< Makšķerēšana Latvijā - Fishing in Latvia
home   contact

| Atpakaļ |

Sākās ziemas mači!!!

Ar patiesu prieku varu visiem paziņot, ka 1. LR Zemledus makšķerēšanas kārta notiks kā plānots 10. un 11.janvārī, Preiļu rajona Eikšu ezerā, visa informācija par noteikumiem, pieteikšanos un dalības maksu būs sporta sadaļā līdz 31.12. vakaram, nenokavējiet pieteiksānās datumus!!!!!!

29. 12. 2008.

| Atpakaļ |

Es ar biju uz ledus!!!!!!!!!!!!

Sestdien abi ar puiku aizbraucām uz Taureni, tur ir daudz labu pirmā ledus ezeru, vēl pa ceļam apzvanīju visus paziņas un noskaidroju kur kurš sēž, piebraucot pie ezera ar izbrīnu ieraudzīju, ka tur stāv tikai viena mašīna, bet viss jau ir loģiski, man tas bija pirmais ledus, bet tauta pa šo ezeru copēja jau vismaz divas nedēļas. Pirmajā piegājienā izurbu 15 āliņģus, visos iemetu pa šķipsniņai motilīša, ledus biezums virs 10 cm, pirmajā āliņģī copīte un pa zobiem, otrajā pieteicās pirmais šīs ziemas āšukiņš, tieši kā uzlikt uz līdaku makšķeres, copes bija katrā āliņģī, neteikšu, ka zivis ēda ar apetīti, bet sīkuļus palasīt varēja, ašuki gan diezgan smalki, reti kurš bija virs 100 gramiem. Bet diena izdevās laba, LEDUS, snieg sniedziņš, kaut kādi knibuļi ķerās, arī līdaku makšķere neklusēja, 5 stundās, kuras copējām man bija 4 līdaku copes, no kurām realizēju 3, divas paturēju, viena 55, otra 50 cm, kopā ar padsmit asarīšiem sanāca labs pirmās copes loms.
Svētdien kopā ar diviem kolēģiem aizbraucām uz Sedas purviem, bļin, tā nourbies sen nebiju, noteikti aiz 150 āliņģiem, izstaigāju visas vietas, kur agrāk ķēru asarus, nekā, nevienas copes, beidzot pa pašu seklumu tomēr 5 asarus izmocīju, bet nu ar tādu atdevi nebiju strādājis pat mačos. Toties kolēģis ap pusdienas laiku atrada 2 zivīgus āļiņģus un no tiem līdz vakaram salasīja pārdesmit kārtīgus pannas asarus un tik pat sīkuļus, mūsu kompānijas trešajam copmanim diena beidzās ar trijiem asarīšiem, pie mašīnām aprunājoties ar večiem līdzīgi rezultāti bija lielajam vairumam, reti kuram bija vairāk par 5-6 asari, toties tie, kuri pāri šiem dīķiem un cauri mežam aizgāja uz otru pusi (kur var piebraukt no pašas SEDAS) tie savilka labāk. Bet nu vienalga labi, ledus arī SEDĀ ir daudz maz stabils, ir vietas, kas ir vaļā, bet tādu ir maz, ja es ar savu pusotru centneri varēju iet visur kur gribēju, tad ir ok, priekšā daudz brīvddienu, kaut kur jau copēsim, diemžēl Rīgas, Kurzemes un Zemgales copmaņiem ja gribēsies uzkāpt uz ledus laikam jau būs jābrauc uz Vidzemi vai Latgali, bet nu tie pārsimts kilometri labā kompānijā ir vērti, lai izjustu ziemu, koki apsniguši, ledus un sardziņš tā smuki noliecās, ehhhhhh veči un meitenes, forši!!!!!

22. 12. 2008.

| Atpakaļ |

Ziemas fīderis

Pabiju četras dienas Maskavā, kopā ar Ribolov Elite puikiem taisījām materiālu par ziemas fīderi, tiesa ziema tur bija vēl siltāka kā pie mums, pat kaut kādas mušas lidinājās, bet nu cope toties superīga, makšķerējām 25 km no MKADa, pie pilsētiņas Čulkovo, tur Maskavas upe neaizsalst pat lielā salā. Uz ziemu tur ūdeni nolaiž par metriem trijiem, bet tik un tā vietā kur copēju dziļums bija ap 7-8 metri, straume spēcīga, lietojām barotavas no 80 līdz 120 gramiem, pamatā ķērās lielas raudas, vidēji ap 300-400 gramiem, bet bija arī tādas pa 600-700 gramiem, pa kādam plicim un pa retam (dienā 3-5) brekši no 1 līdz 2+ kilogrami, barība SENSAS breksis, uz āķa 3-5-8 motiļi, citas ēsmas neņēma vispār. Vidēji dienas loms uz cilvēku bija 17-20 kg zivju, copēju kopā ar Krievijas fīdera guru, veči izrādija savas montāžas, parādīja kā nesimetriskās cilpas sien anglis Bobs Nads, kurš vasarā bija Maskavā uz mačiem un ar paraugdemonstrējumiem.
Katrā gadījumā dikti laba cope sanāca, arī fīdera pieredzi pieaudzēju labi, uzsēdināju večus uz VARIVAS āķiem, kurus arī pats lietoju jau pus sezonu, nāks tuvāk pavasaris, tad varēšu kādu jaunu fīder domu pamest, patreiz jau sāk izskatīties, ka nākam nedēļ var pat pierīgas ūdeņi aizsalt, vajadzēs nodzīt asumu, da vienalga uz kādām zivīm un vienalga kur.
Rītā ir LMSF gada noslēguma pasākums, būs atskaites par šī gada notikumiem, neliels ieskats nākamā gada plānos,' uzvarētāju apbalvošana un gudra parunāšanās.
Brīvdienās vis ticamāk, ka aizbraukšu dienišķos asarīšus paķert, gribās vēl ar pludu nedaudz padarboties.
Tos, kuri kaut kur Latgalē vai Alūksnes pusē uzkāps uz ledus varu apsveikt ar sezonas atklāšanu, process ir foršs, galvenais lai no ledus nokāpj tieši tik pat veču cik uz ledus uzkāpj.

11. 12. 2008.

| Atpakaļ |

Buļļupe

abas brīvdienas nomaisījos pa Buļļupi, lasīju ašukus, sestdien izmērs bija ļoti labs, bet ļoti retas copes, mājās paņēmu tikai 10 ašukus, divi lielākie ap 250 gramiem, mazākie 120 grami (nosvēru intereses pēc), arī pludiņnieki, kuri tur regulāri ķer asarus, diez ko nevilka, bija diezgan stipra straume uz Daugavu.
Savukārt svētdien straume bija lēna un uz Lielupes pusi, pludiņnieks bija tikai viens un process viņam gāja itin raiti, vidējais ašuku izmērs ap 100 gramiem, bija lielāki, bija mazāki, bet standarts tāds, es ar savu soļojošo gruntenīti sākumā copes neredzēju vispār, beigās sāku analizēt, kāpēc ķerās uz pludu, un secināju, ka ašuki negrib ātru kustību, pārgāju uz ļoti lēnu spēli un process aizgāja, vienu brīdi pat ļoti raiti, tiesa bija diezgan daudz sīku ašuku pa starpu, bet vismaz ņēma, laiks gan bija tik riebīgs, visu laiku smidzināja, ka nodzinis pirmo asumu (stundas četras) metu pasākumam mieru.
Veči teica, ka piektdien esot buti noķēruši, tā ka tur visādi brīnumi ir ar vēju sapūsti.
Piektdien braucu uz Maskavu, kur kopā ar Ribolov Elit žurnālistiem taisīšu materiālu par ziemas fīderi, tur Maskavas upē ir posmi, kuri neaizsalst nekad, tur visu ziemu ķerās praktiski visas zivis, mēs tur brekšosim, šorīt paziņa zvanīja, vakar esot divus pusotriniekus un čupu ar biki mazākiem brekšukiem saķēris. Ziemas nav nekur tuvumā, arī Maskavā esot + 6 grādi un neko labāku arī nesola patreiz, tikai mani Omskas paziņas vakar lielījās, ka jau 3 nedēļas sēžot uz ledus, naktīs esot jau -20 grādi, atlika tikai nopūsties, jo nez vai mēs šoziem - 20 vispār redzēsim.

01. 12. 2008.

| Atpakaļ |

brrrrrrrr, bet tik un tā forši

Sestdien ap pusdienas laiku aizmuku no darba un aizbraucu uz Buļļupi palasīt asarīšus, ūdens liels un turpina celties, bet tomēr 16 ašukus uz mājām paņēmu, arī vietējiem kaķiem bišķi tika, lielākais ap gramiem 250, vidēji ap 100 gramiem, kas likās dīvaini, ka lielākie ašuki vienkārši sēdās uz āķa kā zāle, bez sitieniem, bez grabināšanas, mazākir gan kratīja spici kā nākas.
Svētdien , neskatoties uz smuko laiku, izdomāju, ka nevar tomēr veselu dienu laist zudumā un atkal aizbraucu uz Buļļupi, iekārtojos aizvēja krastā, pietam tik veiksmīgi, ka vējš un sniegs man netraucēja, no rīta puses ašuki ņēma, bija daudz tukšu copju, rezultātā uz mājām aizbrauca 11 ašuki, apmēram tik pat palaidu vaļā, izturēju pie upes stundas trīs, bija silti un varēja tikai kaifot par apkārt trakojošo vēju.
Var jau būt, ka nākošās brīvdienas kaut kur Latgales pusē veči jau kāps uz ledus, te ap Rīgu gan laikam nāksies ašukot no krasta.

23. 11. 2008.

| Atpakaļ |

Biju raudot!

Lai arī laiks mūs izgājušajās brīvdienās sevišķi nelutināja, tomēr mājās nosēdēt nevarēju un kopā ar bērniem aizbraucu uz Kolas un Mirtina slepeno raudu vietu, sākumā likās, ka tur nekas vispār nevar notikt, vējš, balti viļņi, sniegs, pilns komplekts, sākumā pat saliku tikai vienu 5 metrīgo bezriņķu makšķeri, uzbaroju ar 3 bumbām un sev par izbrīnu noķēru pirmo raudu. Kamēr riktēju otru makšķeri, tikmēr puika noķēra vēl 2 raudas, iedevu makšķeri meitai un process pa bišķim aizgāja, raudas ķērās gan uz balto gan uz grūbu, pietam vienādā tempā, bet aktīvā cope nebija ilga, zivis kaut kur pazuda, uzbaroju vēl un pēc mirkļa zivis atgriezās, bet nu jau gribēja tikai grūbu, pietam tādu stipri piebriedušu, pamazām straume apstājās un līdz ar to arī cope, jaunieši aizgāja sildīties uz mašīnu, es cītīgi vicināju pātagu, bet rezultāts diez kāds nebija, pieskrien 3 plaukstas pliči un atkal klusums, pamazām straume aizgāja uz jūras pusi, izjaucu vēl nedaudz barību, tomēr aktīva cope neatsākās, pa kādam plicim un raudai bija, bet nu reti. Kad metu mieru, tad izrādījās, ka makšķerējis biju vien 3 stundas, tīkliņā bija virs 3 kg zivju, ja neskaita vienu plicīti, tad mazākās zivis bija ap gramiem 120-150, lielākās raudas ap 300 gramiem, ņemot vērā laika apstākļus un to, ka visa cope notika ar 5 metrīgu bezriņķu makšķeri biju apmierināts līdz ausīm. Ja neuzsals, tad noteikti mēģināšu vēlreiz, tikai nu jau ar nedaudz garāku makšķeri, tāda sajūta, ka kaut kur tuvumā jābūt kantei, zem kuras zivis uzturās vairāk un uz pašu krastu izskrien tikai epizodiski.

20. 11. 2008.

| Atpakaļ |

atkal ašuki

abas brīvdienas veltīju ašukiem, pietam vienā un tajā pašā vietā, sestdien bijām tur trijatā, pirmspudienā copes bija praktiski katrā otrajā metienā, ašuki ņēma badīgi, es pat nomainīju āķi uz plastmasas mormišku, rezultātā copju palika it kā mazāk, bet praktiski visas zivis varēja saukt par mazajiem pannas ašukiem. Ap pusdienas laiku cope krasi pasliktinājās, galvenais, ka pazuda visi tukšie uzsitieni, pārgāju atpakaļ uz 14. numura āķi uz 0.14mm pavadas un pa kādam ašukam vēl dabūju, varēja just, ka'zivis uznāk tādiem viļņiem, te 3 metieni pēc kārtas ar zivi, te atkal minūtes 15-20 tukšums, rezultātā uz mājām paņēmu virs 30 ašuku galvām, lielākais ap 250 gramiem, vidējais izmērs ap 100 gr, sīki, bet process pietiekami interesants, lai neapniktu.
Svētdien cope izteikti sliktāka un ašuki mazāki, pārsvarā ņēma ļoti tālā distancē, nu metrus 60 no krasta točna, rezultātā mājās aizbrauca vien 13 ašuki, vēl tik pat izbaroju vietējiem kaķiem, veču pie Buļļupes daudz, bet pārsvarā ķer raudiņas.
Garajās brīvdienās mēģināšu ašukot kaut kur Lielupē, ašuku vietas gan sevišķi nezinu, bet gan jau kaut ko atradīšu, gribās uz Salacu, bet tur vairs neesot licenšu, tā ka sevišķi liela izvēle nav, ja nepūtīs pārāk stipri jābrauc būs butēs vienu dienu, puika prasās, dikti iepatikās viņam tos lielos svina klučus ūdenī mest.

10. 11. 2008.

| Atpakaļ |

Ašuki

Sestdien ap pusdienas laiku aizbraucu uz Buļļupi pie paša tilta, pagāju nedaudz sāņus un ar soļojošo gruntenīti sāku lasīt asarīšus, teikšu godīgi, iegāju baigā azartā, jo copes bija praktiski katrā metienā, tiesa puse ašuku bija pavisam maziņi, bet daļa bija arī jau gandrīz ēdami, copēju 3 stundas, uz mājām paņēmu pāris desmitus ašuku ap un virs 100 gramiem, bija baigi garšīgi.
Ar šādu paņēmienu jau pagājušā gada rudenī , pirms sala, veiksmīgi kacināju ašukus tur pat pa Buļļupi un Lielupi, interesants pasākums, lietoju mikro džiga kātiņu (2,7m), 0.12mm pītā (dzeltenā Elite braid), uz auklas uzvēru karabīnīti ar griezuli, bet auklas galā nelielu griezulīti, pie karabīnītes piekabinu garenu svinu ar griezuli, šoreiz tas bija 20 grami, pie giezulīša ,auklas galā, sienu 0.14mm pavadiņu ar sarkanu 10 numura āķi (COBRA), pavadiņas garums ne mazāk par 50 cm. Uz āķa šoreiz liku motiļus, jo nu jau tie ir veikalos dabūjami, var likt arī vidējas vai smalkas slieciņas, pats process notiek tā, ka iemet maksimāli tālu, svins nogrimst, tikmēr nostiepju auklu un ar kātu sāku lēnām spēlēt, tas ir pavelku cm 20-50, sekundes divu pauze un atkal tāds pats solis, copes ir labi redzamas, ašuki sēžās uz āķa ļoti labi. Man bija vēl palikuši koši krāsoti gaļinieki, pa vienam kabināju arī tos, lai strādā kā košs pievilinātājas un kā motiļu amortizators, likās, ka tas palīdzēja, nākošreiz mēģināšu litk nelielu spoguļāķīti. Tā nav revolūcija copē, bet ja gribās paķerstīt ašukus (noķēru arī 2 kriminālās vimbiņas), tad tas ir visnotaļ labs paņēmiens kā to darīt.

03. 11. 2008.

| Atpakaļ |

Baltkrievija un dzīve vispār

Naktī uz pirmdienu atgriezos no Baltkrievijas, kur notika nu jau tradicionālais V.Serova (labs copmanis un foršs vecis bija) piemiņas turnīrs, šajā turnīrā piedalās ierobežots skaits (ap 40) uzaicināto dalībnieku no tuvējām valstīm, šogad piedalījās Ukraiņi, Lietuvieši, Krievi, es un Baltkrievi, šoreiz es startēju Krievijas komandā. Cope notiek palielā ūdenskrātuvē, uz ļoti slīpa betona, tik slīpa, ka daudzi pat sējā kastes garā striķī, lai neiebrauktu ūdenī, pamatā ķērās raudiņas un asarīši, bet kādam kaut kur tika arī pa brekšukam vai mazam dūcītim, kuri intensīvi baidīja raudiņas. Pirmajā sacensību dienā es divas ar pusi stundas jutos itin labi, zivtiņas pa bišķim ķērās, jutu, ka rezultāts man ir labs, bet pus stundu līdz beigām cope vienkārši pārtrūka, darīju visu iespējamo, baroju gan ar cietām gan mīkstām bumbām, spēlēju ar ēsmu, bet nekas nelīdzēja, kad 5 minūtēs pirms finiša man beidzot bija copīte, bet paliku bez āķa, sapratu, ka tas bija mazais dūcītis, kurš aizdzenāja manas raudiņas. Kamēr cīnījos ar savu necopi, tikmēr kaimiņi paspēja noķert pa 10-15 raudiņām, tādējādi panākot un par 100-150 gramiem apejot mani, rezultātā paliku tikai 5., kā vēlāk izrādījās, tad manam komandas biedram Jurijam Raduginam bija gājis ļoti līdzīgi, līdaka pat nekaunīgi dzenāja zivis viņam deguna priekšā, rezultātā Jura palika 6., kas viņam, vienam no Krievijas spēcīgākajiem sportistiem, bija īsta traģēdija, pēc pirmās dienas komandām ieņēmām 2. vietu, atpaliekot no 1. vietas par veseliem 7 punktiem, tā bija pilnā mērā izgāšanās.
Otrā dienā man cope aizgāja no pirmās minūtes, redzēju, ka arī ukrainis, kurš sēdēja 4 sektorus tālāk, labi velk, intensīvi nostrādāju visas trīs stundas, tiesa zivis šoreiz bija sīkākas, daudz asarīšu, kuri zaudēja raudiņām svarā, jutu, ka zivju skaita ziņā esmu ukrainim priekšā, bet kā ar svaru uz aci pateikt nevarēja, jo viņam raudu bija vairāk, svari visu parādīja, man 3620 grami, ukrainim 3670 grami, bļ...., viena maza raudiņa...., bet nu neko, tas ir sports. Maniem komandas biedriem bija gājis līdzīgi, kopā pa 4 savācām 6 punktus (pirmā dienā 15), bet diemžēl tā arī palikām 2. vietā, zaudējot vietējai komandai 1,5 punktus, ehhhhhhhhhh, bet patiesībā jau škrobes nav, jo šis un līdzīgi turnīri ir draugu tikšanās, protams ir sports, bet ne tāds , kā lielajās sacensībās, kur iegūst titulus vai vietas izlasēs, šeit viss ir baigi forši.
Pati Baltkrievija man ļoti patīk, viss ir sakopts, pat tālos laukos masveidā ceļ mājas, 2gadu laikā , kopš manas iepriekšējās vizītes, ir notikušas daudzas pozitīvas izmaiņas, praktiski pilnībā nomainījies autoparks, veco žiguļu un moskviču praktiski vairs nav, cilvēki labvēlīgi un...., nu patika man tur, sevišķi cenas viesnīcā, kur dzīvojām, 3 istabu lukss(tiesa baltkrievijas izpratnē) maksāja 50 dolārus diennaktī..........
Nu un kas notiekās pie mums, cik saprotu, tad manā mīļajā Gaujā ūdens ceļās, būs jāsāk Salacgrīvas kolhoza cope, zinu, ka vietā, kur iefilmējām brekšu copi, tagad veču ir stipri padaudz, tur paldies jāsaka manam draugam Oltem, visiem izstāstīja, kur brekši dzīvo, tiesa brekšu gan tur vairs nav, bet tas nu tā, ko ķerat patreiz????????????????

29. 10. 2008.

| Atpakaļ |

Sabiedriskie inspektori

Tiem, kuri pie manis pieteicās uz Sabiedrisko inspektoru kursiem varu izstāstīt, ka kursi notiks 13. un 14. novembrī SALMO mājā Daugavgrīvas ielā 31a, Rīgā, sāksim 9.00, cikos beigsim, tad jau manīs, bet nu pilna diena jārēķina.
Ir vēl 1-2 brīvas vietas uz kursiem, tie tiek rīkoti kopā ar biedrību MĒS ZIVĪM , vienu gan gribu teikt, ka pirms pieteikties vajag padomāt, jo ja vēl iekšēji šaubaties par to vai tiešām gribat iesaistīties zivju un dabas aizardzībā, vai esat gatavi reizi pa reizei nostāties pret maliķiem, riskējot ar to, ka var tikt durtas jūsu mašīans riepas un gadīties citas ne sevišķi patīkamas lietas, ja esat gatavi, tad rakstiet man uz e-pastu : normunds@salmo.lv, sūtiet personas kodu, telefonu un e-pastu.

Pats rīt aizbraucu uz Baltkrieviju, uz šosezon pēdējām sacensībām, piedalīsies Ukrainas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas komandas, es šoreiz pārstāvēšu Maskavas klubu MOIR, atgriežos pirmdien, tad arī īsa atskaitīte

21. 10. 2008.

| Atpakaļ |

Gauja!!!!!!!!!!!!!!!

Sestdien kaut kāds nemiers iekšā dīdīja, sen tāds pirms copes nebija bijis, pie upes piebraucu ap 10, iemaisīju SALMO breksi (3kg) un SALMO raudu(2kg), pieliku klāt gramus 200 motiļa , iemetu sākumam 3 bumbas, 20 minūtes unanēju, iemetu vēl trīs bumbas un pkaut kādā 10 laidienā metrus 20 zem barības bija pirmā copīte, tāda vārga vārga, protams, ka garām, bet nu vismaz paŗādījās azarts vismaz grunduli noķert, kas likās dīvaini, ka 2 metru dziļumā nebija nevienas sīkzivs, kuru tur parasti ir ļoti daudz. pludināju pludināju līdz beidzot pieteicās pirmais brekšuks nedaudz virs puskilo, uzreiz uzbaroju ar vēl 3 bumbiņām un pēc dažām minūtēm atkal brekšuks, jau ap kilogramu, tad divas tukšas copes, vienreiz pat iedevu pa zobiem tā kārtīgi, loģiski, ka uz minūtēm 20 iestājās klusums, uzbaroju atkal ar 3 bumbiņām, bet nekā. Tā kā biju jau sajutis "brekša smaku", tad iebēru barībā 2 kastītes baltos, iegriezu 2 bundžas slieku un atkal iemetu 3 bumbas, pagāja minūtes 5 un paņēma brekšuks jau virs pusotra kilograma, nākošais iemetiens, pluds prakstiski uzreiz sāka driblēt(copēju ar Gaujas velkonīti) es kā piecirtu......., tā uzreiz nožēloju, ka to darīju tik stipri, aizmirsu, ka man ir 0.12 pavadiņa, lielam, smukam ābramam iedevu pa zobiem tā ka pavada neizturēja. Uzreiz iemetu vēl 3 bumbiņas, uzsēju jau 0.14mm pavadu, piesēju 14. numura vietā 12. numura Japāņu VARIVAS āķi, uzliku 5 motiļus un jau pirmajā metienā pieteicās brekšusk ap 800 gramiem, nākošais metiens un atkal tāds pats brekšuks, noliku makšķeri, aizpīpēju un zvanīju Oltem, ir tēma. Kamēr operators brauca es paspēju noķert padsmi brekšukus, lielākais nedaudz zem 2 kg, nocirtu vēl vienu āķi, vienkārši aizgāju baigā azartā, brekšuki bija nostājušies tieši uz barības, cope sākās uzreiz pēc ēsmas nogrimšanas, ņēma uzmanīgi, brekšuks vispirms izgaršoja kumosu un tikai tad pieteicās, bija ļoti daudz tukšu copju.
Rezultātā, kad ap 15 metu mieru (brekši turpināja ņemt, bet man apnika)tīkliņā peldējās ap 30 brekšukiem, pamatā tie bija 600-800 grami, bet kādi 3-4 bija aiz kilograma, kaifs!!!!!!!!!!!, oktobra vidū tā no sirds paķert brekšukus man vēl nebija sanācis, šoreiz izdevās viņus pievilkt un ar barības un tārpu palīdzību sakacināt viņu apetīti.
Copēju izejā no bedres, sākumā breksis stāvēja sēklī ap 1,5 metru dziļumā, baroju es aptuveni 2,5 metros, straume barību un tārpus lēnām skaloja uz sākli, sākumā copes bija tālu sēklī, bet pamazām brekšu bars sakoncentrējās un lēnām nākot uznāca uz barības, kad iedevu kādam surķim pa zobiem, tad viņi atkal pabēga uz sēkli un nedaudz izklīda, bet pēc uzbarošanas atkal savācās barā un lēnām pa barības taku sanāca uz galdu.
Diemžēl pāris nedēļas netikšu uz Gauju, bet zinu, ka brekšuks tur ir, ja vien nesāksies lietavas, tad gan jau novembra sākumā arī pie kāda tikšu.

13. 10. 2008.

| Atpakaļ |

Maskava un Valle

pāris dienas biju Maskavā, ikgadējā ziemas izstādē Ribalka I Ohota na Rusii, kad apdarīju darāmos darbus, tad nedaudz paklīdu pa izstādi, tā kā šī bija ziemas izstāde, tad neizstādījās liela daļā firmu, kuru pamatsortiments ir vasaras prece, gribēju atrast ko interesantu SALMO veikaliem, nu kaut ko tiešām Krievijā ražotu un copmaņiem vajadzīgu, teikšu godīgi, neatradu, jo ar daudzām firmām mēs jau strādājam, bet jauni , oriģināli ražotāji klāt nenāk, katrā ziņā tādu nelielu foto atskaiti par izstādi redzēsiet novembra CL.
Svētdien tāds pusdzīvs, kaut kāds vīrusveidīgs draņķis manī ir ieviesies, aizbraucu uz Valli, kur Maver firma rīkoja nelielu komercturnīru, precīzāk turnīrs bija ieplānots kā liels, bet salīdzinoši mazās atsaucības dēļ sanāca neliels, tomēr sastāva ziņā ļoti spēcīgs, organizatoriski viss bija ok, bija tējas, kafijas, silti pīrāgi, oriģināla izloze u.t.t.. Izloze mani ielika sektorā turpat pie mājiņām, kā izteicās tie, kas tur bija sēdējuši sestdien treniņā, tad pa visu dienu divas karpiņas uz visu krastu esot bijušas, neteikšu, ka tas viesa milzīgu optimismu, tāpēc jaucu divas barības, vienu raudām, vienu karpām. Tā kā šo sacensību nolikumā bija noteikts, ka drīkst izmantot tikai makšķeres ar spoli, tātad tālmešanas kātus, tad jau gatavojot barības bija jāparedz, ka konsistencei jābūt tādai, lai barību var labi iešaut ar kaķeni, raudām iemaisīju vienu SENSAS GROS GARDONS un 2 SALMO raudas, karpām 3 SENSAS CARP NOIR un 2 SALMO KARPA. Raudām iebaroju tuvu distanci, metrus 20 no krasta, karpām uzreiz sašāvu iekšā pusi barības metrus 40-45 no krasta, Netālu sēdošais Guntis(Kārkliņš) uzreiz sāka ķert raudiņas, pietam viņam aizgāja labs temps, man savukārt uz barības nostājās kaut kādi mikroskopiski balti maiļveidīgi radījumi un traucēja copēt, visbeidzot saīsināju pavadiņu līdz 5 cm un tikai tad daudz maz raudiņu cope aizgāja, kamēr mocījos ar savām raudiņām, tikmēr caur tiesnešiem atnāca ziņa, ka Laila jau esot tikusi pie 2 karpiņām un ka vispār pa pretējo krastu praktiski visiem ir karpiņu copes, tas nozīmēja tikai to, ka raudiņas situāciju neglābs, tāpēc samainīju makšķeres un pārgāju uz tālo distanci. Pasākums sāka līdzināties tautas dziesmai, stundu sēžu domādams..., tikai bez copes nosēdēju pāris stundas, ik pēc minūtēm 5 pārmetu makšķeri, variēju ar ēsmām un uz katru metienu diezgan precīzi iešāvu pa 4-5 nelielām barības bumbiņām, papildinātām ar mazajiem mušu kāpuriem-pinkām, līdz beidzot man pieteicās viena mazkarpiņa, tiesa blakus sēdošais konkurents tieši tajā pašā minūtē arī izvilka savu pirmo karpiņu, tukšā sēdēšāna turpinājās , bet no pretējā krasta tik nāca informācija, ka tam jau 4, citam aš 5 karpiņas, man atlika tikai sēdēt un šaut barību, ko arī darīju. Karpu barībai piejaucu neizmesto raudu barību, kuru biju papildinājis ar kārtīgu šķipsnu motiļu, piebēru tam visam klāt visus atlikušos tārpus, atstājot pa nelielai šķipsniņai āķim un turpināju šaut, vienā brīdī, kad uz āķa biju uzlicis 10 baltos un 10 motiļus man pieteicās nākošā zivīte, tikko iemetu makšķeri un precīzi uzšāvu 3 bumbiņas metra rādiusā ap pludiņu, tā atkal pluds nedaudz iegrima, neizturēju un piecirtu un nākošā karpiņa atkal bija mana, 15 minūtēs noķēru 3 karpiņas, tad 10 minūšu pauze un atkal viena, pāris metieni un 7-10 "tārpainas bumbiņas" un atkal zivs. Man karpiņas ķērās maziņas, tāpēc sevišķi neiespringu uz rezultātu, bet gan kaifoju no tā, ka man izdevās viņas pierunāt uz copi, kad biju noķēris 5 karpiņas, tad uz manu iebaroto vietu atpeldēja bariņš mazo nirējpīļu vai kaut kādu līdzīgu kretīnisku rtadījumu, kuri no starta bija maisījušies pa priekšu Guntim un Ivo, šitiem mazi radījumi ātri saprata, ka uz grunts ir daudz labas barības ar tārpiem un nekaunīgi sāka nirt un ēst manu barību, protams, ka karpiņas pazuda momentāli, es aiz dusmām sāku šaut ar kaķeni pa tiem mazajiem kretīneļiem, pēc pāris ļoti bīstabiem trāpījumiem putni tomēr papeldēja nedaudz sānis un vismaz beidza nirt. Kamēr trenējos šaušanā ar barību pa putniem bija pagājis labs laiciņš, līdz maču beigām palikušais vairs tikai minūtes 35, kad atkal bija cope un karpiņa, acīm redzot barība bija savu izdarījusi perfekti, karpiņas stāvēja un rija, lieki piebilst, ka atlikušajā laikā paspēju izvilkt vēl 4 karpiņas un ar 10 zivīm kopsvarā 12,8 kilogrami ieņēmu pirmo vietu.
Forši, nu patīk man tā barības šaušana un cope lielā distancē

06. 10. 2008.

| Atpakaļ |

Sabiedriskie inspektori

Ja kas, tad novembra sākumā būs iespēja iegūt sabiedriskā inspektora apliecību, tie būs 2 dienu kursi, kurus organizā biedrība MĒS ZIVĪM, protams, tas nav tas pats stingrākais papīrs, bet vismaz ir, sarunājām, ka es savākšu 15 cilvēku grupu, kuri grib iegūt šo statusu un kuri labprāt reizēm piedalītos inspektoru reidos, kuri vērsti tieši uz maluzveinieku, tajā skaitā arī liekulīgu inspektoru, policistu un citu ierēdņu ķeršanu nozieguma vietā, katrā gadījumā, ja esat no tiem, kuri ieraugot tīklus, ce'mmerētājus un elektriķus nevarat nostāvēt malā un vienkērši noskatīties, tad ir iespēja iegūt oficiālu inspektora palīga statusu, kursi ir bezmaksas.
Pats noteikti iešu uz šiem kursiem, neteikšu, ka man ir milzīgi daudz laika piedalīties reidos, bet vēlme to darīt man ir, tāds ir dvēseliskais stāvoklis, neesmu ideālists, maliķi bija un būs, tikai agrāk viņi slapstījās pa nakts melnumu un baidījās, patreiz viss notiekās pa dienu, bez mazākām baiklēm no soda, abet ja tā padomā, tad viņi taču apzog mūs .......

29. 09. 2008.

| Atpakaļ |

palēnām, pamazām .......

Nu re, ši gada pludiņmakšķerēšanas sporta sezona ir beigusies, kā nu kuram ir gājis varat redzēt sporta sadaļas protokolos, pats ar savu startu esmu apmierināts, man programma minimums bija iekļūt izlasē, kas arī ir izdarīts, arī pēdējās tūres starts mani apmierina, žel protams, ka komanda nokrita uz 2. vietu, bet nu tādu kritienu un nesalozēšanos kā mums trāpījās 1. tūrē vēl nebijām piedzīvojuši, bet nu kā ir tā ir, var būt ka tas pat ir labi, būs iemesls saņemties nākošajā sezonā.
Šonedēļ divas dienas copēju kopā ar Krievijas žurnāla Ribolov Elit, kur es regulāri publicējos, puikiem, taisījām materiālu par rudens copi upēs, Daugava pie Kokneses nebija sevišķi vēlīga, breksis tā arī nepienāca, lai gan pirms nedēļas Lideru Pēteris tur bija labi viņus pavilcic, toties Gauja bija nedaudz vēlīgāka, bija smukas raudas, pliči un pāris vimbas, rezultātā materiāls sanāca tīri sakarīgs. Nepatīkams fakts gan bija tas, ka atgriežoties pie mašīnas uz stikla atradu smuki iepakotu dzeltenu papīrīti, kādam no Carnikavas pašvaldības policistiem bija licies, ka mašīna stāv ne tajā vietā un ne tajā pozā, lai gan stāvēju uz veca ceļa ar visiem ratiem, motivējums sodam skan - a\m neatrodās uz brauktuves malas, nu ........., nav man ne vēlmes ne laika kasīties, bet nākošā reizā atstāšu mašīnu tieši uz brauktuves, pat ja ar divi rati iebraukšu zālē, man garām neviens netiks.
Rīt ir mušotāju pasākums Siguldā, pats gan tur būšu tikai līdz pusdienai, bet vispār pasākums ir interesants, sevišķi, ja nekad šads kāts nav rokās turēts, tad tur ir iespēja visu izmēģināt, būs paraugdemonstrējumi, būs konkursi un protams mači.
Svētdien gan braukšu ķert savus mīļos jeļčikus, patreiz gan nezinu vēl kur, bet braukšu noteikti, viņi uz rudeni ir tādi izcili spēcīgi palikuši, arī garšīgi, ja vēl laika vērotāji būs kļūdījušies ar savām prognozēm, tad var sanākt laba copes diena.
Starp citu SALMO veikalos no šodienas visām SENSAS barībām un atraktoriem ir 30% atlaide.

26. 09. 2008.

| Atpakaļ |

Gauja

Abas brīvdienas pavadīju Gaujā, vienu dienu pie Ādažiem, kur uz fīderi ķēru pličus, otru dienu Valmierā ķēru baltos sapalus vārdā jeļčiki.
Sestdien no pusdienas copējām Gaujā pie Ādažiem, pirms kāda laika kolēģis bija tur labi brekšojis, bet ūdenim strauji krītoties brekši bija kaut kur aizmigrējuši, toties palika pliči, smuki un ļoti daudz, īesākumā ķēru uz slieku, cerībā uz brekšukiem, bet divu stundu laikā noķēru tikai vienu finierīti ap 700 gramiem, vēlāk copes uz slieku pieklusa, pamēģināju baltos un copes atjaunojās, tā arī sēdējām un vilkām pličus, vidējais zivs svars ap 150-170 gramiem, lielākie pliči virs 300 gramiem, rezultātā pilns 17 litru spainis, tas ir ap 12 kg zivju, lielākos atlasīju kolēģim, pārējos palaidu vaļā, cope bija ļoti interesanta un, pats galvenais, patstāvīga, ne tā kā Daugavā, kad ir ir un tad stundu nav nekā, šeit ja minūtes 3 nav copes, tad jāizvelk un jāapskatās vai nav kaut kas sapinies, barībā ieliku 1 SENSAS BREMES, 2 SALMO BREKSIS, 1 SALMO RAUDA, barība strādāja ļoti labi. Upē nāk iekšā daudz taimiņu, smuki lēkā.
Svētdien aizbraucu uz Valmieru, nu ļoti sagribējās paķert savus mīļos jeļčikus, ūdens vēl ir liels, bet ļoti strauji krītās, zivis no bedres izejas bija izgājušas pilnīgā sēklī, es šo faktu nezinot, nostājos bedres izejā, dziļums ap 3,5 metri un pakāpeniski iziet uz sēkli, zivis uz barību atsaucās labi, bet tomēr stāvēja stipri zemāk, kādu 2 metru dziļumā, kādas stundas paķēru normāli, bet pēc tam metrus 20 zem manis nostājās veči un sāka barot ar mīkstu barību, var teikt, ka normāla cope man ar to arī izbeidzās, zivis aizgāja līdz veču barības duļķim un pie manis pieskrēja tā tīri epizodiski, bet tik un tā es kaifoju, jo Gauja man ļoti patīk, kilogramus 5 zivju salasīju, pārdesmit lielākos jeļčikus paņēmu uz mājām, pērējos palaidu vaļā, lai ķerās arī nākošreiz, zinu, ka noteikti braukšu vēl, laikam jau katram ir savs mīļākais ūdens, man tāds ir Gauja.
Nākošajās brīvdienās jābrauc patrenēties uz Lucavsalu, tur pēc nedēļas notiks LČ 3. fīnāltūre, to vienu dienu, bet otru dienu noteikti, ka atkal uz Gauju, jā starpcitu, ja te ienāk kāds zinošs cilvēks, no kura laika un cik tālu Gajas grīvā ir liegums, neesmu tur nekad bijis, gribās pamēģināt, bet negribās kļūt par brakaru.

08. 09. 2008.

| Atpakaļ |

brrrrrrrrrr

Bija jau aizmirsies ka mēdz būt arī vēsi rīti, brrrr, vakar kolēģis pat ledu jau esot kasījis no mašīnas stikliem, tā ka pavisma droši varu apsveikt ar rudens iestāšanos, vakar ar šausmām konstatēju, ka neesmu internetu ieslēdzis 5 dienas, baigi daudz darba, visi nākošā gada pasūtījumi veikaliem jāuztaisa, tā ka vakarā acis sāp no tā kretīna kompja, copēt biju tikai svētdien, biju Gaujā netālu no Ādažiem, pats sēdēju ar fīderi, puika ar parasto gruntenīti, meitene ar 5 metru pludiņmakšķeri, pirmais secinājums, Gaujā zivju ir ļoti daudz, man pamatā ķērās 100-300 gramīgi pliči, pa kādai raudai un viens ap\zem kilo brekšuks, copes katrā metienā, laiks bija forš, tāpēc atpūta sanāca baigi labā, abi mani piekrastes makšķernieki saķēra milzumu dažādu zivuku, tajā skaitā arī padsmit 'mazā pannas izmēra asarīšus, meitenei bija viena super cope, neizturēja 0.14mm pavada, vai nu sapals, vai kāds cits zvērs, bet skats no malas bija labs, makšķerītei spice ūdenī, kāts aššš krakšķ no slodzes, palīgā negāju, lai cilvēks pats mācās tikt ar zivi galā, rezultātā trīcošas rokas un vesels lērums stāstu, kā bija.......
Pa dienu redzēju izlecam 5-6 garenas , baltas zivis, katru ap 1,5-2,5 kg svarā, nāca no ūdens ārā smukā svecītē, man jau gribās teikt, ka tie bija taimiņi, vismaz 3-4 no izlekušajām zivīm noteikti, arī copmaņu pie upes bija padaudz, kurš ar pludu, kurš ar grunteni, kurš ar spiningu, pa nedēļu esot labi brekši bijuši, bet kā ūdens sāka celties, arī svētdien ūdens turpināja celties, tā breksis palicis esot kaprīzāks.
Man ir viens jautājums par brekšu vietām uz septembra beigām, man brauc Ribolov Elite žurnālisti, gribam uztaisīt materiālu par brekšu copi vēlā rudenī, gan pluds, gan fīderis, viena iespēja ir daļu materiāla uztaisīt Varkalī, bet tur pamatā būs tikai fīderis, gribētios kaut ko arī ar pludiņu padarīt, viena iespēja ir Venta, arī dažas Gaujas bedres, bet ja lietus turpinās līt, tad šīs upes būs lielas un duļķainas.
Tuvāk nedēļas beigām turam īkšūs par mūsējiem, kuri piedalās pludiņmakšķerēšanas Pasaules čempionātā Itālijā, tuvojās arī Latvijas čempionāta 3., pēdējā kārta, patreiz rezultāti ir ļoti blīvi un pēdējā tūre var nest visādus brīnumus.
Pats šajās brīvdienās laikma copēšu abas dienas, vienu dienu ziedošu savai mīļajai Gaujai, otru vēl nezinu kam, bet copēšu noteikti.

02. 09. 2008.

| Atpakaļ |

rādās, ka būs lietus

šajās brīvdienās biju Lietuvā, mani nolīga viens mānekļu ražotājs, lai palīdzu uztaisīt smuku filmu par ziemas bļitkām, būs spēle no sāna un no augšas, apstāstīšu par katru formu un izmēriem, var būt , ka kaut kas arī sanāks, bet ne par to ir šis stāsts, redzēju kā vecis izbrauc no ezera un viņam kulē bija 4,5-5 kg breksis, johaidiiii, es aiz sajūsmas nezināju kur likties, vēl onkam bija pāris līņi ap pusotru kg, viņš tur sēžot jau no pavasara, sēž visu laiku vienā vietā, uz copi iet katru dienu, kā uz darbu, copē ar gumijas grunteni, šogad jau esot ap 10 brekši virs 4 kg, man roki kāji trīcēja skatoties, bet izņemot vieglo asaru spiningu nekā cita nebija līdzi, jo galu galā braucu taču strādāt.
Vispār augusts sanāk kaut kāds baigi saraustītais, darba daudz un tā īsti pacopēt sanāk tikai mačos, arī šonedēļ , ceturdien no rīta braucu uz Maskavu, uz MASKAVAS kausa izcīņas mačiem, briest labi mači, ap 120 dalībnieki , būs ukraiņi, baltkrievi visi vadošie krievi, iespējams arī poļi, tā ka cope būs interesanta.
Cik saprotu no interneta un saviem paziņām, tad nekas īpašs nenotiek arī pie mums, izņemot brekšus un asarus protams, paziņas velk brekšus Varkaļa kolhozā, ja atkož brekšu uzvedību, tad ir labi un daudz, daļa aktīvo copmaņu taisās uz Latgales čempionātu Rēzeknes upē, tur arī treniņu rezultāti liecina par to, ka brekši būs, būs arī "vilcieni", kuri paņems un vienkārši aizies kur grib, ar sporta rīkiem neapstādināmas zivis, bet pamatā jau rauda un plicis.
Ceru, ka pašas augusta beigas un septembra sākumu varēšu biki pacopēt tikai savam priekam (cerība muļķu mierinājums), gribu apēst smuku breksi, starp citu, kā ir ar Valgumu, man te stāsta briesmu stāstus, ka pat no krasta varot "atvērt" ļoti smukus brekšus, kāda jums ir pieredze?

18. 08. 2008.

| Atpakaļ |

eku šeku augusts klāt gan........

beidzot esmu ticis pie darba kompja un komja vispēr, patiesībā jau baigi forši bez tā kompja ir, tikai vēstules gan bija iekrājušās tā pamatīgi
Gatavojamies jauna(uz doto mirkli lielākā) SALMO veikala atvēršanai, bet tā kā līdz atvēršanai vēl ir kāds laiks, tad patreiz pat to daudz nerunāšu.
Pats šajās brīvdienās copēju Daugavā pie Doles un Mazajā Baltezerā, Daugava man iedeva pamatīgu kurvīti, nosēdēju sestdien turpat vai trīs stundas un tā arī copi nesagaidīju, pērbraucām uz Bukultu kanālu un pāris stundas pavilkām pličus un raudiņas, kuru tur ir nenormāli daudz, pat neskatoties uz lielo laivu un kuteru satiksmi.
Svētdien no pusdienas iebraucām Baltezerā ,paņēmu no Simsona jaunās bāzes laiviņu un turpat gar bāzes krastu arī visu dienu nocopējām, biju saklausījies dažādus stāstus par brekšiem, vai nu straujā laika maiņa vai kas cits bija vainīgs, bet tādu labu breksi neredzēju, toties pliči, raudas, līdz puskilo finierīši un asarīši bija ļoooooti daudz. Izmēģinājām copi dažādos dziļumos, vislabāk strādāja 3,5-4 metru dziļums, tur zivju bija daudz un arī vidējais izmērs bija tāds "plaukstiskāks", mainīju ēsmas , dziļumus un pludu svarus, bet rupjāku zivi tā arī neieraudzīju, tiesa arī ezers bija kluss, nekur nekas nedzenājās, mailes mierīgi sauļojās pa zālēm, katrā gadījumā secināju, ka Mazais Baltezers priekš tādas asuma nodzīšanas pus dienas vai dažu stundu copes ir ļoti laba vieta, te es domāju balto zivju copi, nekur nav jābrauc, kolhoza nav, zivju daudz.
Paziņas te labi, pat pārāk labi, ir paķēruši zandartus Lielupē, uz laivu pa nakti bijis esot vairāk par 100 copēm, toties nākošajā naktī tikai viena cope, arī brekši jau esot savās vasaras stāvvietās, vienīgais jautājums kur lai ņem tik daudz laika, starp citu var būt ka kāds var ieteikt kādu vietu Lielupē kur var nolaist laivu no piekabes un kur var droši (pa naudu protams) laivu atstāt uz 1-2 naktīm

04. 08. 2008.

| Atpakaļ |

ir patīkami

Vakar vakarā manam mīļotajam auto sāka mirgot visādas lampiņas, ieskatījos gudrajā rokas grāmatā un konstatēju, ka bez servisa neiztikšu, šorīt aizbraucu uz TC Motors, saku tā un tā veči, rīt no rīta jāizbrauc uz Somiju, bet auto ir saslimis, cepuri nost puiku priekšā, ātri sadabūja man maiņas auto, ar ko uz darbu aizbraukt un līdz pēcpusdienai sagādās auto ar ko uz Somiju braukt.
Divu gadu laikā , kopš esmu šīs firmas klients, man šis ir otrais gadījums, kad nākās griezties neparedzētā gadījumā, pirmo reizi es pats sasaldēju signalizācijas čipu, toreiz man maiņas auto atrada pat 1 naktī, super.
Šī nav reklāma, vienkārši dalos pozitīvās emocijās, arī ar Impro puikiem sarunāju, ka varu kaut naktī zvanīt un nomainīt mašīnas numuru biļešu rezervācijā, viņi apsolīja sazvanīt kuģu kompāniju un visu nokārtot, prieks strādāt ar savu nozaru profesionāļiem, arī jums pozitīvas emocijas vēlot atvados līdz pirmdienai, kad vakarpusē došu atskaiti par Baltijas čempionāta rezultātiem

23. 07. 2008.

| Atpakaļ |

mjaaaaaaa.........

Kā jau ieplānots sestdien pēc pusdienas devāmies kaut kur pie Daugavas, doma bija laba, atradīsim vietiņu kur uzcelt telti, pacopēšu vakara cēlienu, pa nakti mēģināšu kādu plēsīgo uz maili izsēdēt, no rīta atkal brekšuku paķert, bet........, nobraukājām trīs stundas gar Daugavu brīvas vietas meklējumos, sāku ar Koknesi un tad uz Rīgas pusi, visur priekšā mašīnas , teltis un pat veselas nometnes, mjaaaaaaaa, nevarēju pat iedomāties, ka tik daudz tautas brauc pie dabas.
Beidzot atradām vietiņu,pretī Klidziņai aptuveni, kur varēja uzcelt telti, cilvēki bija, bet copes vieta bija, iebridu un izraustīju visas zāles, lai varu pacopēt, tad ierīkojām nometni un sāku copēt, precīzāk gaidīt copi, stundu nosēdēju ik pa piecām septiņām minūtēm pārmetot fīderi, copju nebija kā sugas, upe mierīga, neviena zivs nekur pat neuzspēlēja, noskaitos un gāju gaļu cept, tiesa visu laiku vēroju kāta spicīti, kad tā beidzot sakustējās, tad sekundes laikā biju pie kāta, sagaidīju otro kustību un piecirtu, bļinnnnn, plicis, plaukstas lielumā, iemetu atkal un atkal tukšums, pēc minūtēm 40 kāts atkal nokustējās un atkal plicis, tad atkal vismaz pusstundas pauze. Daudz maz regulāras copes sākās tikai krēslojot, bet zivis tās pašas, pliči un divi finierīši pa 200 gramiem, apvainojos un aizgāju gulēt. No rīta , nu ap 6, copi atsāku un līdz 9 copes bija daudz maz regulāras, zivju izmērs nemainījās, bet no 9 līdz 11 vairs nepieredzēju nevienu copi, tāpēc nolēmām pārbraukt kaut kur citur. Piebraucu pie Rīgas hesa, veči sēž, viens onka stiepa ārā brekšuku ap kilogramu, sabaroju un ....... man atkal tikai pliči, onka(metrus 100 no manis) toties izstiepa vēl 3 brekšukus, kur ir vaina es sapratu diezgan ātri, tikai bija tāds milzonīgs slinkums pārvākties, es sēdēju zem stāva krasta un makšķerēju padsmit metru dziļumā, onka toties sēdēja zem mazas upītes un reizes piecas lēzenākā krastā, laiks silts un brekšuks dziļumā nesēdēja , nu neko, jāmācās no kļūdām.
Tā ka it kā copēt biju, bet nu neko labu nenoķēru un asumu nenositu, bet šonedēļ jau vairs nepaspēšu, jo ceturdien no rīta aizbraucam uz Somiju, uz Baltijas čempionātu, kur nāksies ķert visādas sīkzivis, pamatā mikro asarīšus un raudiņas.

21. 07. 2008.

| Atpakaļ |

???????

Vai kādam nav kāda nakšņošanas vieta pie Daugavas padomā, es domāju, kur telti uzcelt un kur var arī pacopēt no krasta ar fīderi vai pludu, runa varētu būt par Rīgas vai Ķeguma hesiem, var būt arī kāds ne pārāk civilizēts kempings ar telšu un ugunskura vietām, ja ir ko ieteikt būšu ļoti pateicīgs, var uz meilu : normunds@salmo.lv

16. 07. 2008.

| Atpakaļ |

pusbrekši

vakar bijām Daugavā, Rīgas hesā, mēģinājām iefilmēt fīderu 2. sēriju, nu kaut ko jau noķēru, bet tā kā hess met nost ūdeni, tad cope bija epizodiska un lielu zivju nebija, noķēru virs 10 galvām finierus ap puskilo un vienu biki tuvāku kilogramam, bija arī pliči, bet samērīgos daudzumos, katrā gadījumā vieta man patika.
Kā ir ar tiem hesiem, no loģikas viedokļa vislabākai copei jābūt tad kad ūdens ir zemākajā punktā un tiek kādu laiku turēts, bet vai tā ir nezinu, jo Daugavu tikai sāku apgūt, kādi jums ir novērojumi šajā sakarā?

16. 07. 2008.

| Atpakaļ |

vasara

tā sanāca, ka šajās brīvdienās man copēt sanāca stipri maz, sestdienas vakarā Varkaļu kanālā patrenkājām pliču armiju, pāris stundu laikā breksītis uz 8 metrīgo bezriņķu makšķeri nepienāca, tikai pliči un pa kādam asarītim, tiesa uz 5 metrīgo makšķerīti aiz zālēm viens ap kilo brekšuks paņēma, bet tas mans copmanis nedaudz sastresojās un zivis turpina peldēt, Lielupes un Varkaļa plicīši ātri var iedzīt izmisumā pat vispacietīgāko cilvēku, nu smalciņi līdz ārprātam, pietam ņem visu izņemot kukurūzu un lielus makaronus, parasti gan brekšukiem pienākot viņi nedauydz atiet, bet šoreiz man apetīte uz Varkali ir uz kādu brīdi atsista.
Svētdien ap pusdienas laiku aizbraucu uz vienu no populārākajām Daugavas brekšu vietām, tas pats 8 metrīgais kāts, sabaroju un ..... divas stundas nosēdēju kā akā, beigās pieteicās viens asarītis ap 100 gramiem, visi veči, kuri sēdēja jau no agra rīta, tā arī sēdēja nekustīgi, uz 7 večiem kurus redzēju, bija 1 puskilo finierītis un vēl dažas copes, savācu savas mantiņas un pārbraucu uz Bukultu kanālu, kur toties no pirmā laidiena panesās sīkpīču cope, pa kādai raudiņai un asarītim arī bija. Pēcpusdienā straume nomainījās un sākās stipra straume uz Ķīšezera pusi, nemainot pludiņu sāka palikt grūti noturēt ēsmu zu barības, tāpēc nolēmu pamēģināt pludināšanu uz kukurūzu, jo straumē ik pa laikam uzspēlēja kāda smukāka zivs, un panesās raudu super cope, labi zivis nebija lielas, vidēji 100-120 grami, bet pludinot bez pieturēšanas copes bija ļoti agresīvas un pats process interesants, tā mēs tur nosēdējām stundas trīs, beidzot copi zivju tīkliņā bija jau patīkams smagums, pārdesmit lielākās raudas un pāris asarus paņēmām uz māju, pērējās palaidām vaļā. Tāda atputas plezīrcope sanāca, vismaz asumu dabūju nodzīt, rīt braucam uz Daugavu filmēt fīderiem otro sēriju, ja kādam ir vēlme piebiedroties, tad dodat ziņu.

14. 07. 2008.

| Atpakaļ |

LČ un dzīve vispār

Brīvdienās Vallē notika 2. pludiņcopes posms, kā nu gāja tā gāja, es jau neko nevaru bļaut, sev esmu deklarējis, ka mans galvenais šī gada uzdevums ir iekļūt izlasē un pēc 2 posmiem patreiz dalu 4.un 5. vietu, tā ka reāli skatoties uz situāciju, uz to cik šogad varu veltīt laiku treniņiem un vispārējai sagatavoptībai, varu būt apmierināts.
Par praktisko copi runājot izskatās, ka viss notiekās, kā jau copē, vienu dienu sliktāk, citu labāk, bet notiekās, pats pa vakariem aizskrienu līdz Rīgas hesa dambim, citreiz ar spiningu, citreiz ar fīderi pasēžu, zivtiņas ir, nav kaut kādu lielo bonusu, bet līdz un ap kilo finieri, pa smukai raudai un asarim ir vienmēr, uz spiningu arī trāpās smuki asari, pa kādai siļķei, veči manā klātbūtnē ir tikuši pie smukiem zandartiem, man pašam ir tikai pāris ar ilkņiem caurdurtas gumijas. Šovakar atkal aizbraukšu vakara pastaigu pa dambi uztaisīt.
Sportiskām aktivitātēm patreiz ir pāris nedēļu pārtraukums, bet jau 24. jūlijā SALMO un MAVER komandas brauc uz Somiju, uz Baltijas valstu čempionātu, tā ka varēšu nopietnāk pievērsties saviem mīļajiem brekšukiem

08. 07. 2008.

| Atpakaļ |

Nu kas i ko?

esam atgriezušies un jau ierakušies darbos, pamazām var sākt analizēt savas kļūdas, pats sev daudz ko nepārtmetu, jo zivis pienāca un paņēma, tikai savas muļķības pēc es daļu no tām neizvilku, kāpēc, nu ir nepiedodamas kļūdas, kuras reizi pa reizei pieļauj, no citu kļūdām jau mācīties aizmirstās.
Ko jūs te uz vietas darat, kā brekšuki uzvedās?
Šajās brīvdienās Vallē notiks Latvijas čempionāta pludiņmakšķerēšanā 2. kārta, tā ka pats vietējos brekšukus tikšu apraudzīt tikai nākamnedēļ, lai gan pamazām jau būs jātaisās uz Somiju, kur jūlija pēdējā nedēļā notiks Baltijas čempionāts, tur būs jāķer smalkas raudiņas un plicīši ar ļooooti smalkiem rīkiem, prognozējās ap 15 komandām, es tur esmu bijis vienā Pasaules čempionātā, tāpēc daudz maz zinu par ko ir runa.
Par to kā mums gāja Čehijā būs liels raksts augusta CL, ir labas bildes un es pacentīšos daudz maz lasāmi visu aprakstīt.

02. 07. 2008.

| Atpakaļ |

ķēru finierus ar brekša seju

Vakar vakarā pēc darba aizbraucu uz Daugavu, uz vietu, kuru biju noskatījis, pirms Čehijas nolēmu pacopēt ar garo 8 m bolonēzi, iemaisīju barību un sāku mērīt dziļumus, ar lielu pārsteigumu secināju, ka priekšā ir pilnīgi plakans galds, dziļums no krasta strauji aiziet uz 5 metriem un tālāk ir pilnīgi līdzens, izvēlējos sev pieņemamu attālumu, sabaroju un ......, pirmo copi ieraudzīju pēc pusstundas, finierītis ap gramiem 600, minūtes 15 un rauda ap 300 gramiem, uzbaroju ar trīs bumbiņām un atkal pusstundu sēdēju un netraucēti kūpināju cigāru, tad atkal finierītis, iepriekšējā dvīņubrālis. Copes bija retas, bet smalku zivtiņu nebija, tikai vienā momentā izvilku vienu ķīsi un 4 supervimbas pa 100 gramiem katrai, atbrauca kolēģis, kurš apsēdās metrus 20 no manis un sariktēja fīderi, viņam pirmā cope bija pusstundu pēc iebarošanas, fīdera aukla strauji atslāba, acīm redzot zivs panāca uz krastu, kolēģis piecirta, kāts tikai saliecās, uzreiz iztaisnojās un āķa ta nav, pavada 0.16mm, nu nav iemesla likt resnāku, jāpiebilst, ka divu trīs stundu laikā kolēģim bija 3 līdzīgas copes, kuras visas beidzās ar āķa zaudēšanu, zivi viņš tikai piecirta, pat nepavilka ne metru, secinājām, ka tām ir jābūt līdakām, jo auklas svaigas, bremze noregulēta, vis ir kārtībā. Es pēdējo finieri izvilku ap pusdesmitiem vakarā un viss, uz pludiņu vairāk copju nebija, liku ēsmu gan uz grunts gan cēlu augšā, kau tkādas mikroskopiskas pludiņa iegremdēšanas bija, bet par copi to nosaukt nevarēja, toties kolēģim tieši ap to laiku, kad man copes pārtrūka, copes kļuva daudz maz regulāras, viena 15-20 minūtēs, bet bija, un kas interesanti, man visi finierīš bija kā nomērīti 550-600 grami, kolēģim izdevās izvilkt tikai trīs, bet visi 800-900 grami, pierādījās kārtējo reizi vecā patiesība, ka sēžot vienādos apstākļos uz fīderi ņem rupjākas zivis.
Kad upe biki pierima pārdesmit sekundes vērojām kā kaut kāds plēsējs(pavisam ne maziņš)centās apēst vismaz puskilo finierīti, nabaga brekšuks gan leca no ūdens, gan uz astes, kā delfīns, staigāja, bet beigās tik un tā noskanēja tāds liels čmok un viss nomierinājās.
Bija forši.

19. 06. 2008.

| Atpakaļ |

pamazām sākās

Lai gan pats ar lieliem brekšiem šajās brīvdienās nevaru palielīties, tomēr nu jau izskatās, ka pamazām copīte sākas, Mirtins te lielās, ka labi esot novilcies, arī Juglas ezerā paziņa vakar 2,5 kg brekšuku dabūja, tā ka būs labi.
Pats pafīderēju nadaudz abās brīvdienās, vairāk gan nosēdēju pie kompja, jānobeidz darbiņi pirms aizbraukšanas uz Eiropas čempionātu Čehijā, sestdien biju Daugavā kādus kilometrus 30 no Rīgas, vieta ideāla, tāds nārsta līcis, sabarojām, zivis sanāca, raka tā, ka burbuļoja viss līcis, bet ņemt tārpus brekšuki atteicās pilnīgi un pavisam, rezultātā pa trijām stundām tiku tikai pie viena pliča un viena finiera ap gramiem 700.
Svētdien tāpat pus dienu nosēdēju pie kompja, bet tad noskaitos un braucu copēt, braucu atkal uz Daugavu, tikai nedaudz tuvāk, tur iestrādājoties barībai panesās pliču cope, pliči bija visādi, bet lielāki par gramiem 300 nebija, pieteicās tikai viens finierītis. Atpakaļ ceļā piestāju pie vietas, kuru jau sen uzskatu par perspektīvu, bet nekādi nav sanācis tur pacopēt, sēdēja divi vīri, tīkliņos zivju nebija daudz, bet smukas, vienam finierīši pa 700-900 grami kādi 5, citam rauda ap gramiem 600 un asari, katrā gadījumā kurp šonedēļ pa vakariem pabrtaukāt noskatīju
Sestdien braucam uz Čehiju, tur nākošajās, pēcjāņu, brīvdienās notiks Eiropas čempionāts pludiņmakšķerēšanā.

16. 06. 2008.

| Atpakaļ |

auzas.....

Sestdien notestēju jauno Outland laivu ar 20 zs Yamahas motoru, bez dažiem kurioziem priotams neiztika, bet visumā jau baigi forši, 3 cilvēki laivā un laiva izceļaš smuki no ūdens un iet glisī ka prieks, piebraucot motoru aizbraucu uz augšu aiz Dienvidu tilta, žēl ka nebija ehalots līdzi, bet vispār jau upe tur ir forša, pa zāļu sēķļiem staigā smuki līņi, redz šur tur pa plēsēja plunkšķim, katrā gadījumā tur ir vieta kur pameklēt zivīti, jo diez cik stipri apmakšķerēts tas rajons nav.
Svētdien Lucavsalā notika makšķernieku svētki bērniem, viss notikās baigi forši, zivītes ķērās, bija emocijas, bija prieks, baigi daudz labu emociju.
Pirmdienas rītā pie manis atlidoja žurnāla Ribolov Elit žurnālists un mēs braucām uz Daugavu pie Kokneses, uz to pašu bāzi, kur notiek šīs nedēļas spiningotāju mači, tur mums piebiedrojās Lideru Pēteris, kurš ir tā gala iedzimtais un labi pazīst upi, gribējām ķert zandartus uz dzīvo un uz gaāls gabaliņiem ar soļojošo gruntenīti, bet.........
Jau piebraucot pie upes, starp citu man tur baigi iepatikās, viss sakopts, labs laivas nolaižamais ceļš, ērtas un ne paŗāk dārgas mājiņas, jau piebraucot likās ka labi nebūs, jo vējš pūta stiprs, pamazām iegriežoties visā upes garumā, tā ka viļņi bija balti un kaifa laivot bija pavisam maz.
Tuvējā, no vēja daudz maz pasargātā līcī ār pacēlāju saķēru mailes, visādus mazus baltus živukus, arī pa kādai lielākai auslejai bija un braucām upē , Pēteris mūs nosēdināja uz pārbaudītām sēŗēm, kur vienmēr ir ticis pie zandartiem, bet pa visu dienu nevienam no mums nebija nevienas copes, apkārt ārdījās meženes, bet zandarti klusēja, Pēteris izbrauca uz velci vairākas stundas un nevienas copes, no škroebes braucām krastā šņabi dzert un gaļu cept.
Vakar no rīta jau ar gaismu bijām upē, kamēr saķēru mailes gan kāds mirklis pagāja, ņēmām priekšā dažādus upes posmus, bet rezultāts bija ļoti līdzīgs iepriekšējās dienas rezultātam, es noķēru vienu zemmēra zandartiņu, Pēteris uz velci divus tādus pašus bēdubrāļus, klusums pilnīgs. Tiesa viena laiva gan varēja palielīties ar trijiem mēra(un tikai)zandartiņiem , ko pašā krēslā esot dabūjuši uz velci, bet 'visi citi satiktie copmaņi tikai plātīja rokas, baltās zivis gan smuki lēkāja, vai viņas ēda nezinu, jo lai nekristu kārdinājumā, visus pričendāļus atstāju mājās.
Tā ka materiāls man nesanāca, toties sen tik labi nebiju vējā izpurināts, toties ieguvu kolosālu ticību Outland un vispār piepūšamajām laivām, stabilas līdz ārprātam, pat nevar salīdzināt ne ar vienu plastikāta laivu.
Ko dzird par brekšiem Lielupē, cik saprotu, tad Daugavas brekši vēl visi nav pat iznārstojuši.

11. 06. 2008.

| Atpakaļ |

silti, labi vasarā..........

Nu tad īsa atskaite par to ko sadarīju trijās dienās :
Piektdien pēcpusdienā aizbraucu uz Silmaču bāzi pie Lizdoles ezera, tur notika Rīgas domes sporta svētki, iesākumā nospraudu sacensību zonas, salipināju nummurus un tad nolēmu kādas stundiņas arī pats pasēdēt ar makšķeri, sabaroju 8 metri makšķeri, savai līdzbraucējai iedevu 5 metru makšķerīti, iejaucu 1 NG MIX lielo breksi un vienu raudu, zem 5 m makšķerītes ieliku 2 bumbas(diezgan pasausas, jo sekls), zem 8 m kāta 4 bumbas, cope panesās uzreiz, uz gaļastārpiem mazās raudiņas ņēma tekoši, zem 5 m kāta tādas 15-25 gramīgas ar kādu "milzeni" pa gramiem 50, zem 8 metrīgā kāta 25-40 graqmīgas, zinot ka ezerā ir daudz breksīšu un līņu es pārgāju uz slieku, copju skaits krasi samazinājās, toties pieteicās pāris rudulīši ap 200 gramiem un tāds pats finierītis. Pārrēķinot sportistu valodā , secināju, ka minūtē 2 raudiņas ir jāķer, bet kad no rīta ieraudzīju tos rīkus ar kuriem sāka copēt maču dalībnieki, sapratu, ka savos secinājumos esmu stipri maldījies, jo ar dažiem izņēmumiem, lielais vairums bija vispār bez barības, vēl ar padomijā ražotiem kātiem, āķiem kas pat karpai un lielam asarim ir pa lielu, labi, ka biju iemetis mašīnā barības iepakojumu, tad nu maisīju , ņēmu āķus pakas kabatā un gāju gar visiem copmaņiem iebarojot un tiem, kuri izteica vēlēšanos, piesienot atbilstošus āķus un tievākas pavadiņas, rezultātā uz svēršanas brīdi tikai divi dalībnieki bija tukšā, visi pārējie kaut ko noķēra.
Sestdien ap pusdienas laiku biju Rīgā, iet gulēt (nakts bija praktiski negulēta) negribējās, tāpēc aizbraucu uz Lielupi pie Varkaļa mutes, sāku ar fīderi, bet tur bija baigĀ bedre, aukla aizgāja stāvus lejā, noķēris pāris pličus un uz asās kantes nogriezis pāris barotavas secināju, ka labāk pāriet uz 8 metrīgo bezriņķu makšķeri, sabaroju un cope panesās uzreiz, man par izbrīnu lomā bija smukas raudas, lielākās ap gramiem 300, bet tādu 100-150 bija diezgan, viens finierītis ap gramiem 300 un pliči, nosēdēju līdz 6 pēcpusdienā un jutu, ka spēki mani sāk pamest, tāpēc braucu mājās čučēt.
Svētdien ap pusdesmitiem bijām Varkalī, praktiski visas vietas bija aizņemtas, tāpēc nācās apsēsties Rīgas krastā, kādus metrus 80-100 no tilta, vējš bija mērens, straumes praktiski nebija, tāpēc sāku ar maču un vagleri, sašāvu barību metros 45-50 no krasta, uz gaļas tārpu uzreiz sākaš copes, bet tie bija tādi zemplaukstas pliči, katrā gadījumā mana cope salīdzinoši ar to, kas notika ar 5 metrīgo makšķerīti aiz lēpēm, izskatījās pavisam bēdīgi, jo uz īso kātiņu meitene vilka raudas vienu pēc otras, dziļums ap 2 metri, biki barība un viss notikās ļoti raiti, daža rauda ap gramiem 300, pamatā tādas ap un zem 100 gramiem, man savukārt copes palika pavisam retas, barības šaušana neko nelīdzēja, uzliku slieku un noķēru pirmo finierīti ap gramiem 600, tad pāris ķīšus un atkal klusums, radās sajūta, ka tur ir zivis, bet viņas negribēja ēst. Pamazām sacēlās vējš un es pārbaroju ķeramo distanci uz metriem 25 no krasta, uzreiz tiku pie pāris smukām raudām , vēl dažas copes un atkal cope izbeidzās, toties krastā ar 5 metrīgo kātiņu cope nebeidzās, pienāca arī paŗis finierīši ap puskilo, tāpēc tad, kad savas muļķības pēc veiksmīgi salauzu savu vagler pludiņu, noskaitos un vēlreiz pārbaroju copes distanci uz 8 metrīgo bezriņķu makšķeri, dziļums bija ap 4-4,5 metri un praktiski uzreiz pēc iebarošanas panesās cope, atkal pāris smukas raudas, pa kādam plaukstas plicītim, bet pēc kādas nepilnas stundas atkal cope izbeidzās, jau sāku domāt, ka zivis ir uz mani noskaitušās, pat mēģinĀju atcerēties vai pēc čurāšanas esmu rokas nomazgājis, nu dari ko gribi kā pret sienu. Ik palaiciņam pludiņš nošūpojās, tā kā pakustējās, tā kā ne', tārpus neviens neaiztika, tāpēc norakstīju to visu uz zāļaino grunti un straumi, kad pēc kārtējās pludiņa aizdomīgās šūpošanās piecirtu, sajutu tādu skrējienu prom, ka aš piere norasoja, jo bezriņķu makšķerei ir tikai tik iespējas zivi nogurdināt, cik ļauj kāts, nav no kurienes ņemt rezerves jaudu (spole vai gumija štekerī), tomēr izdevās zivi apstādināt, kādu brīdi viņu pastaipīju līdz parādījās aiz astes peldspuras aizcirsts breksītis + - kilograma svarā, izšlepēju viņu krastā un mēģināju ieraudzīt viņam mutē kaut krikumiņu barības, bet nekā, toties tie finieri, kurus noķēra meitene pie krasta, tie deva barību ārā pa abi gali, gribi negribi jāsecina, ka lielāki brekši vēl ēst negribēja, jo instinktu dzīti viņi pienāk uz barību, mazi zivi padzen nost, bet paši vēl neēd, spriežot pēc tā, ka tādas pludiņa šūpošanās bija diezgan biežas, tad brekšu uz barības bija diezgan, tikai viņi lika mīksto uz tiem maniem tārpiem, nebija motiļa ar kuru bieži vien izdodās atsist brekšu apetīti. Nosēdējām līdz 6 pēcpusdienā, es uz 8 metrīgo makšķeri noķēru vēl pāris finierus ap gramiem 350-400, kādas raudas, bet vispār cope nebija super aktīva, toties aiz zāļu līnijā viss notikās, ar īsiem pārtraukumiem, bet notikās, pamatā jau raudiņas, bet bija. Praktiski visu laiku man blakus krasta barotai vietai nostāvēja līdaku makšķere, bet pa visu dienu tikai viena cope 1,6 kg līdaka, vēl redzēju, ka vīrs no laivas noķēra tādu 4-5 kg līdaku, dažas siļķes izvilka tas bars, kas parasti stāv uz tilta, bet vispār uz veču skaitu kas copēja, zivju nebija daudz.
Katrā gadījumā ar brīvdienām esmu apmierināts, varēja jau būt rupjāka zivīte, bet ir jau labi arī tā kā ir, kā jums gāja?

02. 06. 2008.

| Atpakaļ |

lenam sākas vasara

vakar braucot no darba uz mājām pārņēma tādas zivīgas domas, jo stiprajam vējam pierimstot gaisā varēja sajust "zivju smaku", kas, vismaz man, ir signāls no iekšienes, ka ir laiks braukt uz copi, citātāk sākšu uz visiem burkšķet un palikšu vēl riebīgāks kā esmu ikdienā, šodien no pusdienas braucu uz Lizdoles ezeru, kur notiks Rīgas domes sporta svētki un mani uzaicināja novadīt makšķerēšanas sacensības, šovakar nospraudīšu zonas un biki pacopēšu, lai saprastu uz ko tas ezers ir spējīgs un ko pačukstēt "sportistiem", rīt pa pēcpusdienu braukšu kaut kur mēģināt noķert kādu plēsīgo zivi uz dzīvo, svētdien mēģināšu Varkali atkost, gribu pacopēt ar mačkatu un vagleri, ja straume ļaus, ja ne tad ar fīderi.
Pirmdien, tiesa tuvāk pēcpusdienai, ziņošu kas un kā.

30. 05. 2008.

| Atpakaļ |

fīderēšanas kustība

Kā jau biju paredzējis, veikalos fīderi tirgojās uz nebēdu, večiem ir pamatīga interese par šo copes veidu, kas mani tikai priecē, jo tas nozīmē, ka arvien vairāk veču mēģinās saprast iebarošanas nianses un visu kas ar to saistīts, pats par sevi, ka lomi uzlabosies, tātad aizvien vairāk veču aizdomāsies, ka mājās nest tik daudz zivju, cik var noķert, nevajag, ka var paņemt tikai daļu un pārējās palaist vaļā. Šis process notiek lēni, bet notiek, jau tagad paskatoties teiksim gadu piecu griezumā atpakaļ, redzam, ka situācija ir uzlabojusies, vizmaz ap lielākajām pilsētām noteikti.
Vai kāds zin kaut ko par Daugavas molu un vispār par Daugavas pašu lejteci, labi ir lieguma zonas, bet ir taču posmi, kur var copēt, kā tur ar piebraukšanu?
Pats ar nepacietību gaidu 1. jūniju, lai ar mierīgu sirdsapziņu varētu doties copēt Varkaļu un Bukultu kanālos, veči tur protams copē jau no ledus iziešanas brīža, es arī aizlieguma mērķi nesaprotu, bet nākās to ievērot, cenšos nepārkāpt, pat apsurdus noteikumus, cik saprotu no krievvalodīgajiem forumiem, tad šajos kanālos viss notiekās, brekšuks ir sakustējies, tātad varu braukt viņu tur ja ne paķert, tad vismaz pabarot noteikti.

27. 05. 2008.

| Atpakaļ |

ehhhhhhhh

man šīs brīvdienas jāiekrāso ar melnu krāsu, jo pirmkārt tām arī neatradu normālas baltās zivis, biju Ķegumā un Daugavā no Zaķusalas, kaut kas jau ķērās, bet nu smalkas zivītes, neviena ēdama izmēra un kā saldais ēdiens man tika tas, ka kaut kādi "sliktie onkuļi" no mašīnas nozaga somiņu ar pilnīgi visiem dokumentiem, telefonu, kredītkartēm u.t.t., tā ka patreiz nodarbojos ar dokumentu atjaunošanu, process izskatās ka būs interesants, jau sākot ar to, ka mani šodien futbolēja no viena policijas iecirkņa uz otru, nevienam jau pats fakts neinteresē, galvenais lai nebūtu liekas papīru rakstīšanas, bet vispār sen nebiju bijis policijas iecirkņos, bļin, ja man būtu jāstrādā tādos apstākļos ......., mēbeles vecas, telpas tumšas un neremontētas, brrrrrr, lai arī no manis atkratījās kā no pie kurpes pielipušas suņa kakas, tomēr cepuri nost to cilvēku priekšā, kuri tur strādā

26. 05. 2008.

| Atpakaļ |

brrrrr

esmu veiksmīgi atgriezies un teikšu jums godīgi, nu baigi forši te pie mums ir ........

šodien esmu ieracies darbos līdz ausīm, tāpēc pie jautājumiem un komentāriem pieķeršos vakarā

Vakar tieši stundu pēc izkāpšanas no lidostas biju pie Daugavas ar fīderi rokās, pirmo reizi iebraucu Saulkalnes karjerā, copes bija knapas, kaut kādi ņurņiki knibinājās, aizgāju līdz pat 16. numura āķim un 1 gaļiniekam uz āķa, bet tā arī pusotras stundas laikā pie zivs netiku, bet šoreiz tas nabija nemaz tik svarīgi, vismaz galvā salaidu vietējo gaisu

vai brekši ir jau iznārstojuši ????

21. 05. 2008.

| Atpakaļ |

Mači un vispār

Neskatoties uz to, ka Ventā šajās brīvdienās veči vilka pa 50-60 vimbām dienā, sacensībās lomi bija zem katras kritikas, bija atsevišķi punkti, kur stāvēja zivis, ja tu tur ielozējies, tad zivis bija, ja ielozējies blakus, tad varēji sūkāt ķepu vai kasīt ausi, tik un tā nekas nenotika, diemžēl nācās pieņemt lēmumu, ka šaj;ā Ventas posmā sacensības vairāk neorganizēsim, jo Latvijas čempionātu pārvērst par loteriju negribās, protams, ka var teikt, ka stiprajam veicās, biežī tā arī ir, bet šoreiz bija pavisam savādāk, jo vairākiem vadošajiem valsts sportistiem vienu dienu trāpījās zona, kur atlika tikai smaidīt un vilkt zivis, bet otrā dienā viņi palika zonā pēdējie un vainīgs nav alkahols vai kas cits, vienkārši šajā pavasarī zivtiņas vēl stāv nevienmērīgi un ar to viss arī izskaidrojams. Pats abas dienas paliku 3., kā rezultātā patreiz Latvijas reitingā esmu 5. vietā, ja ņem vērā to, ka sestdien es uzvedos ļoti nesmuki, nedaudz atlaidu bremzes maču laikā un to, ka šis ir tikai pirmais posms, tad ar vietu esmu apmierināts, jo pie tik nevienmērīgiem apstākļiem varēja būt arī sliktāk.
iespējams, ka vienu nedēļu šeit būs klusums, būšu tepat netālu, kur biki siltāks, kompis gan man būs līdzi, bet nezinu kā tur būs ar internetu...
Kā jums brekši ķēŗās??????

12. 05. 2008.

| Atpakaļ |

garais copes maratons

sen nebiju copējis 5 dienas pēc kārtas, beigās pat iepatikās un šorīt uz darbu celties nemaz negribējās, 1. maijā mēģināju copēt Ķīšezerā, bet nepareizi izvēļējos vietu un stundu nosēdēju bez nevienas copes, ātri savācu mantiņas un pārcēlos uz Lielupi, pie Jūrmalas šosejas tilta, piešāvu attālumu un sabaroju ar fīderi, cope panesās uzreiz, bet copētājis visi bija līdz 100 gramu vērtē, pamatā mazi plicīši, bet tā kā saulīte sildīja, noskaņojums bija paslinkot, tad sēdēju un šlepēju pličukus, vienu brīdi man apnika, ka spoles bremze tirkšķ pie katra pličuka un es to nedaudz piegriezu ciet, pagāja tikai minūtes desmit un paņēma VIŅŠ, vis ticamāk, ka liels breksis, jo tie kūleņi bija ļoti pazīstami,'pēc copes piecirtu, bet kāts apstājās pusceļā , zivs smuki kūleņoja un pumpēja, ehhhhhhh, viss beidzās dažās sekundēs, 0.16mm pavadiņa neizturēja, neteikšu, ka rokas trīcēja, bet tos rāvienus rokā jutu līdz vakaram.
Nākošā dienā no pusdienas aizbraucu uz Daugavu, pafīderēt kaut ko, zivis ņēma ļoti labi, bet 4 stundu copes laikā izvilku tikai divus brekšuskus ap gramiem 600-700, noķēru pāris vimbiņas un pārējie bija pliči, smuki jau gan, bet pliči, tautas pie ūdeņiem ļoti daudz, visi kaut ko ķēra pa bišķim.
3. un 4. datumā biju Ventā , netālu no Skrundas, vietā kur notiks mači, zivītes jau bija, bet pavisam ne tā, kā citus gadus, pa divām dienām redzēju tikai vienu brekša copi, bija smuks bez gala, stipri aiz 2 kg no skata, 'pavilku viņu, bet neizvilku, āķis izlidoja no lūpas, raudas bija smukas un diezgan, bet tomēr mazāk kā citus gadus, ļoti daudz asaru, ne pārāk lieli, līdz 200 grami lielākie, pamatā ap 80-150 gramiem, paņēmu daļu uz mājām un konstatēju, ka lielā puse asaru vēl nav iznārstojusi, kas manuprāt ir diezgan jocīgi priekš Ventas šajā laikā. Pa zālēm zivis ņēmās kā trakas, tātad patreiz nārsto vēl raudas, arī asari un velns viņu zin kas vēl, tā ka visa cope tur vēl būs priekšā, sacensībās tās zivtiņas vēl labi sabaros ar pārsimts kilogramiem labas barības, tā teikt desertā pēc lielās maigošanās. Bet nu Ventas neatkārtojamais mierīgums ir fantastisks, tā kā es turp pavasaros braucu jau bez maz vai desmito gadu, tad nevaru iedomāties pavasari bez Ventas.

06. 05. 2008.

| Atpakaļ |

sveicu

Nu ko, spiningotāji, apsveicu jūs ar sezonas sākumu, nu tad aiziet rīt no rīta.

Pats arī visticamāk, ka rīt uz kādu stundu aizbraukšu uz kādu no pierīgas ezeriem, visticamāk, ka Ķīšezeru, tur veči ļoti labus brekšus ķer, īsti vēl neesmu sapratis kurā rajonā, bet ar meklēšanas metodi būs jāmēģina atrast ,pie reizes varēs arī dzīvo makšķeri iemest, patīk man tā pluda nogrimšana, 3.un 4. braucu uz Ventu, brekši, brekši un vēlreiz brekši, šonakt jau sapņos brekši rādījās.

30. 04. 2008.

| Atpakaļ |

nu kā ta gāja?

Pats šīs brīvdienas veltīju vairāk plezīram, jo priekšā ir daudz brīvdienu, kurās mājiniekiem mani lemts būs redzēt tikai vēlu vakaros un arī ne katru dienu, arī mači tuvojās un tas nozīmē, ka uz kādu mirkli Ventmala paliks par manu un citu līdzīgi domājošo mītnes vietu.
Piektdien pēcpusdienā trijatā aizbraucām līdz Ogrei, gribējās pārliecināties 'vai tiešām tur tās raudas tik milzīgas ir sakāpušas līdz dambim, veču pilni upes krasti, bet cope stipri kaprīza, precīzāk divi -trīs veči, kas zināja upi un mācēja zivi paņemt vilka, pārējie noķēra pa visu pēcpusdienu pa 2-5 raudām, bet tā kā raudas ir ne mazākas par 300 gramiem, dažas arī pa 500 un vairāk gramiem, tad veči bija priecīgi arī par tām pašām. Mēs nostājāmies kaut kur, sabarojām un ...... sākām vilkt mailes un sīkos jeļčikus, vietas nezināšanas pēc bijām nostājušies vietā, kur upes vidū ir sēklis, iedomājieties ja pusmetrs jau ir bedre, tad kāds dziļums ir sēklī, mainīt vietu vajadzēja, bet nebija vairs kur, tāpēc mēģinājām 'darīt visu ko varēja šajā vietā izdarīt, tas ir mest un pludināt maksimāli tālu, rezultātā katrs pa raudām 5 noķērām, raudas smukas, resnas, lielas, tādas varētu vilkt un vilkt, tikai baigi negribās celties 4 un braukt ieņemt tās dāžas "strādājošās" vietas, lai gan šāda izmēra raudas paķert ar vieglu 6 metru bezriņķu makšķeri būtu neaprakstāms.
Sestdien biju Kuldīgā, pavēroju vimbu mačus, pabaudīju sauli un mēģināju iejusties vienkāršā atpūtnieka ādā, teikšu godīgi, nepatika, copēt tomēr ir daudz labāk, kas attiecās uz zivīm, tad nekādi brīnumi jau nenotiek, zivīšu nebija daudz , jo ūdens strauji krīt, laiks spožs un zivītes kaprīzas, lai gan rumbā vimba lec kā dulla, maču rezultātos bija arī kuriozi, kas apliecina, ka Venta ir nopietna karpu upe, jo pat Kuldīgas straumē maču lielākā zivs bija karpiņa, ne pārāk milzīga, bet karpiņa.
Svētdien pēc pusdienas makšķernieks manī ņēma virsroku pār atpūtnieku un kā iemeslu minot nelielu gaļas cepšanu pie ūdens, aizbraucām uz Lucavsalu, tepat Rīgā, lai gan patiesībā tur ir klusums un miers, tikai pa retam bomzim krūmos smuki dzied. Daugavā straume bija vidēja , uzliku fīderītim 40 gramīgu barotavu, to nedaudz nesa , bet ne pārāk stipri, copei netraucēja, iejaucu vienu SALMO RAUDU ar pusīti SENSAS BREMES, mmmmm, aromāts kolosāls, mazgājot rokas pie krasta sasaucu pusmiljonu ausleju, iebaroju un makšķerēju apmēram 35-40 metru attālumā, uz āķa smalkā slieciņa un gaļinieki, copītes sākās praktiski uzreiz, bet zivtiņas ķērās jau nu dikti smalkas, lielākie plicīši tikai ap gramiem 250, bet tie bija tikai daži'.Tomēr lai vai kā copes kaifu biki dabūju un patrennēties fīderēšanā jau nu šeit var ļoti labi, sevišķi, ja uztausta vietiņu, kur ir finieri un brekšuki, tad var sanākt kolosāla cope.
Cik vakar sapratu no Ritas, tad viņai ir sanākusi visnotaļ veiksmīga debija Polijas GRAND PRI balvas izcīņas sacensībās, esot ķēruši raudas līdz 800 g un brekši līdz 4 kg, tas, ka kāds no Latvijas sportistiem ir ticis Polijas augstākajā līgā ir liels sasniegums, jo Plijā sporta makšķerēšana ir jau pavisam citā līmenī , līmenī līdz kuram mūsu valsts iekšējais sports iespējams neizaugs nekad, visas sezonas garumā varēsim sekot līdzi Ritas gaitām šajās sacensībās.
Patreiz sinoptiķi sola siltu un saulainu laiku tuvākajām dienām, tas nozīmē, ka līdaku sezonas atklāšanā pie ūdeņiem būs lielākā daļa copmaņu, bet tiem, kas deļ darbiem netiks pie ūdeņiem pirmajās brīvajās dienās varu pačukstēt, ka SALMO veikals Daugavgrīvas ielā strādās arī 1.2. un 3. maijā, tā ka varat nestresot un pa paredzamajiem sastrēgumiem neskriet pa galvu pa kaklu uz veikalu, jo brīvdienu rītā varat mierīgi atbraukt un salasīt visu, kas nepieciešams, šodien rīt plauktos izliekam MANSS voblerus un tvisterus (labas cenas starpcitu), YO-ZURI voblerus, GAMAKATSU džigi no 2 līdz 100 grami , ļoti plašs STRAR BAITS boilu sortiments un daudz citu labu lietu, aaaaa gandrīz aizmirsu, laiks ir silts un īstais laiks sākt staigāt vasarīgos, smukos kreklos ar zivtioņām un speciāli copmaņiem 'domātos šortos un čībās, kā jau kārtīgai amerikāņu mantai , šiem krekliem ar kvalitāti viss ir kārtībā un sev kreklus un šortus var atrast pat tie, kas ir vēl lielāki un platāki par mani, skeptiķi var uztvert šo visu teikto kā pliku rejklāmu, bet patiesībā es pats sajūsminos par šim lietām, sevišķi par tvisteriem ,džigiem un apģērbu

28. 04. 2008.

| Atpakaļ |

fīderēšana

svētdien un vakar no pusdienas laika biju Daugavā, nofīderējos kārtīgi un secināju, ka Daugavai ideālākas makšķeres nav.
Ne es, ne kolēģis ar ko copēju Daugavu nepārzin, tāpēc svētdien pirmspusdienā braucām kaut kur Jaunjelgavas virzienā, vispirms piebraucām pie upes vietā, kur metiena attālumā bija ap 13-14 metru dziļums, pēc visas loģikas zivīm tu patreiz nevajadzētu būt, bet tā kā pa ūdens virsu šur tur zivis plunkšķinājās, tad stundu vietas pārbaudei veltījām, rezultētā man viena cope un finieris ap gramiem 600, kolēģis tikai sauļojās, nolēmām braukt tālāk, bet jau apzināti meklējot seklākus rajonus .Papētot karti izvēlējāmies palielu līci, kur pēc visas loģikas bija jābūt seklākam un ar pirmo piegājienu izdevās piebraukt pie upes, smuks, kluss līcis, šur tur sēdēja pa kādam copmanim, iekārtojāmies un sākot taustīt grunti izrādījās, ka šeit ir uz pusi seklāks kā pirmajā vietā, es pieliku 20 gramīgu, apaļo barotavu un sāku iebarot vietu aptuveni 35-40 metrus no krasta, auklu aizkabināju aiz spoles kasetes auss, tāpēc bija pārliecība, ka baroju vienu rajonu, barošana izskatās tā, ka pielādē barotavu ar irdenu barību, iemet, ļauj nogrimt, noskaiti līdz 5 un ar īsu, asu rāvienu iztukšo barotavu, lai tas izdotos barībai jābūt vidēji mitrai un barotava tikai jāpiepilda, nevis jāpiestūķē. Šādu barošanas manevru veicu 10 reizes, tad piesēju 0.14mm pavadiņu ar 10.numura Cobra Viking āķi, uzliku 3 gaļiniekus un 5 motiļus, piepildīju barotavu un iemetu, tikko barotava nogrima, tikko es ar pus spoles apgriezienu nostiepu auklu, tā kāta spice smuki lēni noliecās par kādiem pāris centimetriem, piecirtu un pirmais Ābramiņš (Abramis bramis - jeb breksis) ap gramiem 500 bija krastā, pielādēju barotavu, uzliku jaunu kumosu un iemetu un pēc dažām sekundēm jau bija cope, process aizgāja baigi raiti, copes bija katrā metienā, ķērās Daugavas piranjas - pliči, bet ļoti patīkama izmēra 150-300 gramīgi un ik pa brīdim kāds Ābramiņš, lielu nebija, lielākie ap gramiem 700-800, bet process bija super, sēdējām ar kolēģi praktiski blakus, viņa kāta spice gaidot copi bija no manas muguras tikai metra pusotra attālumā un arī viņam process gāja baigi raiti, šājā vietā nocopējām stundas četras un pa to laiku katrs savilkām virs desmit kilogramiem zivju, kolēģis kādus 10 lielākos ābramus paņēma , lai pa ceļam ievestu radiem, kuriem tās skaitās jau lielas zivis, pārējās zivis palaidām vaļā. Barību jaucu uz abiem es, izmantoju 2 kg SALMO BREKSIS un 1 kg SALMO RAUDA, kolēģis lika klāt zemi, es šoreiz zemi neliku, starpības copē nebija, secinājums - uz intensīvas copes pus dienu vienam cilvēkam vajag ap 2 kg barības , kuru atkarībā no straumes stipruma var sajaukt ar 1-2 kg zemes, irdenas zemes, gribu piebilst. Abi copējām ar Elites sērijas fīderiem 3,9 metri gariem, likām vismīkstākās spicītes, abiem bija pītās auklas, man 0.08mm , kolēģim 0.14mm, barotavas stiprinājām pie plastmasas pretsavērpējiem, neskatoties uz to, ka šō sistēmu daudzi fīderisti uzskata par arhajisku, man tā patīk.
Vakar no pusdienas aizbraucām uz šo pašu vietu, lai ar Olti Māri iefilmētu sižetu par pašiem fīderēšanas pamatiem, jo šo tēmu esam iecerējuši attīstīt visas sezonas garumā, laiks bija nedaudz samainījies, vakar pūta diezgan stiprs, auksts vējš un cope bija stipri kaprīzāka, tomēr pamazām zivtiņām apetīte parādījās un līdz vakaram kaut ko saķērām, zivju izmērs tāds pats kā svētdien, aaaa es izvilku vienu karūsu ap gramiem 400, bet tā tikai piranjas un ābramiņi, vieta 'forša, bet nākošreiz braukšu kaut kur citur meklēt kādu biki rupjāku ābramu, patreiz izskatās, ka tā varētu būt Venta, jo sāk parādīties plāns aizbraukt uz Kuldīgu, kur sestdien ir vimbu svētki un visādas ambrāžas notiks.
Katrā gadījumā fīderis man iepatīkas aizvien vairāk un vairāk, sevišķi jau tādā vējā kā vakar, jo ar vagleri tur vakar pastrādāt nevarēja, pūstu nost iemetienā un straume arī bija pastipra.

23. 04. 2008.

| Atpakaļ |

Braukšu biki fīderēt.

sapirkos pus maisu ar barotavām un visādiem citādiem štruntiem un svētdien braukšu fīderēties uz Daugavu, kaut kur pie Saulkalnes, pirms nedēāls paziņas tur tīri cilvēcīgi pafīderēja līdz un biki virs kilo finierus, mēģināšu arī es ar viņiem atrast kopīgu valodu, lai pa galvu nejauktos visādas riebīgas domas, līdzi ņemšu tikai fīderi, nevienu citu makšķeri, par rezultātiem ziņošu.

18. 04. 2008.

| Atpakaļ |

Kijeva un vispār

Šonakt atgriezos no Ukrainas, kur pilnā sparā zied aprikozes un ķirši, cilvēki jau sauļojās un stāda kartupeļus.
Cope bija pašā Kijevas centrā, Dņeprā, upē, kur strtaume ir krietni stiprāka par Daugavu, platums aptuveni tas pats, piektdienas treniņā nosēdos blakus vienam no krievijas labākajiem sportistiem Burkotovam Andrejam, nosēdāmies vistālākajā malā, kur ir visstiprākā straume, gribējās saprast vai tur vispār ir zivis, kā izrādījās, tad tikpatkā nav, jo es 4 stundās redzēju 1 copi un tā bija rauda ap 200 gramiem, treniņā tur no 7 cilvēkiem mēs tikai 3 noķērām pa zivij, no otras puses labi, varēja mierīgi sagatavot inventāru mačiem, jo citās zonās zivis bija, pat diezgan daudz, es pat neizturēju un uz kādu mirkli atņēmu vienam Pēterburgas puisim štekeri un 5 minūtēs noķēru 9 zivis, ieteicu sacensību organizatoriem pārcelt šīs zonās uz nedaudz zivīgāku rajonu, vieta to ļāva, bet puisis, kurš bija testējis upi, iebilda, vajagot tikai mācēt ķert, nu neko, atlika tikai novēlēt viņam abas dienas ielozēties šajā zonā, kas vēlāk arī notika un protams, ka viņš rezultātā nogrima. Šajā vietā bija jāmakšķerē ar 50-60 gramīgiem plakanajiem pludiem, nu tas bija pilnīgai turēšanai uz vietas, es makšķerēju ar 15-25 gramīgiem pludiem, jo neciešu tās milzīgās pankūkas.
Sestdien ielozējos zivīgajā galā, vietā, kur sākās atstraume, no vienas puses labi, jo tas nozīmēja, ka tur vismaz sīkās zivis ir noteikti, bet no otras puses tieši tas arī mani baidīja, jo cīnoties ar sīkzivīm paiet laiks, bet svars nelasās, cope sākās no pirmā laidiena, kā arī paredzēju, tad sākumā bija auslejas un mazas raudiņas, bet pamazām barība savilka arī vidējās raudiņas, redzēju, ka tuvākos kaimiņus apķeru labi, bet polis, kurš sēdēja jau vidēji stiprā straumē ik pa brīdim vilka raudas, kuras ņēma ar sačoku, tātad ap 200 gramiem vismaz, kā parādīja svari, tad tieši viņam es arī zaudēju 200 gramus, lai gan zivju pēc skaita man bija divas reizes vairāk, ehhhhhhhhhh, nu neko, konkurence ir stipra, tāpēc varu būt apmierināts.
Svētdien ielozējos netālu no rajona ar visstiprāko straumi, ūz Dņepras ir daudz elektrostaciju un ūdens līmenis tiek mainīts kā pēc pulkstens, reāli starp nakts un dienas līmeņiem starpība reiuzēm ir pat pusmetrs, attiecīgi arī straumes stirpums mainās, abet svētdien jau piebraucot pie upes varēja redzēt, ka līmenis augstāks ,kā citus rītus, jo naktī bija pamatīgi lieti , tas viss protams deva papildus vielu pārdomām. Pēc barošanas visa mana zona stundu nosēdēja bez nevienas zivs, ūdens mutuļoja, skaloja barību un pamazām zivītes sanāca, pamatā normālas raudiņas ap gramiem 150, viena man bija pat tāda ap 500 gramiem, rezultātā paliku atkal otrais, zaudēju leitim, kurš pārkāpjot visas iepriekšājās norunas, tomēr ķēra ar neatļautu metodi, tas ir liekot visus svinus uz grunts, pietam 60 gramus, reāli tā sanāk tāda gruntene, pirmajā dienā arī poļi tā darīja, bet pēc aizrādījuman sāka copēt normāli, kā rezultātā arī nokrita uz pēdējo vietu. Organizatori sākumā itkā gribēja kasīties par leišu attieksmi, bet tā kā šīs tomēr ir Ukrainā lielākās un vienīgās starptautiskās sacensības, tad nolēma netaisīt kašķi, bet vienkārši nākošajā gadā piemeklēt vietu, kur šāda cope nedos rezultātus.
Kā vēlāk izrādījās, tad es ar saviem 4 punktiem kopvērtējumā ieņēmu 3. vietu, tiku pie jaunas, visaugstākās klases, 9 metrīgās bezriņķu makšķeres un smuka kausa, pats galvenais, ka ieguvu ticību visai sezonai, pirmie mači, pietam ļoti stiprā konkurencē un visnotaļ labs rezultāts.
Nu barība protams, ka SENSAS, 3 kg GROS GARDONS un 2 kg BREMES + 0.5 kg PVA-1 barības līme un 10 kg zemes, no starta ieliku ap 80% barības, mīcīju ļoti cietas bumbas, lai tās turētos maksimāli ilgi, jo maču laikā taisīt bumbas ar divām rokām ir aizliegts, bet mazās bumbiņas 4-5 metru dziļumā un pie tādas straumes ar vienu roku uztaisīt bija pagrūti, jo man bija līdz tikai SOMME, kas ir diezgan smilšaina zeme.
Sākumā nedaudz baidījos no Ukrainas robežas, bet tikko piegāju pie lodziņa ar pasi rokās, tā muitnieks sajūsmā iesaucās - OI, DA JA VAS ZNAJU, JA PRO VAS V ZURNALE CITAL, nuuu, ja jau copmanis, tad bija jāvelta bija minūtes 10 sarunai par copes tēmu un man mašīnu p[at neattaisīja, atpakaļ ceļā tas pats, tikko es iebraucu muitas zonā, tā skatos viens jau māj ar roku, lai braucu bez rindas, pienāk puisis un saka - ETO PRO VAS MNE KOLEGA RAZSKAZIVAL? JA TOZE RIBAK .........un tēma atkal panesās un atkal mašīnu pat neattaisīja un nepaskatījās, nu forši nu, biju nolēmis Ukrainas virzienā raklstīšanu nobremzēt, bet būs jāpārdomā..........

Nu, abet kā jums te iet, šodien ir silts, Olte zvanās un grib raidījumu par līņiem Lielupē taisīt, nezinat kas tur notiek ar tiem zaļajiem, glumajiem?????

15. 04. 2008.

| Atpakaļ |

braucu atkal prom

šovakar aizbraucu uz Kijevu, braucu uz ikgadējiem mačiem, kuros piedalos jau 6. vai 7. gadu, šoreiz braucu bez komandas, atgriežos naktī uz otrdienu

09. 04. 2008.

| Atpakaļ |

braucam copēt

Kārtējo reizi konstatēju, ka esmu pilnīgs idiots, nolktavā veči šķiro SENSAS preci un es kā mazs beŗns skraidīju, precīzāk mēs bijām divi idioti, gar paletēm un ar sajūsmu pētījām visus tos sīkumus, kas ir sanākuši, ir kolosālas tālšaušanas kaķenes, pludiņi, visādi sīkumiņi un barības mmmmmmmmm, viss, nezinu kā lai tagad nosēž ofisā, tādu copes asini uzsita, ka bezmaz vai kādas slimība sev jāisdomā, lai varētu aizmukt, mjaaaa, bet no otras puses skatoties darba jau no tā mazāk nepaliks, ehhhhhhhh
Man pašam vēl plāna, kurp doties uz copi, nav, vienu dienu veltīšu sporta inventāra izkustināšanai pēc ziemošanas, otru dienu varētu arī kādu breksi kaut kur izbarot, ta jau manīs kas un kā.
Sportistiem, kuri ir pasūtījuši SENSASu, jāorientējās uz to, ka nākošo trešdienu vajadzēs savākt savu pasūtījumu, otrdien izstāstīšu kas kuram ir atnācis un cik gribu naudiņu.

04. 04. 2008.

| Atpakaļ |

siltums

mja, man te veči stāsta kas manā Salacas brekšu vietā notika svētdien, upe esot konkrēti pamodusies , ja sestdien pa visu upi nebija neviena zivs plunkšķa, tad svētdien upe esot jau vārījusies, breksīši mazgājušies, taimiņi lēkājuši, brekšotāji pat 3 gab. noķēruši brekšu atsraumē, tā ka pavasaris ir sācies arī Salacā.

02. 04. 2008.

| Atpakaļ |

Salaca

Trīs dienas pavadīju Salacā, vienu dienu veltīju raudu un jeļčiku ķeršani, divas dienas kacināju brekšukus, raudas un jeļčiks bija saspiedušies zem paša tilta, tur viņi atsaucās uz barību un ēda itin ciešami, var būt laikam iesilstot zivītes sāks kustēties, bet tā viņas bija saspiedušās nenormāli biezā slānī zem paša tilta, praktiski katrs tukšais iemetiens ir ar zvīņām uz āķa, pa dienu arī es ar savu 14. numura āķiti aiz spurām izvilku vismaz pārdesmit zivis, pusi uz pusi mazas vimbiņas un plaukstas finierīši.
Brekšuki ķērās, bet bija ļoti kaprīzi, tas gan varētu būt arī zemā līmeņa un spožā laika dēļ, katru dienu pa diviem izvilkām ap 30 brekšukus, lielākie ap kilogramu, pamatā tādi 500-700-800 gramīgi, visus palaidām vaļā, lai aug puiki.
sestdien turpat man blakus izvilka 3 taimiņus, visi 2-3 kg svarā, cik sapratu no Oltes, tad sacensības ir bijušas izcili zivīgas.
Katrā gadījumā iespads radās, ka upe vēl guļ, neviena plunkšķīša, neviena leciena, zivis ar dēlēm aplipušas, tā ka viss tikai sāksies pamazām, laiks iesils un zivīte pamodīsies.

31. 03. 2008.

| Atpakaļ |

cope

Tādas ziemīgas mums tās brīvdienas sanāca, bet nu tie aks gribēja copēt tik un tā varēja atrast vietu kur to darīt, ja aizsala ezers vai dīķis, tad vēl palika upes, ko tu slimam padarīsi. Pats gan makšķerēšanai veltīju tikai vienu dienu, kad kopā ar bērniem aizbraucu salakās, paņēmu nomā divas piepūšamas laivas, sasēju salaku makšķeres un piebiedrojāmies laivu kolhozam Lielupes apendicītā, uz āķa spraužot gaļiniekus cope sākās jau no pirmā laidiena, salaciņas ķērās diezgan sīkas, bet daudz, atrakcijas pietika gan pašam gan bērniem. Vienu brīdi sadzirdēju jocīgu skaņu, pagreizu galvu un ieraudzīju, ka apgāzusies viena plastikāta laiva, metrus 50 no manis, veči iznira, pieķērās pie laivas un centās uzrāpties uz tās, vienam tas izdevās, otram nē. Pārsēdināju mazo puišeli laivā pie lielā bērna un braucu večiem palīgā, jocīgākais, ka uz šo nelaimi, savādāk nosaukt laivas apgāšanos ledainā ūdenī nosaukt nevar, noreaģējām tikai trīs laivas, no aptuveni 20 tuvumā esošajām, pietam ne pašas tuvākās laivas noreāgēja, rezultātā es pie sevis ievilku vienu vīru, vcits vīrs paņēma otru un trēšā laiva, kurā bija divi veči, izvilka apgāzto laivu krastā, viss beidzās labi, ja nu vienīgi kāds puņķis vai klepus večiem piemetās, jo jau tuvojoties krastam viņus aukstums un uztraukums purināja tā pa nopietnam, nav jau labi smieties, bet ar tik trīcošām rokām čurāt iet nevajag, var iepatikties..........
Pārējās dienas vienkārši braukāju gar Rīgas ūdeņiem un skatījos kas notiek, atradu grāvi, kur veči spaiņiem ķer mazas raudiņas un rudulīšus, zināšu, kur vēlāk dabūt ēsmas zivtiņas asariem un zandartiem, ideāli piebrauc, pasmel un brauc copēt'.
Šonedēļ man ciemos brauc Ribolov Elite žurnālisti, iecerēts ka 2-3 dienas strādāsim Salacā, taisīšu materiālu par pludināšanu un barošanu, vienu dienu rauda un jeļčiks, otru dienu brekšeļi, ceru, ka aukstums nedaudz atkāpsies un varēsim pastrādāt, pie reizes esmu iecerējis pakasīties ar cemerētājiem, kuru tur esot bezmaz vai puse no visiem krastā stāvošiem, tad jau atstāstīšu kas un kā.
Vakar izbraucu kādu līkumu gar Daugavu un redzot kādas sētas ir visur saceltas gribēju jums apjautāties kāda ir pieredze ar ieiešanu šādās ierobežotās teritorijās, no likuma viedokļa varam ignorēt sētu un iet pa krastu, no personīgās veselības viedokļa ne vienmēr to darīt ir prātīgi, negribu kasīties, pietam zinu, kādi cūči ir daļa no mums, jautājums radās tikai tāpēc, ka šodien dzirdēju stāstu par to, ka žogu cēlāji vietām pat neļauj pa ledu pienākt pie krasta, izklausās diezgan jocīgi, lai neteiktu vairāk.

25. 03. 2008.

| Atpakaļ |

Priecīgas Lieldienas!

Nu šo atkal ielieku, lai varam rakstīt komentārus nešķirstot visus iepriekšējos. Pats vienu dienu plānoju veltīt salaku ķeršanai, dikti jau man viņas garšo un bērniem tā ir baigā atrakcija, un tad vienu dienu, ja nebūs pārāk auksts, veltīšu Mērsragam vai Salacai, lai gan nav man lielas vēlēšanās braukt uz copi 12 naktī tikai tāpēc, lai nopirktu licenci un tiktu pie upes, kurā nevar makšķerēt tumšajā diennakts laikā.

20. 03. 2008.

| Atpakaļ |

Mūsa

Pēc "taku ziņu " norādes atradām vietu, kur nedēļas sākumā esot bijusi laba cope, nu atlika man ar savu asfalta auto nobraukt uz slapjas zāles, lai saprastu, ka apgriezties vairs nevarēšu, rati griežas, bet mašīna nekustās, šo problēmu atrisinājām sazvanoties ar vietējiem paziņam, kuri apsolījās atbraukt ar Patroli un mūs izpestīt, tāpēc gājām copēt. Ar otro piegājienu atradām copes vietu, tiešām simpātiska liela atstraume ar aptuveni 2 metru dziļumu, veči bija, bet ne pārāk daudz, kādi 10 cilvēki uz pārsimt metriem krasta, pārītis sēdēja ar gruntenēm pārējie pludināja, es attaisīju 8 metrīgo bezriņķu kātu, uzliku 6 gr pludu, it kā varēja mazāku, bet baigais slinkums bija pārtaisīt makšķeri, barībā iejaucu 1 kg SALMO BREKSIs un 1kg SALMO UNIVERSĀLĀ, klāt pieliku aptuveni 4 kg zemi, starta barojums 4 ne pārāk cietas bumbas, jo baroju tādā vietā starp pamatstraumi un atstraumi. Momentā sākās maiļu uzbrukums, tāpēc nomainīju garo pavadu uz 15 cm pavadiņu, izbīdiju svinus , tā lai virs pavadas būtu 0.5 gramīgs "pdpasoks" un jau pirmajām metienā tiku pie raudiņas, tā arī lieta aizgāja, pa krastu visu laiku dzenājās plēsēji, vairāk jau izskatījās uz asariem, arī netālu sēdošie gruntenisti izvilka vairākus smukus asarus ap 200-250 gramiem. Vienu brīdi cope pieklusa, uzmetu pāris bumabs, pēc kurām iestājās pilnīgs klusums uz minūtēm 5, nu tā mēdz būt tikai pienākot plēsīgām zivīm, tad sekoja lēna copīte, piecirtu uz no ūdens izplēsa sapals stipri virs kilograma, es viņu biki paturēju, bet tad..... pārlūza āķitits, ražotāja brāķis, jo āķis nebiaj ne tievs ne mīksts, nu neko, patīkamas emocijas dabūju , vairāk arī neko nevajag, jo tik un tā sapala garša mani nesajūsmina.
Pāris minūšu klusums un atkal aizgāja cope, tie paši plaukstiņas plicīši un raudiņas, bet cope patstāvīga, diemžēl lielākās zivis bija ap 200 gramiem un arī tādu nebija daudz, kad veči, kuri bija makšķerējušim jau no agra rīta (mēs kā vienmēr ap pusdienas laiku ieradāmies) gāja mājās, tad viņu loms bija 3-5 kg zivtiņu, vidējais izmērs pasīks, bet kāda rauda bija arī virs 300 gramiem. Katrā gadījumā esmu ļoti apmierināts ar interesantas vietas atklāšanu, noteikti pāris reizes turp aizbraukšu, ja tomēr pa vēl pāris braucieniem vidējais zivju izmērs nepalielināsies, tad āutomātiski interese par šo vietu man sāks zust. No ēsmām protams ka motilis, grūbu pamatā ēda auslejas, kuras starp citu šeit ir biki savādākas, tīru balto ēda, bet švakāk kā motili, tāpēc arī liku pamatā 1 mazu balto un 1-2 motilīšus, tā kā dziļums man bija noregulets tā lai āķis ar ēsmu ir uz grunts, tad copītes man bija tādas lēnīgas, saules un ūdens ņirbonī grūti saredzamas, copējām ap,mēram stundas 4, pa kurām savus kilogramus 4 zivīšu jau salasījām, paņēmu vienas pannas tiesu uz mājām , pārējās palaidu lai peld, patreiz neesmu izpraits kā Mūsā zivis migrē, bet nu vakar ķertās visas raudiņas bija izteikti vietējās.

17. 03. 2008.

| Atpakaļ |

apmācies un lietains, bet tas jau copei netraucē

šo ielieku, lai varam rakstīt nešķirstot to visu komentāru virteni.

pašam doma svētdien sapakot puiku un uz pāris stundām aizbraukt pasalt kautkur pie Mūsas, raudu gribās dikti.

14. 03. 2008.

| Atpakaļ |

salakas

saklausījies briesmu stāstus par salaku copi Lielupē arī es vakar pēc pusdienas neizturēju un piebiedrojos veču baram upmalā, tiesa krastā jau veču biaja diezgan maz, bet toties upē, precīzāk Spuņupes apendicītā, uz piebraukšanas brīdi bija 44 laivas un visi vilka salakas. Mēs bijā divatā ar kolēģi, sākotnēji bijām sadomājuši ķert ar fīderiem, paņēmām no SALMO paraugu telpas "nākotnes" fīderus, sariktējām visu, barotavas vietā sējām ap 20 gramus smagus svinus, lai metiens sanāk tālāks, uz mormi''sku āķiem sākumā likām gaļiniekus un........., metiens tiešām sanāk ap 80 un vairāk metrus, bez maz vai līdz pirmajām laivām, tikai tajā vietā dziļums ir jau ap 7-8 metri, bet zivis pēc vaču vārdiem stāvēja 3-4 metru dziļumā, kādu pusstundu pačakarējāmies un es neizturēju, aizgāju uz mašīnu pēc mačkāta, tikmēr kolēģis iemanījās izvilkt raudiņu dupletu. Sašķērēju tās mazos gabaliņos un jau trešajā metienā tiku pie pirmās salakas, sevišķi liela gan tā nebija, bet toties salaka, arī to sagriezu mazos gabaliņos un pamazām lieta aizgāja. Makšķerei uzliku 12 gramīgu pludiņu, kas man ļāva mest aptuveni 60 metrus, kur arī bija lielākā daļa copju, copītes pārsvarā tādas lēnas, tikai retā cope bija aktīva, pamatā copes man bija ēsmai grimstot, ja nav, tad ik pa pāris sekundām ēsma jāpakustina, tomēr es vairāk izvēlējos biežo iemetienu taktiku un salīdzinoši ar kaimiņiem, tā bija pareizāka, kopā līdz krēslai sākēru nepilnus divus kilogramus salaku, laivotājiem protams, ka lomi bija reizes piecas labāki, toties no krasta, ja vari ieplēst pludu tur kur ir zivītes, tad ir azartiska cope, tā ka sanāca super vakariņas, vēl jau paŗis dienas var laivot, aizskrieniet pēc gurķiem.

12. 03. 2008.

| Atpakaļ |

biju atkal Mērsragā

Vakar aizbraucām uz Mērsragu, kaut kā man tas grāvis ir iepaticies, ķanālā veču bija diezgan daudz, bet vietas kur nostāties bija, kanālā bija stipra straume, tāpēc praktiski visi veči sēdēja ar gruntenēm jeb fīdera parodijām, es savukārt šādam pasākumam nebiju gatavs, tāpēc nostājos tajā pašā vietā, kur pirms nedēļas, bet tā kā ūdens bija nokrities par kādu sprīdi, tad zari un ašķi vairs netraucēja un varēju ar savu 8 metrīgo kātu pastrādāt itin labi. Barību iemaisīju 2pakas SALMO rauda, 1 SALMO breksis un 1 SENSAS BREMES, kā arī vienu paciņu BRUDA barības līmi, it kā jau baigi daudz barības, bet mēs bijām divi un barību dalījām uz divi, tāpēc daudzums bija tuvu patiesībai.
Tā kā vieta man bija jau pazīstama, tad starta barojumu uztaisīju pirms makšķeres attaisīšanas, iemet 3 smagas bumbas, kamēr attaisīju makšķeri, kamēr noregulēju dziļumu pagāja vēl minūtes 5, sāku copi ar motiļiem, pirmais laidiens, cope un labi "zobi"", nākošais iemetiens, cope un kaut kas labs divreaiz noraustījās un atkabinājās, nu pēc tāda sākuma sekoja minūtes 10 gara pauze, kaut kādas piegrabinošas copītes bija, bet bez rezultāta, tad beidzot pieteicās pirmais plicis uz gramiem 200 un atkal pauze, zivis kanālā bija, jo veči ar gruntenēm reizi pa reizei kādu aizcemmerēja aiz vēdera vai astes, bet neskatoties uz labo laiku zivis 'bija ļoti kūtras, citas iespējas nebija, ka'tikai censties viņas "atsist" vaļā ar intensīvās iebarošanas terapiju, tāpēc sāku ik pa brīdim lādēt pa 1-2 bumbām, pēc katras bumbas sekoja 2-5 copītes, zivtiņas nebija lielas, 100-300 grami, bet vismaz bija, pamatā finierīši un pliči. Mēģināju grūbu, bet vai nu raudu šeit bija maz vai arī viņām bija slikta dūša pēc sieviešu dienas svinēšanas, tā arī pa visu pēcpusdienu uz grūbu nenoķēru nevienu zivi, kad kādu stundu biju jau nostāvējis bakstoties ar retajām copītēm nolēmu sadal;īt nedaudzos motiļus un papildināt barību ar "gaļu", piekapāju arī vienu slieku kārbu, atstāju āķim šķipsnu motiļu un pārējos iemaisīju barības un zemes maisījumā, ticiet vai nē, bet rezultāts bija uzreiz, pēc 2 bumbu iemešanas uzreiz pieteicās 2 vimbiņas, kriminālās gan, tādas pa 25cm, bet vilkt jau patīkami, tad atkal kāds finierītis, katrā ziņā copes palika krietni aktīvākas, protams bija intensīvā iebarošana jāturpina, bet lieta aizgāja jautrāk, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā kā biju aizmirsis zivju uzglabājamo tīkliņu, tad visas zivis laidu atpakaļ uzreiz, kas šausmīgi kaitināja pretējā krastā sēdošos večus, kuriem zivis ķērās reizes 5 retāk. Nomakšķerēju līdz puspieciem, rezultātā pats paliku apmierināts līdz ausīm, no zivīm gan ekstru nebija, pērītits finieru var būt arī kādu puskilo smagi bija, bet visumā smalka zivīte, tomēr kamēr tas pavasara azarts nav nodzīts bija baigi forši. Kā jums gāja?

10. 03. 2008.

| Atpakaļ |

strazdi svilpē ta kā traki

Vieta komentāriem, lai nav jāšķirsta viss tas palags.

07. 03. 2008.

| Atpakaļ |

LMSF

Vakar LMSF valdes sēdē nolēmām , ka šoziem vairs mači nenotiks, apsverot visus par un pret, šāds lēmums bija vis prātīgākais, jo pavasaris ir ļoti neprognozējams un cilvēku drošība noteikti ir pirmajā vietā.
JST solījās ielikt sporta sadaļā sīkāku atskaiti un jauno spiningošanas sacensību nolikumu, pludiņmakšķerniekiem mačos lielu izmaiņu nebūs, visi čempionāta posmi būs atklāti, tātad iespējams, ka pedalīsies leiši un somi, vismaz tā viņi patreiz saka, gaidu priekšlikumus par vietām, kur varētu notikt mači, šogad ir saņemts neliels finansējums, kas ļaus labāk sagatavot maču vietas.
Ja kādam no štekeristiem ir nepieciešamas rezerves daļas kātiem , tad vēl ir pāris dienas laika, piektdien sūtu prom pasutījumu.

05. 03. 2008.

| Atpakaļ |

LČ ??????

Šodien ar mani sakontaktējās cilvēks, kurš ir ar mieru uzņemties LČ 2.kārtas organizēšanas tehnisko pusi, no savas puses varu teikt, ka SALMO ir ar mieru uzņemties materiālo pusi, tāpēc ja LMSF valde trešdienas sēdē nobalsos par, tad 15.un 16. martā tomēr notiks LČ 2. kārta.
Visu informāciju ieliksim šeit un sporta sadaļā trešdienas vakarā un ceturdien no rīta, gan par makšķerēšanu, gan par naktsmītnēm u.t.t., ir jau zināms, ka Alūksnes dome ir ar mieru šajos datumos nerīkot ikgadējās sacensības, lai tikai varētu notikt LČ, laika prognoze un ledus apstākļi izskatās cerīgi.
Pats svētdien biju Mērsraga kanālā, paliku apmierināts ar copi un zivīm par visiem 100%, piebraucu pie kanāla biki pirms 12, kamēr nopirku atļauju, kamēr samīcīju paiku un noregulēju makšķeri bija jau turpat vai pusviens, uz to brīdi kanālā straumes nebija vispār, tāpēc startā iemetu tikai 2 bumbas, pietam vidēji saspiestas, pirmā cope bija pēc minūtes, rauda ap 300 gramiem, tad tāda paša izmēra brekšuks, tad atkal rauda, makšķerēju ar 8metrīgo bezriņķu makšķeri un tā kā biju nostājies vietā, kur normāli cilvēki nestāv, tad visu laiku čakarējos ar niedrēm un zariem virs galvas. norāvu 4 pludiņus ar visām parpalām, bet toties nenoķēru nevienu ausleju un vispār tikai 2 zivtiņas bija mazākas par 100 gramiem, lai gan daudzi veči skaldīja mazizmēra raudīņas, sevišķi, kad sākās straume. Sākumā ņēma uz 1 grūbu, bet pamazām raudas atgāja un uz barības palika tikai brekšuki, toties daudz, maziņi jau gan, lielākie ap puskilo, bet kaifam, pietam šādā gadalaikā bija baigi ok. Baroju ar to, kas bija palicis pāri, tās bija SENSAS BREME un SENSAS club BREME, pieliku biki līmi un pavisam nedaudz zemes, motiļu bija tik maz, ka barībā tos pat neliku, piegriezu vienu bundžu sliekas, kad sākaš straume, tad pārgāju un sarkanu spoguļāķīti parastā āķa vietā, rezultāts bija labāks, aaa arī vienu mēra vimbiņu noķēru, kas pats ideālākais, ka tās trīsarpus stundas ko makšķerēju nenolija neviens piliens lietus, nu baigi forša lieta ir tā makšķerēšana!!!!!!!!!

03. 03. 2008.

| Atpakaļ |

Mači nenotiks.

Pēc ilgām pārrunām un konsultācijām ar iespējamajiem sacensību organizatoriem es un Agris Ziediņš, kā LMSF valdes locekļi un atbildīgie par zemledus un pludiņmakšķerēšanas sportu, nolēmām, ka iecerētais LČ 2. posms zemledus makšķerēšanā nenotiks, jo laika un ledus apstākļi ir neatbilstoši, lai varētu rīkot valsts mēroga sacensības. Jau uz doto momentu Alūksnes ezerā ir rajoni, kur ledus sāk palikt bīstams jau ikdienas makšķerēšanai, nemaz nerunājot par to, ka tur varētu sākt skraidīt un urbt 100 cilvēku, ne LMSF, ne vietējie Alūksnes aktīvākie makšķernieki nav gatavi uzņemties atbildību par cilvēku dzīvībām.

Par šī gada Latvijas čempioniem tiek uzskatīti pirmā un vienīgā posma uzvarētāji, par ko viņi arī saņems attiecīgus LMSF apbalvojumus, savukārt par Latvijas izlases formēšanu startam nākošājā PČ LMSF valde lems šī gada beigās, kad būs saprotams kāda veidosies nākošā ziema un kā noris gatavošanās nākošajam PČ.

29. 02. 2008.

| Atpakaļ |

agrais pavasaris

Naktī uz piektdienu atgriezos no Krievijas, dabūju izbaudīt kolosālu ziemu, ašš - 20 gradus redzēju, bija jau aizmirsies, ka no pirts lecot sniegā vārtīties, kājas salst klāt pie flīzēm, citugad es šausminātos un teiktu, ka riebīgi auksts, šogad vienkārši kaifoju, to var nosaukt par ziemas badu. Visādi citādi tukšs brauciens, ledus 70-90 cm, zivis mūs ignorēja pilnīgi un pavisam, tiesa vispārējs klusums esot bijis jau visu pēdējo nedēļu, katru dienu nobraucām pa ledu bezmaz vai 100 km, nourbāmies tā, ka vakarā karoti bija grūti noturēt, bet lomi bija smieklīgi, pāris vēdzeles, daži asari un viss, un tā katru dienu. Vietējie uz mormišķām vēl kaut ko lasīja, bet balansieris, bļitkas un čabiki klusēja, bet tā kā mūsu uzdevums bija nevis noķert kaut ko jebkuriem līdzekļiem, bet gan konkrētas tēmas, tad šoreiz bijām spiesti pilnībā izbaudīt to kaifu ko sauc par "gluhozimje".
Vakar no pusdienas aizbraucu uz Mērsraga kanālu, piebildīšu, ka biju tur otro rteizi mūžā, veču daudz, bet diez kāda aktīvā vilkšana nenotika, pa kādai smukai raudai jau kāds izvilka, bet visumā paliels tukšums, atradu sev vietu, sabaroju un uzsāku cīņu ar sīkzivīm, mikro raudiņas, pa kādam plicītim un daži plaukstas finierīši un protams auslejas, milzīgs daudzums ausleju. Makšķerēju stundas trīs, bet tā arī neko lielāku par gramiem 150 nenoķēru, atzīšos, ka nebiju īsti sagatavojies'copei tik mazā grāvītī, arī vienīgo daudz maz strādājošo pretausleju ēsmu - plaucētas grūbas, nebiju sagatavojis, tāpēc mans rezultāts ir diezgan loģisks necopes reizei, jo zivis stāvēja tikai noteiktās vietās, konkrētās stāvvietās, kur noturēt ēsmu varēja tikai tuvāk stāvošie. Lai vai kā process man patika un nākošreiz jau būšu sagatavojies normālai copei, jānoslēpj ziemas rīki labi tālu un pilnībā jāpievēršās atklātajiem ūdeņiem, tiesa man vēl iespējams būs viens ledus izgājiens, jo pazīstami kazahi uzaicināja būt par Kazahijas copes čempionāta gatlveno tiesnesi, tikai jāsagaida, kad palikšot siltāks, jo patreiz tur esot -35-40 grādi, sagaidīšot kad sinoptiķi sāks solīt -15 un tad nosauks sacensību datumus. Ja tikšu kārtībā ar darbiem, tad noteikti aizbraukšu, jo vienkārši gribu redzēt kā tas process tur notiek, ledus 1,2-1,4 metri, ūdens zem ledus mazākk par 2 metri, mačos asari virs kilograma nav retums, ķazahu sportista makšķere esot ar auklu 0.20-0,22mm , naga lieluma svina mormiška ar ielodētu 4. vai 2. numura āķi, uz kura liekās 3 sliekas, ja šis brauciens izdosies, tad var sanākt ļoti interesants materiāls, bet tad jau redzēsim kas un kā, rīt gaidam mājās Latvijas izlasi, kura kārtējo reizi pierādīja, ka mēs patiesībā esam makšķerēšanas lielvalsts.

25. 02. 2008.

| Atpakaļ |

Braukšu atkal Krievijā.

Piektdien no rīta aizlidoju uz Maskavu, tur pāris dienas pavadīšu makšķerēšanas izstādē un tad kopā ar Polijas SALMO mānekļu ražotājiem braucam atkal uz Ribinskas ūdenskrātuvi, poļu uzdevums parādīt darbā savus "ČABIDARTERUS" jeb ziemas voblerus, manos plānos ietilpst vēdzeļu ķeršana dienā uz balansieri, kā arī nākošās ziemas sezonas jaunumu, dažādu SALMO bļitku raustīšana, tur ir vesels lērums jaunumu ar dažādām ķēdītēm un piekārtiem āķiem, arī daži jauni bļitku modeļi ar ielodētiem āķiem, atliek tikai cerēt, ka Ribinkas asari un zandarti būs nedaudz vēlīgāki pret mums , kā iepriekšējā reizē.
Atgriežos 21.02. vakarā, tā ka ja uzdosiet kādu jautājumu, tad ziniet, ka atbildēšu tikai pēc nedēļas.
Gaidam solīto salu!!!!!

13. 02. 2008.

| Atpakaļ |

Latvijas čempionāts.

Lai gan daudzi uz to skatījās skeptiski, tomēr pirmais čempionāta posms notika, pietam visnotaļ veiksmīgi, pilnīgi visi dalībnieki tika pie zivīm, 3 stundu lomi svārstījās starp 20-30 gramiem līdz pat 2.5 kg, viss bija atkarīgs no makšķernieka līmeņa, sagatavotības un veiksmes. Pamatā ķērās mikroskopiski plicīši, nedaudz lielāki asarīši un pavisam smuki ķīši, tiesa bija pa kādam "aizgājējam" brekšukam, bet tos jau nevar skaitīt, svētdien gan vienā no sektoriem uz 20 minūtēm "pavērās" plaukstas lieluma pliči un brekšeļi, kurš bija tai vietai tuvumā tika pie necerētiem bonusiem un stipri pakāpās rezultātu tabulā. Pēc pirmā posma rezultātu tabulas augšgals izskatās šādi :komandām 1. SALMO ; 2. RAPALA ; 3. BB COPE
individuāli : 1. Arnolds Grebežniks; 2. Pēteris Lideris ; 3. Guntis Kārkliņš
Brīnumi nenotiek, visi kam jābūt augšaglā, tie tur arī ir, citam paveicās vairāk, citam mazāk, bet starp pimajiem 15 ir praktiski viss ziemas sporta ziens un jaunās cerības, tas priecē, protokolus JST ieliks sporta sadaļā tuvāk nedēļas beigām, kad viņš atgriezīsies Latvijā.
Pašam man gāja vidēji, sestdien paliku 2. savā sektorā, bet svētdien biju tajā sektorā , kur pavērās tie pliči, bet biju starp tiem, kuri pie tiem pličiem netika, tādēļ paliku tikai 8. sektorā, kopvērtējumā patreiz dalu 10.-13. vietu, sūdīgi jau ir, tomēr sevišķi sev ko pārmest arī nav, jo it kā izdarīju visu, tikai tie pliči bija nolēmuši pie manis neatnākt.
Diemžēl bija arī ne pārāk smuks gadījums un par nepiedienīgu un valsts izlases dalībniekam nepiedodamu rīcību Andrejs Fiļimonovs no Latvijas izlases dalībai Pasaules čempionātā tika izslēgts un viņa vietā uz ļipecku jau taisās Ivo Kalnmalis, lēmumu par Andreja izslēgšanu no izlases pieņēma Agris Ziediņš, Normunds Grabovskis kā LMSF valdes locekļi un atbildīgie par ziemas sporta attīstību, kā arī Egons Simsons, kā izlases vadītājs un Andreja kluba un komandas vadītājs.

11. 02. 2008.

| Atpakaļ |

salaca

Vakar pirmspudienā aizbraucu līdz SALACGRĪVAI, nu dikti jau nu man sagribējās jeļčiku apēst, pa ceļam iekļuvu vēl šogad nepieredzētā sniegputenī, redzmība bija labi ja metrus 150, bet tāds sīkums jau slimu cilvēku no copes neatturēs, liels bija mans izbrīns, kad pie upes stāvlaukumā nebija kur mašīnu nolikt, tas nozīmē, ka upe pilna ar makšķerniekiem. Tā arī bija, veči 50 stāvēja kā mūris, jocīgākais ka vairāk vai mazāk visi vilka, smuka rauda, jeļčiks, pa kādam finierītim un karūsai, BET, lielākā daļa aizķertas zivis, vienkār''sāk izsakoties aizcemerētas ar parasto āķi aiz muguras , astes vai spuras, vienā šķirbā iespraucos, iemaisīju barību, sataisīju makšķeri , sabaroju un jau pirmajā laidienā tiku pie raudas ap 300 gramiem, mmmm, johaidī, forši, bet laimes mirklis bija īss, man abās pusēs stāvēja veči ar inerces spolēm ar kurām viņi ne pārāk labi prata rīkoties, tas nozīmēja, ka barotajā vietā es bieži vien nevarēju iemest tikai tāpēc, ka tur krustu šķersu bija samesti kaimiņu pludi. Tomēr viņi pietiekoši bieži savā starpā pinās un tas kopējo dienas noskaņu nebojāja, tāpēc varēju baudīt copi, zivis bija ļoti kaprīzas, bet bija, tiesa līdz mirklim, kad beidzās sniegs un nedaudz pieklusa vējš, precīzāk brāzmas, parādījās stiprāka straume un copes izsīka pavisam, izbaroju barības paliekas, bet tas deva vairs tikai pāris zivis, stiprai straumei nebiju gatavs , patiesībā azarts arī bija nodzīts un varēja braukt mājās, rezultāts pāris desmiti smuku zivju, bija garšīgas.
Kas likās interesanti, man pilnīgi nestrādāja zaļas krāsas plastmasas mormiškas, arī parastais āķis zivi nekacināja, uzsāju plastmasnieci baltu ar sarkanu un lieta aizgāja jautrāk, parasti zaļā krāsa ir veiksmīgāka tieši uz jeļčiku un vimbu, šoreiz nē, tas pats bija ar ēsmām, tur parasti ēsma numur viens ir grūbas, pat tik tālu, ka ja neņem ne motili ne baltos, tad grūbu vēl ņem, vakar priekšroku zivis deva tieši pinkiem ar motili, tas liecina tikai to, ka nedrīkst iegrimt rutīnā, nu tipa man ir laba ēsma, ko ņem vienmēr, tā nav, vienmēr ir jābūt gatavam uz eksperimentiem, turpinoties šādai ziemai, izskatās, ka eksperimentēt ar garajām makšķerēm var jau sākt pavisma nopietni.

04. 02. 2008.

| Atpakaļ |

motilis uz mačiem

Patreiz izskatās, ka LČ 1.kārta tomēr notiks, patreiz runa iet par 9. un 10. 02., runa iet par vietu pie Preiļiem, kur notika Latgales čempionāts, patreiz tiek apkopota visa informācija par iespējamajām naktsmītnēm, man solīja, ka visa informācija par mačiem šovakar būs apkopota un pieejama.
Šajā sakarā līdz rītdienas pēcpusdienai pieņemu pasūtījumus uz smalko un rupjo motili, smalkais, barojamais motilis - 15, ls\kg
rupjais, āķa motilis - 25,-ls\kg
Runa iet tikai par kilogramīgām pakām, pasūtījumus atstājiet šeit vai zvaniet man, mani interesē komandas nosaukums un kilogrami, motili saņemsiet sestdien sacensību vietā, jo es uz turieni braukšu pa taisno no izstādes Polijā.

Nu ko, tauta, šoziem varam justies kā milzīgas valsts, piemēram Amerika vai Krievija, iedzīvotāji, jo vienā mūsu lielvalsts malā ir nopietna ziema ar ledu virs 30 cm, otrā malā ir bez maz vai + 10 grādi, neierobežotas copes iespējas, ja vien jūs atbilstat trijiem kritērijiem - IR AR KO BRAUKT, IR PA KO BRAUKT un IR LAIKS KAD BRAUKT, tad viss ir kārtībā, bet diemžēl lielākaā daļa no mums kādam no šiem trijiem kritērijiem neatbilst, lielākoties jau pēdējam, bet bieži vien arī vidējam, lai gan ne jau tie ir faktori pēc kuriem jāskatās vai cilvēks ir MAKŠĶERNIEKS vai nē, sirdī makšķernieks ir tas, kuram braucot pār upi vai garām kādam ūdenim sirds sāk sisties ātrāk, kurš no rīta iznākot no mājas ievelk nāsīs gaisu un nodomā, jaaa, līdaku gaiss un......., iesēžās mašīnā un diemžēl aizbrauc uz darbu, jo ne viss dzīvē notiek tā kā mēs gribētu.
Es jau vairs laika ziņas neskatos, jo tās mainās 3 reizes dienā, ja no rīta sola mīnusus, tad vakarā jau noteikti viss būs otrādāk, bet lai vai kā, lielākā daļa cer, ka ziema tomēr būs, vismaz pāris nedēļas normālas copes, vairāk jau arī nevajag.
kā jums iet, ko ķerat?

26. 01. 2008.

| Atpakaļ |

Nu blin.....

Nu esam mēs kaut ko sariebuši tam tur augšā, jo citādāk patreiz notiekošo nosaukt nevar, atkal līst un atkal visās prognozēs plusi, pāris ledus copes un ziema priekšlaicīgi beidza...... . Cerība uz salu jau vēl ir, neliela, bet ir, tāpēc vērsīsism savus skatus uz augšu un parunāsimies
(bez lamu vārdiem lūdzu).
Visādi citādi dzīve rit savu gaitu, pats esmu ieracies darbos līdz pat ausīm, esmu pārņēmis SALMO mazumtirdzniecības vadību savās rokās un tagad plānoju sortimentu, veikalu pārkārtošanu , pasūtu jaunas labas lietas, īsāk izsakoties esmu iegrimis baigi kolosālā procesā, ko sauc par radīšanu un radīt gribu labāko veikalu Baltijā, ar visplašāko preču sortimentu, ar patīkamu apkalpošanu, praktiskiem semināriem par jaunumiem u.t.t., patreiz neredzu nevienu iemeslu, lai man tas neizdotos, jo kā jau dzīvē ir pierādījies, tad ar darbu un gribēšanu var izdarīt lielaqs lietas. Šājā sakarā gribu vērsties pie tiem, kas gribētu strādāt makšķerlietu tirdzniecības jomā, uz doto mirkli mums ir 2-3 dažāda līmeņa veikalu darbinieku vakances, ja ir vēlēšanās strādāt šajā jomā, tad zvaniet man darba laikā uz t. 29224086, gan kaut ko sarunāsim, atalgojums ir daudz maz pietuvināts vidējam atalgojumam tirdzniecībā, šādi tādi bonusi, normālas karjeras iespējas. Vienīgā prasība pretendentiem ir vēlēšanās strādāt, tas attiecās arī uz sievietēm, jo mans uzskats ir tāds, ka veikalā ir jāstrādā Pārdevējam, tas ir cilvēkam, kurš māk pārdot, kuram mute ir īstajā vietā , tāpēc zināšanas makšķerēšanā nav obligātas, priekš tam mūsu veikalos būs patstāvīgie konsultanti, kuru pamatuzdevums būs runāt ar jums, pircējiem.
Starp citu, man pašam ir tāda neķītra doma šogad pamatīgi pievērsties fīderu tēmai, jo šis visnotaļ interesantais un rezultatīvais makšķerēšanas veids pie mums ir palicis līdz galam nenovērtēts, mēģināšu šo kļūdu labot, visu izfiltrējot caur sevi, ceru, ka divu -trīs gadu laikā izdosies pacelt fīderi vismaz tajā pašā līmenī kur ir pludiņmakšķerēšana, smieklīgi, bet galvenais iemesls kāpēc to gribu izdarīt ir doma, ka tepat Rīgas centrā, Daugavā patiesībā ir ļoooti daudz zivju, tajā skaitā manu mīļo brekāu, un man nav nekādu iebildumu vasara pasādēt kādas stundas pēc darba tepat viena vai otra tilta pakājē.
Ja kas, tad līdz Pasaules čempionātam zemledus makšķerēšanā palicis praktiski mēnesis, pats gan no trenera amata un dalības izlasē esmu atteicies, tomēr komanda ir izveidota un droši vien, ka gatavojas pasākumam, mērķi ir lieli, ambīcijas arī, lai veicas sagatavošanās procesā, mēs, mājās palicēji turēsim visus piecus īkšķus.

11. 01. 2008.

| Atpakaļ |

Nu vasali šajā gadā!!!

Piedodiet par klusumu lapā, tāds dvēseliskais stāvoklis, ka neko prātīgu pateikt nevaru, bet d... tukšu negribu, tāpēc arī klusēju.
Šōdien beidzot aizsūtīju JST šī gada ziemas sacensību nolikumu, lielu izmaiņu nav, tomēr dažas ir, piemēram vairs netisk ņemtā ārā sliktākā kārta, tātad cik punktus nopelnīsi, visi tavi, šogad kā vēlams punkts, bet nākamgad jau kā obligāts būs komandām vienādi karodziņi ar skaidri salasāmu komandas nosaukumu, tas atvieglo tiesnešu darbu risinot strīdīgas situācijas un arī pašiem makšķerniekiem vieglāk orientēties sacensību karstumā, nolikumā ir ielikti sacensību datumi, bet patreiz izskatās, ka pirmā kārta nevarēs notikt noliktajos datumos, jo ja arī Baltezers aizsals, tad ne tik stipri, lai organizatori uzņemtos atbildību par dalībnieku dzīvībām, tie gan ir tikai mani pieņēmumi, tomēr veroties garākās laika prognozēs šādu iespēju pieļauju. Broļiem lotgaļiem ir labi, viņi un Alūksnes puses aborigēni dod pa ledu jau labu laiku, pārējie esam tādā puskomas stāvoklī, kad ledus vēl nav. bet normāli paspiningot vai pamakšķerēt nevar, jo riņķi salst ciet, nu toties lašu un taimiņu spiningotāji tā krietnāk atvelkās un parāda, ka patiesībā to zivju pie mums ir ļoti daudz.
Ar to ziemu ir savādi, man zvana poļi un jautā kāpēc es nesūtu smalko motili, viņiem ap Varšavu esot pat 20 cm ledus, zvana ukraiņi un stāsta, ka pašā Kijevas pievērtē sēž uz ledus un velk asarus, abet mēs ......, ehhhh, tomēr nupat jau izskatās, ka beidzot tas mirklis ir klāt, 'pa brīvdienām jau varēsim kāpt uz ledus arī Rīgas pievārtē, ko jums arī novēlu.

Atgādinu sportistiem, ka gaidu pasūtījumus barībām un inventāram.

02. 01. 2008.
top