!!

07. 03. 2010.

| Atpakaļ |

Par ceturdienas vakaru...

Mana doma ir ceturdien parādīt Owner produktus, kuri ir ienākušies, precīzāk trīsžuburus, divžuburus, āķus ar pavadiņām, plus vēl ir vēlme redzēt ziemas brekšu pludiņmakšķeres sistēmu, to arī paņemšu līdzi. Ja ir vēl kāda doma, tad metiet idejas...

01. 03. 2010.

| Atpakaļ |

Salakas!

Sestdien neizturēju un aizbraucu uz Ventspili salakās, braucām ar domu, ka pasēdēsim pēcpusdienu un nakti, cik nu varēs izturēt, uz ledus biju ap 2 pēcpusdienā, cilvēku tūkstotis kā minimums, bet tā smuki izstiepušies uz kilometriem trijiem, mēs ar meiteni iekārtojāmies starp dieviem lieliem bariem pa vidu, pirmā cope jau laižot makšķerīti lejā, galā smuka salaka, otrā cope nākošā laidienā, no pieredzes zinu, ka tas nav labs rādītājs, tā arī bija, stundas laikā vēl viena salaciņa. Sāku grozīt galvu un ievēroju, ka metrus simts pa straumi uz augšu veči rokas cilā, pietam diezgan regulāri, satināk makšķeres un pārcēlāmies uz turieni, klāt nevienam nelīdām, izvēlējos neurbtu laukumiņu un izurbu divus āļiņģus sev un metrus desmit tālāk duivus āliņģus meitenei, sāku šupot jau no divu metru dziļuma, kad mana sistēma bija nogrimusi metrus trīs, sekoja pirmā cope, tad nākošā, tad atkal, vienu vārdu sakot panesās, otru makšķerīti ielaidu āliņģī pēc 20 noķertām salakām, otru makšķerīti ar reņģu gabaliņiem uz āķiem, nolaidu uz grunti, pats turpināju copēt 3-4 metrus zem ledus, uz āķa liekot gaļiniekus un pinkus, varēja just, ka bariņš ir visu laiku kustībā, pienāk zivtiņa, paspēj noķert 5-10 gabalas un atkal uz minūtēm 10 ir pauzīte, salaku izmērs dažāds, bet pamatā ēdams, bija arī dažas rekord siļķes pa vidu. Meitene sāka copēt pie grunts, bet kad pacēlu viņai makšķeres uz pusūdeni, tad arī viņai cope panesās, bet tikai uz baltajiem, tā mēs kādu stundu ļoti labi paķērām, sāka krēslot, atbrauca kolēģis ar savu meiteni un iekārtojās netālu, arī viņiem cope sākās praktiski uzreiz, iestājoties tumsai cope palika stipri švakāka, viena zivs minūtēs desmit piecpadsmit, bija sajūta, ka bars ir pašķīdis, bet Rīgas Melnais sildīja, kompānija bija laba, tāpēc pasākums garlaicīgs nelikās. Vienā brīdī zivis pacēlās pat pusotru metru zem ledus, bet tas arī bija uz desmit minūtēm, ķērās vidēji labas salakas, paspēju padsmit noķert un atkal pazuda, līdz kādiem 11 vakarā copes daudz maz bija, vēlāk izbeidās praktiski pavisam, nosēdējām līdz pus vieniem un bridām malā. Man bija kilogrami trīs ar pusi, meitenei biki mazāk, kolēģim arī savi pāris kilogrami bija, nav nekāda super cope, bet visumā nekas, paēdiens sanāca labu labais, tajā superīgajā telšu pilsētiņā pabijām, ģeneratoru un aprijušos leiš-letiņu dziesmās ieklausījāmies no sirds, katrā ziņā man patika, iespējams, ka pirms aizlidošanas uz Pasaules čempionātu Amerikā, nākamo svētdienu, vēl paspēšu vienu dienu pagurķoties.
Jā, starpcitu, pamatā visas zivis uz kustību, apakšā 6-7mm folframa mormiška, augstāk ik pa 25 cm viens spoguļākis(zaļš) un plastmasas mormiška(balta), strādāju tāpat kā ar asariem, uz augšu ceļu ar asu, ātru dribli, lejā laižu ar lēnu šūpošanu, cik redzēju, tad copes man bija stipri vairāk kā kaimiņiem, kuri sēdēja ar nekustīgām makšķerēm.

01. 03. 2010.

| Atpakaļ |

Ceturdiena - Silts vakars

Kā jau šoziem ierasts, šovakar tiekamies Dzirnavu 39, krodziņā Silts, šim vakaram vienas tēmas it kā nav, pārcilāsim salaku makšķeres, ēsmas u.t.t., jo salku cope tomēr tagad daudziem ir pamat cope, tad nedaudz pieskarsimies brekšu barošanai no ledus un turpināsim vasaras barību tēmu, jau runājot par konkrētām barībām un konkrētām zivīm.

25. 02. 2010.

| Atpakaļ |

Ceturdienu vakari

Atbildot uz Mirtina un citu interesentu jautājumu varu teikt, ka nekas nemainās, ceturdienās tiekamies Dzirnavu 39, krodziņā SILTS, šīs ceturdienas tēma - sākam maisīt barības, jeb iebarošanas skola 1. sērija....

16. 02. 2010.

| Atpakaļ |

atkal paradīze

Divas dienas atkal biju Kurzemē, sākotnējais plāns bija vienu dienu ašukot un otru dienu gurķoties, sestdien ašuki ēda gan trīsžuburīti - čortiku, gan motili, sākumā laiks pagāja kamēr atradu vietu, kur ašuku koncenrācija bija daudz maz normāla, izurbu āļiņģi meitenei, iebaroju to ar pusbarotavu motiļu un pats staigāju tirinādams čortiku, lasīju šur tur pa vienam-diviem ašukiem, bet meitene sēdēja pie sava āliņģa un vilka, izborējos netālu un arī pārgāju uz motili un lieta aizgāja daudz jautrāk. Ķēru uz nelielu banāniņu un nedaudz augstāk īsā pavadiņā āķītis un lielākā daļa ašuku sēdās tieši uz āķīša, vienu brīdi uzsēdās kaut kas ļoti smuks, es jau domāju, ka asaris virs kilograma, bet nē, ievilku āļiņģī brekša ģīmi, ģīmis ta āļiņģī bija, bet pleci breksim iesprūda, atrotīju roku , sagrābu breksi aiz galvas un mēģināju ievilkt viņu ar spēku āļiņģī, bet nekas nesanāca, jutu ka tūlīt noraušu breksim galvu, pienāca kolēģis un mēģināja urbt blakus āļiņģi un pārgrieza auklu un mans breksis, lai arī vair nebija dzīvotājs, nogrima, uz aci bija tāds 1,5-2 kg, teikšu godīgi, škrobes nebija neviena grama, smējāmies no sirds, jo 110mm āliņģī ievilkt breksi nebija nekādu cerību. Pa to laiku meitene izvilka asari uz gramiem 900, es jau domāju, ka mans āļiņģis apklusīs, bet nē, ašuki turpināja ņemt, izvelc 2-5 ašukus un pauzīte, uzbaro no augšas ar motilīti un pēc brītiņa atkal aūki ir klāt, man lielākais asaris bija ap gramiem 600, bet vidējais izmērs 150-200 grami, bija nedaudz arī smalkāki, bet praktiski visi ēdami.
Pa nakti palikām tuvējā viesnīcā, ļoti demokrātiska cena un visnotaļ laba nakšņošana.
Svētdien sākām ar salakām, sākums likās cerīgs, pirmā salaka uzsēdās jau mērot dziļumu ar pirmo makšķeri, otrā salaka uzreiz ielaižot otru makšķeri, bet prieki ilga minūtes 15, cope beidzās un pāris stundās noķēru vien pāris mazas salaciņas, tāpēc braucām atkal ašukos, jāatzīmē, ka nakts bija īpaši augsta, kā teica paziņas, kur atbrauca tikai svētdien, tad Kuldīgā esot bijis -6 grādi, bet piebraucot pie ūdens -16, bija arī sarma, kas noteikti nav tā labākā zīme. Ašuki ēda, bet stipri smalkāki kā sestdien, no paša rīta esot bijusi laba cope, maniem paziņām bija brekši ap pusotru kg, smuki asari, bet pleķītis esot ātri apurbts un zivis izbiedētas, es sēdēju tajā pašā āliņģī, kur sestdien, lasīju pa ašukam minūtēs desmit, bet uz kopējā fona tas arī nebija slikti, lielākie asari bija ap 400 gframiem, bet pamats tāds 100-150 grami, savus 4,5-5 kg salasīju, un atkal izteikti labāk ķērās uz āķīša virs banāna.
Katrā gadījumā ar brīvdienām esmu ļoti apmierināts,rīt atliek tikai visus ašukus izfilēt , tad attaisīt balta vīna pudelīti .........

14. 02. 2010.

| Atpakaļ |

LČ 2.kārta

Nu man kādsir uzlicis ļāstu uz maču rezultātu, vai vienkārši dzīve māca mani, ka kaut ko dari, tad jādara ar visu sirdi, nevis tjapu ļapu, sestdien viss bija ok līdz startam, biju sagatavojies mačiem daudz labāk kā uz iepriekšējo kārtu, signāls, sākam urbt un es ar šausmām konstatēju, ka mans piecus gadus nevainojami kalpojušais urbis slapjoledu neurbj, zināju, ka urbim ir nedaudz lielāks nažu leņķis kā jābūt, bet sausu ledu tas urba perfekti, tāpēc neko namainīju, ar spēku un muļļāšanos izmocīju 7 āļiņģus un mans urbis izbeidzās pavisam, ar spēku biju saliecis abus nažus kopā....., tā ka nācās skraidīt pa saviem septiņiem āļiņģiem, kaut kas jau ķērās, bet jutu, ka ar katru minūti slīdu aizvien lielākā pakaļā, redzu vietu, kur apkārt velk, ir vieta, kur varētu ieurbties, bet ... nav ar ko.It kā jau varētu staigāt pa citu āļiņģiem, bet tā kā es vienmēr esmu bijis pret šādu sportu un cenšos šo principu ieviest arī citos, tad atlika vien noskatīties kā citi velk un mocīt pa ķīšu bērnam no sa iem caurumiem, rezultātā ar saviem 800 cik tur gramiem paliku tikai 9., nu mani šogad tas vairs nepārsteidza, vairāk pat smīdināja par manu idiotismu...
Svētdien biju uz starta jau ar citu bori, kolēģis iedeva mazo MICRO Ice 110 mm borīti, nuuu, tad nu es urbu pa visām tūrēm kopā, zivis ķērās negribīgi, bet pa kādam ašukiņam un ķīsim varēja lasīt, viens no āļiņģa un skrien tālāk, jutu, ka šoreiz man iet stipri labāk, tomēr ne tik labi, lai uzvarētu, kā parādīja svari, tad paliku otrais, zaudējot pirmajai vietai tikai 28 gramus..., bļ..., tie grami taču bija man galā, bet kārtējā, man nepiedodamā, slinkuma kļūda makšķerīšu sagatavošanas laikāšoreiz bija liktenīga, desmit minūtes pirms beigām man pieķērās ašuks, visticamāk, ka ašuks, nu noteikti trīsreiz 28 gramus liels, ja ne vairāk, bet piecirtienā notrūka mormiška...., ehhhhhhh
Bet nu labi, ka vismaz tā, komandai svētdien beidzot izdevās mūsu komandas cienīgs starts un vēl ir teorētiska iespēja panākt Rapalistus, lai gan puiki ir stipri un ar baigo azartu un grauzīs ledu, lai noturētos tur kur viņi ir tagad, katrā gadījumā ja gribat redzēt nopietnu divu dienu intrigu, tad iesaku ieplānot brīvdienas pavadīt uz Baltezera ledus pēc divām nedēļām, būs interesanti

08. 02. 2010.

| Atpakaļ |

Vīzas, ja ir doma copēt vai paceļot tuvējās ārzemēs

Šī nu atkal ir no tām ziemām, kad aizsaluši ir visi tuvie un tālie ūdeņi un aizvien biežāk nākās dzirdēt par, manuprāt nenormāliem, super zivju izmēriem Kuršu jomā, sevišķi no Kaļiņgradas apgabala puses, man pat grūti iedomāties asarus uz 2-2,5 kg vaoi raudas pa 1,5 kg, bet... veči tādas tur ķer. Ja ir doma par šādu braucienu, tad firma Fishing Holiday jums nokārtos visas ar vīzām saistītās formalitātes, pietam pa ļoti patīkamām cenām, pietam pat reiz un vēl kādas pāris nedēļas ir izteikti labas cenas Krievijas gada vīzām, kas ir svarīgi, ka jums nav jāskrien no darba, lai paspētu iesniegt dokumentus, to varat izdarīt jebkurā, jums izdevīgā laikā, ja ir veču kompanija, tad firmas darbinieki aizbrauks pēc dokumentiem un pēc tam aizvedīs gatavās pases jums uz ofisu vai pat māju.
Kāpēc es te to rakstu, tāpēc, ka gan es, gan ļoti daudzi kolēģi un paziņas caur šo firmu kārtojam gan vīzas gan ceļojumus un vienmēr viss ir ok, ātri, finansiāli izdevīgi un pats galvenais ērti.

Vatrat to uztvert kā reklāmu, varat uztvert kā noderīgu informāciju, ja tēma interesē , tad zvaniet 28304453 vai rakstiet uz e-pastu i.sobanina#yahoo.com

01. 02. 2010.

| Atpakaļ |

Latvijas čempionāts

Čempionāta 2. kārta notiks Dūņezerā, kā jau iepriekš plānots, zivis ir, ezers nesmok, tā, ka varat droši braukt trenēties

29. 01. 2010.

| Atpakaļ |

mjaaa, reizēm gadās arī tā.......

Nedēļas nogalē M.Baltezerā notika LČ 1. kārta, piedalījās 13 komandas, bija auksts, bet večiem kaut kas ķērās, nebija neviena nulles rezultāta, kas jau priecē, neviens neko nenosaldēja un visi ir otimisma pilni piedalīties nākošajos čempionāta posmos.
Ja par mani pašu, tad šīs sacensības bija lielākais murgs visā manā sportista mūžā, it kā viss bija kā vienmēr, tikai ar to izņēmumu, ka zivis mani pilnībā ignorēja, varēju darīt ko gribēju, zivis vienkārši muka no maniem āliņģiem, sestdien pirmo copi ieraudzīju tikai 7. āļiņģī, arī tas bija mikroskopisks ķīsītis, lasīju pa kādai zivtiņai, bet ar to nepietika, lai uzrādītu kaut cik normālu rezultātu, svētdien vēl trakāk, ja arī kāda rupjāka zivs pieķērās, tad tā aizgāja pusceļā vai atsitoties pret āļiņģa malu, vienu vārdu sakot ar savu rezultātu esmu pilnīgā di....., labi, ka momandas biedriem pietika spēka labi nostartēt un komanda pēc pirmās sacensību kārtas ir otrajā vietā, lai gan man ir kauns apzināties, ka no 44 komandas punktiem 20 atnesu es.
Tagad atliek tikai analizēt kāpēc notika tā, kā notika un darīt visu, lai otreiz vairs šādā situācijā nenonāktu.
Toties var apsveikt Rapalas komandu par stabilo un labo startu

25. 01. 2010.

| Atpakaļ |

Sacensības!!!!!!!!!

Sestdien un svētdien, 23.un 24. janvārī, Mazajā Baltezerā notiks LČ zemledus makšķerēšanā 1. kārta, steidzami vajadzīgi vēl 2-3 tiesneši, nekādas priekšzināšanas nav vajadzīgas, ceļa izdevumus un pusdienu tiesu nosegsim.
Ja ir interese zvaniet man 29224086

18. 01. 2010.

| Atpakaļ |

atkal biju paradīzē

sestdien atkal biju tur, kur ķerās ASARI, bijām trijatā, es, mana meitene un kolēģis, pa ceļam termometrs rādīja arī-21 grādu, bet tur uz vietas bija 15 grādi mīnusā, bet solītā vēja nebija, saulīte spīdēja, Rīgas Melnais sildīja un bija vienkārši forši....
Cope ļoti kaprīza, sākumā izurbāmies tur, kur ķēru iepriekšējā reizē, nosēdēju tur pusstundu un copi neredzēju, kolēģis divus ašukus izvilka, arī meitene vienu smuku ašuku izvilka, tāpēc gāju laimi meklēt, izvēlējos rajonu, kur veči daudz maz vienuviet reizi pa reizei cilāja rokas, aizgāju aiz viņiem un izurbu 1 āļiņģi, kas man nav raksturīgi, zinot, ka dziļums šeit ir ap 7-8 metriem, ielaidu pus barotavu motiļa līdz 5 metriem un sāku copēt, pirmā cope un ašuks uz gramiem 150 bija pēc minūtēm piecām, tad otrs, jau uz gramiem 300 un tā pamazām cope aizgāja, noķer 1-3 ašukus un pauze, uzbaro no augšas un pēc laiciņa atkal 1-3 ašuki. Pasaucu pie sevis meiteni, tur pat netālu ieurbās arī kolēģis, tā vienā vietā visu dienu arī nosēdējām, precīzāk es visu dienu nosēdēju vienā aļiņģī, līdz vakaram noķēru 31 asari, mazākais bija pirmais, mājās nosvēru 148 grami, lielākais 697grami, 10 ašuki ap un virs 400 gramiem, pērējie 200-300 grami, meitene noķēra tikai 2 asarus, viens 300, otrs 450 grami, kolēģim bija 11 asari, lielākais ap puskilogramu. Man cope patika, pat ļoti patika, jā starp citu ķēru uz 0.12mm auklu, ja precīzi, tad Salmo Flurokarbona auklu, galā man bija 5. izmēra zaļi dzeltens banāns un virs tā, centimetrus 15, īsā 2-3 cm pavadiņā parasts, sarkans 14. numura āķītis uz kura spraudu 3-4 motiļus, puse asaru, tajā skaitā arī lielākais, pieķērās tieši uz šo āķīti. Cik redzēju, tad večiem lomi bija ļoti atšķirīgi, bet reti kuram bija 20 asaru, pamatā 4-10 asari, bet nu ASARI.
Atkal visas zivis filēju, tad rīvmaizītē sacepti, ar vīna glāzi, asari garšo ļooooti labi....

17. 01. 2010.

| Atpakaļ |

ir arī uz zemes paradīze....

Tā sanāca, ka šodien , pavisam neplānoti, biju makšķerēt, vakar pēcpusdienā Kārkliņu Guntis man sačakarēja smadzenes un es neizturēju...
Biju Kurzemē, uz ledus kāpām ap pusdesmitiem, kamēr metrus trīssimts gāju līdz Guntim, tikmēr jau redzējukā veči izvelk 4-5 asarus ap 400 grami svarā, es savu pirmo ašuku izvilku jau pirmajā āliņģī, smuks, ap 250 gramiem, tad otrs tāds pats, tad uh.. ah... un mormiškas ta nav, arī meitene mana jau pirmajā āliņģī izvilka 3 asarus, lielākais ap 400 gramiem, bet tad iestājās klusums, it kā kāds pa kādam asarim izvilka, bet vispār copes nebija, sākām staigāt, precīzāk pārgājām metrus 50 sāņus. Jaunajā āliņģī sāka parādīties copes, bet nu tik kaprīzas, ka es jau nodomāju vai tik tur nav kazaragi, bet kazarags izrādījās ašuks ap 500 gramiem, nomainīju diskobumbu uz koši sarkanu Salmo banāniņu un jau pirmajā laidienā atkal ašuks, tad vēl viena mormiška, tad atkal ašuks, ik pa brītiņam iemetu āliņģī pa motiļu šķipsniņai, lai arī dziļums bija liels, ašukiem tas patika, copju palika izteikti vairāk, diemžēl realizēt izdevās labi ja katru otro copi, daudz zivju nodila pusceļā, jo'asari ņēma tik akurāti, ka āķis ja arī iedūrās lūpā, tad velkot vai nu izāķējās vai pārplēsa plāno ādiņu. Meitene sēdēja blakus, sākumā viņai copes bija stipri retākas, bet tad uzsēju viņai arī 'tādu pašu Salmo banānu un pačukstēju lai palaiž motili no augšas un lieta aizgāja, pat stipri raitāk kā apkārtējiem večiem. Līdz vakaram loms bija izcils, man gan lielāki par 500-550 gramiem ašuki nebija, viens monstrs atkabinājās kad ar trešo piegājienu nevarēju viņu iedabūt āliņģī, tas bija izcils, nu arī trīs mormiškas mazi asari nenorāva, bet tik un tā tādus asarus kā redzēju večiem es galā nesajutu, Lideru Pēteris izvilka vienu ap 800 gramiem uz aci, bet šur tur večiem bija vēl pussprīdi lielāki ašuki, nu var būt kilograma nebijua, bet tuvu tam. Par kopējo loma svaru es klusēšu, bet kaifs no šīs dienas ir milzīgs, mājās pasvēru, mazāku par 200 gramiem neatradu, vidējais asara svars 230-270 grami, astoņi ašuki 400 un biki virs gramiem, trīs 500-550 grami, meitenei loms bija nedaudz mazāks, bet arī ļoti labs. Neticās jau ka vēl tikšu uz tādu copi, vietiņa ir neliela, veču daudz, dienas trīs četras un krējums būs nosmelts, jau tagad vairs neesot tā cope, kas sestdien svētdien, bet es arī nedusmošos, man pietiek arī ar vienu šādu copi sezonā, lai gan jāpaštuko par Kuršu jomu, tie stāsti par 1-1,5 kg raudām un asariem līdz 2 un vairāk kilogramiem nedod mieru...
Kāpēc uzsvēru par Salmo banānu, tāpēc, ka Salmo banāns ir tievāks, bez izteikta smaguma centra, tas arī savādāk grimst, šoreiz tas strādāja izteikti labi.

12. 01. 2010.

| Atpakaļ |

ašuki

Saule, auksts un vējš, nu kas var būt sūdīgāks copei, tā es nodomāju, kad sēdos mašīnā, lai dotos uz copi.....
Atkal Ķīšezers, jo uzskatu, ka tas ir ezers, kur vienmēr var kaut ko jēdzīgu noķert, no rīta apstājos līcī, kurā nekad nebiju copējis, pazvanīja Andžuks un izstāstīja, ka es esot Sužu līcī, sabiju tur divas stundas, izurbu ap 40 āliņģiem, visus sabaroju, pārbaudīju gan zāļu salu vidū, gan krasta līniju, noķēru 50-60 ašukus, no tiem neviens nebija pannas izmēra, totiespirmo reizi Ķīsī tiku pie raudiņas, kolēģis to uzlika uz dzīvo un pēc 15 minūtēm izvilka pusotrinieci līdaku, pietam zem metra dziļumā pie krasta. Tinām makšķeres un mukām no šī bernudārza līča un vietu, kur biju vakar, tur bijām biki pēc 12, vakardienas caurumos sēdēja paziņas, kuri bija jau krietni ieēduši cepumus, bet ašukus arī jau kaut cik bija noķēruši, es pagājos no viņiem metrus simts, pa ceļam gan pagaršojot baltkrievu cepumus, bija gana labi, bet tā kā biju pie stūres, tad ... eh. Visumā copes nebija vispār, lasīju pa vienam no āļiņģa, bet toties izmērs ēdams, līdz trijiem piecpadspit, kad metām mieru, jo likās, ka cope izbeidzās pavisam, salasīju 2,1 kg ēdamu ašuku, mazākais 98 grami, lielākais 210 grami, arī kaijas pabaroju itin labi, ja tā turpināsies, tad līdz pavasarim visas Ķīšezera kaijas mani uzrunās uz tu. Par pašu copi, divi motiļi uz āķa jau bija daudz, mormiška maza Salmo diskobumba ar pacietu āķīti,mormiškas krāsa nav svarīga, spēle vai nu kretīniski ātrs un rupjš driblis vai vispār stāvoša mormiška, ar dribli varēja izsist lielākus un vairāk, vislabāk strādājošais dziļums ap 1,5 metri, seklāk sīkie, dziļāk nekas, baroju gan ar smalko motili, gan bišķi ar rupjo, smalkais nepatika ne man, ne ašukiem. Rezumē - večiem copes nebija, jo standarta cope, atnācu, izurbu 1 āliņģi un noķēru, nestrādāja, visu laiku bija jāurj un jāpaplāšina meklējamais rajons, es beigās ar rezultātu esmu pat apmierināts, ja ņem vērā, ka copēju tikai 3 stundas, rīta posmu var pieskaitīt estētiskajai onanēšanai...., tā, ka Ķīsis ir labs, ja zini kur apsēsties...

10. 01. 2010.

| Atpakaļ |

vajag ticēt ....

šodien abi ar meiteni bijām Ķīšezerā, sākumā aizbridu uz vidu, kule putās, stundas trīs urbu un baroju, noķēru 3 ašukus, visas vietas, kur ašuki stāvēja pagājušajā svētdienā, bija kā izmirušas, beigās noskaitos un gāju uz krastu, kur biju ķēris iepriekš, pirmajā vietā uz 15 āliņģiem 5 ašuki, bet jau ēdama izmēra, paplašināju meklējamo rajonu, attaisīju arī 5 vecus, vakardienas, āļiņģus un tajos, velkot urbi ārā, uz ledus izskalojās mikroskopiskas mailītes, pietam visos, vienā divi maziņi kazaradziņi, visus āliņģus sabaroju ar motiļa šķipsniņu no augšas. Bija pulkstens viens, kad es meitenei noteicu, ka šodien laikam zivis neēdīsim, sāku staigāt pa jaunajiem āliņģiem un te viens, tur trīs, te atkal viens ašuks, pamazām, ar baigo dribli, mikroskopisku mormišku un vienu motilīti uz āķa, lasīju tīri ēdamus 100-150 gramu ašukiņus, kas interesanti, sīko ašuku praktiski nebija vispār, ja vispār bija cope, tad tas bija ēdams ašuks, pa visu dienu labi ja desmit ašukus atdevu kaijām, kuras turpat tuvumā sēdēja un gaidīja savu tiesu. Trijos metām mieru, jo meitene, noķerot divus ēdamus ašukus, bija pārsalusi zila, mans loms bija ap 3 kg pavisam foršu asarīšu, pat kauns teikt, ka slikti, loms bija labs, bet principā zivis ēst negribēja vispār, mājās ašukus atkal filēju, sanāca kilograms super garšīgu fileju un čupa ar ikriem, intereses pēc paurķējos ašuku vēdēros un visiem kuņģi bija pilni ar sāņpeldēm, bija ēduši arī manis baroto motili, bet pamatā sāņpeldes .....
cepta ašuka fileja ar alus pudelīti ....... tas ir tāds kolosāls copes turpinājums, ko jums arī novēlu
Rīt atkal jauna diena un atkal jādodās ašukos, jautājums gan kurp doties, pamodīšos un tad jau manīs, Ķīsī ašuku var atrast vienmēr, bet nu šodien dikti labi nourbos, roka plecā sāp, bet ... jābrauc jau vien būs, kā nekā es gada laikā mājās nenosāžu nevienu dienu, ja neesmu slims protams

09. 01. 2010.

| Atpakaļ |

Jāsāk domāt par pavasari, SENSAS

Ir pienācis laiks pasūtīt SENSAS barības, piedāvājums attiecās uz tiem, kuri piedalās sacensībās, cenas, kā jūs zināt, ir ļoti ok, minimālais barības pasūtījums 20 kg\kaste, atraktori 10gb\iep, pludi, konektori u.t.t. 10-12gb\iep., ļoti labs piedāvājums uz štekeriem un makšķerēm vispār.

PASŪTĪJUMUS PIEŅEMU LĪDZ 15. JANVĀRIM !!!!!!!!!!!!!!!!!!

06. 01. 2010.

| Atpakaļ |

2010.gada pirmā cpoe

Tā nu sanāca, ka uz ledus tiku tikai 3.janvārī, nepiedodama nolaidība, sāku ar Kundziņsalu, vismaz man liekās, ka to vietu tā sauc, sīkuļi bija katrā caurumā, kolēģim viens ap 120 gramiem ašuks, man daudz, bet smalki, tāpēc pēc pāris stundu mocībām pārbraucām uz, nu jau man tik mīļo, Ķīšezeru, vieta, kaut kur Jaunciemā, kur nemāku pateikt jo vienkārši nezinu. urbu, baroju un dra.., atvainojiet kratīju, bet iekšējā pārliecība un ticība ezeram lika iet un urbt un kā vienmēr ezers nepievīla, abi ar kolēģi uzgājām vietu, kur asaris apakšā bija, ņēma gan ļoti negribīgi, bet ņēma, pāris stundas tajā vietā nocopējām un savus 20 labus panniniekus (120-210grami) salasīju, kā arī nedaudz pabaroju vietējās kaijas ar smalkajiem ašukiem, bet pārāk daudz viņu nebija. BET zinu, ka šajā vietā būs lielie, viņi tur jau ir, tikai es viņus šodien nemācēju paņemt, bet vieta ir izcila, aptuveni kilometru, biki vairāk no krasta, dziļums 2,5-3 metri un pat ar pakaļu jūti, ka viņi tur ir, vēl ir pāris nedēļas līdz maču sākumam, tātad var mierīgi pacopēt.šodien pirmo reizi dzīvē mēģināju filēt asarīšus, sanāca, secinājums, ja ir vismaz 3-5 kgašuku un ir jau ēšanas asums nosists, tad filēšana ir forša lieta un tādus 150 gr un lielākus ašukus jau var pavisam forši filēt, bija dikti labi kopā ar alus glāzi.........

Atgādinu, ka ceturdien tiekamies Dzirnavu ielā 39, krodziņā Silts, vcakara pamat tēma ir ziemas cope, ņemam līdzi lietas, kuras ir labi nostrādājušas šajā sezonā, ja kādam ir Pērnavas cirvis ar visu makšķeri, tad paņemat līdzi, ja kādam kaut kas nav nostrādājis, tad arīņemiet līdzi, mēģināsim sariktēt. Ja kāds grib pamēģināt sevi mačos, tad arī dodiet ziņu, mēģināšu jums piemeklēt komandu

03. 01. 2010.
top