< Makšķerēšana Latvijā - Fishing in Latvia
home   contact

| Atpakaļ |

gada pēdējā cope

trešdien atkal biju Ķīšezerā, vējš, sniegs, laiks vienkārši pretīgs, tāpēc palikām tur pat pie krasta, jo uzmetot acis večiem, kuri sēdēja tuvāk ezera vidum, šermuļi skrēja pār kauliem, jo pār viņiem gāzās sniega vērpetes un brīžiem veči pazuda skatienam.
Asari ņēma ļoti negribīgi, pa vienam no āliņģa i to ar lielu pierunāšanu, daļa veču jau pirms pusdienas migrēja uz krasta pusi, mēs turpinājām lasīt pa kādam panniniekam, kā jau darba dienā, mans telefons zvanīja visu laiku, te leišiem gribās pamuldēt, te darbā kaut kas, vienu brīdi, tikko biju izvilcis smuku ašuku, atkal iezvanījās telefons, attaisīju kabatas rāvējslēdzi un tik vien bija kā izdzirdēju plunkš......, mans telefons slaidā lecienā ieleca tieši āliņģī...., nu varēju pāris stundas mierīgi pacopēt, neviens nezvanīja.
Kopumā salasīju ap 20 pannas ašukus, pāris lielākie ap 200 gramiem, pirms svētkiem kārtīgi pabaroju vietējās kaijas ar kādiem pārdesmit mazašukiem un braucu mājās, kā nekā piespiedu dāvana sev jāuztaisa, jauns telefons jāpērk, labi, ka LMT manu numuru atjaunoja minūtes laikā, diemžēl visi kontakti gan aizgāja, toties tagad ir interesanti, kāds zvana un es pat nenojaušu kas zvana.....

Pēdējā gada dienā copēt nebraukšu, toties tradicionāli copēšu gada pirmajā dienā.
Nu tad visiem priecīgi pavadīt veco un laimīgi sagaidīt jauno, tiekamies uz ledus 2010.gada 1. janvārī .
PRIEKĀ!!!!!!!!!!!!!!!

31. 12. 2009.

| Atpakaļ |

Vēji pūta, asri ķērās...

svētdien modos tikai ap astoņiem, kamēr izčībājos, kamēr pabrokastoju un tiku līdz ezeram, tam pašam Ķīšezeram, bija jau pusdesmit, mājās skatoties pa logu kaut kā biju izrēķinājis, ka vējš man būs no muguras, bet izrādījās, ka trāpīju uz garo vē'ju, kas pūta pa visu ezeru, kaifa bija maz, sākumā, tautas bija diezgan daudz, pietam vairums sēdēja krasta tuvumā, es atradu rajonu, kur pāris dienas atpakaļ ķērām ašukus, atvēru vecos āliņģus, izurbu dažus svaigus, kā vienmēr visus iebaroju no augšas ar mazu šķipsniņu motiļu un sāku staigāt, pirmais simtnieks pieteicās jau pirmajā laidienā, tad vēl viens, bet jau mazāks, cope bija visumā laba, tikko kaut kur trāpījās pa 100-150 gramu ašukam tā es to rajonu palašināju ar 2-3 āļiņģiem, tas strādāja. ap diviem metu mieru, jo jutu, ka mājās nolādēšu sevi tīrot lomu, kopumā uz mājām paņēmu 3,9 kg ašuku, kādu kilogramu pusotru sprīdīšus palaidu vaļā, intereses pēc mājās ar svariem nolēmu pārbaudīt savu acu mēru, plus mīnus 10-20 gramos acumērs ir precīzs, lielākais izvilktais ašuks bija 260 grami, bija 3 pa 195-210 gramiem, 5 ašuki 140-170 grami un vesela čupa ar normāliem pannas ašukiem 90-120 gramu vērtē, kopumā iztērēju 100 gramus motiļa, varēja arī iekļauties gramos 70, bet vispār pabarot ašukus vajadzēja,dikti viņiem tas patika. Divus ašukus neizvilku, viens, uz aci stipri rupjāks par manu lielāko, riņķojot zem āļiņģa nogrieza mormišku, tas uz 0,08mm diegu, otru , jau uz 0.10mm auklu, piecirtu, pavilku un viņš vienkārši nokabinājās, strādāju ar mazām mormiškām, 2,5mm, bet ar pacietu, vidēji resnu āķīti, ašukiem savādāk nevar, zivīm bija pilnīgi vienalga kādās krāsas mormiška bija galā, intereses pēc izmēģināju gan zeltītu, gan sudrabotu, gan kaparotu, ņēma visu. Teikšu godīgi, pilnīgs kaifs, desmit minūtēs no mājas, zivis smukas un patiesi garšīgas, man neko vairāk no ziemas copes nevajag, pavisam droši zinu, ka vakar Ķīsī ir ķerti asari pa 500-600 gramiem, bet tas pa dziļumiem un straumē, pats ķēru pusotra divu metru dziļumā, pāris dienas pastrādāšu un atkal braukšu ašukos.....

27. 12. 2009.

| Atpakaļ |

atkal Ķīšezers

šorīt abi ar puiku 'braucām atkal asaros, šoreis mums parādīja perspektīvu līci ķīšezera Jaunciema krastā, sāku ar zāļu malu, urbu un baroju, ašuki bija visur, bet .... šausmīgi maziņi, es pat nezināju, ka Ķīšezerā ir tik smalki ašuki tādos daudzumos, vidēji uz pieciem āliņģiem viens pannas asaris un kādi desmit divdesmit sprīdīši. Mēģināju paieties dziļumā, bet tur izmērs tāds pats un zivis vēl kaprīzākas, tāpēc atgriezos krasta rajonā, sāku klīst gar krastu un vienā brīdī atradu asu kanti kur dziļums no pus metra ātri aizgāja uz diviem metriem, tur arī bija smalkie ašuki, bet no katra āļiņģa pa vienam diviem panniniekiem trāpījās, rezultātā līdz pustrijiem, kad metām mieru, biju salasījis ap 30 ēdamus ašukus un vismaz simtu sprīdīšus palaidis vaļā, pāris lielākie ašuki bija knapi 200 grami, daži ap gramiem 150 un pārējie 80-120 grami, vakariņām pietika, laiks pavadīts forši, ko vairāk vajag, rīt atkal braukšu, kur...., vēl nezinu, pamodīšos un tad izlemšu

26. 12. 2009.

| Atpakaļ |

Ziemas svētku cope Ķīšezerā

šodien abi ar meiteni aizbraucām uz Ķīsi, nekad tajā vietā nebiju bijis, sākumā pavilkos uz veču bariņu, kuri sēdēja metrus 600 no krasta, vieta ar mainīgu grunti, it kā ašukiem jābūt, urbu daudz, urbu ļoti daudz, bet nekā, pa kādam retam mazpannas asarītim, ap vieniem izmisuma dzīts piegāju pie krasta niedrēm, bļin, dziļums tas pats, kas 200 metrus no krasta, sākumā izurbu tikai 5 āliņģus, katrā iemetu pa mazai šķipsniņai smalkā motiļa, jau pirmais āļiņģis atnesa ašuku uz gramiem 150, otrais tukš, bet trešajā jau 200nieks, paplašināju meklējamo rajonu, izurbu vēl 10 āliņģus, protams pa bišķim iebaroju, meitene iesēdās vienā āļiņģī un tā arī tur sēdēja, ik pa laikam izceldama paašukam, visu laiku pa bišķim pabarojot, es savukārt kursēju pa visiem pārējiem āliņģiem, ašuki ņēma ļoti negribīgi, vienu izvelc un vari iet tālāk, bet izmērs priecēja, vidēji ap 100 gramiem, bija daži mazāki, bet maz, lielākie ap gramiem 250, copējām līdz 14.30 un rezultātā uz abiem kilogrami pieci bija noteikti, pus rimi maiss ar cepamiem asariem. Mājās es divas stundas tīrīju, bet tas bija to vērts, cepts, kraukšķigs ašuks ir tomēr pati garšīgākā zivs.....
Priekā, un visiem labi nosvinēt šo vakaru un galvenais rīt netrāpīties uz promilēm.....

24. 12. 2009.

| Atpakaļ |

Pirmais ledus

Nu tad beidzot arī es tiku uz ledus, sestdien no rīta bijām Dūņezerā, nedaudz aiz Ādažiem, ledus tāds, ka ar tanku braukt var, nekāda pirmā ledus kaifa nav, nekraķšķ, neliecās zem katra soļa, bet nu to es kaut kā pārdzīvoju, saurbos pa zināmām vietām, visus āliņģus nedaudz pabaroju ar motilīti un...., un nekā, staigā kā duraks un nekas nenotiek, pa pāris stundām noķēru divus asarīšus un piecus ķīšus, kolēģiem ļoti līdzīgi rezultāti, tāpēc nolēmām mukt no turienes prom. Pārcēlāmies uz vienu no Gaujas attekām, priekšā jau bija veči 40 un praktiski visiem uz ledus mētājās āsuku bariņš, pietam nevis pavisam zirgazobi, bet normāli cepami ašuki, atradām sev daudz maz brīvu pleķīti un sākām copēt, iespējas zivis meklēt nebija, bet nu savus 5-6 āliņģus varēja uztaisīt, sabarojām un sākām lasīt pa ašukam, līdz trijiem, kad metām mieru, katram bija ap 20 cepamu ašuku, pamatā ap 90-120 gramiem, lielākie ap 250, večiem redzēju arī kādu virs 300 gramu ašuku, man patika, sevišķi kad vakarā kraukšķinājām ašukus un atzīmējām pirmo ledus copi.
Svētdien no rīta jau bijām uz tās pašas attekas, bet.. zivju nebija, pa stundu pusotru noķēru tikai trīs ašukus un tas bija viens no labākajiem rādītājiem pa visu atteku, tāpēc nolēmēm pārbraukt uz citu, stipri plašāku atteku, piebraucot secinājām, ka veču tur ir vēl vairāk, bet tā kā arī paltība bija stipri lielāka, tad varēja izvērsties. Asarīši ņēma labi, pat ļoti labi, tiesa izmērs tāda zupas izlase, labi ja katrs 10. bija cepams, līdz 3, kad atkal metām mieru, man bija kilogrami 3 daudz maz ēdamu ašuku, bet visumā ar copi paliku ļoti apmierināts.
Šōrīt zvanīja igaunis un lielījās, ka vakar Pērnavas līcī esot ļoti smukus asarus savilcis, pēc viņa vārdiem sen Pērnavā neesot tik smuki asari bijuši, arī Pērnavas upē vakar esot bijis ap 200 cilvēku, Peipuss arī ir oficiāli atvērts, tā ka ziema iet vaļā pilnā sparā.

21. 12. 2009.

| Atpakaļ |

aukstā ceturdiena...

Atgādinu, ka šovakar visi kam gribās parunāties par tēmu bļitkas, makšķerītes, sardziņi u.t.t. tiekās Dzirnavu ielā 39, krodziņā SILTS, šis vakars gan pēc tēmas, gan pēc krodziņa nosaukuma iederās kā vēl nekad, pirmkārt šonedēļ būs problēmas ar motili, jo no plostiem vairs neskalo un no ledus vēl neskalo, it kā šodien nedaudz motilis parādīsies, bet cik daudz un kuram tiks ir liels jautājums.
Tiekamies 19.30

19:30 krodziņā. Pirmie jau aizņēmuši labākās vietas.
Uzklikšķini!Uzklikšķini!

17. 12. 2009.

| Atpakaļ |

bija auksti, bet forši

sestdien ap pusdienas laiku aizbraucu uz Daugavu,uz kodēto vietu "pie zaļā striķa", tur priekšā jau sēdēja vietas pirmatklājējs Kola, beidzot mēs varējām iepazīties arī dzīvē, iejaucu kilogramu Sensas Gros Gardons , pieliku klāt sauju ceptu, maltu kaņepju, tās liku klāt tikai tāpēc ka paka bija vaļā un uz ziemu negribās atstāt, lai nesabojājās. Ūdens Daugavā bija izteikti zems, es pat tur nebiju tik zemā vēl makšķerējis, straume minimāla, principā varēja makšķerēt pat ar gramīgu pludiņu, bet slinkums ņēma virsroku un es pieliku to pašu, jau sagatavoto un iepriekš lietoto 3 gramu pludu, tas man ir pietiekoši labi izsvarots, lai redzētu katru mazāko copīti. Sabaroju un sāku pludināt, Kola pa to laiku uz vieglu fīderīti izvilka raudu un asarīti, es sēdēju kā duraks bez copes, ar zemo līmeni zivis pie krasta negribēja nākt, tomēr tas, ka Kolam zivis ņēma deva pārliecību, ka vajag tikai gaidīt, barība savu izdarīs, pirmo copi ieraudzīju 50 minūtes pēc pirmās iebarošanas, jāpiebilst, ka šajā laikā vēl uzbaroju, tīšuprāt baroju ar diezgan irstošu barību, lai vieglās sastāvdaļasiet prom pa straumi un sauc pie manis zivis, biju nopircis arī 100 gramus motiļu, tāpēc pa šķipsniņai liku klāt barībai, jo aukstā laikā tārpi, kaut nedaudz, barībā ir gandrīz obligāti, pirmā zivs izrādījās rauda ap gramiem 120-150, turpināju pa nelielai bumbiņai minūtēs 15-20 piebarot un pamazām process aizgāja.Kola savu rīta cēlienu bija atsēdējis, aukstuma devu bija dabūjis un devās mājās, tā ka paliku pie upes viens, labi, ka raudas bija nolēmušas kliedēt manu vientulību, zivis ņēma ļoti kaprīzi, pludiņš vienkārši apstājās, vai tikai nedaudz iegrima, no visām noķertajām zivīm labi ja divas trīs pludu novilka zem ūdens, šoreiz uz gaļinieku neņēma vispār, uz āķa liku vienu, maksimums divus motilīšus, uzbīdīju mazo sviniņu - podpasoku centimetrus 40-50 augstāk, lai iedotu tārpam lielāku iespēju plivināties straumē un zivis to novērtēja. Nosēdēju līdz pašai krēslai, kad sāka jau gļuki rādīties, kopā man zivju kulē bija 23 raudas, 8 pliči un 2 ašuki, svarā tas bija ap 4 kilogramiem, jo raudas bija smukas, bet pliči šoreiz nekādi milzeņi nebija, palaidu pličus vaļā, bet raudas nolēmu apēst, atcerējos kā kādreiz vecmāmiņa sautēja manis atnestās raudiņas, atcerējos un uzsita baigo vēlmi uztaisīt kaut ko līdzīgu, tāpēc mājās zivis notīrīju, sautējamā katlā apakšā ieliku sīpolu un tomātu kārtu, virsū zivju kārtu, atkal sīpoli un tomāti un zivis un tā kamēr katls pilns, āāā'katru zivju kārtu pārkaisīju ar labu devu zivju garšvielu, kad zivis saliktas, tad pa virsu saliku biezu kārtu sīpolu un tomātu, katlu pielēju ar ūdeni, vāku virsū un cepeškrāsnī iekšā, droši vien, ka varēja ņemt ārā arī ātrāk, bet es sautēju šo visu divas stundas, izņēmu un atstāju atdzist, nonoņemot vāku. Teikšu godīgi, vai nu baigi gribējās ēst, vai tiešām sanāca ļoti garšīgi, pietam ne tikai zivis, arī buljons ir vienkārši ideāls........

13. 12. 2009.

| Atpakaļ |

svētdienas raudas

Svētdien pie Daugavas biju tikai pusdivpadsmitos, tepat Rīgas centrā, vietā ar kodēto nosaukumu - pie zaļā striķa, ūdens bija ļoti zems, straumīte lēna, sabaroju ar Sensas Gros Gardons 0,5kg + Sensas Bremes 1kg, minūtes divdesmit sēdēju un urbinājos degunā, bet tad pamazām sākās copes, rauda vienkārši ideāla, vidēji ap 200 gramiem, bet bija arī viena, kuru ar kātiņu nemaz necēlu, ņēmu aiz auklas, virs 300 gramiem bija noteikti. Sākumā cope bija uzplūdiem, noķer divas trīs un minūtes desmit klusums, bet kad sāku ikpa brīdim uzbarot ar nelielu piciņu barības copes aizgāja raiti, beigās nostājās plicis, bet Daugaviski smuks, trāpījās viens ašuks un viens ķīsis, bet tā pliči un raudas. No ēsmām man bija motilis un pinki, sākumā ķēru uz tīru motili,pietamliku uz āķa pa vienam diviem, bet kad sākās copes sāku likt uz āķa vienu pinku un zivis to ēda ne sliktāk. Rezultātā , kad trijos metu mieru, tīkliņā bija tīri biezs, domāju ka starp 4,5-5 kg bija. Baigo kaifu noķēru, priekš tik vēla rudens ideāla cope.

06. 12. 2009.

| Atpakaļ |

copes vakars

man domāt, ka ceturdienu vakari krodziņā Silts , Dzirnavu ielā 39, aizgāja, vakar mēs izrunājām džerkošanas lietas, nedaudz pieskārāmies dropšotam, nezinu kā citiem, bet man pašam dažas lietas palika skaidrākas, sapratu kāpēc mani pirmie dropšota mēģinājumi bija neveiksmīgi, pats galvenais, ka pasākuma gaisotne ir brīva un neuzspiesta. Nākošās ceturdienas pamat tēma ir ziemas makšķerīšu sagatavošana, mormiškas, sardziņi, bļitkas u.t.t. , ja šī tēma jūs interesē tad esat laipni gaidīt 10.12. pusastoņos vakarā, reāli jau visi sāk vākties uz septiņiem.
Ja ir kādas neskaidrības ar makšķerīšu sagatavošanu, tad ņemiet visu līdzi un uz vietas siesim un montēsim, man pašam arī vēl ziemas makškerītes nav gatavotas.....

04. 12. 2009.

| Atpakaļ |

Ceturdiena

Atgādinu, ka katru ceturdienas vakaru, krodziņā SILTS, Dzirnavu 39, tiek gaidīti visi, kuriem gribās parunāties par copi vispār un par kādām konkrētām tēmām, pasākums nav domāts dzeršanai vai kroga peļņai, bet gan dvēselei, šīs ceturdienas galvenā tēma džerkošana un bikiņ arī drop šots, bet tās ir sākuma tēmas, gan jau pamazām aizies runas arī par visu citu...

01. 12. 2009.

| Atpakaļ |

Raudas Rīgas centrā

Nebija noskaņojuma brīvdienās kaut kur dzīties, tāpēc nolēmu pacopēt kaut kur tuvumā, sestdien pirmspusdienā aizbraucu uz Piņķiem, biju saklausījies baumas par labu raudu copi, cope tiešām laba, zivs katrā laidienā, bet.... divu stundu laikā, kuras tur izturēju, neviena raudiņa nepārsniedza 100 gramus un pat tās uz kopējā fona izskatījās pēc monstriem, ideāla vieta, kur saķert ēsmas zivtiņas, desmit minūtēs raudiņas 20 var noķert. Pārbraucu uz Daugavu, uz kodēto vietu "pie zaļā striķa", priekšā bija jau viens onka, kurš uz jautājumu par copi skumīgi nošūpoja galvu, līmenis Daugavā bija liels, HES strādāja pilnā sparā, sabaroju un jau pēc minūtēm piecām pirmā rauda uz gramiem 200 bija rokā, pusotrā stundā noķēru 11 zivis, mazākā ap gramiem 150, lielākā uz kādiem 250 gramiem, ņēma vienu mazu balto un divus trīs motiļus, pēdējās zivis jau tikai vienu pašu motilīti, onka pa to laiku noķēra vienu raudu un to pašu uz manas barības, tā ka grūba nestrādāja, sāka stipri līt un metām pasākumam mieru.
Svētdien tādā brīvdienu režīmā ap pusvienpadsmitiem biju atkal pie Daugavas, ūdens nokrities turpat par pus metru, straumīte lēna, iebaroju, aizpīpēju un sāku makšķerēt, kamēr pīpēju pirmo cigareti paspēju noķert trīs raudas, zivis ņēma metrus 3-4 zem barotās vietas, es gan arī diezgan sausu barību metu, ar domu, sasaukt zivis no lielāka attāluma, pa pusstundu biju ticis jau pie zivīm desmit, kad atbrauca tas pats onka un sāka barot ar grūbām, uz mirkli man cope tā kā pieklusa, bet pēc uzbarošanas atsākās, nevar teikt, ka'zivis būtu bijušas rijienā, viņas tur bija, bet ņēma ļoti akurāti, sākumā ideāli strādāja viens pinka un trīs motiļi, bet pēc kādas stundas pusotras uz šādu kumosu jau vairs neskatījās, vajadzēja likt uz āķa vienu lielu vai divus vidējus motiļus un tad kaut kas notikās, tomēr pauzes starp copēm palika aizvien lielākas, HES sāka dot ūdeni un copes pamazām pazuda pavisam, minūtes 40 nopludināju pa tukšo un metu mieru, bija jau desmit pāri trijiem un uz brīnumiem cerēt negribējās. Kopumā savilku ap 5 kg zivju, pamatā raudas ap 150-200 gramiem, bija viens brekšuks, vairāki pliči, lielākā rauda nedaudz virs gramiem 300 un tā pati paņēma anāli..., tiešā nozīmē, vilkt viņu ar tieviņu 6 metru makšķerīti un smalkām aukliņām bija bezgala patīkami. Atdevu zivis onkam un pats apmierināts braucu mājās, ja saliek visus faktorus kopā (izgulējos, tālu nebraucu, laiks, cope ar 6 m bezriņķu makšķerīti, rezultāts), tad var teikt, ka diena izdevās ļoti laba.

30. 11. 2009.

| Atpakaļ |

Ceturdienas zivju dienas......

Vakar notikās pirmais copmaņu saiets krodziņā SILTS, tas ir Dzirnavu ielā 39, pasākums priekš prmās reizes nebija tas slikts, nedaudz gan pietrūka vienota scenārija sākumam, bet pamazām tēmas un diskusijas aizgāja un beigu beigās lielākā daļa atnākušo palika apmierināti, šoreiz runājām par visu ko, kas var būt arī to mazo haosu tēmās radīja, bet domāju, ka pamazām nonāksim pie tā, ka vakariem būs pamattēma, vismaz sākumā, gaidu no jums vakara tēmu idejas. Nākošās ceturdienas (03.12.) galvenā tēma būs džerki un džerkošana, savā pieredzē dalīsies Harijs Raciborskis, kuram ir liela pieredze arī starptautiskās spiningošanas sacensībās, Pasaules čempionātos un kurš arī pat reiz LMSF valdē ir atbildīgs par spiningošanas sporta attīstību Latvijā. Ja nav grūti, tad paņemiet līdzi savus mīļākos džerkus, savas pārbaudītākās pavadas, lai arī tie, kuriem nav pieredzes šajā copes veidā, dabū kādu priekštatu par to kas tas ir, jo piekritīsiet, ka nezinātājam džerki liekās kaut kādi monstrīgi mānekļi.
Pat reiz ir ieplānots, ka trešā vakara tēma būs ziemas makšķerēšana, precīzāk makšķerīšu pareiza sasiešana, mīļākās mormiškas un bļitkas, parādīšu dzīvē, kā ātri ievilkt mormiškā kembriku, parādīšu priekškam kembriks tur vispār vajadzīgs, var būt ka ir kāds, kurš māk pareizi strādāt at lielo "ČORTU" , nu to ar tiem lēkājošajiem āķiem uz kuru Lielupē sēž puse veču, varētu arī to darbībā parādīt.
Jāsaka arī liels paldies krodziņa saimniekam Raimondam, par ideju un iespēju šādiem vakariem tapt.

27. 11. 2009.

| Atpakaļ |

Ceturdienas - zivju dienas

Sākot no šīs ceturdienas, 26.novembra, un līdz aprīļa vidum, katru ceturdien 19.30 Dzirnavu ielā 39, krodziņā SILTS laipni gaidīti visi, kuriem gribās parunāties par copi un visu kas ar to saistīts, runāsim par dažādiem copes veidiem, par to kā tiek radīts inventārs, prezentēsim un kopīgi veidosim jauno, precīzāk jau bijušo manu copes raidījumu, kurš atgriežās ēterā no jaunā gada. Pasākums ir iecerēts lai mēs varētu izlīst no saviem datoriem un parunāties skatoties viens otram ģīmī, lai varu jums parādīt tās lietas, kuras aprakstīt vienkārši nav iespējams. Krodziņa īpašnieks pats ir kaislīgs copmanis un pasākums nav domāts, lai uz šiem vakariem nopelnītu, bet gan lai būtu vieta, kur var satikties līdzīgi domājošie idioti, arī pats tur plānoju būt praktiski katru ceturdienu, nu pietrūkst tā kolektīvisma reizēm, baigi pietrūkst....
Pirmajiem trijiem jebkurš kokteilis par brīvu, krodziņa saimnieks parūpēsies par vieglām uzkodām un tēju, tā, ka droši varat nākt, pat tad, ja šobrīd nav liekas naudas, jo šis ir tas gadījums, kad jūsu maka biezums nevienu neinteresē, jo visi mēs esam copmaņi un par to arī runāsim.

23. 11. 2009.

| Atpakaļ |

Karūsas un citi zvēri

Sestdien biju karūsās, precīzāk jau jāsaka karūsiņās, teikšu godīgi, sen nebiju bijis tik pied... vietā, trakāk kā pie Varkaļa, visas niedres un krasts pilns ar pudelēm, papīriem un citiem atkritumiem, var būt, ka daļa ir no jūras sanesta, bet nu lielākā daļa ir mūsu, copmaņu, atstātā draza, par to mūs arī vietējie nemīl un panāksim, ka viņi vienkārši aizslēgs visus vārtus un nelaidīs copmaņus pie ūdens.
Pati cope jau bija jautra, atbraucu vēl krēslā, lai tiktu vietā, līdz ar gaismu sāka ķerties, sākumā izteikti maziņas, zem 100 gramu karūsiņas, bet vēlāk, dienai iesilstot un barībai iestrādājoties aizgāja diezgan raiti, bet lielākas par gramiem 300 tik un tā netrāpījās, veču daudz, mazajā ostiņā saskaitīju ap 70 večiem, lielos vilcienos vilka visi, cits vairāk, cits mazāk, bet zivtiņas bija visiem, man vislabāk ēda slieku, maza slieciņa uz 12. numura āķa un viss notikās, dziļums ap pusotru - diviem metriem. Radās sajūta, ka to zivju tur ir nenormālās tonnas, jo veči viņas tur slāna un vairumu stiepj mājās jau vismaz mēnesi un mazāk viņu nepaliek, es copēju līdz pustrijiem, rezultātā 17 litru spainis bija praktiski pilns, apskatījos un palaidu visas zivis atpakaļ. Katrā gadījumā laba vieta, lai pacopētu kopā ar bērniem un sievām, viņiem patiktu, jo ķerās, nedaudz pabarot un viss notiekās, man pie rokas bija tikai Sensas Carp, pa visu dienu izmetu vienu kilogramu barības, bet radās sajūta, ka varēja mest jebkuru barību, zivju daudz un viņas nav izvēlīgas.
Svētdien ,ap pusdienas laiku, aizbraucu uz Buļļupi, gribējās ašukus pakacināt, bet pāris stundās noķēru tikai vienu ašuku un pāris raudiņas, radās sajūta, ka zivju vienkārši nav, jo pēdējo trīs gadu laikā, ko rudeņos copēju tajā vietā, šī bija vis sliktākā reize, pat pagājušā gada sniega vētrā ķērās labāk, tad man radās doma, ka sen neesmu aprāvis savus spiningošanas mānekļus un tāpēc uz pusotru stundu aizbraucu uz Daugavu, kur vismaz pāris simti cilvēku centās noķert kādu lasi, mani rīki gan bija ļoti nepiemēroti šim pasākumam, bet neba jau tāpēc atteikties no nodoma, pusotrā stundā veiksmīgi norāvu 6 voblerus, metrus 4-5 no sevis redzēju uznākam un muguru parādam 4-5 kilo zivi un pilnīgi apmierināts ār pavadīto dienu braucu mājās.

23. 11. 2009.

| Atpakaļ |

.

Pamatīgs aplauziens man sanāca ar tiem asariem, būt biju, ķert ķēru, bet upītes krasti ir tik aizauguši un stāvi, ka reti kur varēju tikt klāt un tajās vietās neko lielāku par 100 gramu ašuku nedabūju, veči no laivām ķēra, ne tā, kā man pirms tam stāstīja, bet pannas ašuki bija un diezgan daudz, uz pludu ķert nebija iespējams, jo sērga kazaragi skrubina nost visu, ko liec uz āķa.
Pa brīvdienām jābrauc raudās, Zemgales upēs rauda ņem un smuka rauda, ir arī plakanie pa vidu, no drošiem avotiem, pietam dažādiem, zinu, ka vakar raudām bija izcila apetīte, vēl tikai biki jāpastrādā un jābrauc......

19. 11. 2009.

| Atpakaļ |

.

Tā nu atkal sanāca, ka biju butēs, diena sākās ar to, ka noejot pie jūras ievēroju ūdenī, pie paša krasta, tīklu, iebridu un izvilku to sūdu ārā, tādā 20 metru tīklā bija ap 50 smukām butēm, apkārt stāvošie veči uzklupa tīklam kā kaiju bars reņģu vedējam, pat tādas labi pastāvējušas butes lika savos maisos, reāli visas zivis bija vai nu beigtas vai tuvu galam, tāpēc zaļo netēloju un ļāvu večiem savākt zivis, labāk kā izmest krūmos lapsām, tīkls izskatījās kā ar brienamo tērpu ievilkts un aizmirsts. Sestdien pa dienu kaut kas notikās, bet nākot tuvāk vakaram sāka notikties ļoti labi, lielākas par gramiem 500 gan nebija, bet arī sīko praktiski nebija, sēdēju līdz 22.30, tad vienkārši gājām gulēt, jo zivju pietika, kompānija , kura atbrauca tikai ap deviņiem vakarā, līdz rīta gaismai bija pievilkusi pilnas kules, var būt pat stipri vairāk kā atļauts, bet lai nu ēd veseli..., es nonācu pie jūras ap astoņiem no rīta un sākās cīņa ar mazajām lauru lapām, pa dienu ēdamās butes ēst negribēja, ja kāda arī trāpījās, tad tai vēders bija piepūties kā bumba, ap vieniem metām mieru un braucām mājās, viss, laikam man šogad bušot pietiks, process ir foršs, bet azarts arī jau ir nodzīts.
Pāris secinājumi, tās bumbas un pērles uz āķiem un auklas var arī nebūt, manuprāt viņas pat traucē nevis palīdz, reņģe butei ir tas pats, kas motilis breksism, ēd vienmēr, garnele strādā uzplūdiem, sevišķi sliktā copē, kad ir rijiens, tad ir vienalga kas uz āķa, parsonīgi man citas zivis ēsmai ne sevišķi patika, izmēģināju gan raudu, gan vimbu, gan karpu, pārāk gaļīgas, bet tā laikam vairāk ir gaumes lieta.
Ja vēl šogad braukšu, tad noteikti ņemšu līdzi pludiņmakšķeri, ja ir bezvējš vai krasta vējš, tad ar pludiņu metros 20-30 vajadzētu būt ļoti interesantai copei, jo bute tur ir un viņu var kacināt.
Tagad pievērsīšos asaru copei, man te pačukstēja, ka vienā ļoti slepenā vietā labi nākot rudens ašuki, būs jābrauc lūkot viņus vaigā, tiesa esmu bez laivas, bet gan jau kaut ko izkacināšu, trešdiena tik un tā ir piespiedu brīvdiena, tā ka varēšu izvirst savos eksperimentos, kā man ies ziņošu.

16. 11. 2009.

| Atpakaļ |

atkal butes ........

Aizgājušās brīvdienas atkal biju jūrā, šoreiz sevišķi ar ko lielīties nav, it kā jau pus spaini savilku, bet izmērs tāds stipri vidējs, atkal secināju, ka sveiga reņģe plakanajām zivīm garšoja labāk par garneli, tā kā ar jūras copi nekad īpaši neesmu aizrāvies, tad šādā jūras atkāpšanās, vietā, kur copējām tas bija par metriem 20, ja ne vairāk, man bija liels brīnums, sēdējām uz sēkļa, kuram pirms nedēļas cītīgi metām pāri. Tā kā šoreiz tā bija vairāk tāda plezīr cope, ar palikšanu tur pat kempingā un copes turpinājumu no rīta, tad nekādos dziļākas jūras meklējumos nedevos, lai arī ar prātu sapratu, ka tādā seklumā uz normālu zivi cerēt ir grūti, bet tik un tā lielākās butes, ap 500 gramiem, paņēma pusceļā līdz 2. sēklim, tas ir metru 20 iemetienā, ļoti tālie iemetieni aiz 2. sēkļa nekādas būtiskas izmaiņas copē neienesa, tāpēc no tiem atteicos un copēju tuvajā distancē.
Tā vien izskatās, ka šīs brīvdienas atkal braukšu kaut kur uz jūru, tikai savlaicīgi jāsagādā svaigās reņģes, jo pagājušajā piektdienā pa visu tirgu tikai vienā vietā tirgoja svaigas reņģes, kas ir dīvaini, ka svaigu bušu vispār nebija....
Visādi citādi lēnām gatavojamies ziemai, pats gan vienmēr makšķerītes taisu iepriekšējā vakarā pirms pirmās ziemas copes, tas ir tikpatkā rituāls, izkrati makšķerīti, pamainu mormiškas, ehhhh......., ledu gribās, nākamnedēļ notiekti vienu dienu jāvelta Buļļupes asarīšiem, citādāk ar to bušu copi var atrast no normālas makšķerēšanas.

11. 11. 2009.

| Atpakaļ |

darba piedāvājums

Salmo veikalam Daugavgrīvas 31a vajadzīgs pārdevējs,prasības - vēlme strādāt, vecuma un dzimums ierobežojumu nav, CV un pieteikumus sūtīt uz e-pastu - normunds#salmo.lv līdz trešdienai 4.11., pārrunas ar kandidātiem Daugavgrīvas ielā trešdien no 12.00 - 15.00

02. 11. 2009.

| Atpakaļ |

butes

Šoruden, pateicoties lielajam ūdens līmenim upēs, kaut kā esmu pievērsies bušu copei un teikšu godīgi, kaut kāds kaifs tajā pasākumā ir, arī šīs brīvdienas pavadīju pie jūras, rezultāts visnotaļ labs, sestdien pie jūras, netālu no Jūrkalnes, pie Zaķu kempinga, bijām ap 11, veči, kurus satikām diez cik apmierinātus ģīmjus nerādīja, teicās, ka copes neesot, bet tā kā nakšņošanai bijām noskatījuši šo kempingu (4-6 vietīga mājiņa 15 ls nakts) un bija paredzēts nedaudz lietot dažus alkoholiskus dzērienus, tad nolēmām palikt tepat un nekur neklīst laimes meklējumos. Pienākot pie jūras vilnis bija vidēji liels, bet vēja vairs nebija, jūra nesa zāles un bija straumīte, tomēr butes sāka ķeties uzreiz, man kā ne sevišķi pieredzējušam bušiniekam, pat likās, ka cope ir ļoti laba, vidēji 10 minūtēs 1-2-3 butes, izmērs pa vidam, bija daudz smalko, bet bija arī smukas ēdamas zivis. Pamazām jūra sāka norimt un nedaudz arī pieklusa cope, tomēr garlaicīgi nebija, iemet makšķeres (uz trijiem ar meiteni un puiku 3 makšķeres), ieņem sildošo malku, uzpīpē un puika jau tin āŗā nākošo buti. Sēdējām līdz 22, tumsā copes intensitāte nemainījās, tiku pie vienas, nepilnu kilogramu smagas menciņas.
Svētdienas rīts bija stipri vēss, kamēr izčamājāmies, tikmēr bija jau pusdesmit, jūra kā dīķis, ne vilnīša, attiecīgi arī rupjākās zivis bija klusākas kā iepriekšējā dienā, bet copju biežums nemainīgs, makšķeres jāpārmet ik pa 10 minūtēm, jo citādāk mazās buteles visu nograuž no āķiem, vidēji uz 5-7 mazajām viena ēdama bute, toties laiks ideāls.
Kopsavilkums - mājās atbrauca ap 10 kg zivju, šoreiz ēsma numur viens bija reņģe, garnele 2. vietā, vimba 3., reņģi griežu tabletēs , turās uz āķa ļoti labi, pasākums izdevās labs un ja neuzsals, tad noteikti braukšu vēl.

02. 11. 2009.

| Atpakaļ |

Baltkrievija

Naktī atgriezos no Minskas, kur piedalījos tradicionālajās sezonas noslēguma sacensībās, šogad tur piedalījās 50 spēcīgākie copmaņi no Ukrainas, Krievijas, Lietuvas, Latvijas un Baltkrievijas, šogad , pirmo gadu, mači notika tikko uzbūvētā airēšanas kanālā, grandioza būve, kādas pie mums nav un nekad nebūs...., kanāls ar slūžām savienots ar Minskas ūdenskrātuvi, vidējais dziļums 3-4 metri, straumes nav, pamat zivis rauda un brekšuks, daudz asarīšu, esot arī labi zandarti un līdakas. No Latvijas bijām trīs copmaņi, es, Jevgēnijs un Denis Grigorjevi, tā kā arī citiem atbraucējiem nebija pilnas komandas, tad uz vietas saformējām jaunus veidojumus, mēs ar Denisu un diviem Pēterburgs puikiem izveidojām komandu Baltija, Jevgēnijs startēja Maskaviešu komandā.
Jau piektdienas treniņā es liku uzsvaru uz mačmakšķeri, jo ūdens bija dzidrs un lai arī "zem š'tekera" bija 3 -3,5 metri dziļš, tomēr zivis lielākoties turējās kanāla vidū, t.i. metrus 30 no krasta, sestdien it kā viss notikās kā plānots, izdevās pat dubultā apķert visus tuvākos konkurentus, kuri lielākoties visi štekerēja, tomēr paši galējie copmaņi, aiz kuriem tālāk vairs neviens nesēdēja, tomēr mani apķēra un es paliku tikai 3. savā sektorā, tie kas ir jutuši sporta garšu zin, ka ar galējiem visbiežāk ir neiespējami cīnīties.
Svētdien neko savā taktikā nemainīju, lai arī manā sektorā bija vēl pieci mačmakšķeres vicinātāji, divi no tiem blakus, pirmās divas stundas gāja ļoti līdzīgi, man pat likās, ka es nedaudz zaudēju, tāpēc nedaudz pamainīju iebarošanas taktiku un savācu pie sevis nedaudz rupjākus finierīšus, kā rezultātā pēdējā stunda bija mana zvaigžņu stunda, aiz muguras man stāvēja liels skatītāju bars, kuri applaudēja pie katra finierīša virs 200 gramiem, rezultātā apejot konkurentus gandrīz par kilogramu man izdevās uzvarēt.
Kā rādīja kopvērtējuma tabula, tad es ar saviem 4 punktiem ieņēmu 3. vietu individuālajā vērtējumā un izvilku mūsu komandu uz 1. vietu, pietam saņēmu speciālbalvu par mačmakšķerēšanas paraugstundu, teikšu godīgi, esmu ļooooooti apmierināts ar startu, labi, neesmu 1., bet tik un tā sezonas noslēgums izdevās ļoti labs, pietam kārtējo reizi izdevās pierādīt saviem Krievijas draugiem, konkurentiem un paziņām, ka mačmakšķerēšana un bolonēze ir manas tēmas, tieši tāpat kā barības.
Individuāli uzvarēja baltkrievs, kurš pirmajā dienā uzvarēja manu zonu, otrais bija lietuvietis, kurš arī pirmajā dienā sēdēja pašā sektora malā, katŗā sportā ir jābūt veiksmei un protams meistarībai to veiksmi noturēt.
Ciks saprotu, tad pie mums balto zivju cope ir pavisam pierimusi, var būt izņemot Salacu un Ventu, ja kāds var pačukstēt, kur varētu kādu rudens raudu vai brekšuku pakacēt, es būšu ļoti pateicīgs (liela sauja motiļu no manis).

26. 10. 2009.

| Atpakaļ |

nav divu vienādu gadu .....

Izmantoju sestdienas bezvēju, lai aizbrauktu butēs, bija doma arī kādu asari Sakā pakacināt, tāpēc braucu uz Pāvilostu, ar asariem nekas nesanāca, precīzāk ieraugot to, ka Sakas upes vairākās vietās ir par procentiem 90 aiztaisīta ar tīkliem vai murdiem, visa apetīte uz copi pārgāja uzreiz, lai nu saka zinātnieki un zvejnieki ko grib, bet īsti normāli tas nav, ka oficiāli var aizlikt upi pilnīgi ciet, Rīgas centrā Daugava gan arī ir vienkārši pārpildīta ar tīkliem, copmaņiem to vienu nelaimīgo lasi neļauj paturēt, bet zvejniekiem stāv tīklu kilometri, daudzi kilometri, to es laikam nekad nesapratīšu, kāpēc ir šāda situācija, lai gan kāda valsts, tāda situācija uz ūdeņiem....
Runājot par lomiem, butes kārtējo reizi bija nolēmušas man neķerties, desmit stundās 15 butes, precīzāk butītes, sēdēju uz Pāvilostas mola, tiesa neredzēju, ka kādam būtu gājis stipri labāk, arī cik pagājos gar krastu neviens sevišķi priecīgu ģīmi nerādija, parunājos ar leišu kompāniju, kuri reizi pa reizei atbraucot uz turieni, kad Liepājā mols esot pārpildīts ar tautu, paklausījos nostāstus par Liepājas mola mencām un butēm, kuru tur reizēm esot tā, ka nevarot ar vienu reizi malā nonest.
Cik nu noķerto bušu skaits ļāva, izdarīju dažus secinājumus, pirmkārt secināju, ka'bezvējā vai mērenā vilnī labāka kāta par fīderi nav, var redzēt jebkuru mazāko copīti, arī iemetiens sanāk pietiekoši tāls, protams jāskatās uz kāta testu, es mētāju 100 gramu svinu un uz 0,14mm pītās auklas tas lido ideāli un cik tālu gribās, otrs secinājums ir, ka tomēr pītā aukla ir labāks risinājums par resnu monofilo, pītā labāk nostiepjās, mazāk plivinās vējā, ir krietni tievāka, attiecīgi arī metieni sanāk tālāki, ja to vajag, trešais sacinājums, ka pavadu sistēmas tomēr jāsien pašam, vismaz man tas bija ļoti izteikti, ka uz paša sietajām āķu sistēmāma ķērās, bet uz rupjajām pirktajām, ar milzīgiem āķiem u.t.t., neķērās, var jau būt, ka maldos, tomēr man liekās, ka bute arī nemaz tik stulba nav.
Svētdien izgulejies pēc atpakaļ ceļa no bušu copes, nolēmu pāris stundas pasēdēt Daugavā, tādu mazu ekspreso copi uztaisīt, jo vienkārši nemāku un neciešu sēdēt mājās, vajag pasēdēt ar makšķerīti un pafilozofēt par dzīves jēgu vismaz stundiņu un viss nostājās savās vietās, var atkal elpot, biju slapenā vietā "pie zaļā striķa", salīdzinoši ar to kāda tur cope šajā laikā bija pagājušajā gadā, var teikt, ka tagad zivju tur vispār nav, divarpus stundās, ko tur izturēju, noķēru kopā desmit zivtiņas, pāris plaukstas izmēra finierīšus, pāris asarīšus un raudiņas, tomēr cope bija interesanta, sākumā likās ka zivju tur vienkārši nav, bet pārejot uz izteikti smalkiem rīkiem, liekot uz āķa vienu motilīti un to pašu cilpiņā uzvērtu, izrādījās, ka dažas zivtiņas uz barības tomēr stāv, beigu beigās nosalis, bet apmierināts braucu mājās.
Kaut kā aizdomīgi ātri laiks sāka bojāties, neticās, ka novembra sākumā jau uzsals, tātad tāds sad... rudens sanāks, baltās zivis būs dziļumā, upēs līmenis ir liels, atliks vai nu par velcētāju pārkfalicēties vai atkal sākt asarīšus uz tārpu dropšotot, patiesībā jau nav tik svarīgi ko darīt, galvenais braukt copēt.....

12. 10. 2009.

| Atpakaļ |

oktobris brrrrrrr

Vakar atgriezos no Krievijas, šoreiz uz robežas turp ceļā pavadīju tikai 3 stundas, nedaudz vairāk atpakaļ ceļā, kārtējo reizi pērliecinājos, ka Terehovas robežpunktā strādā daļa cilvēku, kurus no turienes vajadzētu dzīt ar sūdainu mietu un ļaut strādāt cilvēkiem, kuri grib un var strādāt, runa iet par attieksmi un ātrumu kā viss notiek, bet nu labi, mājās esmu un viss ir ok.
Skatos, ka te pa šo laiku slapjums ir nācis klāt milzīgos daudzumos, Gaujā ūdesn augšā turpat par metru, arī visas citas upes ir ārā no krastiem, tātad tur darīt patreiz nav ko, lielajās upēs'iebraukt vējš ļauj tikai ar nopietnu braucamo, tā ka stipri vēl jāpadomā kurp doties copēt, lai tomēr noķertu kādu zivīti, it kā jau varētu doties spiningot uz kādu nelielu ezeru, bet ... dvēsele prasa kaut ko citu, tāpēc nu intensīvi apzvanu visus paziņas, citādāk brīvdienas tuvojās, veikalos motiļi arī jau ir, vajadzētu vēl kādu rudens breksi izsēdēt vai asaru baru ielenkt, tikai jautājums ir kur....
Kā jums iet, kur un ko ķerat?

07. 10. 2009.

| Atpakaļ |

rudens

sestdien bija mušotāju saiets Siguldā, visā visumā labs pasākums, zivis bija un pat malā sēžot un tiesājot bija interesanti, lai arī pats mušu kātu neesmu rokās turējis un tuvākā laikā to neplānoju darīt, nonācu pie secinājuma, ka mušošanā, lielos vilcienos, ir tas pats, kas visos citos copes veidos, kaut kas ir jāmāk, lai tiktu pie zivs, vieni nostāv labā vietā un paņem 1-2 zivis, pienāk cits un paņem no tās vietas 5-6 zivis. Tie, kuri gribēja pavērot notiekošo, bet neaizbrauca, var tikai nožēlot, bija forši.
Svētdien aizgulējos un rezultātā uz saviem mīļajiem jeļčikiem, uz Valmieras pusi, neaizbraucu, jo tur jābūt jau 6 pie upes, lai aizņemtu vietu, ilgi štukoju kurp doties, beigās nolēmu braukt Gaujas asarus medīt, stunda vienā vietā, pusstunda otrā, tukšums pilnīgs, lašveidīgie lēkā, bet normālu zivju nav, visbeidzot atradu vietu, kur upē bija dzīvība, plēsēji dzenāja, baltās zivis arī varēja manīt, iebaroju 6m bezriņķu makšķeres attālumu, ar domu saķert mailes un vēlāk var būt paniekoties ar pličiem, meitene ķēra mailes, es mēģināju kacināt asarus, pirmajā metienā bija laba cope, vis ticamāk, ka zandartiņš, jo nabaga mailei gandrīz visu ādu noplēsa, pēc pusstundas mocīšanās vienu ašuku izmocīju, sāku jau pamazām izsamist un lai nebūtu garlaicīgi paņemu to pašu 6 metri kātiņu, uzliku slieku un jau pirmajā metienā tiku pie 150 gr ašuka. Pāris stundās sakacināju 25 ašukus no gramiem 90 līdz 250, vidējais izmērs 120-150 grami, pa starpu trāpījās mazi sapalēni, pa kādam divplaukstu finierītim un plicim. Beigu beigās sanāca pavisam laba cope, jo ar smalko kātiņu ašukus stīvēt bija ļoti patīkami un cepti viņi bija vēl foršāki.
Secinājumi uzprasās paši, vēlreiz pierādās, ka braucot makšķerēt ir jāvariē par tēmu, nevar likt uzsvaru tikai uz kādu konkrētu ēšmu vai copes veidu.
Ceturdien braucu uz Maskavu, lai kopā ar Ribolov Elit puikiem taisītu materiālu par maču un bolonēzi rudenī, kā iedomājos, ka atkal stundas 12-15 jāstāv uz robežas, lai minūtēs šķersotu abas robežas, tā metās šķērma dūša, bet nu jābrauc vien ir.
Starp citu, ja kāds no sportistiem oktobra beigās grib braukt uz Baltkrieviju uz mačiem, tad laicīgi dodiet ziņu, pat reiz izskatās, ka braucam 5 cilvēki, dzīvošana un viss brauciens nesanāk dārgi, konkurence un atmosfēra mačos būs uz gooda.

28. 09. 2009.

| Atpakaļ |

LČ 3.kārta pludiņmakšķerēšanā

Tātad šo piektdien, sestdien un svētdien Lucavsalā, pretī televīzijas tornim, notiks LČ pludiņmakšķerēšanā 3., pēdējā kārta, ja jums ir interese apskatīties kā tas notiek, tad esat gaidīti, ja ir jautājumi par barībām, štekeriem vai maču, tad vis labāk ir atbraukt piektdien, kad visi sportisti trenēsies un var brīvi visu parādīt un izstāstīt, ja gribās redzēt intrigu kurš tad kļūs par čempionu, tad labāk braukt svētdien ap pusdienas laiku

17. 09. 2009.

| Atpakaļ |

kurš tad sunim asti cels, ja ne pats....

Beidzot leiši oficiāli apstiprināja, ka es esmu kļuvis par šī gada Lietuvas čempionu pludiņmakšķerēšanā, man pašam ir patiess prieks par to, jo 5 tūres ir daudz un ne visās viss gāja ideāli.

09. 09. 2009.

| Atpakaļ |

nu mēs i mājās!!!!!

vakar biki pēc pusdienas atgriezos no Holandes, rezultātus jau visi ir redzējuši, par komandu es neko nekomentēšu, visi ķēra kā mācēja un kā saprata situāciju, par sevi varu teikt tikai to, ka neskatoties uz savu 44. vietu no 211 cilvēkiem šoreiz ar startu esmu apmierināts, jo abas dienas par galvas tiesu apķēru savus, nebūt ne švakos, kaimiņus un kontaktu ar zivi atradu, jā būtu 1. dienā otru breksi izvilcis, būtu otrajā dienā pāris zivtiņas, kurām iedevu pa zobiem, izvilcis es ieņemtu vietu otrajā desmitā, bet tas ir varbūtības formā, ir labi kā ir, katrā gadījumā ieguvu baigi labo pieredzi ūdeņiem, kur ir lieli brekši, bet kur viņi negrib ēst un ir pierunājami ar baigo lūgšanos, plašāku materiālu gatavošu uz oktobra CL.
Šo sestdien Lucavsalā notiks jauniešu čempionāts, apdomājiet, var būt, ka jūsu atvase arī grib piedalīties, katrā gadījumā es pieteikumus gaidu līdz piektdienai.

26. septembrī Gaujā pie Siguldas notiks kārtējais mušiņmakšķerēšanas festivāls un sacensības, vajadzīgi brīvprātīgie tiesneši, brokastis, pusdienas un vakariņas ir garantētas, ja ir interese pavērot pasākumu un pie reizes būt tiesnesim dodiet ziņu

09. 09. 2009.

| Atpakaļ |

līdz 9.09. būšu Holandē

rīt agri no rīta izbraucam uz Holandi, kur Almeras pilsētā, 40 km no Amsterdamas, notiks Pasaules čempionāts pludiņmakšķerēšanā, pieteikušās ir 38 valstis, tā ka būs interesanti, kā būs ar lomiem sūtīšu ziņas JST, viņš ieliks info sporta lapā

28. 08. 2009.

| Atpakaļ |

Leiši, 4. tūre

Brīvdienās biju atkal leišos, tepat netālu Telsiai pilsētiņā, tur vietējā ezerā notika 4. pludiņmakšķerēšanas čempionāta tūre, krasts, kur notika mači ir ļoti sekls, zem š'tekera, tātad 13 m no krasta bija nedaudz pāri pusmetram dziļuma, tāpēc es uzreiz nolēmu copēt ar maču, pirmā dienā gan no starta minūtes 15 veltīju štekerim un tieši tik daudz laika man pietrūka, lai uzvarētu, paliku 2. vietā, otrajā dienā štekeri nemaz neizņēmu no mašīnas, strādāju tikai ar maču un diezgan pārliecinoši uzvarēju, 4. kārtas kopvērtējumā paliku 2. vietā, tādējādi vēl stabilāk nostiprinoties visa čempionāta līderos, pēdējā, 5.kārta, notiks pēc divām nedēļām netālu no Kaļiņgradas apgabala robežas.
Šoreiz pamatā ķērās nelieli breksīši, nu tādi 150-300 grami, pa reitai raudiņai un asarītim, barības vajadzēja daudz, jo zivis tajā seklumā bija jāuztur nepārtrauktā intrigā, iemetiens un 1-2 bumbiņas ar kaķeni un tā visas trīs stundas, 'tiešie konkurenti ar tādu barošanas intensitāti nebija rēķinājušies un viņiem vienkārši izbeidzās barība, kā rezultātā pēdējo maču stundu es pie sevis savācu zivis no visiem apkārtējiem kaimiņiem un atlika tikai pa kādai izvilkt.
Diemžēl Latvijas motiļu skalotāji vai nu negrib vai nevar sagādāt motili, saka , ka esot izlidojis, tātād veikalos motilis nebūs vismaz mēnesi, Lietuvā tādu problēmu nav, motilis ir, kāds un cik vajag, diemžēl pie patreizējā motiļu tirgošanas apjoma vest tos no leišiem neatmaksājas, tāpēc jālieto būs vairāk baltie un sliekas, ja jums ir vajadzība pēc lielāka daudzuma gaļinieku, tad savlaicīgi dodiet ziņu.

10. 08. 2009.

| Atpakaļ |

Steidzami!!!

pavisam negaidīti vakar atbrīvojās viena pārdevēja vieta Daugavgrīvas ielas veikalā, darbu var sākt jau šodien, t.29224086

05. 08. 2009.

| Atpakaļ |

.

Sestdienas rītā atgriezos no Krievijas, kā jau pirms brauciena prognozējās, tad robežas šķērsošana turp ceļā paņēma 12 stundas, atpakaļ 8, pietam formalitātes aizņem minūtes 10, viss pārējais ir rinda, muitnieki un robežsargi abās pusēs vienkārši nesteidzās, pamatā gan to var teikt par Krievijas pusi, kā veči stāsta, tad kaut kādu dienu esot braucis situāciju pārbaudīt kaut kāds ģenerālis un rindas sarukušas dažu stundu laikā, kas pierāda tikai to, ka ja gribētu, tad viss būt ok. Rindā stāvot parunājos ar "benzovoziem", kā viņi paši sevi sauc, cilvēkiem, kuri izmisuma un bezdarba dzīti arī rada šīs rindas, pēc viņu vārdiem viens brauciens nes peļņu 25-30 lati pat neko neslēpjot, visām mašīnām ir pārtaisītas bākas un degviela Krievijā ir tieši uz pusi lētāka, cigaretes un alkohols reizes 3-4 lētāki, tā nu mūsu tautieši stundas 15-20 diennaktī pavada stāvot rindās turpu šurpu, 15 minūtēs sapērkās Krievijā un brauc atkal rindā, diemžēl tie, kuriem mērāms tālāks ceļš arī ir spiesti stāvēt tajās pašās rindās..........
Pati cope Volgas lejtecē, vēl kādus 100 km aiz Astrahaņas bija interesanta un pietiekoši zivīga, neskatoties uz 40-45 grādu karstumu, pamatā asari un līdakas, pievēršoties samiņiem 'pa rīta vai vakara cēlienu varēja 3-7 noķert, bet nelieli, pamatā tādi 4-8 kg, es pusstundu ar vienu puiku cīnījos, atvilku viņu metrus 50 līdz laivai, pumpēju, dabūju augšā, uz aci bija tāds biki aiz 20kg, bet kad viņš bija 3 metrus no laivas un es biki vairāk piestiepu pārtrūka aukla, man bija 0.13 pītā un samiņš pāris reizes labi parīvēja auklu zem laivas, acīm redzot tur arī pārtrūka, bet nu redzēt es viņu redzēju un tā kā vilku viņu ar ZANDER LIGHT kātiņu, kuram tests ir 2-15 grami, tad kaifa bija pilnas bikses. Ķēru tikai ar jaunajiem LUCKY JOHN rotiņiem, samiņiem patika dzeltens MA 4, pārējām zivīm topā bija mazāki mānekļi, jocīgi, ka līdakas, tiesa mazas, līdz 2,5 kg, vislabāk ēda 1. numura MAL rotiņus, daudz maz normāla izmēra asari gribēja labāk 2. numura MA dzeltenos rotiņus, katrā gadījumā brauciens bija labs . Dzīvojām bāzē Olga, priecēja, ka šīs bāzes saimnieki ir sakārtojuši reģistrācijas jautājumus, ko parasti citās bāzēs nedera, pirmajā mirklī liekās, ka cenas ir lielas, bet kad tu tā padomā un paskaiti, tad viss ir loģiski, viena cilvēka diena tur maksā 5000 rubļus, kas ir ap 80 latiem, bet šajā naudā ietilpst pilnīgi viss, 3 reizēja ēdināšana, laba ēdināšana, jēgeris ar laivu un laivai degviela, arī klienta nogāde uz no bāzes līdz mašīnu stāvvietai, numuri ir lieli un ērti, kondicionieris labs, vismaz ir vieta, kur paslēpties no pekles.
Ja tādai atpūtas copei, tad lai pilnībā atvilktos visādas zivis, dažādās vietās, tad vajag dienas 5-6, man apnika jau pēc 3. dienas un es vakara cēlienos sēdēju turpat pie bāzes un uz vieglo gruntenīti un kukurūzu slānīju pličus, lielus 300-600 grami, kuri ķērās ļoti labi, piepildīju virtuves strādniecēm vairākus spaiņus, lai viņām ir no kā voblas taisīt.

Kā jums te iet, cik paspēju uzprasīt, tik visi rādā skābus ģīmjus, pa kadam asarim, breksim esot, bet visumā diezgan bēdīgi.
Piektdien abi ar Gunti K. braucam atkal uz leišiem, uz 4. sacensību kārtu, kā izrādās pēc 3 kārtām es esmu izvirzījies vadībā, dikti jau gribētos tur noturēties, bet nu cope ir cope, visādi var sagadīties

03. 08. 2009.

| Atpakaļ |

Mēs atkal uzvarējām!!!!!!!!!!!!

Brīvdienās Rēzeknes upē notika LČ 2. kārta pludiņmakšķerēšanā ,
komandām uzvarēja SALMO!!!!!!, otrā vieta ASARIS, trešā MAVER.
Individuāli pirmais NG, otrais Pēteris Lideris, trešais Kriš'jānis Krasovskis

Šeit līdz augusta sākumam būs klusums, jo es šodien aizbraucu uz Krieviju, braukšu uz Astrahaņu paķert zivis kopā ar žurnālu Ribolov Elit, priekšā stāv jauka atpūta uz robežas, pēc prognozēm sēdēšu 10-12 stundas ............, kaifs pilnīgs

21. 07. 2009.

| Atpakaļ |

Bijām atkal Lietuvā

Brīvdienās abi ar Gunti K. bijām atkal leišos, prom pie Kaļingradas, tur Skirvitē notika Lietuvas čempionāta 3. kārta pludiņmakšķerēšanā, man brauciena sākums sanāca ne sevišķi patīkams, jau tā deļ darba lietām netiku uz treniņu, bet tam papildus, neaizbraucot līdz galam kilometrus 30 mašīnai nojuka sajūgs, nācās zvanīt Guntim, lai velk mani līdz upei, tad ar leišu palīdzību sestdienas rītā atradām servisu, kurš bija ar mieru sataisīt mašīnu, kā izrādījās, tad izbeidzies bija viss, kas vien varēja izbeigties un es ielidoju uz pamatīgu summu, bet no otra puses labāk, ka auto nojuka tagad, nevis pēc nedēļas, kad braukšu uz Astrahaņu, Krievijā ar remontu ietu smagāk.
Pati cope sanāca interesanta, sākumā visiem tika dots laiks iztīrīt piekrasti no zālēm, man trāpījās sektors, kurā zāļu bija ļoti daudz, nācās līst ūdenī un strādāt kā pļaujmašīnai, bet tik un tā copes laikā dažas zivis ieskrāja zālēs, arī āķis iekšā stumjot bieži ķērās zālēs, tieši dēl šiem sīkumiem pirmajā dienā paliku savā zonā 2., saķerot 10,7 kilogrami raudu, pliču un sapaliņu, otrajā dienā pielaboju dažas slietas inventārā, nedaudz pamainīju barošanas taktiku un ar 14,4 kilogramiem novinnēju savu zonu, otrai vietai ieliku aš par 5 kg, kopvērtējumā paliku 2. vietā, zivju svars man bija vislielākais, bet zaudēju punktos, man bija 3, uzvarētājam 2 punkti. Pa abām dienām nebija neviena bonusa, zivis vidēji 100-200 gramu svarā, bet ļoti daudz, pēc tās 3 stundu copes rokas un pleci jutās, kā pēc smagas darba dienas, šie bija pirmie mači manā karjerā, kad divu dienu laikā uz āķa neuzliku nevienu motili, tikai čupa ar gaļiniekiem - pinkiem, augustā leišiem būs vēl divas tūres uz kurām mēs noteikti brauksim, pietam es atkal esmu atgriezies Lietuvas čempionāta aukšgalā, nezinu vai pirmais, bet trīniekā pagaidām noteikti esmu, bet ir ļoti labas iespējas tik uz pirmo pozīciju.
Par Latvijas čempionātu, vēlreiz atgādinu visiem, ka pieteikumus dalībai pieņemsim tikai līdz trešdienai, ja komanda vai individuālais sportists nebūs pieteicies, tad startēt neļausim, jo ceturdien spraužam sektorus un pēc tam vairs neko klāt nespraudīsim

13. 07. 2009.

| Atpakaļ |

brīvdienu cope

Sestdien no rīta vispirms aizbraucu uz Gauju notestēt jaunos Salmo rotiņus, beidzot ir atjaunota forma un rotiņi ir tie paši, kādi bija tos 20 gadus atpakaļ, kad bijušajā savienībā tie bija ar uguni meklēts deficīts, ūdens upē vēl ir paliels un duļķains, ap Carnikavu upe bija klusa, nekas nekur neko nedzenāja, stundu mētājot noķēru vien vienu zemmētra zandartiņu un pāris sprīdīšus asarīšus, ļīča asarus vēl nemanīju, pārbraucu uz Ādažiem, gribēju nedaudz papētīt perspektīvas brekšu vietas un vienkārši paklīst gar upi, rezultātā uz 2. numura dzeltenu MA sērijas rotiņu noķēru četrus smukus asarus, patsmit sprīdīšus un brekšuku uz kilogramu, kuram viss trīsžuburis bija mutē, vēl vienu skaistu zivi, iespējams, ka arī breksi, palaidu, nodomāju, ka zaceps un sāku vilkt auklu lai rauytu nost savu rotiņu, tas tur otrā galā kā sāka pumpēt, tā ...... , bet emocijas bija foršas, katrā ziņā jaunos rotiņus, viņi tagad ir individuālā iepakojumā, kastītēs, varu ieteikt acīs skatoties, strādā perfekti, jau iekrītot ūdenī un grimstot sāk smuki rotēt, katrā ziņā arī cena ļoti priecē 1,5-2 lati gabalā.
Pēcpusdienā aizbraucu līdz Ķegumam, precīzāk uz Valdemāra dīķiem, nebiju tur bijis copēt gadus 8 vismaz, toties turpmāk braukšu bieži, cik nu brekšu cope ļaus turp braukt, nepilnās 5 stundās man bija 15 copes, rezultātā 3 norauti āķi (0.20mm), pāris saforsētas izvilkšanas un 5 zivis krastā, visas zivis starp 2 un 3 kg, bet boilinieki tur pat netālu izvilka 5;7;8;9 kg zivis, cita boilinieku kompānija 3 zivis 5-7 kg, gruntenisti parastie arī ik pa brīdim skrēja pie kātiem un cirta kā traki, katrā gadījumā man patika ļoti, tas ir pat neskatoties uz to, ka vakarā strauji palika diezgan vēss. Ķēru ar klasisko mačmakšķeri, t.i. mačkāts, vagleris, baroju divas distances, vienu metrus 20 no sevis, zāļu pudura vienu galu un otru metrus 30 no krasta, tā paša pudura otru malu, barībā 1 kg SENSAS CARP 3000 un 2 kg SENSAS CLUB CARP, uz āķa Bonduele kukurūza, liku arī baltos, bet kukurūzu gribēja labāk, uz barības ik pa brīdim plunčājās mazie delfīniņi 4-6-7 kg (uz aci). Godīgi sakot nebiju gatavs tāda izmēra zivīm, jo ar saviem rīkiem noturēt karpu no ieskriešanas zālēs nevarēju, bet priecē fakts, ka arī lielās karpas gribēja to manu 1-2 kukurūzu, tiesa Sensas kukurūza burciņās man patīk labāk par Bondueli, jo Sensas burkā ir nedaudz lielāki un mīkstāki graudi un man likās, ka šoreiz karpas izteikti gribēja vienu lielu, mīkstu graudu uz āķa, liku arī makaronus, bet laikam biju nedaudz pārvārījis, nemas labs nesanāca. Kas priecē, ka saimnieks ļauj laist vaļā zivis, tātad vari ķert visu dienu pa 4 latiem un ja gribi kādu zivi apēst, tad izvēlies smukāko un par to tad arī samaksā, laba vieta tādai atvikšanās copei.

07. 07. 2009.

| Atpakaļ |

Par LČ 2. kārtu Rēzeknes upē

Šādu vietas aprakstu saņēmu šodien:

Jābrauc pa Rīga-Rēzekne šosseju līdz Viļāniem. Viļānos krustojumā jāgriežās pa kreisi uz Gaigalava .
Labs grants ceļš, apmēr'. 25 km. Jāizbrauc cauri Gaigalavai uz Īdiņas pusi 4 km., pagrieziens pa kreisi mežā līdz upes uzbērumam.
Tad jāpagriežas pa kreisi gar sūkņu stacijai, aiz stacijas kādi 300 m.

03. 07. 2009.

| Atpakaļ |

Slovēnija EČ pludiņmakšķerēšanā

Ar milzīgu SALMO un LMSF atbalstu uz Eiropas čempionātu šogad aizbrauca NG, Rita, Guntis, Pēteris un Jānis Zomerfelds, uzreiz gribu paskaidrot, ka šogad varēja aizbreukt jebkurš, kurš gribēja, jo pat šo kamandu nokomplektēju ar lielu pierunāšanu, viss valstī notiekošais ir pamatīgi iespaidojis arī mūsu sporta veidu. Braucām ar divām mašīnām, līdz sacensību vietai no Rīgas bija 1900 km, pēc iepriekšējās informācijas Savas upē ķerās brekši, raudas, karpas, vimbveidīgas zivis un pa kādai barbei, arī draugi ukraiņi, kuri tur nodzīvoja divas nedēļas stāstīja, ka raudas un pa karpai ķeroties visnotaļ labi, ūdens dzidrs, laiks labs, bet... , tā bija tikai līdz mirklim, kamēr tur aizbraucām, kad svētdienas vakarā piebraucām pie upes ūdens bija ļoti liels un ļooooti duļķains.
Treniņos mums veicās sēdēt blakus ar stiprām komandām, Angļiem, Itāļiem, tas deva daudz papildus informācijas par upi, copes tehniku un zivīm, tāpēc jau no otrās treniņu dienas jutāmies visnotaļ normāli, vidējais treniņu rezultāts bija labāks kā daudzām mūsu līmeņa komandām, bet labākie rezultāti bija vienādi ar vadošo sportistu rezultātiem, tāpēc arī cītīgi pilnveidojām tieši tādu copes tehniku, kura strādāja, jo tā ķēra lielais vairums no 27 komandām.
Arī mačos pirmajā dienā Guntis un Rita izšāva savās zonās ļoti nesliktus rezultātus, pēc pirmās dienas bijām 14. no 27, kas mūsu līmeņa komandai, pie nosacījuma, ka es, Pēteris un Jānis varam vēl pamatīgi uzlabot savus rezultātus, bija visnotaļ normāls rezultāts, vēl vakarā visu pārrunājām, izanalizējām Gunta un Ritas rezultātus, tiesa viņu copes stils un sektori bija tik atšķirīgi, ka tur sevišķi daudz ko salīdzināt nebija, bet kaut kādi kopsaucēji bija. Diemžēl svētdien nogrimām visi, Rita vēl palika 7., bet visi pārējie bijām tādā pakaļā, pietam darījām visu tieši to pašu ko treniņos un iepriekšējā dienā, ja vēl sestdien ķērās vidēja izmēra zivis, tad svētdien jau vairs tikai mikroskopiskas vimbiņas, pa kādai retai raudai vai karūsai.
Vēlāk pēc mačiem, noslēguma banketā, daudz runājām ar krieviem, poļiem, austriešiem un daudziem citiem, pēc tam pa ceļam visu analizējām un nonācām pie secinājuma, ka mūsu kļūda bija tā, ka mēs pārāk ieciklējāmies uz mazo un vidējo zivju ķeršanu, bet Poļu piemērs, kuri pēc 21. vietas pirmajā dienā svētdien izcīnija 8. vietu kopvērtējumā, pierādīja, ka bija jāiziet uz risku un jāķer lielās zivis, kuras treniņos praktiski neķērās, tas bija jāparedz, diemžēl mēs to neizdarījām.
Makšķerēšanas apstākļi, dziļumi zem 13m štekera mainījās pa zonām no 5 līdz 9 metri, straume no 0.8 gr pludiņa līdz 20 gramiem plakanam, ūdens liels un duļķains, lija katru dienu, ja ne no rīta, tad no pusdienas, cope pa sektoriem bija kardināli atšķirīga, zivis arī, bija zonas ar karūsām, bija zonas ar vimbām, bija ar mišungu, katrā gadījumā ļoti sarežģīts, bet interesants ūdens.
Vēlreiz liels paldies SALMO un LMSF par iespēju aizbraukt uz šiem mačiem

01. 07. 2009.

| Atpakaļ |

Venta

Jau piektdien vakarā biju pie Ventas, tur pat kur notiek mači, no vakara iekārtojām nometni, šašliks, konjaks, sarunas....., sestdienas rītā atbrauca arī Kārkliņu Guntis, iekārtojāmies viens no otra metrus 40, lai neņemtu viens otram zivis nost un sākām lēnām štekerēt, es barībā iejaucu Salmo Karpa, Salmo Universālā un Sensas Gross Gardons, dziļums ap 1,7 metri, uz grunts daudz zālēs, bet nu pamakšķerēt varēja, copes sākās uztreiz pēc iebarošanas, pirmie pāris pliči un tad jau brekšuks, atkal brekšuks un panesās, ik pēc brītiņa pa brekšukam, pa retam trāpījās pa skaistai raudai vai asarim. Sākumā zivis bija metrus 6 zem barības, bet pamažām nostājās tieši virs barības, bet ļoti izteikti gribēja lai viņas visu laiku piebaro, noķer breksīti vai iedod pa zobiem un iemet vienu bumbiņu, tikko paej nost "cepumus iegrauzt", tā vajag 3-4 bumbas iemest, lai zivis aktivizētos, bet viss bija kā pēc ābeces, noliec brekšuku kur tev viņu ērtāk paņemt un atliek tikai atrast veidu kā viņu paņemt, varētu teikt, ka zivis bija kaprīzas, redzot kāds laiks bija svētdien par to arī nebūtu jābrīnās, tomēr cope bija interesanta. Pamatā visas zivis noķēru uz 3 gaļinieku un smalkas slieciņas kombināciju, motiļa nebija, nedaudz baltos piebēru klāt barībai, piekapāju 2 bundžiņas slieku, zivīm tas ļoti patika, līdz pēcpusdienai, aptuveni 4, mana zivju kule bija ļoti bieza, aptuveni 30 brekšuki no 400g līdz 1,5kg, pamatā tādi 700-1000gr, tikai 5 ap pusotru kilo, čupa ar labām raudām, pličiem un asariem. Guntim brekšuku bija nedaudz mazāk, toties divi līņi, lielākam vismaz 2,5 kg dzīvsvars, daudz ēdamu asaru. Sestdien Ventā bija vienkārši ideāls laiks, pilnīgs spogulis, lietus ne grama visas dienas garumā, zvanījām Lideru pēterim uz Koknesi, tur esot bijis tāds vējš, ka knapi Daugavā ar lavu tikuši, tā ka mazā Latvija kārtējo reizi parādīja, ka nemaz tik maza viņa nav. Svētdien copēt sāku ap 8, no starta uzreiz aizgāja brekšuki, sākumā tikai smalkie 400-600 grami, bija daudz vairāk raudu, bet pamazām arī lielais brekšuks pievilkās un viss auizgāja pierastajās sliedēs, ja ir cope, tad zivs aiz kilograma, vidēji 5 -10 minūtēs viena cope, bet to bija vērts gaidīt, līdz 3, kad sāka vairāk līt un metu mieru biju izvilcis ap 20 brekšukus un stipri padaudz visādu citādu zivju, bet nu lielāku brekšuku par pusotru kilogramu nebija, toties bija virs puskilo asaris.
Bet viss jau nebija tik vienkārši, man bija sagatavotas 2 makšķeres, viena ar 1,5 grami pludiņu un garu, 40 cm, pavadiņu, otra ar 2,5 grami pludiņu un 20 cm pavadiņu, lai cik tas būtu kuriozi, ar rupjāko makšķeri noķēru vien pāris asarus, uzreiz samainot makšķeres sāk ķerties brekšuski, samaini makšķeres atpakaļ un atkal copes nav, pārej uz smalkāko un atkal viss sāk notikties.
Katrā gadījumā cope izdevās ļoti laba.
Šo sestdien, 20.06. aizbraucam uz Slovēniju, uz Eiropas čempionātu, ja būs internets, tad ziņošu kā mums iet, ja ne, tad atbraucot tik un tā taisīšu rakstu CL, pēc visas izformācijas tur ir ļoti interesants ūdens, breksis, karpiņa, vimbas paveids, gatavojamies nopietni, tad jau manīs kas un kā sanāks

15. 06. 2009.

| Atpakaļ |

braukšu atkal Krivzemē...

No manas puses te līdz pirmdienai būs klusums, uz dienām četrām aizbraucu uz Krieviju, šoreiz taisīšu žurnālam Ribolov Elit divus materiālus, vienu tīri par Sensas barībām un atraktoriem copei maksas dīķos, kas pie un ap Maskavu un ap citām lielām pilsētām ir savairojušies dikti daudz un otru materiālu par maču, vagleriem, iebarošanas un copes taktiku karpu dīķos, kā vienmēr ķeru tikai un vienīgi ar Salmo lietām.
Tiem, kurus interesē MEPPS rotiņi un šūpiņi varu klusiņām pačukstēt, ka nākošnedēļ Salmo veikalos būs ļoti plašs sortiments ar šiem mānekļiem, pietam par cenām, kādas vēl Latvijā nav redzētas, to es domāju labā nozīmē, ja ir interese droši varat iebraukt, es domāju, ka uz trešdienu rotiņi jau būs veikalos.
Visādi citādi viss notiekās, mani un daudzu copmaņu mīļie brekšu puikas ņem ļoti labi, nāk labas ziņas gan no Gaujas, gan Ventas, gan Aiviekstes, par pirmajiem zandartu lomiem gan neko pārāk labu dzirdējis neesmu, bet gan jau šajās brīvdienās iedosiet šiem pa tiem ilkņiem.

03. 06. 2009.

| Atpakaļ |

Leiši

Brīvdienās abi ar GK bijām leišos uz mačiem, interesants ezeriņš, kur it kā esot gan labi brekši gan citas zivis, treniņā un mačos ķērās tikai smalka raudiņa un līdz 250 gramu brekšukiņi, es nolēmu, ka štekeri rokās neņemšu un ķeršu tikai ar maču, pirmajā dienā viss gāja kā pēc ābeces, ar kaķeni precīzi sabaroju, copes sākās uzreiz, sākumā raudiņas, bet tā kā uzsvaru gan barošanā gan ķeršanā liku uz brekšuku, tad pēc kāda laika viņi tur arī sanāca. Ceļot no ūdens nospruka divi finierīši ap 150 gramiem katrs, rezultātā paliku otrais, zaudējot pirmai vietai 30 gramus, škrobe protams bija, tomēr prieks, ka ar copēju ar maču un reāli labi paķēru, bija lielāks par škrobi.
Otrā dienā neko mainīt nebija jēgas, sagatavošanās laikā uzsēju divas mačmakšķeres, sen nebiju tik kārtīgi neko sējis, viss strādāja ideāli, copējot metrus 40 no krasta ne reizi nekas nesapinās, no starta viennozīmīgi zaudēju štekeristiemk, uz iepriekšējās dienas barību pie krasta bija sanākušas raudiņas, tomēr ticība brekšukam lika intensīvi barot tālo distanci un pēc minūtēm 40 brekšuki pienāca, sākumā pa retam, bet vēlāk jau tā, ka iemet, kamēr iešauj barības bumbiņu, tikmēr pludiņš jau ir izcelts no ūdens, ļoti straujā tempā tuvojos štekeristu lomiem, bet lai dzīve neliktos rožu dārzs, vienā brīdī nepamanīju, ka aukla ir apmetusies ap mačkāta riņķīti un piecirtienā pārtrūka aukla, vējš bija stiprs un brīvo auklas galu uzreiz aizstiepa prom uz ezera vidu, paņēmu otru kātu, bet tur man stāvēja pagājušā gada aukla, pietam vēl 0.18mm, protams, ka vienā mirklī mans vagleris aizlidoja ezerā, nestiepjot aiz sevis auklu. Līdz maču beigām vēl bija 40 minūtes un es pieļāvu vislielāko kļūdu, nepiedodamu kļūdu, tā vietā, lai zaudējot minūtes 5, pārsietu jaunu vagleri, es piesēju uz saiviņas sagatavotu stacionāro pludiņu un rupji izsakoties sadirsu sev visu copi, rokas dreb, saproti, ka izdarīt tajā vējā neko prātīgu nevari, bet smadzeņu nepietiek lai pārsietos, rezultātā pa 40 minūtēm noķēru vairs tikai 3 brekšukus, kas nozīmēja, ka vairs nevienu panākt nepaspēju, jo pirms tam temps bija vidēji 3 minūtēs viens brekšuks, paliku tikai 6 no 11, rezultātā sabojāju sev kopējo reitingu, nokrītot no 2. vietas kopumā uz 5.-7. vietu, bet nu vēl jau ir 3 tūres priekšā, ceru, ka vairs tādas stulbības nepieļaušu.

01. 06. 2009.

| Atpakaļ |

Norvēģija un citas lietas

Nu vosali broļi un mosas ..... , pabiju nedēļu Norvēģu zemē, sanāca tāds neplānots brauciens un kā viss, kas notiek neplānoti, arī šis brauciens sanāca ļoti labs, laba kompānija, laba cope, labs laiks, vienu vārdu sakot viss bija super, vienīgā problēma, ka ķert vari tik cik vari apēst, jo palaist vaļā zivis izvilktas no 80-120 metru dziļuma ir bezjēdzīgi, viņas nomirst, tāpēc pēc šī brauciena zivis kādu brīdi ēst negribēšu....
Šonedēļ notiks LČ pludiņmakšķerēšanā pirmā kārta, tā notiks Ventā, netālu no Skrundas, tur pat kur līdz šim, tikai daži sektori būs nonesti nedaudz zemāk pa straumi, plānojās 8-9 komandas pa 5 cilvēki plus vēl 3-4 individuālie startētāji, tāpēc mači būs interesanti, ja kāds vēl nav pieteicies, tas vēlams to izdarīt vai nu pie manis vai pie JST vēlākais līdz rītdienas pusdienas laikam, lai organizatori var nospraust sektorus, par visiem organizatoriskajiem jautājumiem varat griezties pie manis.

19. 05. 2009.

| Atpakaļ |

būs klusums

šodien aizbraucu uz Norvēģiju, būšu atpakaļ 19. , tā ka te būs neliels klusums

Vakar atbraucām no leišiem, interesanti mači bija, es tiku līdz 2. vietai individuāli

11. 05. 2009.

| Atpakaļ |

tā jau var pierast ...

četras brīvdienas ir daudz, neko prātīgāku neizdomāju kā visas četras dienas veltīt makšķerēšanai un kaut kā pavisam netīšām sanāca, ka trīs dienas copēju karpiņas, divas dienas biju Valmieras rajona Burtniekos, kur man radiniekam maksas dīķis ar radībām līdz 9 kg, vienu dienu biju jaunā, perspektīvā dīķī Vangažos, Burtniekos copēju piektdien un pirmdien un tik atšķirīgu zivju uzvedību divās, it kā līdzīgās dienās, bija pat grūti iedomāties, piektdien zivis turējās seklumā, labākie rezultāti bija knapa metra dziļumā, blakus zālītēm, turpretī pirmdien seklumā zivju praktiski nebija vispār, toties dīķa dziļajā galā viss notikās ļoti labi, tiesa pagaidām lielās karpas vēl klusē, ķerās tādas līdz divarpus kilo svarā, dīķī ir daudz avotu, ūdens vēl ļoti auksts, bet nu drīz saimnieks papildinās dīķi ar aptuveni 150 karpu galvām no 5 līdz 8 kg svarā. Dīķis it kā nav liels, bet man tur patīk, jo tur ir kaut kāda savdabīga aura, saimniekam ir vismaz simts dažādu putnu, tai skaitā pāvu,fazānu un visvisādu pīļu, vistu un velns viņu zina kā vēl, būros upītē sēž bebri, ja gribi, tad tev tavas zivis tūlīt nožāvē, pietam ļoti garšīgi nožāvē, vari ķert daudz, bet paturēt tik cik tev vajag, vai nepaturēt vispār neko. Manā skatījumā tur ir vieta, kur aizbraukt tiem pilsētniekiem, kuri grib uz kādu mirkli pabūt īstos laukos, šī vārda labākajā nozīmē, man puika, pēc ciemošanās Jaunjērcēnos vēl ilgi stāsta par visām dzīvajām radībām kuras ir redzējis un taustījis, ja gribat sev nopelnīt plusiņus, tad silti iesaku turp aizvest savu otru pusi un jauno paaudzi.
Sestdien biju jaunā dīķi, kurš nupat pāris nedēļas atpakaļ ir atvēries, pārdesmit kilometrus no Rīgas pa Vidzemes šoseju, kilometru no Vangažiem, dīķis, kuram ir ļoti labas parspektīvas kļūt par veču iecienītu un labi apmeklētu copes vietu, uz vecas karjeras bāzes ir veidots liels copes stadions, vidējais dziļums ap 2-4 metri, maksimālais 6 metri, dīķī pagājušā gada nogalē ir salaists daudz dažādu zivju, pamatā protams karpiņas, patreiz, kamēr krējums vēl nav nosmelts, cope ir ļoti laba, pa pēcpusdienu noķēru padsmit karpiņas, daudz nelielu līnīšu un karūsu. Šajā vietā visa labiekārtošana vēl turpinās, ir pludmale, ir bērnu laukums, dīķis ir diezgan paliels, pirmajā mirklī likās, ka zivju ir daudz pa visu dīķi, arī copes noteikumi ir aptuveni tādi paši kā vairumā Rīgas apkārtnes dīķu. Neesmu es ļoti liels maksas dīķu cienītājs, tomēr reizi pa reizei aizbraucu pakaifot, karpu kā zivi sevišķi necienu, tomēr tās spēku izjust reizi pa reizei gribās.
Šīs nedēļas nogalē brauksim uz Lietuvu, jo daļa mūsējo pludiņa copes sportistu piedalās arī Lietuvas čempionātā, lai nezaudētu "formu", tiesa sporta štrumi vēl nav kustināti šogad, tomēr to ir jāsāk darīt, maču sezona sākās, ja vēl kāds, par kuru nezinu, grib braukt uz leišiem, dodiet ziņu

05. 05. 2009.

| Atpakaļ |

nu i silts!!!!!!!!!!

šīs brīvdienas sanāca pavadīt tādā pus plezīra režīmā, laikam krīze arī manas smadzenes ir sačakarējusi pavisam, nevaru savākties, tāpēc sestdien vienkārši sēdos mašīnā un kaut jur braucu, biju pie Ogres upes, tur gan vairāk piebraucu paskatīties ko veči dara, laiks labs, cilvēku daudz, bet minūšu 40 laikā, ko nostāvēju, neviens neizvilka nevienu zivi, bet nu upīte smuka. Braucu savu mīļo Gauju lūkot, ūdens vēl liels, bet jau tumšs un strauji iet lejā, veču daudz, bet pamatā visi sēž ar kruntenēm uz vimbām, secināju, ka nākošās brīvdienas jau varēšu mēģināt apzināti breksi meklēt un barot, vai izdosies nezinu, bet nu mēģināšu noteikti, visbeidzot mani klejojumi beidzās kādā nelielā upītē, kur stundas četras cītīgi ķēru iznārstojušos asarīšus, pamatā jau nelielus, bet kādus dažus desmitus ap un nedaudz virs100 gramiem uz mājām paņēmu gan, veču visur ļoti daudz, pavasaris, lielākā daļa vienkārši sēž un kaifo, redzēju 5 zalkšus, šogad visur, kur pēdējās nedēļās ir nācies copēt, redzēju zalkšus, vai nu viņu ir daudz, vai arī viņi nāk pie manis.....
Vakar nolēmu pafīderēt Daugavā, jau sākotnēji noskaņojos uz necopi, vispirms aizbraucu uz Saulkalni, ūdens liels, dziļums padsmit metri, nu nevienai sevi cienošai zivij tādā dziļumā patreiz nav ko darīt, bet stundu sēžot vienu copi tomēr redzēju, pārcēlos uz otru krastu, pie Nāves salas, tur veču bija ļoti daudz, bet visi atklāti žāvājās, jo nevienam nebiaj nevienas zivs, esot tikai dažas copītes bijušas. Es tomēr nolēmu tur palikt, jo vismaz vējš bija no muguras, vispirms piešāvu attālumu, saliku savus divus fīderus, papildināju barību (Sensas Bremes un Salmo Breksis) ar šķipsnu balto tārpu un sāku copēt, pirmā cope bija pēc minūtēm 40, brekšulītis mazāks par manu plaukstu, otra cope vēl pēc pusstundas, tas bija finierītis uz gramiem 300, tad copes kļuva "raitākas", vidēji minūtēs 15 viena cope, ņēma mazi brekšuki un vidēji pliči, izteikti labi strādāja kumoss no 2 lieliem baltajiem un 4-6 motiļiem, tīri motiļi nestrādāja, tīri baltie arī nē,'nosēdēju stundas piecas, kopā noķēru pāris desmitus zivteļu, lielākais finierītis ap gramiem 500, kad beidzu copēt krastā biju palicis viens pats, ā arī liels smuks zalktis turpat blakus saulītē sildījās....

27. 04. 2009.

| Atpakaļ |

Sacensības

no kaimiņvalstu sportistiem ir ienācis lūgums pārcelt LČ pludiņmakšķerēšanā 1. kārtu par vienu nedēļu, tātad uz 22. -24. maiju, lai tie sportisti, kuri grib piedalīties visu valstu čempionātos varētu startēt arī pie mums un mūsu sportisti varētu startēt gan Lietuvā, gan Igaunijā, ņemot vērā to, ka mūs, sporta makšķernieku ir ļoti maz, domāju, ka droši varam šo lūgumu izpildīt.

21. 04. 2009.

| Atpakaļ |

brrrr

sestdien līdz ar krēslu biju pie Ventas, gribējās atkal paķert brekšukus, diemžēl nokavēju aptuveni 30 sekundes, jo mirklī kad piebraucu stāvlaukumā, pei pašas upes piebrauca veči, kuri uzreiz izmetās no mašīnas un nokrāmēja visu krastu ar makšķerēm, sapratu, ka tie būs gruntenisti un, ka mums tur darīt nav ko, tāpēc meklējām citu vietu. Pamēģinot te vienā, te citā vietā ap 9 nostājāmies netālu no tilta, vieta super, zivju ...., pa retai vimbiņai, kāds asaris, kāda rauda, bet redzot, ka uz pusdienas laiku pie upes no kādiem večiem 50 palikām tikai mēs 3, varēja saprast, ka mums vēl ķerās, patiesībā jau copes bija daudz, bet tik švakas, ka piecirst nebija iespējams. Pamazām mums piebiedrojās daži Kuldīgas paziņas un cope izvērtās par nelielu pikniku, ar šašliku, tikko žāvētām vimbām un visu pārējo ..........., bet ne par to ir šis stāsts, runa ir par krāsainajām mormiškām, es ietiepīgi turējos pie saviem āķiem, vietējie makšķerēja tikai ar zaļām un sarkanām mormiškām, rezultāts aptuveni līdzīgs, bet tomēr manb k';artējo reizi ir jāpiekrīt tam, ka vimbai to mormišku vajag, vismaz patreiz vēl vajag, nu piesaista tā mormiška vimbas uzmanību, vidējais vimbu izmērs bija diezgan neliels, tās īstās, lielās Ventas vimbas patreiz trāpās maz, bet drīz būs.....

20. 04. 2009.

| Atpakaļ |

.

Garās brīvdienas pagāja dikti ātri, tā nopietni copei sanāca veltīt tikai divas dienas, par vienas filmēšanas -copes dienas sabojāšanu varu pateikties Oļegam Sumčenko, Salacgrīvas aktīvistam, kurš netur savu vārdu un tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka aizmirsa, viņš vienkārši atslēdz telefonu un izliekās par beigtu. Šogad Salacgrīvā ir vēl lielāks bardaks kā citus gadus, jau patreiz vairs nav nopērkamas licences uz vienu no pilsētas posmiem, esot beigušās un vairs nebūšot, pašā pilsētā uz dienu ir tikai 40 atļaujas, kuras izpērkās stundas laikā, tas ir līdz 1 naktī, vienu vārdu sakot maza vietējo saujiņa ar ļoti izcilu un gudru padomnieku priekšā, pamatojoties ar zinātniskiem pētījumiem un velns viņu zina vēl ko, ir sadirsuši labu upi un copi, diemžēl, kāpēc šādas problēmas nav ne Ventā, ne Lielupē un pat ne Mērsraga kanālā, kur vietas ir mazāk kā pie Salacas.
Bet vispār brīvdienās es smuki pavilku Ventas brekšukus, ne pārāk lielus, vidēji tādi 900 -1200gr, tikai pāris bija vitrs pusotra kilograma, bet toties padsmit gabalus, copīte loģiska, breksītis grib barību, grib motilīti un viss notiekās, to visu iefilmējām un šo piektdien parādīsim.
Vakar savukārt biju kaut kur Vidzemē, nelielā upītē, kur ir milzīga zivju migrācija, tiesa nedaudz nokavēju lielo asaru gājienu, vēl dažas dienas atpakaļ bija asari līdz kilogramam svarā, bet tik un tā es esmu ļoti apmierināts ar copi, man ķērās asari līdz gramiem 400, raudas līdz 500 gramiem, pietam tas viss ar 5 metru bezriņķu makšķerīti, ehhh, pa starpai vēl asumam bija pa kādai līdakas copītei, bet tāds eldorādo tur notiekās 10-15 dienas gadā, Olte kaut ko iefilmēja, tiesa viņš atbrauca jau tad, kad cope bija pieklususi, bet kaut kas kadrā tika.

Šonedēļ beidzot visur sāks parādīties Sensas un Salmo barības, arī barojamās zivis paliek aizvien aktīvākas, tā ka varam atrotīt rokas un sākt maisīt...............

15. 04. 2009.

| Atpakaļ |

viss notiekās!!!!!!!!!

Vakar vēlu vakarā atbraucu no Krievijas, paķēru zandartus, paķēru lielus pličus un bišķi voblas, turp braucot izbaudīju 38 grādu starpību dažu stundu laikā, saulei lecot biju ap Tombovu un tur bija - 17 grādi, pēc pusdienas iebraucu Volgogradā un tur bija + 21 grāds, vismaz dažās dienas pabaudīju pavasari.
Skatos, ka pie mums arī viss visur šāk notikties, vimba un brekši ķērās, Salacā licenzes dabūt vairs nevar, ja vien neesi tur jau 1 naktī, nu viss kā parasti, kā katru pavasari, šodien mēģinu iebraukt darbos, tuvojās garās brīvdienas, vajag paspēt gan iefilmēt, gan ar puiku pirmo šī gada šašliku uzcept, gan vienkārši pacopēt, noteikti aizbraukšu uz Ventu, mēģināšu tikt arī Salacā, bet dikti negribās braukt no vakara, lai nopirktu vienos naktī licenzi, tik daudz šņabja izdzert arī negribās.
Ja kas, tad SALMO veikalos ir ļoti labs fīdera barotavu klāsts, ļoti labas cenas, izmēri un svari, iesaku, pavisam silti iesaku. Par fīderi šomēnes plānojās pāris raidījumi, viens mans, viens MO, arī CL es uz maiju gatavoju fīdera rakstu, tieši vairāk par sīkumiem un tehniku, gribu atsvaidzināt sev un jums visas fīderēšanas lietas, jo interese par fīderiem ir liela un nerimstoša.
Visiem, kuri man atsūtīja savus CV, es atbildi došu šīs nedēļas laikā.

07. 04. 2009.

| Atpakaļ |

darba piedāvājums

Salmo mazumtirdzniecībā aprīļa vidū parādīsies vakanta pārdevēja (vīrieša) vieta.
Alga normāla, darba apstākļi un sociālās garantijas labas, izaugsmes iespējas.
Prasības: labas latviešu un krievu valodas zināšanas, pieredze makšķerēšanā, komunikablitāte, vēlme strādāt!!!!!
Vēlamais vecums 35-50 gadi, bet tiks izskatīti visi pieteikumi.

Pieteikumus sūtiet uz e pastu - normunds@salmo.lv, es 07.04. atgriežos no Krievijas, visu izskatīšu un atbildēšu visiem, kuru pieteikumos būs e pasta adrese

24. 03. 2009.

| Atpakaļ |

Atklāju sezonu!!!!!!!!!!

Ledus ir labi, bet jau labu laiku dvēsele prasīja ko citu, tāpēc neizturēju un aizbraucu vakar uz Mērsraga kanālu, bijām tur ap pus deviņiem, tauta bija daudz, bet tomēr vietu, kur varam sēdēt trijatā atradām tur pat netālu no tilta, ūdens zems un dzidrs, pa nedēļu, kamēr naktis bija bez sala, esot tīri labi ķēries, bet jau sestdien cope esot pārtrūkusi, neteikšu, ka tas priecēja, bet gribulis atkal pavērot pludiņu bija tik liels, ka biju ar mieru sēdēt vispār bez copes. Kolēģi izvēlējās fīderus, es savukārt 9 metrīgo bezriņķu kātu, lai varētu pludināt tieši gar pretējā krasta meldriem, iejaucu barībā 2 SALMO raudas, 1 SALMO breksi un 1 SENSAS Gros gardons, sanāca ļoti aromātiska barība, sadalījām šo barības daudzumu uz trijiem, es savai daļai piejaucu klāt labi daudz krastmalas zemes, piemetu škipsnu motiļu, kuri palika no iepriekšējās nedēļas copes un biju gatavs copei. Sākumam iemetu 3 bumbas, dziļums tur bija ap pusotru metru, straume diezgan spēcīga, bet ar 6 gr pludu varēja pastrādāt, kaut kādā padsmitajā metienā man pieteicās izcils jeļčiks(baltais sapals) virs 200 grami svarā, tad kādu brīdi klusums un rauda virs 300 gramiem. Apkārtējie veči jau sāka šķībi skatīties uz mani, jo vēl neviens nekur nebija copi redzējis, minūtes 15 arī man bija klusums, uzbaroju vēl ar 3 mazām bumbiņām un pēc minūtēm 10 noķēru trīs raudas pēc kārtas, arī mani kolēģi fīderisti katrs tika pie raudas, priecēja, ka neviena zivs nebija mazāka par 200 gramiem.
Nosēdējām līdz pēcpusdienai, bet cope tā arī nesākās, es pa kādai raudai ik pa laikam izvilku, bet bez jebkādas loģikas, lai izdarītu kaut kādus secinājumus, bet nu lai vai kā, vakarā ceļot tīkliņu no ūdens skats bija labs, ap 20 raudām no 200 līdz 400 gramiem, teikšu godīgi, ar pirmo atklātā ūdens copi esmu ļoooti apmierināts.
Trešdien aizbraucu uz Krieviju, piedalīšos žurnāla RE 10. sezonas atklāšanas festivālā Volgā, gribu uztaisīt divus smukus materiālus, vienu par SENSAS barībām, fīderi un bolonēzi, otru par mazo,aktīvo seklūdens foblerīšu dzīšanu lielā dziļumā un zandartu ķeršanu, atgriezīšos kaut kur ap 7. aprīli.

23. 03. 2009.

| Atpakaļ |

komiski vai skumji ?

Vakar atbraucot no copes noliku mašīnu pie mājas un ejot garām miskastēm ievēroju, kā divi klasiskie bomži, saulītē ērti atspiedušies pret konteineru šķirsta un aktīvi apspriež FORBS žurnālu ...................., tas bija tik komiski, ka gribēju uztaisīt bildi, bet fotoaparāts bija palicis darbā, no otras puses baigi jau negribētos, lai pēc kāda laika tāda izrādītos skumjā dzīves patiesība.

Par copi, vakar biju uz stundām 3 Dūņezerā, saķēru trīs pannas ar vidējiem (100-120-150gr) asarīšiem, cope bija kaprīza, bet interesanta, asarīši turējās ļoti tuvu krastam, reāli strādājošākais dziļums bija zem metra, pāris smukuļi vispār paņēma tur, kur zem ledus bija cm 15 ūdens.
Sestdien nedaudz paķēmojos Baltezerā, nebiju gatavs brekšu copei, mēģināju barot ar barību, pilnīgi garām, vienīgais ar motiļiem barotais āliņģis atnesa labu asari un brekšuku ap 700-800 gramiem, nu nav tas spožais laiks brekšukiem domāts, bet priecē, ka viņi kustās, reāli ledus vēl būs nedēļas divas, pats labākais brekšu laiks, man ir doma rīt pa vakaru pasēdēt, dikti jau gribās sajust to kā roka pēc piecirtiena paliek pusceļā un kā kāds tur lejā sāk smagi kūleņot.
No dažādiem avotiem ienāk dažādas ziņas, Pērnavas upē bija labi asari ienākuši, Ventā vēl salakotāji ļoti labus lomus no pēdējā, nu jau toč pēdējā ledus vilka, arī Rīgas pievārtē dažs labs tika pie izcila asaru loma, Gaujā un Salacā, droši vien, ka arī Ventā veči labi ķer taimiņus, patreiz ir mirklis, kad nedēļu - divas varam izbaudīt sen aizmirsto - īsto pēdējo ledu, pietam kad Kuzemē un Zemgalē jau ies vaļā atklāto ūdeņu cope Alūksnē ledus cope tikai tā īsti sāksies, es gan it kā nemīlu tālus copes braucienus, bet tos Aluksnes ezera svecīšu vakarus ir grūti palaist garām.

09. 03. 2009.

| Atpakaļ |

laikam jau nebija lemts, jeb nekad neticiet goda vārdam

Tā nu laikam ir sanācis, ka TV raidījums Sekreti Ribalki nomirs un diagnoze būs nepietiekošs finansējums, žēl, teikšu godīgi, baigi žēl, sajutām garšu, sākām saprast kas un kā un arī daudziem skatītājiem raidījums gāja pie sirds, tomēr mūsu pašu maki vairs šo nastu nespēj pavilkt, bet pirms projekta sākšanas dotie goda vārdi par finansu atbalstu tā arī palika tikai un vienīgi tukša muldēšana.
No otras puses (pat šajā situācijā es atzinīgi novērtēju pareizi saplānotu politisko spēli ) man būs mācība, ka šajā valstī, lai "godīgi" kaut ko sasniegtu noteikti ir kādam jāklanās, jātēlo draugs u.t.t. un ka nevienu patiesībā neinteresē kur un par ko tiek tērēta valsts nauda, nemaz nerunājot par vēlmi kaut ko, kaut kur ietaupīt vai par to pašu naudu saņemt vairāk.
Droši vien kāds patreiz smīn, domājot, ka es nedabūjot gabalu no pīrāga tagad esmu dikti apvainojies uz visu pasauli, nē, es māku zaudēt, bet tikai tad, ja es zaudēju godīgā konkurences cīņā, kad varu sevi vainot par savu neizdarību vai stulbumu, tad ir viss kārtībā, bet ja tu ierodies uz cīņu un tevi pat neielaiž ringā, uzreiz paziņojot, ka esi zaudētājs, par iemeslu minot faktu, ka šodien ārā līst lietus, tad škrobe ir paliela. Tajā pašā laikā varu noņemt cepuri savu konkurentu priekšā par ļoti labi un pareizi izspēlētu politisko spēli, ja tas neskartu mani, to visu varētu skatīties ar patiesu kaifu.
Iespējams, ka šīs rindas lasa kāds, kuram ir iespēja un vēlme vismaz kādu laiku atbalstīt šo TV raidījumu, neko daudz jau pretī dot nevaram, ja jūs interesē reklāma, tad tur ir labas iespējas, bet citādāk tas ir raidījums ko taisa makšķernieki priekš makšķerniekiem, raidījuma mērķis nav pelnīt, bet gan skaidrot un popularizēt makšķerēšanu.

06. 03. 2009.

| Atpakaļ |

vēl nedaudz sala un tad jau pietiks

Šorīt runājos ar draugiem Maskavā un viņi sūdzējās, ka ārā esot -17 grādi no rīta bijuši, mjaaa, pie mums gan laikam s''aks vilkt uz atkusni, vajag jau arī nedaudz, citādāk lielie brekši tādi pastīvi vēl, arī pavasara ruduļu cope ir tikai pašā sākumā, ja kādu nedēļu nedaudz pakūst un pēc tam atkal nedēļu piesalst, tad būt pavisam forši, kā būs........, patreiz zin tikai viņš, lielais debesu BREKSIS.
Rīt aizbraucu uz Maskavu, uz lielo copes pavasara izstādi, kurā cenšās parādīties visi lielākie Krievijas tirgotāji un ražotāji, arī Salmo kompānija Ribolov Servis tur vienmēr izstādās, šogad pirmo reizi piedāvāsim Sensas produktus, kuru tirdzniecības tiesības šogad dabūjām, abet es esmu no tiem idiotiem, kuri pat nakts vidū var runāt par barībām un barošanu.
Pamazām sākam gatavoties pavasarim, taisot Sensas pasūtījumu Salmo veikaliem uzsita tādu vēlmi ielādēt kādu spaini barības, pavērot straumē skrienošu pludu, kā piecirst........, bet nu nesteidzināsim notikumus, patreiz baudam to, ko neesam sen baudījuši , ledus copi pavasarī, abet zivtiņas ķerās labi, pats svētdien biju Ķīšezerā, filmējām asaru copi, lai arī visi teica, ka tā priekš Ķīšezera neesot nekāda cope, tomēr man patika, pat ļoti patika.
Baudam ziemu, atgriezīšos otrdien, tad arī pastāstīšu, kas jauns kaimiņzemē.

24. 02. 2009.

| Atpakaļ |

kā nu ir tā ir ..........

Vakar pēcpusdienā atgriezāmies no Polijas, atgriezāmies ar dalītām izjūtām, it kā izcīnījām 2. vietu pasaulē, būtu jāpriecājās, tomēr kaut kā pašiem mums ir sajūta, ka esam zaudējuši, jo tas galvenais tituls bija tik tuvu, nu tik riebīgi tuvu, ka mēs jau sajutām tā garšu, tomēr veiksme pagrieza mums savu pakaļpusi, lai nu kā, bet Latvijas komanda, visi Latvijas ziemas copmaņi ir vis stabilākā , tātad arī vis stiprākā komanda pasaulē un tas ir neapstrīdams fakts.
Pati cope Tobolewas ezerā nebija nekāda interesantā, treniņos pamat zivis bija mikroskopiskas raudiņas 5-15 gramu svarā, tādi paši asarīši un atsevišķi bonusi brekšeļu izskatā, ak jā, arī vietējās līdakas dikti gribēja draudzēties, bet tā kā Polijā ziemā līdakas ķert ir aizliegts, tad pat lielas un smukas līdakas mūs ieinteresēt nevarēja, a zivis ta bija smukas, Guntis treniņā uz 0,08 mm aukliņu izmānija vismaz pusotrinieci līdaku, katru dienu uz komandu bija pa 3-5 izvilktām līdakām un tik pat nokostām mormiškām. Jau pēc pirmās treniņu dienas bija skaidrs, ka sacensībās labu rezultātu bez bonusiem uzrādīt nevarēs, tāpēc treniņos mēģinājām mērķtiecīgi ķert breksīšus, ne pārāk bieži, bet ķērās tādi līdz pus kilogramu smagi brekšuki, bija pa kādai superbrekša copei, arī man pašam breksis ar svaru nospieda mormišku no 0.10 mm auklas. Diezgan dīvaini likās, ka treniņos uz ledus nebija Polijas komandas, tādu pārliecību par saviem spēkiem neviens no viņiem nebija gaidījis, tas visus darīja diezgan tramīgus, bet kās parādīja sacensību rezultāti, tad poļi bija stipri pārvērtējuši savus spēkus.
Marta CL būs neliela foto atskaite par notikušo PČ Polijā, tur būs gan manas, gan JST, gan Alda Jermaka fotogrāfijas, rakstisku atskaiti šīs lapas sporta sadaļā solījās ielikt Kristīne, es no savas puses gribu pateikt lielu paldies visai komandai, mēs bijām komanda, laba komanda un tāda arī paliksim.

17. 02. 2009.

| Atpakaļ |

nu i forša ziema!!!!

Kaut kā esmu atstājis šo lapu pavisam novārtā, it kā ienāku vairākas reizes dienā, bet kaut ko uzrakstīt nesanāk laika, vai arī tajā brīdī galvā ir pilnīgs tukšums. Pēdējā laikā daudz laika paņem jaunā TV projekta sakārtošana, tātad manis lolotā TV raidījuma pirmizrāde būs 13. februārī 22 vakarā un turpmāk katru piektdienas vakaru, ar atkārtojumiem svētdienās 16.30 un pirmdienās 0.00 TV 5 būs raidījums SEKRETI RIBALKI, raidījums visai ģimenei par makšķerēšanu un visu, kas ar to saistīts, katrā raidījumā būs profesionāla rīku skaidrošana un siešana, piemēram pirmajā raidījumā rādīšu, ka ievērt mormiškās kembriku un kāpēc viņš tur vispār jāver, būs daudz zemūdens kadru, kuri pierādīs, ka tās zivis nemaz nav tik dumjas kā izskatās, ka ļoti bieži viņu apakšā ir simtiem, peld apkārt un vienkārši šķauda virsū mūsu āķiem, būs praktiskā cope, katrā raidījumā gatavosim tās zivis, kuras esam nolēmuši paturēt, būs bērnu apmācība, noteikumu skaidrošana un daudz kas cits. Raidīums būs krievu valodā, ceru, ka saprotat, ka lai raidījums varētu pastāvēt ir vajadzīga maksimāli plaša skatītāju auditorija un arī padaudz naudiņas, lai nosegtu raidlaika un studijas izmaksas, tomēr ceru, ka valoda nebūs šķērslis, lai mēs katru nedēļu varētu tikties TV ekrānos. Ja jums ir ierosinājumi interesantām raidījuma tēmām, tad droši raksties šeit, atstājiet savas koordinātes, es ar jums noteikti sazināšos, pie tēmām var būt gan kādu ūdeņu izpēte, gan specifiska inventāra apskati, gan copes tehnika, viss, kas vien ienāk prātā.

02. 02. 2009.

| Atpakaļ |

Preiļu mači

Nedaudz novēlota, bet atskatīte par mačiem. Liela daļa sacensību dalībnieku uz Eikša ezeru sabrauca jau piektdien, lai varētu kaut nedaudz saprast zivju sastāvu, aktivitāti, to kā mainās dziļumi un kāda izmēra mormiškas jāsasien, arī mēs tur bijām un godīgi atstrādājām visu gaismas dienu, nourbjot apkārt zonām lielu skaitu āliņģu, neteikšu, ka iespaids palika labs, zivis it kā ir visur, bet dziļums liels, zivis smalkas un pa vidu trāpās bonusa breksēni, kuru uzvedību prognozēt sacensību trijās stundās ir neiespējami. Vakarā, sēžot viesnīcā un lietojot dažādus neveselīgus produktus, sējām mormiškas, spriedām, prognozējām un plānojām, vienu vārdu sakot bija tas tusiņš, kurš arī pievelk lielāko daļu dalībnieku šim pasākumam.
Sestdiena, reģistrācija, izloze, svinīgā atklāšana un starts, es sāku no krasta malas, kur dziļums bija jau virs trijiem metriem, viens divi mikro asarīši no āliņģa un viss, pamazām sāku staigāt pa saviem iebarotajiem āliņģiem dziļumā, tur jau sāka parādīties pa retai raudiņai un nedaudz lielākiem, asarīšiem, bet arī tā īsti tekoša cope nekur nesākās, izvelc 3-5 raudiņas un viss, skrien tālāk, tā arī noskraiddīju divas ar pusi stundas, līdz vienā āliņģī, 9 metru dziļumā, uzsēdās smuks breksis, vilku viņu ilgi, līdz tomēr uzstiepu līdz āļiņģim, breksis bija labs, ap kilogramu svarā, viņš nekādi negribēja nākt manā āliņģī un vispār uzvedās ļoti agresīvi, beidzot viņš tomēr nomierinājās es jau iebāzu roku āļiņģī, ar vienu pirkstu pieskāros breksim un......... tajā mirklī mormiškas āķis pārgrieza plāno brekša lūpas plēvīti, kurā bija ieķēries un mana pirmā vieta aizpeldēja. Turpmākajā laikā paspēju vēl noķert pāris plaukstas izmēra pličus, kā vēlāk parādīja svari, tad es paliku 3. un zaudēju pirmajai vietai 200 gramus, tā viš i, cope paliek cope. Pirmās diena rezultāti komandai sanāca labi, bijām pirmie, tātad taktika bija pareiza, atlika tikai to pašu izdarīt arī svētdien.
Svētdienas zonas bija nedaudz seklākā vietā, dziļums zonās bija no 3 līdz 6 metri, es uzreiz paliku dziļumā, pirmie āliņģi nebija pārāk veiksmīgi, bet jau trešajā aizgāja tekoši, ķērās mazi un ļoti mazi plicīši un pa ka'dam asarītim, strādāju melnu muti, bet ar acu katiņiem redzēju, ka tāpat strādā arī pārējie, pietam arī krastā, kur ir par matriem diviem seklāks, tātad ātrums tur ir lielāks, bet tomēr nolēmu gaidīt bonusus, sagaidīt jau sagaidīju, tikai rupjais plicis man pienāca pēdējās piecās minūtēs, paspēju izvilkt 4 gabalus un atskanēja beigu šāviens, nododot maisiņus tiesnesim redzēju, ka pirmais nebūšu noteikti, vismaz pāris maisiņi bija lielāki, tā arī bija, atkal paliku 3. savā sektorā, kas kopvērtējumā man atnesa dalītu 6. vietu šajā sacensību kārtā, rezultāts, kurš mani visnotaļ apmierina, gan citās kārtās rezultātu uzlabošu. Arī komandai izdevās noturēties pirmajā vietā, lai gan komanda Pasaule otrā dienā uzrādīja ļoti labu rezultātu, tomēr kopējie punkti mums ļāva noturēties savā vietā, visumā sacensības bija interesantas un manuprāt, ka vienu čempionāta posmu šajā ezerā varam rīkot katru gadu.
Par uzvarētājiem un citiem rezultātiem varat lasīt sporta sadaļā, tur JST būs salicis visus protokolus, nākošais posms notiks Limbažos, Lielezerā, tiem, kuri brauks tur trennēties iepriekš gribu atgādināt, ka Lielezerā ir licenzētā cope, tāpēc neaizmirstiet iegādāties copes dienas atļauju, tā maksā 2 lati, kur to iegādāties varat uzzināt pie 2. posma organizatora Jāņa Vizora pa telefonu 29164134.

13. 01. 2009.

| Atpakaļ |

ir vakance!!!

tikai šodien uzzināju, ka viens no mūsu komandas sportistiem nevarēs piedalīties LČ pirmajā kārtā, tāpēc steidzami meklējam viņam aizvietotāju, galvenais ir gribēt, mācēšana nav tik obligāta, tā kā mači notiks Preiļos, tad izmaksas ir palielas, tārpi un viesnīca sanāks ap 60-65 latiem, no Rīgas varu aizvest, pats braucu piektdien no rīta, viena vieta atradīsies.

05. 01. 2009.
top